Pāriet uz galveno saturu

Valensija - saule, muzeji, futbols un Jamon

Valensijas muzeju "kvartāls"

Viena no vietām, kur man sen gribējās nokļūt, ir Valensija, Spānijā. Mazliet neraksturīgi vai ne? Tas tādēļ, ka nu jau gadus 15 esmu šīs pilsētas futbola kluba fans – man ļoti patika tas stils, ko komanda piekopa (tajā laikā to sauca par romantisko futbolu), kā arī tās pavisam trakie futbola līdzjutēji. Tā nu laika gaitā izveidojās zināma apsēstība ar šo vietu, kultūru. Tad nu mūsu ceļojumā pa Pireneju pussalu, kā pirmo pieturu izvēlējāmies tieši Valensiju - ar domu, ka Barselona vai Madride nekur jau nepazudīs - paspēsim arī tās apmeklēt (izrādījās, ka Madridi apmeklējām jau tā paša ceļojuma beigās).
Valensija kļuva par pirmo Spānijas pilsētu, ko apmeklēju (ja neskaita Kanāriju salas), tādēļ savā ziņā tā man bija arī iepazīšanās ar Spāniju (dažas dienas vēlāk gan bijām arī Madridē). Kas ir tas, kas mūs dzina uz Valensiju? Tā tomēr nav gluži ierastais tūrisma galamērķis Baltijas iedzīvotājiem (parasti izvēlas Barselonu vai Madridi).
1) Tieši fakts, ka visi brauc uz Barselonu, lika apdomāt iespēju braukt kaut kur, kur nav tik daudz ārvalstu tūristu. Tik daudz dzirdēta atbilde uz jautājumu par to kā gāja Barselonā: "Forši, bet nu tie tūristu pūļi". Šī ideja nostrādāja ļoti labi – septembra sākumā, kad Barselonā mudž no tūristiem, bijām Valensijā, kur bija daudz mierīgāk. Nebija rindu ne muzejos, ne pūlis pludmalē, ne problēmas ar brīviem galdiņiem ēstuvēs.
Viena no iespaidīgākajām vietām Valensijas akvārijā, nākamajās zālēs pāri galvām peld arī haizivis
2) Valensijā ir jūra, turklāt ļoti viegli sasniedzama, dažu 20-30 minūšu pastaigā no pilsētas centra. To arī regulāri izmantojām, dodoties veldzēties, jo dienās, kad bijām tur, karstums bija stabili virs 30°C. Septembra sākumā Vidusjūra bija ļoti iesilusi - patīkams kontrasts pēc Baltijas vēsā atturīguma. :)
3) Gribējām nogaršot Paelju tās dzimtenē (vai vismaz vietā, kura par tādu tiek uzskatīta) – domājām, ka būs garšīgāka. Šī nu ir tā reize, kad ieguvām zināmu mācību mūsu turpmākajiem ceļojumiem. Ja vieta ir slavena ar kādu ēdienu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Jums palaimēsies to tur arī nogaršot. Parasti pilsētas, kas slavenas ar kādu konkrētu ēdienu, ir pilnas ar tūristu slazdiem (tourist-trap), kur ēdiens ir ļoti attāls no tā, kādam tam vajadzētu būt oriģināla. Arī šajā gadījumā, Valensijā ēsto Paelju nevarētu saukt par gastronomijas mākslasdarbu. Labākas ēdām gan Porto, gan tepat, Rīgā – iestādē "Madride", 300 metrus no mājām :) Tāpēc, ja dodaties turp ar domu pagaršot Paelju, tad vērts pirms ceļojuma noskaidrot, kur tādu var dabūt (pietiks ar 10 minūšu parakņāšanos Tripadvisor).
Valensijas zoodārzā
4) Neapšaubāmi, viens no dzinuļiem Valensijas apmeklējumam bija viņu futūristiskais muzeju komplekss, ko visticamāk būsit redzējuši kādās tūrisma brošūrās. Tā ir vieta tuvu Valensijas centram, kur vienkopus ir uzbūvēta virkne muzeju+zoodārzs+akvārijs. Vieta, kur var pazust un veiksmīgi apmaldīties nevienu vien dienu. Visu neizstaigājām, bijām Valensijā vien dažas dienas, līdz ar to nebija laika visa apmeklēt. Bet zoodārza/akvārija apmeklējumu es noteikti iesaku. Visvairāk man iespaidu atstāja Baltvalis (Beluga valis) – ļoti iespaidīgs dzīvnieks, kādu pirms tam biju redzējis vien NatGeo un Discovery TV kanālos. Zoodārzā īpaši izcēlās dažādu putnu sugu klāsts - daudz tropisko putnu, ko līdz tam nebiju redzējis.
5) Vēl viena vieta, ko vērts apmeklēt – Valensijas tirgus. Pirmkārt, pati par sevi ļoti skaista ēka. Otrkārt, spāņu virtuves cienītājiem īsta meka. Jamon kur vien paskaties, mucas pilnas ar olīvām dažādos sālījumos un dažādiem pildījumiem. Eļļas, vermuti, dārzeņi, augļi - acis skrien katra uz savu pusi, pagaršot gribas visu. :) Attur vienīgi tie +35°C.

Vienīgais, ko nožēloju šajā ceļojumā – tikt uz spēli Valensijā netikām – nesakrita vajadzīgie datumi. Bet tā vietā  absolūti nejauši tiku uz Valensijas izcīnīto trofeju izstādi. :) Aizgājām arī līdz Mestalla stadionam.

Valensijas futbola kluba nedaudzās trofejas
 

Starp citu, ja sanāk - iesaku nogaršot Valensijai tipisko padzērienu - Agua de Valencia. Sastāv no apelsīnu sulas, džina, šņabja, un Kavas (Spāņu dzirkstošais). Liekas jaudīga kombinācija, bet rezultātā visai viegls padzēriens, tieši kā reiz vakaram pēc kārtējās karstās dienas Valensijā.
Jāteic Valensijā restorānos īsti neiegriezāmies - ceļojām taupīgi, bet tas pat nebija galvenais iemesls. Galvenais iemesls bija tāds, ka beidzot varēja atrauties un pieēsties Jamon un garneles. Vakaros vienkārši sēdējām viesnīcā, ēdām Jamon un uzkodām garneles - īsti aristokrātiski :D Bet cenas bija tādas, ka tas ir tas pats, kas Rīgā desmaisi ēst. :)
 
 

Vienvārdsakot, ja ir vēlme pazvilēt dažas dienas pludmalē, paēst spāņu gardumus, apmeklēt kādu muzeju, pastaigāties par F1 trasi un to visu darot, izvairīties no pūļiem, tad Valensija ir visai labs galamērķis. Tiešo reisu no Rīgas turp nav, bet uz Valensiju lido dauzas aviokompānijas, t.sk. Ryanair. Tādējādi savienoto reisu uztaisīt nav grūti (mūsu gadījumā lidojām ar Ryanair caur Milānu). Viesnīcas salīdzinoši lētas – par 40 EUR pieklājīgu divvietīgu numuriņu var atrast 10-15 minūšu pastaigas attālumā no jūras (booking.com).  Taksi neizmantojām - pilnībā iztikām ar vietējo transportu, jāteic gan, attālumi nav lieli, var arī ar kājām mierīgi izstaigāt.
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls