Pāriet uz galveno saturu

Ai Sprooch isch nie gnueg

Savā kārtējā ceļojumā nu jau esmu pavadījis divas dienas. Šoreiz uz kādu laiku esmu aizdevies uz vietu, kur teorētiski būtu jāganās "Milka" govij – Šveices Alpos. Brauciens šoreiz darba darīšanās – mācību kursi. Pats brauciens jau izvērtās diezgan interesants. Ņemot vērā to, ka mana mugura pēc ilgstošas ārstēšanas nav kļuvusi daudz izturīgāka, 15kg kofera nostiepšana no 4.stāva ir visai liels izaicinājums. Bet kam tad vajadzīga sieva, ja ne kofera nostiepšanai. :) Attiecīgi Polundrs, pirms doties uz darbu, veica nedaudz smagatlētikas vingrinājumus – ļoti veikli tiekot ar šo uzdevumu galā. Ņemot vērā, ka manam "ieroču nesējam" bija jādodas uz darbu vispārpieņemtā laikā, man nekas cits neatlika, kā doties uz lidostu šajā laikā, pat neņemot vērā faktu, ka mans lidojums tik pēc 3.5h. Taksists pa ceļam izsūdzējās Rīgas plānojumu (korķis virzienā uz centru līdz "Panorama Plaza") – redz Padomju laikā bija saplānoti i ziemeļu šķērsojumi, i tuneļi utt. Bet nekas nav uzbūvēts, jo bibliotēkas visādas te ceļ. :)
Nevarētu teikt, ka biju ārkārtīgi pārsteigts check-in zālē neieraugot daudz cilvēku, bet fakts, ka uz zaļo putnu check-in rindā nebija neviena (!) cilvēka, gan nedaudz izbrīnīja. Trāpīju uz izcilo laiku starp lidojumu grupām (rīta lidojumi beigušies, pusdienlaika vēl nav sākušies). Aiz reģistrācijas galda sēdēja pavisam aizmiegojies jaunietis, kur acīmredzami bija pārsteigts mani ieraudzīt šajā laikā. Dīvaini dzirdēt no lidostas darbinieka (ņemot vērā, ka lidosta visu laiku lasa morāli par laicīgu ierašanos) vārdus: "Jūs gan šodien no ļoooti laicīgi ieradies esat".
Pēc brokastu ieturēšanas, nedaudz pastrādāju, palasīju grāmatu un devos ceļā. Jā, Polundr, – skropstu tušu nopirku. :D Lidojums pagāja salīdzinoši mierīgi, ja neskaita nu jau man tradicionālo turbulences sākšanos tieši tajā brīdī, kad man tiek pasniegta verdoša tēja. :) Cīrihē ielidoju 20 minūtes ātrāk, kas ļāva pārskatīt turpmāko ceļa plānu. Lieta tāda, ka man bija jātiekas ar saviem grupas biedriem Bernē konkrētā laikā, vai jāgaida nākamais meeting time pēc divām stundā. Agrāka ierašanās ļāva iekāpt agrākā vilcienā uz Berni (lai arī teorētiski varēju paspēt uz vēl vienu agrāku vilcienu, ja vien nebūtu čammājies ar stacijas atrašanu). Rezultātā nokavēju savu meeting time par nieka desmit minūtēm (ja būtu noķēris iepriekšējo vilcienu, būtu komfortabli paspējis).
Rezultātā Bernes dzelzceļa stacijā pavadīju gandrīz 2h. Nav tā jaukākā vieta, kur tusēt ziemā. Atvērta tipa stacija, t.i. uz visām pusēm ir izejas bez durvīm, kā rezultātā stacijā labi, ja 10°C, caurvējš un tikai take-away tipa kafejnīcas, bez iespējas piesēst (beigās gan atradu vienu vietu, kur var tikt pie sēdvietas). Ārā gāž lietus, +3°C. Uzreiz pamanīju meeting pointā divus nosalušus mulatus. Uzreiz sapratu, ka mani kolēģi – tā arī bija – no Butānas un Bangladešas. Arī mazliet nokavēja meeting time un gaida nākamo. Un tā viņi tur 2h stāvēja un gaidīja. Es gan sapratu, ka visu laiku nestāvēšu caurvējā – devos dzert tēju. Tēja un maizīte – 12 CHF, kas ir 11 EUR… 3x reizi Šveicē, bet cenas nebeidz pārsteigt. :) Sapratu savu kolēģu bezizeju, pieņemot, ka viņu budžets nespēj pavilkt šejienes cenas. Piedāvājos uzcienāt ar tēju, bet šie atsakās. Acīmredzot kāda starpkultūru nianse. Pēc nepilnām 2h satikāmies ar pārējiem grupas biedriem un ar mikriņu devāmies uz galamērķi pusstundas braucienā ārpus Bernes.
Grupas biedru ģeogrāfiskā variācija atstāj ļoti lielu iespaidu – Brazīlija, Meksika, Zambija, Gvineja, Gambija, Filipīnas, Nepāla, Butāna, Bangladeša, Mongolija, Ķīna, Fidži, Šrilanka, un daudzi citi. Tik lielu diversity (pēc divām dienām sāk trūkt latviešu valodas vārdu) līdz šim nebiju piedzīvojis. 2 dienu laikā kā sūklis esmu piesūcies ar informāciju, tagad, šķiet, nedēļām būs jāsēž Wikipedia, lai nostiprinātu/paplašinātu jauniegūtās zināšanas. Par pašu profesionālo līniju arī vismaz pagaidām esmu ļoti apmierināts. 50% no grupas biedriem kursos sēž savilkuši virsū, šķiet, visu, kas bija pieejams – pagaidām vēl jūtas ļoti nosaluši. Vien Nepālietis ļoti relaksēts – tādi apstākļi viņam nav nekas jauns. :)
Lieta, kas mani izbrīnīja – Šveices vācu valoda. Es faktiski to nesaprotu. Gandrīz brīvi runāju vāciski, bet šeit neuztveru pagaidām. Pat rakstveidā kaut kāda crazy vācuvaloda. Vietējie gan teic, ka pēc kāda laika pieradīšu – redzēs.
Šodien visu dienu lekcijas, nākamās dienas tas pats. Ceturtdien vakarā plānojas neliels izbrauciens līdz Bernei, tad jau varbūt ko redzēšu. Galvenais objective šai nedēļai – nesaslimt. Puse no grupas biedriem ir saaukstējušies, man blakus esošais dānis ar gripai līdzīgai simptomiem mēģina mani dabūt nost no kājām. Nesanāks – man līdzi ir Polundras vecmammas slepenais ierocis :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām