Sunday, March 6, 2016

Beidzot saule un dažas stundas Thun

Šodien laika prognozētāji kārtējo reizi kļūdījās. Tika solīts, ka šodien visu dienu līs lietus, bet pagaidām to neesmu redzējis. Tagad gan aiz loga sāk putināt. Bet no rīta pieceļoties konstatēju, ka ārā zilas debesis un saulīte spīd. Paēdu ātri brokastis, nedaudz parunāju ar Polundru Skype, un devos uz Wichtrach – ciematu, kādus 2km no Gerzensee. Tur ir dzelzceļa stacija, kas ļaut nokļūt uz mazu, bet ļoti skaistu pilsētiņu – Thun. Pa ceļam satiku vietējo, tālāk gājām kopā, stāstīju viņam no kurienes esmu. Čalim kādi 25 gadi, bet tāds īsts fermeris/cowboy – kovboja zābakos, ar platmali, platajās biksēs. Par tādu Latviju nav dzirdējis…Skandināviju, arī nē. Krievija gan ir dzirdēta, bet nu var redzēt, ka ģeogrāfija nav viņa stiprā puse. Par govīm un zirgiem gan viņš zinot visu. Lieki teikt, ka runājam vāciski, jo angliski viņš neprot. Tā kopā ejam kādas 20 minūtes, līdz mūsu ceļi šķiras. Teica, lai nāku ciemos uz fermu, ka trešā aiz kalna. :) Nākamnedēļ būšot arī vietējā festā, kur tirgo govis un aitas.
Thun centrs, koka tilts
Nonāku Wichtrach – tur nekā īsti nav, maziņš ciemats, ar veikaliņu un farmāciju. Atrodu dzelzceļa staciju, nopērku automātā biļeti turp-atpakaļ pa 8 CHF, un jau pēc 6 minūtēm esmu vilcienā – noveicās, jo gāju neskatoties sarakstu. 12 minūšu brauciens, un esmu klāt Thun. Šodien cita lieta – saule spīd, upe, kas atrodas pilsētā, izskatās tirkīzzila. Klīstu pa pilsētu – viss izņemot kafejnīcas, protams, ir ciet, jo ir svētdiena. Bet veikali mani tā īsti šoreiz neinteresē. Pilsētu var iedalīt 3 daļās – pa vienai katrā upes pusē, un sala upes vidū. Salu ar sauszemi savieno n-tie tilti, daži tādi paši koka tilti kā vakar redzēju Lucernā. Neesmu vēl lasījis, bet izskatījās, ka pateicoties ūdens līmeņa starpībai tie ģenerē elektrību vai agrāk darbināja dzirnavas.
Kāds 2h bezmērķīgi klīdu pa pilsētu, sēdēju uz soliņiem un sauļojos, un vienkārši baudīju skatu – apkārt skaisti, lieli, sniegoti kalni.
Uzkāpu arī kalnā virs pilsētas, tur skaists skats pāri ielejai un pilsētas pils un baznīca. Tad kādā brīdī piesēdu vietējā kafejnīcā, izdzēru cappuccino ar meža ogu kūku. Ļoti garda kūka ar daudz mellenēm, kazenēm un avenēm. Kopā gan 12 CHF… Cilvēki jau izlīduši laukā āra kafejnīcās. Es arī sēdēju ārā, lai arī manis izvēlētajā kafejnīcā tāds biju vienīgais. :)
Pamazām sāka nomākties, redzēju, ka pēc aptuveni stundas varētu mainīties laiks. Sapratu, ka laikam jādodas atpakaļ. Pastaigāju pa iepirkšanās ielu. Sapratu, ka attiecībā uz dažām precēm cenas nav nemaz tik trakas Šveicē. Kurpes un apģērbs ne dārgāks kā Latvijā, pat šķita, ka nedaudz lētāk. Protams, paskatījos arī pulksteņus. Cenu intervāls no 100 CHF līdz bezgalībai. Tādi, kas man vizuāli patika, ko labprāt nēsātu, ap 300-500 CHF. Dīvaini, ka trīs stundu laikā, ko pavadīju pilsētā, nesatiku nevienu no grupas biedriem – vakar vakariņās dzirdēju, ka daudzi taisās braukt uz Thun. Laikam es izbraucu agrāk nekā pārējie, bet vienalga dīvaini, ka nevienu tā arī nesatiku. Attiecībā uz veikaliem man atmiņā palika vēl divi fakti. Pirmkārt, redzēju zirga gaļas veikalu, t.i. miesnieks, bet tik ar zirga gaļu darbojas. Šķita mazliet smieklīgi tā "zirga gaļas" skandāla kontekstā, kas pāršalca Eiropu pāris gadus atpakaļ. Otrkārt, nekur pasaulē neesmu redzējis tik daudz šujmašīnu veikalus. Thun redzēju kādus 5-6 šādus veikalus… laikam Šveices šuvēju galvaspilsēta. Nepaspēju izstaigāt visu, ko vēlējos – jo laiks strauji mainījās, uznāca auksts vējš un sāka parādīties nokrišņi. Iespējams, ka nākamsvētdien braukšu atkal, ja vien neizdomāšu kādu alternatīvu. Interesanti, ka, vakarā jau satiekoties ar grupas biedriem, izrādījās, ka vismaz 3-4 grupas bija aizbraukušas līdz Thun. Trakais dānis aizgāja līdz Thun kājām – aptuveni 15km. :) Šrilankietis ar Nepālieti aizminās līdz Thun ar ričukiem – vakariņās izskatījās nekādi un no Thun neko īsti neredzēja :D Dānim arī pietrūka spēka pašai pilsētas apskatei. Visi spļaudās par vilcienu un autobusu cenām :) Jāteic, es arī 3 minūtes pabraucu ar autobusu no Wichtrah līdz Gerzensee, par ko samaksāju 4.40 CHF. :) No šī rakursa raugoties, "Rīgas Satiksmes" cenas šķiet ļoti demokrātiskas… :D
Brokastīs nedaudz paplašināju savu pazīšanos loku – parunāju ar Mongolijas pārstāvi. Meitene gan mazliet mokās ar angļu valodu, tāpēc saruna visai nosacīta. Uzzināju, ka Mongolijā galvenā reliģija ir budisms, kas man personīgi bija neliels pārsteigums. Un tas, ka Mongolijā dzīvot tik maz iedzīvotāju (ap 3 milj.), ņemot vērā valsts lielo platību, man vienmēr ir pārsteigums. Tādējādi laikam esmu vismaz mazliet parunājis ar visiem kursabiedriem – uz to man aizgāja vesela nedēļa. :) Iepriekš biju domājis, ka grupas biedri "sadalīsies" pa grupām atbilstoši to ģeogrāfiskajam sadalījumam vai dzimumam. Bet interesanti, ka līdz šim tas nav noticis, un neizskatās, ka arī notiks. Man ir izveidojies labs kontakts ar Filipīnieti, Nepālieti, Butānas pārstāvi, Brazīlieti un Dāni. Vājāks kontakts ar Gvinejas un Gambijas pārstāvjiem, kas arī saprotams, faktiski runāt nav par ko. :) Rīt atsākas mācības – savā ziņā jau esmu pēc tām noilgojies.
Šodien iedomājos - nu esmu bijis trijās Šveices daļās - franču (Ženēva), itāļu (Lugano), un tagad arī vācu (Berne, Thun, aiznākamajā nedēļā cerams arī Cīrihē).  Un starp citu, es nezināju, ka Šveicē ir 4 oficiālās valodas - tas man bija pārsteigums. Varu saderēt, ka vairums to nezina tāpat kā to, kura tad ir Šveices galvaspilsēta? :)
Skats Gerzensee
 
Zilonis pagalmā? Kādēļ gan nē...

Thun rātslaukums un pils

Kalnu grēdas aiz Thun

Jaunais draugs


Thun dzelzceļa stacija - maza, bet skaista