Pāriet uz galveno saturu

"Bombardier" un "AirBaltic" – bēdubrāļu darījums

Ņemts no: www.cbc.ca
Pasaules lidmašīnu ražotāju tirgū jau labu laiku ir zināms duopols – zināmākie zīmoli neapšaubāmi ir amerikāņu "Boeing" un franču "Airbus". Tajā pašā laikā ir virkne ražotāju, kas aizpilda tirgus nišas – mazāku, reģionāliem lidojumiem paredzētu lidmašīnu ražošanu. Trīs zināmākie – kanādiešu "Bombardier", brazīļu "Embraer" un arī franču-itāļu "ATR". Protams, ir arī citi ražotāji (piemēram, mums labi zināmais "Fokker" vai "SAAB"), bet "lielais piecinieks" ir tālu priekšā pārējiem. Laiku pa laikam rodas kādi projekti, kas plāno izkonkurēt "lielo piecinieku", pēdējā laikā vairāki saistīti ar Āzijas tirgu – ķīnieši uzbūvējuši savu lidmašīnu, japāņi ar "Mitsubishi" palīdzību – savējo.
 
Laiku pa laikam arī kāds no piecinieka "zemā gala" sadūšojas izjaukt ierasto kārtību, t.i. iejaukties "Airbus" un "Boeing" vētrainajā romānā. Un 2004. gadā par saviem nodomiem paziņoja "Bombardier" – viņi sāka izstrādāt "C series", jeb C sērijas lidmašīnas, kam paredzēts konkurēt ar "Airbus" un "Boeing" mazākajiem modeļiem. Jaunās lidmašīnas teorētiskās priekšrocības – vairāk vietas salonā, būtiski zemāks trokšņu līmenis (kas ļauj lidmašīnu lietot lidostās, kur lielāki dzelzs putni skaļuma regulējumu dēļ nedrīkstētu nosēsties), kā arī pats galvenais – būtiski zemāks degvielas patēriņš nekā galvenajiem konkurentiem.
Aviācijas entuziasti ar nepacietību gaidīja, kāds būs C sērijas iznākums. Bet tas bija tikai sākums garam, garam stāstam, kura beigas joprojām nav zināmas. Proti, jau 2006. gadā lidmašīnas izstrāde tika apturēta, jo trūka pasūtījumu. 2008. gadā to atsāka, bet problēmas tikai sākās – lidmašīnas izstrāde būtiski atpalika no grafika, bija arī tehniskas ķibeles, un lidmašīnas pasūtījumu skaits pēc entuziastiskā sākuma sāka noplakt. Tomēr C sērijas izstrāde par spīti visam turpinājās. "Bombardier" uzņēmums uzlika uz šīs kārts visu. Uzņēmums darbojas arī vilcienu/tramvaju ražošanas jomā (jā, jā – tas pats, kas kādu laiku atpakaļ gribēja piedalīties "Pasažieru Vilciena" iepirkumā). Lidmašīnas izstrāde prasīja daudz vairāk laika un naudas, nekā bija plānots. Rezultātā nācās atteikties no investīciju iecerēm dzelzceļa departamentā un pārējā aviācijas departamentā (kas joprojām veiksmīgi ražo reģionālās lidmašīnas) – divos galvenajos segmentos, kas reāli ģenerē naudas līdzekļus. Rezultāts ir tāds, ka 2014. gadā uzņēmums faktiski palika bez likviditātes - brīvās naudas apjoms sarūk milzu tempos. Nācās izdod parādzīmes, tiek plānots daļējs IPO dzelzceļa departamentam, un Kvebekas valdība ir pārņēmusi daļu (49%) no C sērijas projekta. Ar visu to, jebkurā gadījumā, nākamajos gados būs nepieciešams kapitāla injekcijas uzņēmumā. Labā ziņa, lidmašīna pēc pirmajiem vērtējumiem ir padevusies tik laba, kā bija iecerēta un pat nedaudz labāka – tā ir ekonomiska un klusa, tādējādi tehniskā ziņā apsteidzot galvenos konkurentus. Sliktā ziņa – uzņēmums to nespēj pārdot. Sava veida apburtais loks – visi zina, ka uzņēmumam ir problēmas ar naudas plūsmu, un spiež tam pārdot lidmašīnas par zemāku cenu. Turklāt "Airbus" un "Boeing", jūtot, ka iespējams šī ir tā reize, kad kādam var izdoties iejaukties viņu ierastajā dzīvē, īsteno agresīvu atlaižu politiku savām lidmašīnām. Pēdējā laikā uzņēmumam nav izdevies noslēgt nevienu līgumu par lidmašīnu pārdošanu. Tajā pašā laikā uzņēmuma vadība ir optimistiska (ko gan citu viņiem darīt? :) ) – pārrunas ar potenciālajiem pircējiem notiek visos pasaules reģionos, un it kā esot arī kaut kāds progress. Pirkumu gan joprojām nav. Turklāt burtiski pāris nedēļas atpakaļ "uzpeldēja" ziņa, ka uzņēmums bija sarunās ar "Airbus" par pilnīgu vai daļēju C sērijas projekta pārdošanu, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmuma izmisumu. Arī dzelzceļa jomā pēdējā laikā iet grūti – pasaulē šajā jomā notiek zināma ražotāju konsolidācija un pagaidām "Bombardier" paliek "aiz svītras". Reģionālo lidmašīnu tirdzniecība pagaidām ir laba, bet jauno lidmašīnu izstrāde ir gandrīz apstājusies līdzekļu trūkuma dēļ, ko, protams, izraisa situācija ar C sēriju.
"Bombardier" (ne)veiksmēm sekoju nu jau gadus 6-7. Divu iemeslu dēļ – kā aviācijas entuziasts ļoti gribu redzēt šo lidmašīnu gaisā un domāju, ka tā ir nepieciešama, lai beidzot pakustinātu uz priekšu civilās aviācijas tālāku attīstību. Bet otrs iemesls – tādēļ, ka viens no lielākajiem C sērijas klientiem ir…mūsu pašu "AirBaltic". LV aviopārvadātājs ir apņēmies iegādāties 13 lidmašīnas un parakstījis arī opcijas par 7 papildus lidmašīnām. Pēdējās dienās nacionālā aviosabiedrība ir nokļuvusi starmešu gaismās saistībā ar jaunā investora piesaisti. Neko nezinu par jauno investoru, bet skaidrs ir tas, ka, lai uzņēmums varētu attīstīties, tā rīcībā esošie vecie "Boeing" putni pakāpeniski ir jānomaina (lai arī plānotās lidmašīnas tomēr ir mazākas un vairāk orientētas uz reģionālajiem pārvadājumiem) + flote ir jāpaplašina. Šī brīža situācija, kad ne Viļņā, ne Tallinā nav nopietna vietējā pārvadātāja, ir brīdis, kas jāizmanto.
Kā zināms pārsteigums man vakar nāca ziņa, ka "Bombardier" kā savu partneri CS300 lidmašīnas ieviešanai darbībā ir izvēlējies "AirBaltic". Mirkli padomājot, gan sapratu, ka tas laikam ir loģiski – divi draugi nelaimē, atrada izeju. "AirBaltic" nebūt nebija starp pirmajiem sarakstā, kam jāpiegādā lidmašīnas. Tomēr visticamāk, ņemot vērā kādas ir problēmas ar kurām jāsaskaras lidsabiedrībai, kas uzsāk jaunas lidmašīnas ekspluatāciju, visas aviosabiedrības, kas bija sarakstā virs "AirBaltic", no šī goda atteicās. Savukārt "AirBaltic" nav citu variantu – jāpiekrīt. Vispār situācija, kurā nonākusi nacionālā lidsabiedrība ir neapskaužama – negatīvs pašu kapitāls, parakstīti līgumi par lidmašīnu piegādi, bet investora nav. Un valsts nevar būt investors vairāk nekā par noteiktu daļu, pretējā gadījumā lidsabiedrību sagaida igauņu kolēģu liktenis. Ņemot vērā visu to, it kā saprotu MK lēmumu par investora piesaisti, lai kas viņš būtu un ko prasītu. Lieta, ko nesaprotu, kāpēc LV pie visiem jautājumiem sāk strādāt tikai tad, kad pakaļa svilst. 2-3 gadus atpakaļ, kad jau bija zināms, ka būs jāmaksā par "Bombardier" lidmašīnām, bija pietiekami daudz laika, lai atrastu normālu investoru vai uztaisītu IPO, lai sakasītu nepieciešamos līdzekļus. Tā ir mana pārliecība.
Kas notiks tālāk? Es īsti nezinu. "Bombardier" ir faktiski pabeiguši testēt mazāko lidmašīnu – CS100, un tā varētu nonākt "Swissair" (kas piekritis smagajai nastai – ieviest CS100 tipa lidmašīnas darbībā) īpašumā jau 2016. gada 1.pusgadā. CS300 ir tikai testēšanas vidusfāzē – tur vēl daudz nezināmo. Turklāt joprojām pastāv ļoti lielas bažas par uzņēmuma maksātspēju. Ja man būtu galva ķīlā, teiktu, ka CS300 piegādes aizkavēsies. Atliek vien apskatīties uz uzņēmuma pēdējo divu gadu biržas kotācijām (http://www.reuters.com/finance/stocks/chart?symbol=BBDb.TO), lai saprastu, ka arī investori šobrīd īpaši netic uzņēmuma spējai izrāpties no bedres. Es ļoti, ļoti ceru, ka "AirBaltic" un valdībai ir rezerves varianti gadījumam, ja "Bombardier" neveiksmes turpinās. Diez kādi ir līguma laušanas nosacījumi? Bet jāteic, ka izīrētais lidojošais grausts "ATR" (vairāki paziņas ir lidojuši, un ir šausmās) un jaunā investora plāni par "Sukhoi" iegādi – šādu uzticību neraisa. Starp citu, par "Sukhoi" pat pašā Krievijā izsakās skarbi – nerentabla lidmašīna (neliels raksts par to šeit, bet ir arī citi), ko reāli ekspluatēt spēj tikai valsts galvenā aviokompānija (visticamāk ar subsīdijas palīdzību gan). Nemaz nerunājot par "Sukhoi Superjet 100" vēsturi…
Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd, pateicoties zemajām degvielas cenām, dzīvojam aviācijas "labajos laikos" – aviosabiedrību pelnītspēja ir augsta. Ceru, ka pieņemtais lēmums par investora piesaisti izrādīsies pareizs, bet riski ir abās pusēs – gan "AirBaltic", gan "Bombardier".
Jebkurā gadījumā, gribu izmēģināt C sēriju – manuprāt, lieliska lidmašīna, ceru, ka tai izdosies iekarot aviācijas tirgu. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Viens gads bez ierakstiem

Ziema pamazām pārņem Helsinkus Gads ir pagājis kopš pagājušā ieraksta. Nedaudz neapzināti sanāca paņemt pauzi no rakstīšanas. Acīmredzot gadi rakstīšanas bija darījuši savu. Un, godīgi sakot, nemaz daudz nav bijis par ko rakstīt - COVID-19 situācija mazliet mainīja manu laika uztveri. Tas arī ir galvenais vīrusa efekts ar ko saskāros - laika izjūta pilnībā sajukusi. Jau vairāk nekā pusotrs gads nodzīvots “jaunajos” apstākļos un brīžiem vairs nesaprotu vai kaut kas, kas noticis, bija šogad vai pagājušogad vai vispār pirms tam. Labi, ka ir meita, kuras attīstība, ir labs atskaites punkts (no sērijas, “viņa toreiz vēl nestaigāja” vai “atceries, viņa vēl lielajos ratos bija”).  Tā nemanāmi arī pagāja 4 gadu jubileja kopš dzīvoju Helsinkos. Varbūt vīrusa dēļ, bet laikam ne tikai tādēļ, pavisam neticas, ka tie jau ir 4 gadi. Tikai, kad “sāku likt pa plauktiņiem” saprotu, ka tiešām četri gadi. Arvien vairāk to jūtu arī ikdienā. Arvien mazāk sekoju tam, kas notiek LV (lai arī joprojām gana dau

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstīt

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e