Tuesday, March 1, 2016

Ai Sprooch isch nie gnueg

Savā kārtējā ceļojumā nu jau esmu pavadījis divas dienas. Šoreiz uz kādu laiku esmu aizdevies uz vietu, kur teorētiski būtu jāganās "Milka" govij – Šveices Alpos. Brauciens šoreiz darba darīšanās – mācību kursi. Pats brauciens jau izvērtās diezgan interesants. Ņemot vērā to, ka mana mugura pēc ilgstošas ārstēšanas nav kļuvusi daudz izturīgāka, 15kg kofera nostiepšana no 4.stāva ir visai liels izaicinājums. Bet kam tad vajadzīga sieva, ja ne kofera nostiepšanai. :) Attiecīgi Polundrs, pirms doties uz darbu, veica nedaudz smagatlētikas vingrinājumus – ļoti veikli tiekot ar šo uzdevumu galā. Ņemot vērā, ka manam "ieroču nesējam" bija jādodas uz darbu vispārpieņemtā laikā, man nekas cits neatlika, kā doties uz lidostu šajā laikā, pat neņemot vērā faktu, ka mans lidojums tik pēc 3.5h. Taksists pa ceļam izsūdzējās Rīgas plānojumu (korķis virzienā uz centru līdz "Panorama Plaza") – redz Padomju laikā bija saplānoti i ziemeļu šķērsojumi, i tuneļi utt. Bet nekas nav uzbūvēts, jo bibliotēkas visādas te ceļ. :)
Nevarētu teikt, ka biju ārkārtīgi pārsteigts check-in zālē neieraugot daudz cilvēku, bet fakts, ka uz zaļo putnu check-in rindā nebija neviena (!) cilvēka, gan nedaudz izbrīnīja. Trāpīju uz izcilo laiku starp lidojumu grupām (rīta lidojumi beigušies, pusdienlaika vēl nav sākušies). Aiz reģistrācijas galda sēdēja pavisam aizmiegojies jaunietis, kur acīmredzami bija pārsteigts mani ieraudzīt šajā laikā. Dīvaini dzirdēt no lidostas darbinieka (ņemot vērā, ka lidosta visu laiku lasa morāli par laicīgu ierašanos) vārdus: "Jūs gan šodien no ļoooti laicīgi ieradies esat".
Pēc brokastu ieturēšanas, nedaudz pastrādāju, palasīju grāmatu un devos ceļā. Jā, Polundr, – skropstu tušu nopirku. :D Lidojums pagāja salīdzinoši mierīgi, ja neskaita nu jau man tradicionālo turbulences sākšanos tieši tajā brīdī, kad man tiek pasniegta verdoša tēja. :) Cīrihē ielidoju 20 minūtes ātrāk, kas ļāva pārskatīt turpmāko ceļa plānu. Lieta tāda, ka man bija jātiekas ar saviem grupas biedriem Bernē konkrētā laikā, vai jāgaida nākamais meeting time pēc divām stundā. Agrāka ierašanās ļāva iekāpt agrākā vilcienā uz Berni (lai arī teorētiski varēju paspēt uz vēl vienu agrāku vilcienu, ja vien nebūtu čammājies ar stacijas atrašanu). Rezultātā nokavēju savu meeting time par nieka desmit minūtēm (ja būtu noķēris iepriekšējo vilcienu, būtu komfortabli paspējis).
Rezultātā Bernes dzelzceļa stacijā pavadīju gandrīz 2h. Nav tā jaukākā vieta, kur tusēt ziemā. Atvērta tipa stacija, t.i. uz visām pusēm ir izejas bez durvīm, kā rezultātā stacijā labi, ja 10°C, caurvējš un tikai take-away tipa kafejnīcas, bez iespējas piesēst (beigās gan atradu vienu vietu, kur var tikt pie sēdvietas). Ārā gāž lietus, +3°C. Uzreiz pamanīju meeting pointā divus nosalušus mulatus. Uzreiz sapratu, ka mani kolēģi – tā arī bija – no Butānas un Bangladešas. Arī mazliet nokavēja meeting time un gaida nākamo. Un tā viņi tur 2h stāvēja un gaidīja. Es gan sapratu, ka visu laiku nestāvēšu caurvējā – devos dzert tēju. Tēja un maizīte – 12 CHF, kas ir 11 EUR… 3x reizi Šveicē, bet cenas nebeidz pārsteigt. :) Sapratu savu kolēģu bezizeju, pieņemot, ka viņu budžets nespēj pavilkt šejienes cenas. Piedāvājos uzcienāt ar tēju, bet šie atsakās. Acīmredzot kāda starpkultūru nianse. Pēc nepilnām 2h satikāmies ar pārējiem grupas biedriem un ar mikriņu devāmies uz galamērķi pusstundas braucienā ārpus Bernes.
Grupas biedru ģeogrāfiskā variācija atstāj ļoti lielu iespaidu – Brazīlija, Meksika, Zambija, Gvineja, Gambija, Filipīnas, Nepāla, Butāna, Bangladeša, Mongolija, Ķīna, Fidži, Šrilanka, un daudzi citi. Tik lielu diversity (pēc divām dienām sāk trūkt latviešu valodas vārdu) līdz šim nebiju piedzīvojis. 2 dienu laikā kā sūklis esmu piesūcies ar informāciju, tagad, šķiet, nedēļām būs jāsēž Wikipedia, lai nostiprinātu/paplašinātu jauniegūtās zināšanas. Par pašu profesionālo līniju arī vismaz pagaidām esmu ļoti apmierināts. 50% no grupas biedriem kursos sēž savilkuši virsū, šķiet, visu, kas bija pieejams – pagaidām vēl jūtas ļoti nosaluši. Vien Nepālietis ļoti relaksēts – tādi apstākļi viņam nav nekas jauns. :)
Lieta, kas mani izbrīnīja – Šveices vācu valoda. Es faktiski to nesaprotu. Gandrīz brīvi runāju vāciski, bet šeit neuztveru pagaidām. Pat rakstveidā kaut kāda crazy vācuvaloda. Vietējie gan teic, ka pēc kāda laika pieradīšu – redzēs.
Šodien visu dienu lekcijas, nākamās dienas tas pats. Ceturtdien vakarā plānojas neliels izbrauciens līdz Bernei, tad jau varbūt ko redzēšu. Galvenais objective šai nedēļai – nesaslimt. Puse no grupas biedriem ir saaukstējušies, man blakus esošais dānis ar gripai līdzīgai simptomiem mēģina mani dabūt nost no kājām. Nesanāks – man līdzi ir Polundras vecmammas slepenais ierocis :)