Pāriet uz galveno saturu

"Bombardier" un "AirBaltic" – bēdubrāļu darījums

Ņemts no: www.cbc.ca
Pasaules lidmašīnu ražotāju tirgū jau labu laiku ir zināms duopols – zināmākie zīmoli neapšaubāmi ir amerikāņu "Boeing" un franču "Airbus". Tajā pašā laikā ir virkne ražotāju, kas aizpilda tirgus nišas – mazāku, reģionāliem lidojumiem paredzētu lidmašīnu ražošanu. Trīs zināmākie – kanādiešu "Bombardier", brazīļu "Embraer" un arī franču-itāļu "ATR". Protams, ir arī citi ražotāji (piemēram, mums labi zināmais "Fokker" vai "SAAB"), bet "lielais piecinieks" ir tālu priekšā pārējiem. Laiku pa laikam rodas kādi projekti, kas plāno izkonkurēt "lielo piecinieku", pēdējā laikā vairāki saistīti ar Āzijas tirgu – ķīnieši uzbūvējuši savu lidmašīnu, japāņi ar "Mitsubishi" palīdzību – savējo.
 
Laiku pa laikam arī kāds no piecinieka "zemā gala" sadūšojas izjaukt ierasto kārtību, t.i. iejaukties "Airbus" un "Boeing" vētrainajā romānā. Un 2004. gadā par saviem nodomiem paziņoja "Bombardier" – viņi sāka izstrādāt "C series", jeb C sērijas lidmašīnas, kam paredzēts konkurēt ar "Airbus" un "Boeing" mazākajiem modeļiem. Jaunās lidmašīnas teorētiskās priekšrocības – vairāk vietas salonā, būtiski zemāks trokšņu līmenis (kas ļauj lidmašīnu lietot lidostās, kur lielāki dzelzs putni skaļuma regulējumu dēļ nedrīkstētu nosēsties), kā arī pats galvenais – būtiski zemāks degvielas patēriņš nekā galvenajiem konkurentiem.
Aviācijas entuziasti ar nepacietību gaidīja, kāds būs C sērijas iznākums. Bet tas bija tikai sākums garam, garam stāstam, kura beigas joprojām nav zināmas. Proti, jau 2006. gadā lidmašīnas izstrāde tika apturēta, jo trūka pasūtījumu. 2008. gadā to atsāka, bet problēmas tikai sākās – lidmašīnas izstrāde būtiski atpalika no grafika, bija arī tehniskas ķibeles, un lidmašīnas pasūtījumu skaits pēc entuziastiskā sākuma sāka noplakt. Tomēr C sērijas izstrāde par spīti visam turpinājās. "Bombardier" uzņēmums uzlika uz šīs kārts visu. Uzņēmums darbojas arī vilcienu/tramvaju ražošanas jomā (jā, jā – tas pats, kas kādu laiku atpakaļ gribēja piedalīties "Pasažieru Vilciena" iepirkumā). Lidmašīnas izstrāde prasīja daudz vairāk laika un naudas, nekā bija plānots. Rezultātā nācās atteikties no investīciju iecerēm dzelzceļa departamentā un pārējā aviācijas departamentā (kas joprojām veiksmīgi ražo reģionālās lidmašīnas) – divos galvenajos segmentos, kas reāli ģenerē naudas līdzekļus. Rezultāts ir tāds, ka 2014. gadā uzņēmums faktiski palika bez likviditātes - brīvās naudas apjoms sarūk milzu tempos. Nācās izdod parādzīmes, tiek plānots daļējs IPO dzelzceļa departamentam, un Kvebekas valdība ir pārņēmusi daļu (49%) no C sērijas projekta. Ar visu to, jebkurā gadījumā, nākamajos gados būs nepieciešams kapitāla injekcijas uzņēmumā. Labā ziņa, lidmašīna pēc pirmajiem vērtējumiem ir padevusies tik laba, kā bija iecerēta un pat nedaudz labāka – tā ir ekonomiska un klusa, tādējādi tehniskā ziņā apsteidzot galvenos konkurentus. Sliktā ziņa – uzņēmums to nespēj pārdot. Sava veida apburtais loks – visi zina, ka uzņēmumam ir problēmas ar naudas plūsmu, un spiež tam pārdot lidmašīnas par zemāku cenu. Turklāt "Airbus" un "Boeing", jūtot, ka iespējams šī ir tā reize, kad kādam var izdoties iejaukties viņu ierastajā dzīvē, īsteno agresīvu atlaižu politiku savām lidmašīnām. Pēdējā laikā uzņēmumam nav izdevies noslēgt nevienu līgumu par lidmašīnu pārdošanu. Tajā pašā laikā uzņēmuma vadība ir optimistiska (ko gan citu viņiem darīt? :) ) – pārrunas ar potenciālajiem pircējiem notiek visos pasaules reģionos, un it kā esot arī kaut kāds progress. Pirkumu gan joprojām nav. Turklāt burtiski pāris nedēļas atpakaļ "uzpeldēja" ziņa, ka uzņēmums bija sarunās ar "Airbus" par pilnīgu vai daļēju C sērijas projekta pārdošanu, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmuma izmisumu. Arī dzelzceļa jomā pēdējā laikā iet grūti – pasaulē šajā jomā notiek zināma ražotāju konsolidācija un pagaidām "Bombardier" paliek "aiz svītras". Reģionālo lidmašīnu tirdzniecība pagaidām ir laba, bet jauno lidmašīnu izstrāde ir gandrīz apstājusies līdzekļu trūkuma dēļ, ko, protams, izraisa situācija ar C sēriju.
"Bombardier" (ne)veiksmēm sekoju nu jau gadus 6-7. Divu iemeslu dēļ – kā aviācijas entuziasts ļoti gribu redzēt šo lidmašīnu gaisā un domāju, ka tā ir nepieciešama, lai beidzot pakustinātu uz priekšu civilās aviācijas tālāku attīstību. Bet otrs iemesls – tādēļ, ka viens no lielākajiem C sērijas klientiem ir…mūsu pašu "AirBaltic". LV aviopārvadātājs ir apņēmies iegādāties 13 lidmašīnas un parakstījis arī opcijas par 7 papildus lidmašīnām. Pēdējās dienās nacionālā aviosabiedrība ir nokļuvusi starmešu gaismās saistībā ar jaunā investora piesaisti. Neko nezinu par jauno investoru, bet skaidrs ir tas, ka, lai uzņēmums varētu attīstīties, tā rīcībā esošie vecie "Boeing" putni pakāpeniski ir jānomaina (lai arī plānotās lidmašīnas tomēr ir mazākas un vairāk orientētas uz reģionālajiem pārvadājumiem) + flote ir jāpaplašina. Šī brīža situācija, kad ne Viļņā, ne Tallinā nav nopietna vietējā pārvadātāja, ir brīdis, kas jāizmanto.
Kā zināms pārsteigums man vakar nāca ziņa, ka "Bombardier" kā savu partneri CS300 lidmašīnas ieviešanai darbībā ir izvēlējies "AirBaltic". Mirkli padomājot, gan sapratu, ka tas laikam ir loģiski – divi draugi nelaimē, atrada izeju. "AirBaltic" nebūt nebija starp pirmajiem sarakstā, kam jāpiegādā lidmašīnas. Tomēr visticamāk, ņemot vērā kādas ir problēmas ar kurām jāsaskaras lidsabiedrībai, kas uzsāk jaunas lidmašīnas ekspluatāciju, visas aviosabiedrības, kas bija sarakstā virs "AirBaltic", no šī goda atteicās. Savukārt "AirBaltic" nav citu variantu – jāpiekrīt. Vispār situācija, kurā nonākusi nacionālā lidsabiedrība ir neapskaužama – negatīvs pašu kapitāls, parakstīti līgumi par lidmašīnu piegādi, bet investora nav. Un valsts nevar būt investors vairāk nekā par noteiktu daļu, pretējā gadījumā lidsabiedrību sagaida igauņu kolēģu liktenis. Ņemot vērā visu to, it kā saprotu MK lēmumu par investora piesaisti, lai kas viņš būtu un ko prasītu. Lieta, ko nesaprotu, kāpēc LV pie visiem jautājumiem sāk strādāt tikai tad, kad pakaļa svilst. 2-3 gadus atpakaļ, kad jau bija zināms, ka būs jāmaksā par "Bombardier" lidmašīnām, bija pietiekami daudz laika, lai atrastu normālu investoru vai uztaisītu IPO, lai sakasītu nepieciešamos līdzekļus. Tā ir mana pārliecība.
Kas notiks tālāk? Es īsti nezinu. "Bombardier" ir faktiski pabeiguši testēt mazāko lidmašīnu – CS100, un tā varētu nonākt "Swissair" (kas piekritis smagajai nastai – ieviest CS100 tipa lidmašīnas darbībā) īpašumā jau 2016. gada 1.pusgadā. CS300 ir tikai testēšanas vidusfāzē – tur vēl daudz nezināmo. Turklāt joprojām pastāv ļoti lielas bažas par uzņēmuma maksātspēju. Ja man būtu galva ķīlā, teiktu, ka CS300 piegādes aizkavēsies. Atliek vien apskatīties uz uzņēmuma pēdējo divu gadu biržas kotācijām (http://www.reuters.com/finance/stocks/chart?symbol=BBDb.TO), lai saprastu, ka arī investori šobrīd īpaši netic uzņēmuma spējai izrāpties no bedres. Es ļoti, ļoti ceru, ka "AirBaltic" un valdībai ir rezerves varianti gadījumam, ja "Bombardier" neveiksmes turpinās. Diez kādi ir līguma laušanas nosacījumi? Bet jāteic, ka izīrētais lidojošais grausts "ATR" (vairāki paziņas ir lidojuši, un ir šausmās) un jaunā investora plāni par "Sukhoi" iegādi – šādu uzticību neraisa. Starp citu, par "Sukhoi" pat pašā Krievijā izsakās skarbi – nerentabla lidmašīna (neliels raksts par to šeit, bet ir arī citi), ko reāli ekspluatēt spēj tikai valsts galvenā aviokompānija (visticamāk ar subsīdijas palīdzību gan). Nemaz nerunājot par "Sukhoi Superjet 100" vēsturi…
Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd, pateicoties zemajām degvielas cenām, dzīvojam aviācijas "labajos laikos" – aviosabiedrību pelnītspēja ir augsta. Ceru, ka pieņemtais lēmums par investora piesaisti izrādīsies pareizs, bet riski ir abās pusēs – gan "AirBaltic", gan "Bombardier".
Jebkurā gadījumā, gribu izmēģināt C sēriju – manuprāt, lieliska lidmašīna, ceru, ka tai izdosies iekarot aviācijas tirgu. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…