Tuesday, October 13, 2015

Divas dienas Ņujorkā

Nu jau pagājušas divas pilnas dienas, ko pavadīju Ņujorkā. Tās arī pēc būtības ir manas vienīgās pilnās dienas Ņujorkā – turpmāk darba pienākumi sauks. Vien pēdējā dienā, atkarībā no laikapstākļiem, būs iespēja doties kādā pastaigā. Starp citu, laikapstākļi lutina – vakar bija ap +23°C, šodien ēnā ap +26°C.
 
 
Pirmo dienu pavadīju pastaigā… no Centrālparka dienvidu daļas gāju līdz Manhetenas dienvidu galam. Faktiski ap desmitiem no rīta sāku iet, un ap sešiem vakarā pabeidzu – pilna darba diena. Pēc atmiņas centos iet tā, lai pa ceļam paķertu visus galvenos apskates objektus. Jāteic, dienas gaitā pamazām kultūršoks sāka pāriet (acīmredzot izgulēšanās līdzēja). Tomēr staigājot pa avēnijām pie sevis domāju – cik ļoti atšķiras vide ASV un Eiropā. Mūsu pasaules daļā nav liela starpība vai tu esi Romā vai Parīzē – tā apkārtējā "telpa" būs aptuveni vienāda. Bet, atbraucot, uz šo pasaules daļu, ir šoks acīm – viss ir savādāk. Un es pat nerunāju par debesskrāpjiem, kas vispār ir izņēmums. Es runāju par detaļām – luksofori, ceļazīmes, automobiļi, reklāmas, metro, arhitektūra un visbeidzot cilvēki. Atceros, līdzīgs kultūršoks bija arī Vašingtonā.
Jebkurā gadījumā, paspēju izmest nelielu loku pa Centrālparku. Tad, žokli atkāris, gāju par 5. avēniju, 6. avēniju, 7. avēniju. Pirms došanās šurp, izlasīju tūristu etiķeti – kā pareizi uzvesties uz ielām, lai netracinātu vietējos. Galvenokārt, noteikums ir viens – nestāvi un nebrīnies vietā, kur citi iet. :) Redzēju Rockfeller Center ar visu slidotavu (izskatās nedaudz slimi pie +23°C). Pavisam nejauši, sekojot ceptu vistiņu smaržai (cep un grillē viņi te visu un visur), pavisam nejauši iznācu uz Times Square, kuru biju plānojis iet ar līkumu, jo visos ceļvežos no tā iesaka izvairīties pūļainuma dēļ. Bet nebija tik traki – svētdienā droši var doties. Vispār pilsēta svētdienā ir mierīgāka, ielas staigājamas. Tad aizgāju līdz Chrysler Building – ēkai, ar ko man vienmēr asociējusies Ņujorka. Kā jau dzelzceļa staciju fans, nevarēju neaiziet līdz Grand Central Terminal. Skaista stacija, ļoti. Bet tās māsa (jo arhitekts špikoja no Ņujorkas) Milānā, man palika atmiņā labāk. Turpat blakus jauks mazs parciņš Bryant Park, kuram vienā galā atrodas filmās tik bieži rādītā New York Public Library. Pēc nelielas piestāšanas vietējā Pret a Manger un Starbucks (kur čalis nu pavisam nesaprata, kā var dzert tēju tik siltā dienā un vēl bez piena) :), devos tālāk uz dienvidiem. Starp citu, ja sākat no ziemeļdaļas, tad jāņem vēra, ka attālumi starp ielām (kas šķērso salu nosacīti horizontāli) sarūk. T.i. attālums starp 50. un 49. ielu būs būtiski lielāks nekā, piemēram, starp 15. un 14. ielu. Tam ir nozīme, ja pie 25.ielas liekas, ka vairs spēka nav :). Tālāk redzēju arī Empire State Building – ļoti iespaidīga ēka. Varētu it kā uzbraukt augšā, bet to atstāšu uz citu reizi – vienam kaut kā neprasās. Tad dienas fail – aizgāju līdz Madison Square Park, un 10m no Flatiron Building nogriezu pa nepareizo ielu. Sasniedzot Union Square saņēmu vērtīgas instrukcijas no Polundra par to, ka esmu jau aiztraucies garām – nācās iet atpakaļ. Jāteic dzīvē slavenā ēka izskatās savādāk, nekā bildēs. Bildēs vienmēr uzsvars tiek likts uz tās formu, bet patiesība, ļoti skaista ēka arī bez fakta, ka viens tās stūris ir tik šaurs.


Tālāk Brodveja, Washington Square Park, vietējais "bio-eko-šmeko svētais grāls" – Whole Foods. Ap pieciem vakarā jau biju sasniedzis salas dienvidu daļu, bet spēki jau sāka atstāt – ņemot vērā, ka pēc LV laika jau pusnakts, arī organisms sāka vnk slēgties laukā. Vēl viena pietura ar zupu un sendviču, un devos pēdējā pārgājiena daļā, līdz sasniedzu pašus salas dienvidus – Battery Park, uzmeklēju tūristu pūļa apsēsto slaveno Charging Bull, un aizgāju līdz 9/11 memoriālam. Dienu vēlāk, sagremojot visu, ko esmu redzējis, nedaudz negaidīti, bet tieši 9/11 memoriāls uz mani atstāja vislielāko ietekmi. Bildēs ne pēc kā neizskatās, bet uz vietas…tā sajūta, ūdens masa, kas pazūd pazemē, un…jaunais tornis, kas paceļas tik augstu, ka galvu jāatloka par 90° lai redzētu virsotni. Vēl neliels gājiens pa finanšu rajonu, Wall Street, birža, FEDs. Saule sāk rietēt, nonāku kuģu piestātnē ar skatu uz Bruklinu – skaisti. Dienu pabeidzu atkal ceļojot pa Ņujorkas pazemi, mēģinot atrast kā nokļūt man vajadzīgajā stacijā Bruklinā. Vakarā satieku savu AirBnb saimnieku, nedaudz parunājam, paskatāmies kaut kādu crazy amarikāņu seriālu, un es dodos uz guļu, jo spēka vairs nav nekam. Diena iespaidiem bagāta – kā jau teicu, viss savādāks. Lai arī esmu savulaik 3 nedēļas nodzīvojis pa Vašingtonu, acis vienalga šaudās uz visām pusēm. Patīk man Ņujorkas arhitektūra – īpaši brūno un sarkano ķieģeļu mājas, zemā un vidējā augstuma apbūve. Jā, debesskrāpji ir forši, bet tomēr vēsturiskā apbūve man patīk vairāk. Ļoti patīk arī tas, ka regulāri starp debesskrāpjiem pēkšņi uzrodas kāda pavisam sena ēka – baznīciņa, dzīvojamā māja vai veikaliņš, kas spējis vairāk nekā gadsimtu cīnīties pret kapitālisma vēlmi tā vietā uzbliezt vēl vienu debesskrāpi. :) AirBnb saimniekam saku, ka gāju kājām visu to gabalu – viņš saka, ka es traks. Bet atzīst, ka tas ir vienīgais un pareizais variants, kā apskatīt Manhetenu. Nezinu cik km nogāju – taisnā līnijā ir ap 5 jūdzēm, bet pieņemu, ka, ņemot vērā līkumus, staigāšanu šurpu-turpu, savas 15 jūdzes bija. Kājas šodien kā no vates, pa trepēm kāpelēju kā pensionārs labākajos gados :D
 
Un jā, ja Jūs zinātu, kāds kontrasts ir Ņujorka pēc Azoru salām. Tās vienkārši ir divas dažādas pasaules, un smadzenēs "neliekas kopā", ka kas tāds ir iespējams uz vienas planētas.
 
Šodien dienu pavadīju mierīgāk – kājas nav tik svaigas, lai kaut kur baigi bizotu, bet nu savus gabalus tāpat nostaigāju. Rītu iesāku ar pastaigu pa savu Bruklinas rajonu – apskatīju vietējos kontrastu – avēnijas vienā pusē 8 istabu villas, otrā pusē grausti. Pastaigāju pa vietējo parku – Prospect Park – redzēju jau Ziemeļamerikai raksturīgo sarkano krāsu kokos, pamazām sāk krāsoties. Ap 10tiem atvados no Billija – AirBnb saimnieka un ar koferi dodos uz metro staciju, lai brauktu uz Bruklinas ziemeļiem, kur man nākamā viesnīca. Paveicas, un viesnīca mani iečeko jau 10:30 no rīta. Ātri atstāju koferi un dodos uz pilsētu. Neliela pastaiga pa Chinatown un atrodu Žaklīnas ieteikto sierakūku kafejnīcu – Eileen's Special Cheesecake­ – visai necilu pēc paskata vietu, kurai stabili paietu garām, pat nepamanot. Satiku arī pašu Eileen, kas šo iestādi tur pie dzīvības kopš 1976.gada. Ļoti harizmātiska dāma, bet siera kūkas tiešam fantastiskas – apēdu divas maziņas, un man ir aizdomas, ka ja loģistika ļaus, tad turpmākajās dienās piestāšu vēl. :) Pēc sierakūkām vajag fiziskās aktivitātes – tad nu devos uz Centrālparku. Uzreiz sapratu, ka visu garumā neiešu, tāpēc devos uz 81.ielu, kas ir aptuveni parka vidusdaļa. No tā sāku pamazām iet uz dienvidiem. Parkam abās pusēs atrodas divi slaveni muzeji – American Museum of Natural History (muzejs, ko būs redzējuši filmu cienītāji) un The Metropoliten Museum of Art. Nevienu neapmeklēju – nav īsti tik daudz laika – atstāšu uz citu reizi. Savi muzeji man paredzēti rīt :) Centrālparks tiešām ir jauka pastaigu vieta, forši, ka tāds ir tādā metropolē kā Ņujorka. Aptuveni 1.5h klīstu pa turieni. Tad apskatos Columbus Day veltīto parādi, un dodos uz salas dienvidiem, kur kāpju Staten Island ferry, jeb prāmī, kas dodas tieši gar Brīvības Statuju (prāmis ir bezmaksas – neuzķerieties uz vietējo mēģinājumiem ietirgot biļeti). Statuja iespaidīga, bet nevarētu teikt, ka manī izraisa kaut kādas emocijas. Vairāk iespaidu atstāj Ņujorkas debesskrāpju bilde no malas. Atbraucot atpakaļ dodos uz Whole Foods iepirkt sev vakariņas, un tālāk uz Bruklinu, pie slavenā Bruklinas tilta un skata uz Manhetenu. Brooklyn Bridge Park pavadu ap 2h, kur notiesāju savas vakariņas, un bildēju Manhetenu saulrietā. Tad 15 minūšu gājiens un esmu atpakaļ savā viesnīcā, kur beidzot esmu dabūjis adapteri, lai varētu dabūt elektrību savos eiropeiskajos rīkos (datorā, planšetē un fotokamerā).
 
* Nepiekrītu apgalvojumam, kas klīst internetā, ka Ņujorkieši nav laipni. Sorry, bet pēc Rīgas, šķiet, ļoti laipni. Varbūt pēc Itālijas vai Spānijas neliktos laipni, bet tā – visi ļoti izpalīdzīgi, draudzīgi.
* Esot Ņujorkā – nekoncentrējieties uz tik ļoti slavenajiem apskates objektiem. Viena pati Manhetena ir milzīga. Katra tās daļa atšķiras no citām, katrā ir savas nianses, kas nav nekur citur. Ir vērts vnk pavadīt laiku klīstot pa ielām, bez konkrēta mērķa.
* Nevarētu teikt, ka Ņujorka mani kaut kā pārsteidz. Tik daudz redzēta pa TV, ka galvenie skati redzēti. Bet tieši tās ielas un rajoni, kas nav tik populāri man patīk visvairāk – tur redz to, ko parasti neredz pa TV. Kopumā, Ņujorka noteikti ir tā vieta, ko vērts apskatīt. Bet dzīvot, es laikam te nevēlētos. Tā tomēr ir milzīga metropole ar savu, mežonīgo dzīves ritmu, un nemitīgu cīņu par izdzīvošanu. Acīmredzot tieši tādēļ uz ielām ir tik daudz dīvaiņu. Klerki pārsvarā ir ar stiklainām, nodzītām acīm (tāpat, kā nedēļu atpakaļ redzējām ar Polundru Londonā, Canary Wharf).
Rīt vakarā uz Ņujorkas Rangers spēli – viens no mazajiem sapnīšiem pavisam tuvu. :)