Pāriet uz galveno saturu

Valensija - saule, muzeji, futbols un Jamon

Valensijas muzeju "kvartāls"

Viena no vietām, kur man sen gribējās nokļūt, ir Valensija, Spānijā. Mazliet neraksturīgi vai ne? Tas tādēļ, ka nu jau gadus 15 esmu šīs pilsētas futbola kluba fans – man ļoti patika tas stils, ko komanda piekopa (tajā laikā to sauca par romantisko futbolu), kā arī tās pavisam trakie futbola līdzjutēji. Tā nu laika gaitā izveidojās zināma apsēstība ar šo vietu, kultūru. Tad nu mūsu ceļojumā pa Pireneju pussalu, kā pirmo pieturu izvēlējāmies tieši Valensiju - ar domu, ka Barselona vai Madride nekur jau nepazudīs - paspēsim arī tās apmeklēt (izrādījās, ka Madridi apmeklējām jau tā paša ceļojuma beigās).
Valensija kļuva par pirmo Spānijas pilsētu, ko apmeklēju (ja neskaita Kanāriju salas), tādēļ savā ziņā tā man bija arī iepazīšanās ar Spāniju (dažas dienas vēlāk gan bijām arī Madridē). Kas ir tas, kas mūs dzina uz Valensiju? Tā tomēr nav gluži ierastais tūrisma galamērķis Baltijas iedzīvotājiem (parasti izvēlas Barselonu vai Madridi).
1) Tieši fakts, ka visi brauc uz Barselonu, lika apdomāt iespēju braukt kaut kur, kur nav tik daudz ārvalstu tūristu. Tik daudz dzirdēta atbilde uz jautājumu par to kā gāja Barselonā: "Forši, bet nu tie tūristu pūļi". Šī ideja nostrādāja ļoti labi – septembra sākumā, kad Barselonā mudž no tūristiem, bijām Valensijā, kur bija daudz mierīgāk. Nebija rindu ne muzejos, ne pūlis pludmalē, ne problēmas ar brīviem galdiņiem ēstuvēs.
Viena no iespaidīgākajām vietām Valensijas akvārijā, nākamajās zālēs pāri galvām peld arī haizivis
2) Valensijā ir jūra, turklāt ļoti viegli sasniedzama, dažu 20-30 minūšu pastaigā no pilsētas centra. To arī regulāri izmantojām, dodoties veldzēties, jo dienās, kad bijām tur, karstums bija stabili virs 30°C. Septembra sākumā Vidusjūra bija ļoti iesilusi - patīkams kontrasts pēc Baltijas vēsā atturīguma. :)
3) Gribējām nogaršot Paelju tās dzimtenē (vai vismaz vietā, kura par tādu tiek uzskatīta) – domājām, ka būs garšīgāka. Šī nu ir tā reize, kad ieguvām zināmu mācību mūsu turpmākajiem ceļojumiem. Ja vieta ir slavena ar kādu ēdienu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Jums palaimēsies to tur arī nogaršot. Parasti pilsētas, kas slavenas ar kādu konkrētu ēdienu, ir pilnas ar tūristu slazdiem (tourist-trap), kur ēdiens ir ļoti attāls no tā, kādam tam vajadzētu būt oriģināla. Arī šajā gadījumā, Valensijā ēsto Paelju nevarētu saukt par gastronomijas mākslasdarbu. Labākas ēdām gan Porto, gan tepat, Rīgā – iestādē "Madride", 300 metrus no mājām :) Tāpēc, ja dodaties turp ar domu pagaršot Paelju, tad vērts pirms ceļojuma noskaidrot, kur tādu var dabūt (pietiks ar 10 minūšu parakņāšanos Tripadvisor).
Valensijas zoodārzā
4) Neapšaubāmi, viens no dzinuļiem Valensijas apmeklējumam bija viņu futūristiskais muzeju komplekss, ko visticamāk būsit redzējuši kādās tūrisma brošūrās. Tā ir vieta tuvu Valensijas centram, kur vienkopus ir uzbūvēta virkne muzeju+zoodārzs+akvārijs. Vieta, kur var pazust un veiksmīgi apmaldīties nevienu vien dienu. Visu neizstaigājām, bijām Valensijā vien dažas dienas, līdz ar to nebija laika visa apmeklēt. Bet zoodārza/akvārija apmeklējumu es noteikti iesaku. Visvairāk man iespaidu atstāja Baltvalis (Beluga valis) – ļoti iespaidīgs dzīvnieks, kādu pirms tam biju redzējis vien NatGeo un Discovery TV kanālos. Zoodārzā īpaši izcēlās dažādu putnu sugu klāsts - daudz tropisko putnu, ko līdz tam nebiju redzējis.
5) Vēl viena vieta, ko vērts apmeklēt – Valensijas tirgus. Pirmkārt, pati par sevi ļoti skaista ēka. Otrkārt, spāņu virtuves cienītājiem īsta meka. Jamon kur vien paskaties, mucas pilnas ar olīvām dažādos sālījumos un dažādiem pildījumiem. Eļļas, vermuti, dārzeņi, augļi - acis skrien katra uz savu pusi, pagaršot gribas visu. :) Attur vienīgi tie +35°C.

Vienīgais, ko nožēloju šajā ceļojumā – tikt uz spēli Valensijā netikām – nesakrita vajadzīgie datumi. Bet tā vietā  absolūti nejauši tiku uz Valensijas izcīnīto trofeju izstādi. :) Aizgājām arī līdz Mestalla stadionam.

Valensijas futbola kluba nedaudzās trofejas
 

Starp citu, ja sanāk - iesaku nogaršot Valensijai tipisko padzērienu - Agua de Valencia. Sastāv no apelsīnu sulas, džina, šņabja, un Kavas (Spāņu dzirkstošais). Liekas jaudīga kombinācija, bet rezultātā visai viegls padzēriens, tieši kā reiz vakaram pēc kārtējās karstās dienas Valensijā.
Jāteic Valensijā restorānos īsti neiegriezāmies - ceļojām taupīgi, bet tas pat nebija galvenais iemesls. Galvenais iemesls bija tāds, ka beidzot varēja atrauties un pieēsties Jamon un garneles. Vakaros vienkārši sēdējām viesnīcā, ēdām Jamon un uzkodām garneles - īsti aristokrātiski :D Bet cenas bija tādas, ka tas ir tas pats, kas Rīgā desmaisi ēst. :)
 
 

Vienvārdsakot, ja ir vēlme pazvilēt dažas dienas pludmalē, paēst spāņu gardumus, apmeklēt kādu muzeju, pastaigāties par F1 trasi un to visu darot, izvairīties no pūļiem, tad Valensija ir visai labs galamērķis. Tiešo reisu no Rīgas turp nav, bet uz Valensiju lido dauzas aviokompānijas, t.sk. Ryanair. Tādējādi savienoto reisu uztaisīt nav grūti (mūsu gadījumā lidojām ar Ryanair caur Milānu). Viesnīcas salīdzinoši lētas – par 40 EUR pieklājīgu divvietīgu numuriņu var atrast 10-15 minūšu pastaigas attālumā no jūras (booking.com).  Taksi neizmantojām - pilnībā iztikām ar vietējo transportu, jāteic gan, attālumi nav lieli, var arī ar kājām mierīgi izstaigāt.
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām