Pāriet uz galveno saturu

Valensija - saule, muzeji, futbols un Jamon

Valensijas muzeju "kvartāls"

Viena no vietām, kur man sen gribējās nokļūt, ir Valensija, Spānijā. Mazliet neraksturīgi vai ne? Tas tādēļ, ka nu jau gadus 15 esmu šīs pilsētas futbola kluba fans – man ļoti patika tas stils, ko komanda piekopa (tajā laikā to sauca par romantisko futbolu), kā arī tās pavisam trakie futbola līdzjutēji. Tā nu laika gaitā izveidojās zināma apsēstība ar šo vietu, kultūru. Tad nu mūsu ceļojumā pa Pireneju pussalu, kā pirmo pieturu izvēlējāmies tieši Valensiju - ar domu, ka Barselona vai Madride nekur jau nepazudīs - paspēsim arī tās apmeklēt (izrādījās, ka Madridi apmeklējām jau tā paša ceļojuma beigās).
Valensija kļuva par pirmo Spānijas pilsētu, ko apmeklēju (ja neskaita Kanāriju salas), tādēļ savā ziņā tā man bija arī iepazīšanās ar Spāniju (dažas dienas vēlāk gan bijām arī Madridē). Kas ir tas, kas mūs dzina uz Valensiju? Tā tomēr nav gluži ierastais tūrisma galamērķis Baltijas iedzīvotājiem (parasti izvēlas Barselonu vai Madridi).
1) Tieši fakts, ka visi brauc uz Barselonu, lika apdomāt iespēju braukt kaut kur, kur nav tik daudz ārvalstu tūristu. Tik daudz dzirdēta atbilde uz jautājumu par to kā gāja Barselonā: "Forši, bet nu tie tūristu pūļi". Šī ideja nostrādāja ļoti labi – septembra sākumā, kad Barselonā mudž no tūristiem, bijām Valensijā, kur bija daudz mierīgāk. Nebija rindu ne muzejos, ne pūlis pludmalē, ne problēmas ar brīviem galdiņiem ēstuvēs.
Viena no iespaidīgākajām vietām Valensijas akvārijā, nākamajās zālēs pāri galvām peld arī haizivis
2) Valensijā ir jūra, turklāt ļoti viegli sasniedzama, dažu 20-30 minūšu pastaigā no pilsētas centra. To arī regulāri izmantojām, dodoties veldzēties, jo dienās, kad bijām tur, karstums bija stabili virs 30°C. Septembra sākumā Vidusjūra bija ļoti iesilusi - patīkams kontrasts pēc Baltijas vēsā atturīguma. :)
3) Gribējām nogaršot Paelju tās dzimtenē (vai vismaz vietā, kura par tādu tiek uzskatīta) – domājām, ka būs garšīgāka. Šī nu ir tā reize, kad ieguvām zināmu mācību mūsu turpmākajiem ceļojumiem. Ja vieta ir slavena ar kādu ēdienu, tad tas nebūt nenozīmē, ka Jums palaimēsies to tur arī nogaršot. Parasti pilsētas, kas slavenas ar kādu konkrētu ēdienu, ir pilnas ar tūristu slazdiem (tourist-trap), kur ēdiens ir ļoti attāls no tā, kādam tam vajadzētu būt oriģināla. Arī šajā gadījumā, Valensijā ēsto Paelju nevarētu saukt par gastronomijas mākslasdarbu. Labākas ēdām gan Porto, gan tepat, Rīgā – iestādē "Madride", 300 metrus no mājām :) Tāpēc, ja dodaties turp ar domu pagaršot Paelju, tad vērts pirms ceļojuma noskaidrot, kur tādu var dabūt (pietiks ar 10 minūšu parakņāšanos Tripadvisor).
Valensijas zoodārzā
4) Neapšaubāmi, viens no dzinuļiem Valensijas apmeklējumam bija viņu futūristiskais muzeju komplekss, ko visticamāk būsit redzējuši kādās tūrisma brošūrās. Tā ir vieta tuvu Valensijas centram, kur vienkopus ir uzbūvēta virkne muzeju+zoodārzs+akvārijs. Vieta, kur var pazust un veiksmīgi apmaldīties nevienu vien dienu. Visu neizstaigājām, bijām Valensijā vien dažas dienas, līdz ar to nebija laika visa apmeklēt. Bet zoodārza/akvārija apmeklējumu es noteikti iesaku. Visvairāk man iespaidu atstāja Baltvalis (Beluga valis) – ļoti iespaidīgs dzīvnieks, kādu pirms tam biju redzējis vien NatGeo un Discovery TV kanālos. Zoodārzā īpaši izcēlās dažādu putnu sugu klāsts - daudz tropisko putnu, ko līdz tam nebiju redzējis.
5) Vēl viena vieta, ko vērts apmeklēt – Valensijas tirgus. Pirmkārt, pati par sevi ļoti skaista ēka. Otrkārt, spāņu virtuves cienītājiem īsta meka. Jamon kur vien paskaties, mucas pilnas ar olīvām dažādos sālījumos un dažādiem pildījumiem. Eļļas, vermuti, dārzeņi, augļi - acis skrien katra uz savu pusi, pagaršot gribas visu. :) Attur vienīgi tie +35°C.

Vienīgais, ko nožēloju šajā ceļojumā – tikt uz spēli Valensijā netikām – nesakrita vajadzīgie datumi. Bet tā vietā  absolūti nejauši tiku uz Valensijas izcīnīto trofeju izstādi. :) Aizgājām arī līdz Mestalla stadionam.

Valensijas futbola kluba nedaudzās trofejas
 

Starp citu, ja sanāk - iesaku nogaršot Valensijai tipisko padzērienu - Agua de Valencia. Sastāv no apelsīnu sulas, džina, šņabja, un Kavas (Spāņu dzirkstošais). Liekas jaudīga kombinācija, bet rezultātā visai viegls padzēriens, tieši kā reiz vakaram pēc kārtējās karstās dienas Valensijā.
Jāteic Valensijā restorānos īsti neiegriezāmies - ceļojām taupīgi, bet tas pat nebija galvenais iemesls. Galvenais iemesls bija tāds, ka beidzot varēja atrauties un pieēsties Jamon un garneles. Vakaros vienkārši sēdējām viesnīcā, ēdām Jamon un uzkodām garneles - īsti aristokrātiski :D Bet cenas bija tādas, ka tas ir tas pats, kas Rīgā desmaisi ēst. :)
 
 

Vienvārdsakot, ja ir vēlme pazvilēt dažas dienas pludmalē, paēst spāņu gardumus, apmeklēt kādu muzeju, pastaigāties par F1 trasi un to visu darot, izvairīties no pūļiem, tad Valensija ir visai labs galamērķis. Tiešo reisu no Rīgas turp nav, bet uz Valensiju lido dauzas aviokompānijas, t.sk. Ryanair. Tādējādi savienoto reisu uztaisīt nav grūti (mūsu gadījumā lidojām ar Ryanair caur Milānu). Viesnīcas salīdzinoši lētas – par 40 EUR pieklājīgu divvietīgu numuriņu var atrast 10-15 minūšu pastaigas attālumā no jūras (booking.com).  Taksi neizmantojām - pilnībā iztikām ar vietējo transportu, jāteic gan, attālumi nav lieli, var arī ar kājām mierīgi izstaigāt.
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…