Pāriet uz galveno saturu

Vai tiešām (makro)ekonomisti nav vajadzīgi?

Nedēļas sākumā manā redzeslokā nonāca virsraksts NRA (08.02.2016.) "Vjačeslavs Dombrovskis: makroekonomistu laiks ir beidzies". Tajā brīdī nebija laika lasīt rakstu, bet doma nepameta manu galvu. Ļoti cienu Vjačeslavu Dombrovski par viņa pētniecisko darbību, viņa zināšanām un kritisko domāšanu, tāpēc šķita interesanti, ko viņš ar to domā.
 
Zemāk ir minētais Vjačeslava Dombrovska intervijas fragments:
 
"2011. gadā tika pieņemts kārtējais Nacionālais attīstības plāns, kurā atslēgas vārds bija – "izrāviens". Tagad pieminēt šo "izrāvienu" pat tā kā neērti.
- Dažiem cilvēkiem, skatoties uz Latvijas tautsaimniecību, tur nekas nepatīk. Viss, ko viņi redz, ir zema pievienotā vērtība kokrūpniecībā; zemnieki vispār ir kaut kāds pagājušais un aizpagājušais gadsimts. Mums vajag airdogus. Viņiem patiktu, ja mūsu tautsaimniecība būt pilna ar dažādiem inovatīviem uzņēmumiem. Tas sasaucas ar agrīnajiem komunistiem, kuriem dega acis, redzot gaišo komunisma nākotni, bet viss, kas bija reālajā dzīvē, viņiem nepatika. Bet nekas neparādās pēkšņi, vienas nakts laikā. Patīk vai nē, bet ir cieši jāstrādā ar to, kas ir, un, ja nepieciešams, pat jāauklējas. Tikai no tā, kas ir, var izaugt kaut kas vairāk. Jūs uzdevāt jautājumu – kas jādara? Ir jāatzīst, ka makroekonomistu laiks ir beidzies. Jāsaprot, ka ekonomika sastāv no konkrētām nozarēm. Nozares ir dažādas, un katrai ir savas konkrētas vajadzības. Dažas no šīm vajadzībām šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi ir spējīgi apmierināt paši, bet ir dažas vajadzības, kuras prasa koordinētu rīcību. Vai šī koordinācija jāveic uzņēmumiem vai valstij? Ja neveidosiet dialogu ar konkrētiem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm, tad nesapratīsiet, kāda nozares politika jāveido. Šeit atgriežamies pie šīm dažādām izpratnēm. Ja dažiem politiskajiem spēkiem tas ir pašsaprotams, ko mēs redzam uz dažu konkrētu nozaru piemēra, tad citiem politiskajiem spēkiem tas ir tabu. Nekādā gadījumā. Runāt ar konkrētām nozarēm, konkrētiem uzņēmumiem, tā taču ir korupcija. Lobisms. No tā jāturas pa gabalu."
 
Lieta, kas mani izbrīna, ir raksta centrālā apgalvojuma (vismaz tā tas ir pozicionēts) motivācija. Cik noprotu domu gājienu, makroekonomistu laiks ir beidzies, jo viņi vērtē ekonomiku kopumā, neiedziļinoties nozaru/apakšnozaru specifiskajos notikumos, attīstībā, nepiedalās diskusijās ar nozari un nemeklē risinājumus to attīstībai. Es šim apgalvojumam īsti nevaru piekrist divu iemeslu dēļ:
 
·         Agrāk puspajokam mēdzu teikt, ka Latvijā ir nevis makroekonomika, bet gan liela mikroekonomika. No šī uzskata tālu neesmu atkāpies arī vēl šobaltdien. Man šķiet, visai negaidīti, ka Vj. Dombrovskis, uzskata, ka Latvijas makroekonomisti nenodarbojas ar specifisko nozaru analīzi (tas izriet no apgalvojuma). To dara un diezgan daudz. Savulaik, kad darbojos FM makroanalīzes nodaļā, nozarēm pievērsām ļoti lielu uzmanību. Pēdējos gadus ar to nodarbojos vēl vairāk. IKP analizēšana un prognozēšana izriet no nozaru individuālās attīstības. Laiku pa laikam savos rakstos minu to, kas atsevišķajās nozarēs notiek un kā būtu jānotiek. Bet to nedaru vien es, bet gandrīz visi Latvijā "praktizējošie" makroekonomisti ministrijās, komercbanku analītiskajos departamentos un arī hobij-ekonomisti (nenoniecinu – ir cilvēki, kas ikdienā strādā citā profesijā, bet ir apveltīti ar ļoti labu, kritisku domāšanu makroekonomikas jomā). Tad varbūt mēs neesam makroekonomisti? Manuprāt, esam gan. Lai iedziļinātos kādas nozares attīstībā Latvijā, gribi vai negribi, Tev no sākuma ir jāanalizē globālās norises nozarē un nozaru savstarpējā mijiedarbība. Piemēram, piensaimniecība. Tu vari analizēt Latvijas piensaimniecību cik uziet, bet, kamēr neizpratīsi piena produktu globālās plūsmas un pienrūpniecības darbības mehānismus, tas neko nedos. Tajā pašā laikā, nevar aizmirst arī makroekonomistu pamatdisciplīnu. Pārsvarā visām nozarēm ir arī kopīgi faktori, kā ārējais pieprasījums, kreditēšanas pieejamība, nodokļu politika, darbaspēka pieejamība utt., ko makroekonomisti vērtē un analizē un turpinās to darīt arī nākotnē. To vai šo analīzi jēdzīgi izmanto ekonomiskās politikas veidotāji – tas jau ir cits jautājums.
 
·         Makroekonomikā tāpat kā dzīvē viss plūst un mainās. 20.gs. laikā vien ir bijuši vairāki periodi, kad tā laika līdzgaitnieki teica, ka "makroekonomistu laiks ir garām". Bet kaut kā tie makroekonomisti nepadodas. :) Laikam ritot, mainās (makro)ekonomistu fokuss. Fiskālās politikas efektivitāte, monetārās politikas pielietošana, augsmes teorija utt. Manuprāt, arī šobrīd makroekonomika ir uz jauna perioda sliekšņa. Dzīvojam zemu procentlikmju apstākļos, monetāro stimulu laikā, pamazām mainās uzsvari globālajā izaugsmē un arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka jāvērtē ne tikai IKP, bet arī citi rādītāji. Makroekonomikā arvien vairāk ienāk nelinearitāšu izpēte, mikro-datu analīze un globālisma radīto cēloņsakarību izpēte. Tieši mikro-datu analīze, manuprāt, ir nākamo dekāžu fokuss un tas ir tieši tas virziens, uz ko faktiski Vj. Dombrovskis norāda. Specifisku nozaru darbības mehānismu, ierobežojumu, augsmes noteicošo faktoru analīze no nozares iekšienes. Un mainās arī makroekonomisti. Ja pirms 20 gadiem makroekonomistam bija jāzina makroekomikas teorija un nedaudz matemātikas, tad mūsdienās klāt nāk programmēšanas valodu zināšanas, ne-tradicionālo disciplīnu zināšanas (patērētāju psiholoģija, iracionalitāte utt.) un versatilitāte. Mūsdienās (makro)ekonomistam jāspēj raudzīties tik plaši, lai aptvertu visu globālo bildi, bet tik šauri, lai saprastu viena uzņēmuma problēmas. Tā arī ikdienā darām – analizējam "Liepājas metalurgu", metālu nozari Latvijā un Pasaulē. Nesen tieši beidzu lasīt jaunāko D.Rodrik grāmatu (pazīstams kā industriālās ekonomikas speciālists, viņš arī lielisks ekonomiskās politikas, un es pat teiktu filosofijas novirziena ekonomists) "Economics Rules: The Rights and Wrongs of the Dismal Science", kas veltīta tieši šim tematam – (makro)ekonomistu attīstībai, to uzskatu evolūcijai un priekšrocībām/trūkumiem. Interesantiem, kam interesē makroekonomika, ļoti iesaku.
 
Manuprāt, tas, ko Vj. Dombrovskis mēģina pateikt, ka makroekonomistu laiks ir beidzies politiskajā līmenī, ka laiks izstrādāt attīstības politiku nozaru/apakšnozaru līmenī. Jā, piekrītu, ka ekonomiskā politika tiešām Latvijā bieži ir vairāk makro-politika, nekā mikro-politika. Gribam uzlabojumus LV ekonomiskajā vidē ātri un nesāpīgi – raustām lielās lietas un konceptus. Mainām nodokļu politiku, regulāri mainām prioritātes un neiedziļināmies nozaru/apakšnozaru specifikā. Piemēram, nesenā pagātnē diezgan bravūrīgi uzsākām industrializācijas politiku, tādējādi izstrādājot diezgan skaidru apstrādes rūpniecības turpmākās attīstības vīziju, bet diemžēl tā izplēnēja nemitīgajās valdības un prioritāšu maiņās. Piekrītu, ka varētu būt beidzies tas periods, kad tikai ar makro-politikas palīdzību var sasniegt "ekonomikas izrāvienu" – ir nepieciešams iedziļināšanās detaļās.
 
Kā jau teicu, ļoti cienu Vj. Dombrovski, bet uzskatu, ka makroekonomistu laiks nebūt nav beidzies, laiks piespiež mainīties. Drīzāk jārunā par to, ka laiks beidzot ekonomisko politiku balstīt uz (makro)ekonomistu analīzi un ieteikumiem, nevis uz politisko spēļu rezultātā panāktiem kompromisiem. Pieņemu, ka intervijā vienkārši sanāca neprecīzs fokuss – šajā pašā intervijā, manuprāt, ir interesantākas lietas, ko izcelt.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Rīga, mana Rīga...

Šonedēļ, pēc gandrīz pusgada prombūtnes iegriezos Rīgā. Tā ir pirmā reize manā mūžā, kad esmu bijis prom tik ilgi. Un attiecīgi “ieslēdzas” kontrasti. Protams, ka ziņu un soc. tīklu līmenī esmu sekojis tam, kas notiek Rīgā, bet realitāte ir skaudra. Pēc pusgada dzīvojoties pārsvarā pa Ziemeļvalstīm, acīs krīt lietas, ka agrāk, dzīvojot/strādājot Rīgā ikdienā, palika nepamanītas. Pirmkārt, infrastruktūras paskats un pieejamība. Viss nobružāts, gājēju ietves bedrainas, nolupušas, ar plaisām, bet bruģētās pārsvarā sāk brukt. Protams, ir patīkami izņēmumi, bet on average… Otrkārt, dzīvojamais fonds centrā. Nolupušas, pelēkas, ārkārtīgi netīras mājas. Pat pēc gana pelēkajiem Helsinkiem, šķiet drūmi un depresīvi. Treškārt, zaļās krāsas trūkums. Par spīti tam, ka veģetācija Rīgā ir vismaz 2-3 nedēļas priekšā Helsinkiem, vienalga acīs metas tas, ka izņemot pāris pilsētas parkus, pārējā pilsēta ir asfalta un ķieģeļu pasaule. Ceturtkārt, mašīnas. Daudz mašīnu. Vienā Kr. Valdemāra ielā redzēju v