Pāriet uz galveno saturu

Telefoni, hokejs un komplimenti - Ņujorkas stāsta turpinājums

Šodien diena pagāja sanāksmē. Tāpēc neliels special topic: lieta, par kuru pēdējā laikā nedaudz pie sevis "cepos" – laikam kļūstu vecs. Pa ceļam uz pasākuma norises vietu šodien braucu metro. Un mani pārsteidza viena lieta – pilnīgs klusums. Vagons piebāzts līdz ūkai, bet klusi kā kapos. Kādēļ? Visi ieurbušies telefonos/planšetēs. Uz ielām, 2 no 5 cilvēkiem nāk pretī ieurbušies savā viedajā ierīcē. Šodien pārdomām punktu pielika situācija sanāksmē. Kafijpauze. Esmu vienīgais augšā kājās pie tējas un kūkām – pārējie 40 cilvēki sēž ieurbušies telefonos… Nav jau slikti – visas kūkas man, bet nav ar ko parunāt. Šādu skatu, godīgi sakot, nebiju redzējis – konferencē/sanāksmē, neviens neceļas no galda kafijas pauzē, visi ieurbušies savās "mazajās pasaulēs". Ar pasākuma organizētāju vien pasmējāmies par šo fenomenu. It kā tik interesanti – vienā telpā cilvēki no aptuveni 30 valstīm, bet nevienu neinteresē kā tiem citiem iet. Nezinu vai tas ir labi vai slikti, un kur tas mūs novedīs (ar "mūs" es domāju – cilvēkus), bet izskatās nelāgi.
 
 
 
Vakarā zināms ceļojuma highlight (nu, vismaz man) – New York Rangers un Winnipeg Jets NHL spēle. Pirmā (un visticamāk arī pēdējā) NHL spēle manā dzīvē. Bija izvēle – doties uz basketbolu vai hokeju. Basketā it kā būtu iespēja redzēt Porziņģi spēlējam, bet, pērkot biļetes, klausīju intuīcijai, ka jāiet uz hokeju. Intuīcija bija pareiza – Porziņģis traumas dēļ nespēlēja… turklāt hokejs man tomēr tuvāks. Ko lai saka… mājnieki zaudēja 1:4, lai arī pirmie izvirzījās vadībā. Tas mazliet pabojāja garīgo arēnā sanākušajiem. Man gan pa lielam bija vienalga – nācu vērtēt, kā izskatās viena no pasaulē slavenākajām arēnām – Madison Square Garden, kā vietējie fano par hokeju, kādas tradīcijas u.tml. Zināms stereotips bija par to, ka tie amerikāņi jau nemāk fanot par hokeju. Bet tieši Rangers fani tiek uzskatīti par vieniem no visnežēlīgākajiem un prasīgākajiem. T.i. izsvilpj pat savējos, bet spēli saprot ļoti labi. Tas ir tas, kas man dažreiz trūkst Arēnā Rīgā – spēles izpratnes. Rīgā tas ir vairāk aliņa iedzeršana un izbļaušanās, te – akadēmiskāka spēles vērošana, diskusijas un mazākā mērā trakošana. Jā, protams, visi tribīnēs ēd. Bet tas ir normāli – spēle sākas 7os, gribas ēst. Arī es kolorīta pēc nopirku hotdogu – pilnīgi garām. :D Šovs, protams, ir ļoti pamatīgi atstrādāts, līdz pēdējām detaļām – gaismas, mūzika, priekšnesumi pauzēs utt. Tik viss ir izstieptāks – vairāk reklāmas paužu, garāki pārtraukumi starp periodiem utt. – jūt komercializācijas klātbūtni. Un viena nelāga nianse… 30% tautas spēli neskatās, jo… jāskatās taču, kas jauns telefonā. :D
Pēc hokeja devos nelielā pastaigā pa Manhetenu tumsā. Šī ir pirmā diena, ka pilnībā kontrolēju to, kur atrodos, saprotu debespuses, ielu kārtību, kuras metro līnijas kur atrodas, un kurp man jādodas. Tas piedod zināmu mieru, un ļauj "pacelties pāri pūlim", kas haotiski virzās visos virzienos. Ja stingri zini, kur jāiet, tad tomēr ir vieglāk lauzties cauri pūlim. Par manu mīļāku atpūtas vietu ir kļuvis Bryant park – vakar jau par to rakstīju, bet šodien apskatīju arī tumsā – ļoti patīk šis mazais skvērs, kas no visām pusēm ir debesskrāpju ieskauts.
 

Un jā. Šodien uzvilku uzvalku, darba kurpes, šlipsi. Uzreiz ir cita attieksme uz ielām, veikalos, metro, viesnīcā – visur. Iepriekšējās dienas staigāju kā tūrists, un zināmā mērā pret mani attiecās kā pret tūristu. Tiklīdz ir uzvalks un ģelovojs izskats, tā viss ir savādāk. No rīta nevarēju saprast, kas ne tā – metro aizdomīgi uz mani lūr. Tad tik sapratu, no Bruklinas pārāk daudzi metro uzvalkos nebrauc – vismaz pārāk daudz klerkus neredzēju. Tālāk uz ielām – vietējie vairs negrūstās, bet tūristi paši lec nost – domā ka vietējais. Veikalos staffs ārkārtīgi pieklājīgs – "kā iet?", "ko šodien darīsi?", "lai labi veicās", "re, ņem kafiju – uzsaucu!". Un jā. Komplimenti – ir ļoti nepierasti saņemt komplimentus par izskatu vienkārši uz ielas. Šodien 3-4 reizes, kas ir vairāk nekā 30 gadu laikā Rīgā – laikam rīdziniecēm nepatīku (vienu gan zinu, kam patīku :D). Viens vīrietis pienāca paprasīja, kur pirku kurpes  - arī tādas gribot. :D Vienvārdsakot – interesanti. Redzēs, ko nesīs rītdiena.

Komentāri

  1. "Neizbēgami pienāks diena, kad tehnoloģijas pārspēs vienkāršu cilvēcisku saskarsmi. Mēs būsim ieguvuši idiotu paaudzi". /Alberts Einšteins/

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris