Pāriet uz galveno saturu

Valensija - saule, muzeji, futbols un Jamon

Valensijas muzeju "kvartāls"

Viena no vietām, kur man sen gribējās nokļūt, ir Valensija, Spānijā. Mazliet neraksturīgi vai ne? Tas tādēļ, ka nu jau gadus 15 esmu šīs pilsētas futbola kluba fans – man ļoti patika tas stils, ko komanda piekopa (tajā laikā to sauca par romantisko futbolu), kā arī tās pavisam trakie futbola līdzjutēji. Tā nu laika gaitā izveidojās zināma apsēstība ar šo vietu, kultūru. Tad nu mūsu ceļojumā pa Pireneju pussalu, kā pirmo pieturu izvēlējāmies tieši Valensiju - ar domu, ka Barselona vai Madride nekur jau nepazudīs - paspēsim arī tās apmeklēt (izrādījās, ka Madridi apmeklējām jau tā paša ceļojuma beigās).
Valensija kļuva par pirmo Spānijas pilsētu, ko apmeklēju (ja neskaita Kanāriju salas), tādēļ savā ziņā tā man bija arī iepazīšanās ar Spāniju (dažas dienas vēlāk gan bijām arī Madridē). Kas ir tas, kas mūs dzina uz Valensiju? Tā tomēr nav gluži ierastais tūrisma galamērķis Baltijas iedzīvotājiem (parasti izvēlas Barselonu vai Madridi).
1) Tieši fakts, ka visi brauc uz Barselonu, lika apdomāt iespēju braukt kaut kur, kur nav tik daudz ārvalstu tūristu. Tik daudz dzirdēta atbilde uz jautājumu par to kā gāja Barselonā: "Forši, bet nu tie tūristu pūļi". Šī ideja nostrādāja ļoti labi – septembra sākumā, kad Barselonā mudž no tūristiem, bijām Valensijā, kur bija daudz mierīgāk. Nebija rindu ne muzejos, ne pūlis pludmalē, ne problēmas ar brīviem galdiņiem ēstuvēs.
Viena no iespaidīgākajām vietām Valensijas akvārijā, nākamajās zālēs pāri galvām peld arī haizivis
2) Valensijā ir jūra, turklāt ļoti viegli sasniedzama, dažu 20-30 minūšu pastaigā no pilsētas centra. To arī regulāri izmantojām, dodoties veldzēties, jo dienās, kad bijām tur, karstums bija stabili virs 30°C. Septembra sākumā Vidusjūra bija ļoti iesilusi - patīkams kontrasts pēc Baltijas vēsā atturīguma. :)
3) Gribējām nogaršot Paelju tās dzimtenē (vai vismaz vietā, kura par tādu tiek uzskatīta) – domājām, ka būs garšīgāka. Šī nu ir tā reize, kad ieguvām zināmu mācību mūsu turpmākajiem ceļojumiem. Ja vieta ir slavena ar kādu ēdienu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Jums palaimēsies to tur arī nogaršot. Parasti pilsētas, kas slavenas ar kādu konkrētu ēdienu, ir pilnas ar tūristu slazdiem (tourist-trap), kur ēdiens ir ļoti attāls no tā, kādam tam vajadzētu būt oriģināla. Arī šajā gadījumā, Valensijā ēsto Paelju nevarētu saukt par gastronomijas mākslasdarbu. Labākas ēdām gan Porto, gan tepat, Rīgā – iestādē "Madride", 300 metrus no mājām :) Tāpēc, ja dodaties turp ar domu pagaršot Paelju, tad vērts pirms ceļojuma noskaidrot, kur tādu var dabūt (pietiks ar 10 minūšu parakņāšanos Tripadvisor).
Valensijas zoodārzā
4) Neapšaubāmi, viens no dzinuļiem Valensijas apmeklējumam bija viņu futūristiskais muzeju komplekss, ko visticamāk būsit redzējuši kādās tūrisma brošūrās. Tā ir vieta tuvu Valensijas centram, kur vienkopus ir uzbūvēta virkne muzeju+zoodārzs+akvārijs. Vieta, kur var pazust un veiksmīgi apmaldīties nevienu vien dienu. Visu neizstaigājām, bijām Valensijā vien dažas dienas, līdz ar to nebija laika visa apmeklēt. Bet zoodārza/akvārija apmeklējumu es noteikti iesaku. Visvairāk man iespaidu atstāja Baltvalis (Beluga valis) – ļoti iespaidīgs dzīvnieks, kādu pirms tam biju redzējis vien NatGeo un Discovery TV kanālos. Zoodārzā īpaši izcēlās dažādu putnu sugu klāsts - daudz tropisko putnu, ko līdz tam nebiju redzējis.
5) Vēl viena vieta, ko vērts apmeklēt – Valensijas tirgus. Pirmkārt, pati par sevi ļoti skaista ēka. Otrkārt, spāņu virtuves cienītājiem īsta meka. Jamon kur vien paskaties, mucas pilnas ar olīvām dažādos sālījumos un dažādiem pildījumiem. Eļļas, vermuti, dārzeņi, augļi - acis skrien katra uz savu pusi, pagaršot gribas visu. :) Attur vienīgi tie +35°C.

Vienīgais, ko nožēloju šajā ceļojumā – tikt uz spēli Valensijā netikām – nesakrita vajadzīgie datumi. Bet tā vietā  absolūti nejauši tiku uz Valensijas izcīnīto trofeju izstādi. :) Aizgājām arī līdz Mestalla stadionam.

Valensijas futbola kluba nedaudzās trofejas
 

Starp citu, ja sanāk - iesaku nogaršot Valensijai tipisko padzērienu - Agua de Valencia. Sastāv no apelsīnu sulas, džina, šņabja, un Kavas (Spāņu dzirkstošais). Liekas jaudīga kombinācija, bet rezultātā visai viegls padzēriens, tieši kā reiz vakaram pēc kārtējās karstās dienas Valensijā.
Jāteic Valensijā restorānos īsti neiegriezāmies - ceļojām taupīgi, bet tas pat nebija galvenais iemesls. Galvenais iemesls bija tāds, ka beidzot varēja atrauties un pieēsties Jamon un garneles. Vakaros vienkārši sēdējām viesnīcā, ēdām Jamon un uzkodām garneles - īsti aristokrātiski :D Bet cenas bija tādas, ka tas ir tas pats, kas Rīgā desmaisi ēst. :)
 
 

Vienvārdsakot, ja ir vēlme pazvilēt dažas dienas pludmalē, paēst spāņu gardumus, apmeklēt kādu muzeju, pastaigāties par F1 trasi un to visu darot, izvairīties no pūļiem, tad Valensija ir visai labs galamērķis. Tiešo reisu no Rīgas turp nav, bet uz Valensiju lido dauzas aviokompānijas, t.sk. Ryanair. Tādējādi savienoto reisu uztaisīt nav grūti (mūsu gadījumā lidojām ar Ryanair caur Milānu). Viesnīcas salīdzinoši lētas – par 40 EUR pieklājīgu divvietīgu numuriņu var atrast 10-15 minūšu pastaigas attālumā no jūras (booking.com).  Taksi neizmantojām - pilnībā iztikām ar vietējo transportu, jāteic gan, attālumi nav lieli, var arī ar kājām mierīgi izstaigāt.
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…