Pāriet uz galveno saturu

Beidzot saule un dažas stundas Thun

Šodien laika prognozētāji kārtējo reizi kļūdījās. Tika solīts, ka šodien visu dienu līs lietus, bet pagaidām to neesmu redzējis. Tagad gan aiz loga sāk putināt. Bet no rīta pieceļoties konstatēju, ka ārā zilas debesis un saulīte spīd. Paēdu ātri brokastis, nedaudz parunāju ar Polundru Skype, un devos uz Wichtrach – ciematu, kādus 2km no Gerzensee. Tur ir dzelzceļa stacija, kas ļaut nokļūt uz mazu, bet ļoti skaistu pilsētiņu – Thun. Pa ceļam satiku vietējo, tālāk gājām kopā, stāstīju viņam no kurienes esmu. Čalim kādi 25 gadi, bet tāds īsts fermeris/cowboy – kovboja zābakos, ar platmali, platajās biksēs. Par tādu Latviju nav dzirdējis…Skandināviju, arī nē. Krievija gan ir dzirdēta, bet nu var redzēt, ka ģeogrāfija nav viņa stiprā puse. Par govīm un zirgiem gan viņš zinot visu. Lieki teikt, ka runājam vāciski, jo angliski viņš neprot. Tā kopā ejam kādas 20 minūtes, līdz mūsu ceļi šķiras. Teica, lai nāku ciemos uz fermu, ka trešā aiz kalna. :) Nākamnedēļ būšot arī vietējā festā, kur tirgo govis un aitas.
Thun centrs, koka tilts
Nonāku Wichtrach – tur nekā īsti nav, maziņš ciemats, ar veikaliņu un farmāciju. Atrodu dzelzceļa staciju, nopērku automātā biļeti turp-atpakaļ pa 8 CHF, un jau pēc 6 minūtēm esmu vilcienā – noveicās, jo gāju neskatoties sarakstu. 12 minūšu brauciens, un esmu klāt Thun. Šodien cita lieta – saule spīd, upe, kas atrodas pilsētā, izskatās tirkīzzila. Klīstu pa pilsētu – viss izņemot kafejnīcas, protams, ir ciet, jo ir svētdiena. Bet veikali mani tā īsti šoreiz neinteresē. Pilsētu var iedalīt 3 daļās – pa vienai katrā upes pusē, un sala upes vidū. Salu ar sauszemi savieno n-tie tilti, daži tādi paši koka tilti kā vakar redzēju Lucernā. Neesmu vēl lasījis, bet izskatījās, ka pateicoties ūdens līmeņa starpībai tie ģenerē elektrību vai agrāk darbināja dzirnavas.
Kāds 2h bezmērķīgi klīdu pa pilsētu, sēdēju uz soliņiem un sauļojos, un vienkārši baudīju skatu – apkārt skaisti, lieli, sniegoti kalni.
Uzkāpu arī kalnā virs pilsētas, tur skaists skats pāri ielejai un pilsētas pils un baznīca. Tad kādā brīdī piesēdu vietējā kafejnīcā, izdzēru cappuccino ar meža ogu kūku. Ļoti garda kūka ar daudz mellenēm, kazenēm un avenēm. Kopā gan 12 CHF… Cilvēki jau izlīduši laukā āra kafejnīcās. Es arī sēdēju ārā, lai arī manis izvēlētajā kafejnīcā tāds biju vienīgais. :)
Pamazām sāka nomākties, redzēju, ka pēc aptuveni stundas varētu mainīties laiks. Sapratu, ka laikam jādodas atpakaļ. Pastaigāju pa iepirkšanās ielu. Sapratu, ka attiecībā uz dažām precēm cenas nav nemaz tik trakas Šveicē. Kurpes un apģērbs ne dārgāks kā Latvijā, pat šķita, ka nedaudz lētāk. Protams, paskatījos arī pulksteņus. Cenu intervāls no 100 CHF līdz bezgalībai. Tādi, kas man vizuāli patika, ko labprāt nēsātu, ap 300-500 CHF. Dīvaini, ka trīs stundu laikā, ko pavadīju pilsētā, nesatiku nevienu no grupas biedriem – vakar vakariņās dzirdēju, ka daudzi taisās braukt uz Thun. Laikam es izbraucu agrāk nekā pārējie, bet vienalga dīvaini, ka nevienu tā arī nesatiku. Attiecībā uz veikaliem man atmiņā palika vēl divi fakti. Pirmkārt, redzēju zirga gaļas veikalu, t.i. miesnieks, bet tik ar zirga gaļu darbojas. Šķita mazliet smieklīgi tā "zirga gaļas" skandāla kontekstā, kas pāršalca Eiropu pāris gadus atpakaļ. Otrkārt, nekur pasaulē neesmu redzējis tik daudz šujmašīnu veikalus. Thun redzēju kādus 5-6 šādus veikalus… laikam Šveices šuvēju galvaspilsēta. Nepaspēju izstaigāt visu, ko vēlējos – jo laiks strauji mainījās, uznāca auksts vējš un sāka parādīties nokrišņi. Iespējams, ka nākamsvētdien braukšu atkal, ja vien neizdomāšu kādu alternatīvu. Interesanti, ka, vakarā jau satiekoties ar grupas biedriem, izrādījās, ka vismaz 3-4 grupas bija aizbraukušas līdz Thun. Trakais dānis aizgāja līdz Thun kājām – aptuveni 15km. :) Šrilankietis ar Nepālieti aizminās līdz Thun ar ričukiem – vakariņās izskatījās nekādi un no Thun neko īsti neredzēja :D Dānim arī pietrūka spēka pašai pilsētas apskatei. Visi spļaudās par vilcienu un autobusu cenām :) Jāteic, es arī 3 minūtes pabraucu ar autobusu no Wichtrah līdz Gerzensee, par ko samaksāju 4.40 CHF. :) No šī rakursa raugoties, "Rīgas Satiksmes" cenas šķiet ļoti demokrātiskas… :D
Brokastīs nedaudz paplašināju savu pazīšanos loku – parunāju ar Mongolijas pārstāvi. Meitene gan mazliet mokās ar angļu valodu, tāpēc saruna visai nosacīta. Uzzināju, ka Mongolijā galvenā reliģija ir budisms, kas man personīgi bija neliels pārsteigums. Un tas, ka Mongolijā dzīvot tik maz iedzīvotāju (ap 3 milj.), ņemot vērā valsts lielo platību, man vienmēr ir pārsteigums. Tādējādi laikam esmu vismaz mazliet parunājis ar visiem kursabiedriem – uz to man aizgāja vesela nedēļa. :) Iepriekš biju domājis, ka grupas biedri "sadalīsies" pa grupām atbilstoši to ģeogrāfiskajam sadalījumam vai dzimumam. Bet interesanti, ka līdz šim tas nav noticis, un neizskatās, ka arī notiks. Man ir izveidojies labs kontakts ar Filipīnieti, Nepālieti, Butānas pārstāvi, Brazīlieti un Dāni. Vājāks kontakts ar Gvinejas un Gambijas pārstāvjiem, kas arī saprotams, faktiski runāt nav par ko. :) Rīt atsākas mācības – savā ziņā jau esmu pēc tām noilgojies.
Šodien iedomājos - nu esmu bijis trijās Šveices daļās - franču (Ženēva), itāļu (Lugano), un tagad arī vācu (Berne, Thun, aiznākamajā nedēļā cerams arī Cīrihē).  Un starp citu, es nezināju, ka Šveicē ir 4 oficiālās valodas - tas man bija pārsteigums. Varu saderēt, ka vairums to nezina tāpat kā to, kura tad ir Šveices galvaspilsēta? :)
Skats Gerzensee
 
Zilonis pagalmā? Kādēļ gan nē...

Thun rātslaukums un pils

Kalnu grēdas aiz Thun

Jaunais draugs


Thun dzelzceļa stacija - maza, bet skaista

Komentāri

  1. par zirga gaļas skandālu - tur jau galvenā bēda bija ne tik daudz kā pats fakts, ka zirga gaļa, kā tas, ka saturs neatbilda marķējumam. Un tā ir viena no lietām, kas man mūsu dalībā ES patīk - ja lasi, kas uz iepakojuma norādīts sastāvā, tad ir ļooooooti niecīga varbūtība, ka kaut kas nav tā, kā norādīts.
    Zirga gaļa ir normāla gaļa un pat delikatese. Salami, piemēram :)

    AtbildētDzēst
  2. Šveicē nav galvaspilsētas de iure:) de facto - Berne, jo tur sēž viss aparāts.

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…