Pāriet uz galveno saturu

Beidzot saule un dažas stundas Thun

Šodien laika prognozētāji kārtējo reizi kļūdījās. Tika solīts, ka šodien visu dienu līs lietus, bet pagaidām to neesmu redzējis. Tagad gan aiz loga sāk putināt. Bet no rīta pieceļoties konstatēju, ka ārā zilas debesis un saulīte spīd. Paēdu ātri brokastis, nedaudz parunāju ar Polundru Skype, un devos uz Wichtrach – ciematu, kādus 2km no Gerzensee. Tur ir dzelzceļa stacija, kas ļaut nokļūt uz mazu, bet ļoti skaistu pilsētiņu – Thun. Pa ceļam satiku vietējo, tālāk gājām kopā, stāstīju viņam no kurienes esmu. Čalim kādi 25 gadi, bet tāds īsts fermeris/cowboy – kovboja zābakos, ar platmali, platajās biksēs. Par tādu Latviju nav dzirdējis…Skandināviju, arī nē. Krievija gan ir dzirdēta, bet nu var redzēt, ka ģeogrāfija nav viņa stiprā puse. Par govīm un zirgiem gan viņš zinot visu. Lieki teikt, ka runājam vāciski, jo angliski viņš neprot. Tā kopā ejam kādas 20 minūtes, līdz mūsu ceļi šķiras. Teica, lai nāku ciemos uz fermu, ka trešā aiz kalna. :) Nākamnedēļ būšot arī vietējā festā, kur tirgo govis un aitas.
Thun centrs, koka tilts
Nonāku Wichtrach – tur nekā īsti nav, maziņš ciemats, ar veikaliņu un farmāciju. Atrodu dzelzceļa staciju, nopērku automātā biļeti turp-atpakaļ pa 8 CHF, un jau pēc 6 minūtēm esmu vilcienā – noveicās, jo gāju neskatoties sarakstu. 12 minūšu brauciens, un esmu klāt Thun. Šodien cita lieta – saule spīd, upe, kas atrodas pilsētā, izskatās tirkīzzila. Klīstu pa pilsētu – viss izņemot kafejnīcas, protams, ir ciet, jo ir svētdiena. Bet veikali mani tā īsti šoreiz neinteresē. Pilsētu var iedalīt 3 daļās – pa vienai katrā upes pusē, un sala upes vidū. Salu ar sauszemi savieno n-tie tilti, daži tādi paši koka tilti kā vakar redzēju Lucernā. Neesmu vēl lasījis, bet izskatījās, ka pateicoties ūdens līmeņa starpībai tie ģenerē elektrību vai agrāk darbināja dzirnavas.
Kāds 2h bezmērķīgi klīdu pa pilsētu, sēdēju uz soliņiem un sauļojos, un vienkārši baudīju skatu – apkārt skaisti, lieli, sniegoti kalni.
Uzkāpu arī kalnā virs pilsētas, tur skaists skats pāri ielejai un pilsētas pils un baznīca. Tad kādā brīdī piesēdu vietējā kafejnīcā, izdzēru cappuccino ar meža ogu kūku. Ļoti garda kūka ar daudz mellenēm, kazenēm un avenēm. Kopā gan 12 CHF… Cilvēki jau izlīduši laukā āra kafejnīcās. Es arī sēdēju ārā, lai arī manis izvēlētajā kafejnīcā tāds biju vienīgais. :)
Pamazām sāka nomākties, redzēju, ka pēc aptuveni stundas varētu mainīties laiks. Sapratu, ka laikam jādodas atpakaļ. Pastaigāju pa iepirkšanās ielu. Sapratu, ka attiecībā uz dažām precēm cenas nav nemaz tik trakas Šveicē. Kurpes un apģērbs ne dārgāks kā Latvijā, pat šķita, ka nedaudz lētāk. Protams, paskatījos arī pulksteņus. Cenu intervāls no 100 CHF līdz bezgalībai. Tādi, kas man vizuāli patika, ko labprāt nēsātu, ap 300-500 CHF. Dīvaini, ka trīs stundu laikā, ko pavadīju pilsētā, nesatiku nevienu no grupas biedriem – vakar vakariņās dzirdēju, ka daudzi taisās braukt uz Thun. Laikam es izbraucu agrāk nekā pārējie, bet vienalga dīvaini, ka nevienu tā arī nesatiku. Attiecībā uz veikaliem man atmiņā palika vēl divi fakti. Pirmkārt, redzēju zirga gaļas veikalu, t.i. miesnieks, bet tik ar zirga gaļu darbojas. Šķita mazliet smieklīgi tā "zirga gaļas" skandāla kontekstā, kas pāršalca Eiropu pāris gadus atpakaļ. Otrkārt, nekur pasaulē neesmu redzējis tik daudz šujmašīnu veikalus. Thun redzēju kādus 5-6 šādus veikalus… laikam Šveices šuvēju galvaspilsēta. Nepaspēju izstaigāt visu, ko vēlējos – jo laiks strauji mainījās, uznāca auksts vējš un sāka parādīties nokrišņi. Iespējams, ka nākamsvētdien braukšu atkal, ja vien neizdomāšu kādu alternatīvu. Interesanti, ka, vakarā jau satiekoties ar grupas biedriem, izrādījās, ka vismaz 3-4 grupas bija aizbraukušas līdz Thun. Trakais dānis aizgāja līdz Thun kājām – aptuveni 15km. :) Šrilankietis ar Nepālieti aizminās līdz Thun ar ričukiem – vakariņās izskatījās nekādi un no Thun neko īsti neredzēja :D Dānim arī pietrūka spēka pašai pilsētas apskatei. Visi spļaudās par vilcienu un autobusu cenām :) Jāteic, es arī 3 minūtes pabraucu ar autobusu no Wichtrah līdz Gerzensee, par ko samaksāju 4.40 CHF. :) No šī rakursa raugoties, "Rīgas Satiksmes" cenas šķiet ļoti demokrātiskas… :D
Brokastīs nedaudz paplašināju savu pazīšanos loku – parunāju ar Mongolijas pārstāvi. Meitene gan mazliet mokās ar angļu valodu, tāpēc saruna visai nosacīta. Uzzināju, ka Mongolijā galvenā reliģija ir budisms, kas man personīgi bija neliels pārsteigums. Un tas, ka Mongolijā dzīvot tik maz iedzīvotāju (ap 3 milj.), ņemot vērā valsts lielo platību, man vienmēr ir pārsteigums. Tādējādi laikam esmu vismaz mazliet parunājis ar visiem kursabiedriem – uz to man aizgāja vesela nedēļa. :) Iepriekš biju domājis, ka grupas biedri "sadalīsies" pa grupām atbilstoši to ģeogrāfiskajam sadalījumam vai dzimumam. Bet interesanti, ka līdz šim tas nav noticis, un neizskatās, ka arī notiks. Man ir izveidojies labs kontakts ar Filipīnieti, Nepālieti, Butānas pārstāvi, Brazīlieti un Dāni. Vājāks kontakts ar Gvinejas un Gambijas pārstāvjiem, kas arī saprotams, faktiski runāt nav par ko. :) Rīt atsākas mācības – savā ziņā jau esmu pēc tām noilgojies.
Šodien iedomājos - nu esmu bijis trijās Šveices daļās - franču (Ženēva), itāļu (Lugano), un tagad arī vācu (Berne, Thun, aiznākamajā nedēļā cerams arī Cīrihē).  Un starp citu, es nezināju, ka Šveicē ir 4 oficiālās valodas - tas man bija pārsteigums. Varu saderēt, ka vairums to nezina tāpat kā to, kura tad ir Šveices galvaspilsēta? :)
Skats Gerzensee
 
Zilonis pagalmā? Kādēļ gan nē...

Thun rātslaukums un pils

Kalnu grēdas aiz Thun

Jaunais draugs


Thun dzelzceļa stacija - maza, bet skaista

Komentāri

  1. par zirga gaļas skandālu - tur jau galvenā bēda bija ne tik daudz kā pats fakts, ka zirga gaļa, kā tas, ka saturs neatbilda marķējumam. Un tā ir viena no lietām, kas man mūsu dalībā ES patīk - ja lasi, kas uz iepakojuma norādīts sastāvā, tad ir ļooooooti niecīga varbūtība, ka kaut kas nav tā, kā norādīts.
    Zirga gaļa ir normāla gaļa un pat delikatese. Salami, piemēram :)

    AtbildētDzēst
  2. Šveicē nav galvaspilsētas de iure:) de facto - Berne, jo tur sēž viss aparāts.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai