Valensija - saule, muzeji, futbols un Jamon

Valensijas muzeju "kvartāls"

Viena no vietām, kur man sen gribējās nokļūt, ir Valensija, Spānijā. Mazliet neraksturīgi vai ne? Tas tādēļ, ka nu jau gadus 15 esmu šīs pilsētas futbola kluba fans – man ļoti patika tas stils, ko komanda piekopa (tajā laikā to sauca par romantisko futbolu), kā arī tās pavisam trakie futbola līdzjutēji. Tā nu laika gaitā izveidojās zināma apsēstība ar šo vietu, kultūru. Tad nu mūsu ceļojumā pa Pireneju pussalu, kā pirmo pieturu izvēlējāmies tieši Valensiju - ar domu, ka Barselona vai Madride nekur jau nepazudīs - paspēsim arī tās apmeklēt (izrādījās, ka Madridi apmeklējām jau tā paša ceļojuma beigās).

Valensija kļuva par pirmo Spānijas pilsētu, ko apmeklēju (ja neskaita Kanāriju salas), tādēļ savā ziņā tā man bija arī iepazīšanās ar Spāniju (dažas dienas vēlāk gan bijām arī Madridē). Kas ir tas, kas mūs dzina uz Valensiju? Tā tomēr nav gluži ierastais tūrisma galamērķis Baltijas iedzīvotājiem (parasti izvēlas Barselonu vai Madridi).

1) Tieši fakts, ka visi brauc uz Barselonu, lika apdomāt iespēju braukt kaut kur, kur nav tik daudz ārvalstu tūristu. Tik daudz dzirdēta atbilde uz jautājumu par to kā gāja Barselonā: "Forši, bet nu tie tūristu pūļi". Šī ideja nostrādāja ļoti labi – septembra sākumā, kad Barselonā mudž no tūristiem, bijām Valensijā, kur bija daudz mierīgāk. Nebija rindu ne muzejos, ne pūlis pludmalē, ne problēmas ar brīviem galdiņiem ēstuvēs.

Viena no iespaidīgākajām vietām Valensijas akvārijā, nākamajās zālēs pāri galvām peld arī haizivis

2) Valensijā ir jūra, turklāt ļoti viegli sasniedzama, dažu 20-30 minūšu pastaigā no pilsētas centra. To arī regulāri izmantojām, dodoties veldzēties, jo dienās, kad bijām tur, karstums bija stabili virs 30°C. Septembra sākumā Vidusjūra bija ļoti iesilusi - patīkams kontrasts pēc Baltijas vēsā atturīguma. :)

3) Gribējām nogaršot Paelju tās dzimtenē (vai vismaz vietā, kura par tādu tiek uzskatīta) – domājām, ka būs garšīgāka. Šī nu ir tā reize, kad ieguvām zināmu mācību mūsu turpmākajiem ceļojumiem. Ja vieta ir slavena ar kādu ēdienu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Jums palaimēsies to tur arī nogaršot. Parasti pilsētas, kas slavenas ar kādu konkrētu ēdienu, ir pilnas ar tūristu slazdiem (tourist-trap), kur ēdiens ir ļoti attāls no tā, kādam tam vajadzētu būt oriģināla. Arī šajā gadījumā, Valensijā ēsto Paelju nevarētu saukt par gastronomijas mākslasdarbu. Labākas ēdām gan Porto, gan tepat, Rīgā – iestādē "Madride", 300 metrus no mājām :) Tāpēc, ja dodaties turp ar domu pagaršot Paelju, tad vērts pirms ceļojuma noskaidrot, kur tādu var dabūt (pietiks ar 10 minūšu parakņāšanos Tripadvisor).

Valensijas zoodārzā

4) Neapšaubāmi, viens no dzinuļiem Valensijas apmeklējumam bija viņu futūristiskais muzeju komplekss, ko visticamāk būsit redzējuši kādās tūrisma brošūrās. Tā ir vieta tuvu Valensijas centram, kur vienkopus ir uzbūvēta virkne muzeju+zoodārzs+akvārijs. Vieta, kur var pazust un veiksmīgi apmaldīties nevienu vien dienu. Visu neizstaigājām, bijām Valensijā vien dažas dienas, līdz ar to nebija laika visa apmeklēt. Bet zoodārza/akvārija apmeklējumu es noteikti iesaku. Visvairāk man iespaidu atstāja Baltvalis (Beluga valis) – ļoti iespaidīgs dzīvnieks, kādu pirms tam biju redzējis vien NatGeo un Discovery TV kanālos. Zoodārzā īpaši izcēlās dažādu putnu sugu klāsts - daudz tropisko putnu, ko līdz tam nebiju redzējis.

5) Vēl viena vieta, ko vērts apmeklēt – Valensijas tirgus. Pirmkārt, pati par sevi ļoti skaista ēka. Otrkārt, spāņu virtuves cienītājiem īsta meka. Jamon kur vien paskaties, mucas pilnas ar olīvām dažādos sālījumos un dažādiem pildījumiem. Eļļas, vermuti, dārzeņi, augļi - acis skrien katra uz savu pusi, pagaršot gribas visu. :) Attur vienīgi tie +35°C.

Vienīgais, ko nožēloju šajā ceļojumā – tikt uz spēli Valensijā netikām – nesakrita vajadzīgie datumi. Bet tā vietā  absolūti nejauši tiku uz Valensijas izcīnīto trofeju izstādi. :) Aizgājām arī līdz Mestalla stadionam.

Valensijas futbola kluba nedaudzās trofejas

 

Starp citu, ja sanāk - iesaku nogaršot Valensijai tipisko padzērienu - Agua de Valencia. Sastāv no apelsīnu sulas, džina, šņabja, un Kavas (Spāņu dzirkstošais). Liekas jaudīga kombinācija, bet rezultātā visai viegls padzēriens, tieši kā reiz vakaram pēc kārtējās karstās dienas Valensijā.

Jāteic Valensijā restorānos īsti neiegriezāmies - ceļojām taupīgi, bet tas pat nebija galvenais iemesls. Galvenais iemesls bija tāds, ka beidzot varēja atrauties un pieēsties Jamon un garneles. Vakaros vienkārši sēdējām viesnīcā, ēdām Jamon un uzkodām garneles - īsti aristokrātiski :D Bet cenas bija tādas, ka tas ir tas pats, kas Rīgā desmaisi ēst. :)

 

 

Vienvārdsakot, ja ir vēlme pazvilēt dažas dienas pludmalē, paēst spāņu gardumus, apmeklēt kādu muzeju, pastaigāties par F1 trasi un to visu darot, izvairīties no pūļiem, tad Valensija ir visai labs galamērķis. Tiešo reisu no Rīgas turp nav, bet uz Valensiju lido dauzas aviokompānijas, t.sk. Ryanair. Tādējādi savienoto reisu uztaisīt nav grūti (mūsu gadījumā lidojām ar Ryanair caur Milānu). Viesnīcas salīdzinoši lētas – par 40 EUR pieklājīgu divvietīgu numuriņu var atrast 10-15 minūšu pastaigas attālumā no jūras (booking.com).  Taksi neizmantojām - pilnībā iztikām ar vietējo transportu, jāteic gan, attālumi nav lieli, var arī ar kājām mierīgi izstaigāt.