Pāriet uz galveno saturu

New York, New York...

Šodien visu dienu pavadīju ceļā uz Ņujorku. Gandrīz 24h nav gulētas. Lidojums bija komfortabls, pārbaudes gan nē. Šī ir tā reize, kad iekritu uz pārbaudēm. Amsterdamas lidostā tiku uz 20 minūšu iztaujāšanu par saviem brauciena mērķiem. Acīmredzot savā dzeltenajā ceļojumu baikā neizskatos pēc ekonomista no centrālās bankas. :D Vienvārdsakot, dabūju atskaitīties par to kur braucu, no kurienes, kādēļ, ko darīšu NY, kur dzīvošu, kā tikšu līdz dzīves vietai, cik ilgi palikšu, kāpēc tieši uz NY – vai tad nevar citur (?), kā nokļūšu līdz dzīvesvietai (jā – otrreiz tas pats jautājums), ko plānoju iemācīties, kad Grieķiju izmetīs no eirozonas :), prasīja uzrādīt ielūgumus, datorā e-pastus, prasīja, kurā datumā rezervētas biļetes utt. Šādi vēl nekad nav bijis – biju tādā mierīgā garastāvoklī, bet čalis mani reāli paspēja novest. Tad vēl kaut ko konsultējās ar kolēģiem, bet palaida tālāk. Vai tiešām tik traki izskatos? Nu neko, pie geita man tiek paziņots, ka esmu izraudzīts pēc nejaušības pārbaudes papildus pārbaudēm… vēlreiz visu izčamdīja, rokas bagāžu pārbaudīja, vēlreiz puse no tiem pašiem jautājumiem. :D 8h lidojums šoreiz kaut kā ātri pagāja – mazliet pastrādāju, mazliet paskatījos filmu, un jau klāt. Neveiksmes ar pārbaudēm atsākas no gala jau ASV pusē…
 
No lidmašīnas izodās veiksmīgi tikt laukā, šķiet, viens no pirmajiem tieku līdz pasu kontrolei. Tur apmēram 30 min. rinda, bet kad sadala pa kabīnēm, tad mani un divus vāciešus, ar kuriem vēlāk sapazinos (jo laika pietika :)), norīkoja visīsākajā rindā. Viss jau būtu labi…ja vienīgais cilvēks priekšā rindā nebūtu sieviete pēc 60…no Pakistānas, kas angliski nerunā ne vārda un dokumenti nav sagatavoti. Varat iedomāties kāda šobrīd amerikāņiem ir panika uz cilvēkiem, kas nāk no tā reģiona. TV rāda sprādziena ainas no Ankaras, kas piedod zināmu trauksmes sajūtu. Tā nu nākamās 40 minūtes ar vāciešiem apspriedām šīs sezonas Bundeslīgas sākumu. Eh...garām ne tikai visi manas lidmašīnas pasažieri, bet arī citu lidmašīnu…un koferis jau atkal jau uz glabāšanu aizvilkts (manā pagājušajā vizītē ASV bija līdzīgi :)). Ar to protams viss nebeidzas, bet tikai sākas… kā jūs domājiet – kurš no 100 cilvēkiem tiek uz "NEJAUŠO" bagāžas pārbaudi? Jā, jā – tas pats muļķis dzeltenajā jakā, kas tik ļoti izceļas uz pārējo fona (ceļojumu top tip – nevelciet spilgti dzelteno). :) Pēc visām pārbaudēm atrodu vienu vilcienu, kas aizved līdz nākamajam vilcienam, kas mani aizgādā līdz Manhetenai. Dodoties uz metro staciju, 10 minūtes pastaigāju pa debesskrāpju pasauli. Apkārt pilns ar NY "Rangers" faniem – acīmredzot tieši spēles laiks (man ir biļete uz nākamo spēli). Daudzi arī futbola formās, šodien ļoti svarīga ASV-Meksika spēle (jā, jā – futbols "mūsu izpratnē"). Kultūršoks pamatīgs, viss ir savādāk, nekā pierasts Eiropā, bet, godīgi sakot, spēku izsīkums sāk darīt savu. Atrodu metro, pamokos ar biļešu mašīnu, nevienu no manām kartēm pretī neņem. Atrodu biļešu pārdevēju, apjautājos kā tikt līdz savam apartamentam. Jābraucot ar B vilcienu. Dažu minūšu gājiens, un gaidu uz perona vilcienu… E, D, C, E, D, C, E, C.. a kur ir B? 30 minūtes nostāvu, līdz pamanu stūrī uzrakstu, ka B kursē tikai darba dienās… tagad jāiet uz Q, kas kursē brīvdienās stāvu augstāk…grrr… Aizeju līdz Q, bet uz nepareizo virzienu, atkal jākāpelē ar divām pasmagām somām pa trepēm. :D Galva vairs nav skaidra, kļūst arvien grūtāk domāt, pieņemt lēmumus, mazliet virsū nāk tāda kā izmisuma sajūta – visu dienu visu laiku viss ne pēc plāna notiek, tāda sajūta, ka kāds sazvērējies pret mani. Nekas, savācu sevi rokās. Beidzot sagaidu vilcienu un braucu uz Bruklinu. Pa ceļam redzu Brīvības Statuju tālumā, bet emocijas jau pavisam notrulinātas. Tieku līdz AirBnb mājai, kur man saimnieks speciālā slēdzenē atstājis atslēgas. Ievadot pareizo kodu, vajadzētu tikt pie atslēgām. Mazliet pačakarējos, pāris zvani saimniekam, un beidzot tieku iekšā. Vēl aizeju uz vietējo veikalu, nopērku sev vakariņas/naksniņas (pēc vietējā vēl tikai 21:00).
Tā nu mans ceļojums no Valdemāra ielas līdz Baznīcas Avēnijas Bruklinā aizņēma 22h. Bet tagad jau esmu ticis līdz savai pagaidu gultai, arlabunakti (vai labrīt)!
 
 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai