Pāriet uz galveno saturu

Vai tiešām (makro)ekonomisti nav vajadzīgi?

Nedēļas sākumā manā redzeslokā nonāca virsraksts NRA (08.02.2016.) "Vjačeslavs Dombrovskis: makroekonomistu laiks ir beidzies". Tajā brīdī nebija laika lasīt rakstu, bet doma nepameta manu galvu. Ļoti cienu Vjačeslavu Dombrovski par viņa pētniecisko darbību, viņa zināšanām un kritisko domāšanu, tāpēc šķita interesanti, ko viņš ar to domā.
 
Zemāk ir minētais Vjačeslava Dombrovska intervijas fragments:
 
"2011. gadā tika pieņemts kārtējais Nacionālais attīstības plāns, kurā atslēgas vārds bija – "izrāviens". Tagad pieminēt šo "izrāvienu" pat tā kā neērti.
- Dažiem cilvēkiem, skatoties uz Latvijas tautsaimniecību, tur nekas nepatīk. Viss, ko viņi redz, ir zema pievienotā vērtība kokrūpniecībā; zemnieki vispār ir kaut kāds pagājušais un aizpagājušais gadsimts. Mums vajag airdogus. Viņiem patiktu, ja mūsu tautsaimniecība būt pilna ar dažādiem inovatīviem uzņēmumiem. Tas sasaucas ar agrīnajiem komunistiem, kuriem dega acis, redzot gaišo komunisma nākotni, bet viss, kas bija reālajā dzīvē, viņiem nepatika. Bet nekas neparādās pēkšņi, vienas nakts laikā. Patīk vai nē, bet ir cieši jāstrādā ar to, kas ir, un, ja nepieciešams, pat jāauklējas. Tikai no tā, kas ir, var izaugt kaut kas vairāk. Jūs uzdevāt jautājumu – kas jādara? Ir jāatzīst, ka makroekonomistu laiks ir beidzies. Jāsaprot, ka ekonomika sastāv no konkrētām nozarēm. Nozares ir dažādas, un katrai ir savas konkrētas vajadzības. Dažas no šīm vajadzībām šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi ir spējīgi apmierināt paši, bet ir dažas vajadzības, kuras prasa koordinētu rīcību. Vai šī koordinācija jāveic uzņēmumiem vai valstij? Ja neveidosiet dialogu ar konkrētiem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm, tad nesapratīsiet, kāda nozares politika jāveido. Šeit atgriežamies pie šīm dažādām izpratnēm. Ja dažiem politiskajiem spēkiem tas ir pašsaprotams, ko mēs redzam uz dažu konkrētu nozaru piemēra, tad citiem politiskajiem spēkiem tas ir tabu. Nekādā gadījumā. Runāt ar konkrētām nozarēm, konkrētiem uzņēmumiem, tā taču ir korupcija. Lobisms. No tā jāturas pa gabalu."
 
Lieta, kas mani izbrīna, ir raksta centrālā apgalvojuma (vismaz tā tas ir pozicionēts) motivācija. Cik noprotu domu gājienu, makroekonomistu laiks ir beidzies, jo viņi vērtē ekonomiku kopumā, neiedziļinoties nozaru/apakšnozaru specifiskajos notikumos, attīstībā, nepiedalās diskusijās ar nozari un nemeklē risinājumus to attīstībai. Es šim apgalvojumam īsti nevaru piekrist divu iemeslu dēļ:
 
·         Agrāk puspajokam mēdzu teikt, ka Latvijā ir nevis makroekonomika, bet gan liela mikroekonomika. No šī uzskata tālu neesmu atkāpies arī vēl šobaltdien. Man šķiet, visai negaidīti, ka Vj. Dombrovskis, uzskata, ka Latvijas makroekonomisti nenodarbojas ar specifisko nozaru analīzi (tas izriet no apgalvojuma). To dara un diezgan daudz. Savulaik, kad darbojos FM makroanalīzes nodaļā, nozarēm pievērsām ļoti lielu uzmanību. Pēdējos gadus ar to nodarbojos vēl vairāk. IKP analizēšana un prognozēšana izriet no nozaru individuālās attīstības. Laiku pa laikam savos rakstos minu to, kas atsevišķajās nozarēs notiek un kā būtu jānotiek. Bet to nedaru vien es, bet gandrīz visi Latvijā "praktizējošie" makroekonomisti ministrijās, komercbanku analītiskajos departamentos un arī hobij-ekonomisti (nenoniecinu – ir cilvēki, kas ikdienā strādā citā profesijā, bet ir apveltīti ar ļoti labu, kritisku domāšanu makroekonomikas jomā). Tad varbūt mēs neesam makroekonomisti? Manuprāt, esam gan. Lai iedziļinātos kādas nozares attīstībā Latvijā, gribi vai negribi, Tev no sākuma ir jāanalizē globālās norises nozarē un nozaru savstarpējā mijiedarbība. Piemēram, piensaimniecība. Tu vari analizēt Latvijas piensaimniecību cik uziet, bet, kamēr neizpratīsi piena produktu globālās plūsmas un pienrūpniecības darbības mehānismus, tas neko nedos. Tajā pašā laikā, nevar aizmirst arī makroekonomistu pamatdisciplīnu. Pārsvarā visām nozarēm ir arī kopīgi faktori, kā ārējais pieprasījums, kreditēšanas pieejamība, nodokļu politika, darbaspēka pieejamība utt., ko makroekonomisti vērtē un analizē un turpinās to darīt arī nākotnē. To vai šo analīzi jēdzīgi izmanto ekonomiskās politikas veidotāji – tas jau ir cits jautājums.
 
·         Makroekonomikā tāpat kā dzīvē viss plūst un mainās. 20.gs. laikā vien ir bijuši vairāki periodi, kad tā laika līdzgaitnieki teica, ka "makroekonomistu laiks ir garām". Bet kaut kā tie makroekonomisti nepadodas. :) Laikam ritot, mainās (makro)ekonomistu fokuss. Fiskālās politikas efektivitāte, monetārās politikas pielietošana, augsmes teorija utt. Manuprāt, arī šobrīd makroekonomika ir uz jauna perioda sliekšņa. Dzīvojam zemu procentlikmju apstākļos, monetāro stimulu laikā, pamazām mainās uzsvari globālajā izaugsmē un arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka jāvērtē ne tikai IKP, bet arī citi rādītāji. Makroekonomikā arvien vairāk ienāk nelinearitāšu izpēte, mikro-datu analīze un globālisma radīto cēloņsakarību izpēte. Tieši mikro-datu analīze, manuprāt, ir nākamo dekāžu fokuss un tas ir tieši tas virziens, uz ko faktiski Vj. Dombrovskis norāda. Specifisku nozaru darbības mehānismu, ierobežojumu, augsmes noteicošo faktoru analīze no nozares iekšienes. Un mainās arī makroekonomisti. Ja pirms 20 gadiem makroekonomistam bija jāzina makroekomikas teorija un nedaudz matemātikas, tad mūsdienās klāt nāk programmēšanas valodu zināšanas, ne-tradicionālo disciplīnu zināšanas (patērētāju psiholoģija, iracionalitāte utt.) un versatilitāte. Mūsdienās (makro)ekonomistam jāspēj raudzīties tik plaši, lai aptvertu visu globālo bildi, bet tik šauri, lai saprastu viena uzņēmuma problēmas. Tā arī ikdienā darām – analizējam "Liepājas metalurgu", metālu nozari Latvijā un Pasaulē. Nesen tieši beidzu lasīt jaunāko D.Rodrik grāmatu (pazīstams kā industriālās ekonomikas speciālists, viņš arī lielisks ekonomiskās politikas, un es pat teiktu filosofijas novirziena ekonomists) "Economics Rules: The Rights and Wrongs of the Dismal Science", kas veltīta tieši šim tematam – (makro)ekonomistu attīstībai, to uzskatu evolūcijai un priekšrocībām/trūkumiem. Interesantiem, kam interesē makroekonomika, ļoti iesaku.
 
Manuprāt, tas, ko Vj. Dombrovskis mēģina pateikt, ka makroekonomistu laiks ir beidzies politiskajā līmenī, ka laiks izstrādāt attīstības politiku nozaru/apakšnozaru līmenī. Jā, piekrītu, ka ekonomiskā politika tiešām Latvijā bieži ir vairāk makro-politika, nekā mikro-politika. Gribam uzlabojumus LV ekonomiskajā vidē ātri un nesāpīgi – raustām lielās lietas un konceptus. Mainām nodokļu politiku, regulāri mainām prioritātes un neiedziļināmies nozaru/apakšnozaru specifikā. Piemēram, nesenā pagātnē diezgan bravūrīgi uzsākām industrializācijas politiku, tādējādi izstrādājot diezgan skaidru apstrādes rūpniecības turpmākās attīstības vīziju, bet diemžēl tā izplēnēja nemitīgajās valdības un prioritāšu maiņās. Piekrītu, ka varētu būt beidzies tas periods, kad tikai ar makro-politikas palīdzību var sasniegt "ekonomikas izrāvienu" – ir nepieciešams iedziļināšanās detaļās.
 
Kā jau teicu, ļoti cienu Vj. Dombrovski, bet uzskatu, ka makroekonomistu laiks nebūt nav beidzies, laiks piespiež mainīties. Drīzāk jārunā par to, ka laiks beidzot ekonomisko politiku balstīt uz (makro)ekonomistu analīzi un ieteikumiem, nevis uz politisko spēļu rezultātā panāktiem kompromisiem. Pieņemu, ka intervijā vienkārši sanāca neprecīzs fokuss – šajā pašā intervijā, manuprāt, ir interesantākas lietas, ko izcelt.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

RIX-HEL-RIX(8): Tramvajam pa pēdām Helsinkos, sniega-paranoiķis kaimiņš un somu glezniecības īpatnības

222 dienas Somijā. Ziema nu jau gandrīz garām, 67 lidojumi aiz muguras. Sāku apsvērt domu pieteikties pilotu akadēmijā - intervijā teikšu, ka ir liela lidošanas pieredze. :)
Daži notikumi/pārdomas kopš iepriekšējā rakstiņa: • Kaut kad vēl martā konstatēju, ka virs manis dzīvo kaimiņš “sniega-paranoiķis”. Katru dienu, kad ārā snieg, čalis (hmm..varbūt dāma?) tīra savu ar 2cm kārtiņu apsnigušo balkonu. Skan gana jaudīgi, īpaši vēlajās diennakts stundās. Interesanti tas, ka sniegu notīra ap 19tiem (atnāk no darba?), tad ap 21iem (paēdis vakariņas?) un tad ap 23iem (pirms gulētiešanas?). Es savējo balkonu šogad ne reizi neesmu tīrījis, kas mani uzvedināja uz domu - varbūt ir kaut kādi normatīvie akti vai vismaz iekšējie kārtības noteikumi mājai? Nodomāju arī notīrīt balkonu - attaisīju durvis, konstatēju, ka sniega kārta ir labi, ja 3cm, aiztaisīju durvis un gāju dzert tēju. Lai tač’ viņš/-a iet “ieskrieties” - es nepiebiedrošos paranoiķu klubiņam. :) • Pirms pārvācos uz Helsinkiem, do…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…