Pāriet uz galveno saturu

Tantiņa ar āboliem

Šodien pēc darba aizgāju uz piemājas "Prismu". Klīdu augļu/dārzeņu nodaļā, kad manu uzmanību pievērsa pavecāka kundze. Viņa ilgstoši stāvēja pie Poļu āboliem un centās saskatīt cenas. Pavēroju, kas notiek. Kundze (kādi 70 gadi) salasīja maisā ābolus uz kādu kilogramu, katru ābolu kārtīgi novērtējot, apskatot no visām pusēm. Varēja redzēt, ka negrib iekrist uz sliktu ābolu. Pēcāk viņa mēģināja saskatīt preces kodu ("Prismā" pašiem jāsver augļi). Tie gan uz cenu zīmēm nezin kādēļ ir nevis uzdrukāti, bet uzrakstīti rokrakstā, turklāt ar tik maziem burtiem, ka es, ar tuvu ideālu redzi, tos ne vienmēr saredzu. Tad tantiņa aizgāja līdz blakus esošajiem svariem un ilgu laiku mēģināja atrast tur izvēlētos poļu ābolus (jāatrod pēc minētā koda - divciparu skaitļa). Problēma apstāklī, ka monitorā preces sakārtotas ar tik maziem zīmējumiem/uzrakstiem, ka šī kundze vienkārši nespēja atrast vajadzīgo apzīmējumu. Pieteicos palīgā, bet kundze tieši tajā mirklī atrada vajadzīgo preci. Pasmaidīja un teica, ka būs labi, jau atrada. Tad aizgāju vēl uz riņķī starp plauktu rindām, līdz atgriezos pie augļiem. Un tantiņa joprojām bija tur. Pamanīju, ka viņa krāmē pa vienam ābolam laukā un pārsver preci. Acīmredzot par dārgu. Mazliet sirds sažņaudzās - pats ziemā Poļu ābolus nepērku (vai pērku reti), bet kundzei tie acīmredzami bija par dārgu.
Piedāvājos kundzei šos ābolus nopirkt, bet viņa, protams, noraidīja piedāvājumu. Pieņemu, ka pašlepnuma dēļ. Kāpēc cilvēki ir tik pašlepni? Šī nav pirmā reize, kad kādai vecākai kundzei piedāvāju ko nopirkt, ja redzu, ka rocība neļauj. Man tas kg ābolu bijis/nebijis manā budžetā - atnācu ar kājām no darba, ietaupīju uz trolejbusa biļeti vairāk nekā maksā tas kilograms ābolu. Vienīgais veids, kā reiz izdevās palīdzēt vecākam cilvēkam, tirgū reiz palūdzu, lai pārdevēja manam gaļas gabalam pieskaita nākamās tantiņas izvēlēto pirkumu (bija prasījusi pirms manis cik maksā, bet bija par dārgu, lai arī man šķita lēti). Diez šāda ļaužu atteikšanās no palīdzības ir raksturīga visur vai tomēr vien LV?
Kad (ja) es būšu vecs, un par savu godīgi sapelnīto pensiju nevarēšu atļauties poļu ābolus - Jūs (tie, kas vēl visticamāk nav piedzimuši) droši drīkstat man tādus nopirkt - es neatteikšos. :)

Bet iemesls kādēļ šo rakstu galvenokārt, "Prisma" - lūdzu, uztaisiet senioriem mazliet draudzīgāku iepirkšanos veikalā. Palūdziet darbiniekus uz augļu/dārzeņu cenām rakstīt lielākus preces kodus. Un būtu labi, ja svaru interfeisā burti/bildītes būtu lielākas - nelieciet 30 vienā lapā, bet mazāk.

Labels:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel
Lasīt tālāk...

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk...

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu
1 komentārs
Lasīt tālāk...

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk...

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk...