 |
| Gerzensee'2016 |
Pēdējās divas nedēļas nav bijis īsti ne laika, ne vēlēšanās
rakstīt. Tagad jau sēžu Cīrihes lidostā un skatos, kā viena pakaļ otrai aizlido
manu grupas biedru lidmašīnas. Gadu gaitā esmu bijis daudzos kursos, bet šie
laikam bija labākie. Protams, Šveiciešu organizēšanas spējas ir lieliskas, bet
ne tas ir galvenais aspekts. Galvenie bija cilvēki, 25 (neskaitot sevi pašu) no
visām pasaules malām. Nekad nebiju piedzīvojis tik milzīgu kultūru, reliģiju un
uzskatu daudzveidību vienkopus. Man bija kursabiedri no Azerbaidžānas, Bangladešas,
Butānas, Brazīlijas, Kanādas, Dānijas, Fidži, Francijas, Gambijas, Gvinejas,
Indijas, Jamaikas, Lietuvas, Meksikas, Mongolijas, Nepālas, Filipīnām, Seišelu
salām, Šrilankas, Taivānas, Taizemes, Tadžikistānas, Tunisijas, Uzbekistānas un
Zambijas. Tās ģeogrāfijas un kultūru zināšanas, ko paspēju iemācīties triju
nedēļu laikā ir nenovērtējamas. Tagad katra no šīm valstīm man vismaz daļēji
asociēsies ar kādu no šiem ceļabiedriem.
Jāteic, pēc pirmās, salīdzinoši mierīgas nedēļas mācībās,
otrā nedēļa bija ļoti, ļoti intensīva. Dažās no dienām mācījāmies no 8:30 līdz
21:30 (protams, ar pārtraukumiem), un jāteic godīgi, mājās vēlreiz būs
"jāiziet cauri" materiāliem, jo brīžiem smadzenes atteicās uzņemt vēl
vairāk informācijas – bija vienkārši par daudz. Protams, neizpalika arī paceļošana
apkārt. Otrās nedēļas nogalē bijām Montreaux,
pilsētiņā Šveices franču daļā. Kamēr lielākā daļa kursabiedru devās apskatīt
Chillon pili, es devos klīšanā pa pilsētu, uzkāpjot kalnā augšā, kur atrodas
vecpilsēta. Tā bija pirmā diena, kad varēja just, ka beidzot arī Šveicē
pavasaris ir klāt. Līdz pat 2. nedēļās beigām laiks bija ļoti mainīgs un
ziemīgs. Šo rakstot, skatos kā pa skrejceļu garām aizbizo "Aeroflot"
dzelzs putns, tur aizlido Mongolijas pārstāve. Atgriežoties pie Montreaux, skaista maza pilsētiņa, ar
ļoti skaistu promenādi, kur vietējie dārznieki ir ļoti pacentušies, lai tā
izskatītos pēc botāniskā dārza :) Nedaudz atgādināja Lugano. Pirms iebraukšanas
Montreaux, paviesojāmies vietējā
šokolādes rūpnīcā. Nevarētu teikt, ka kaut kādi baigie iespaidi man – dzīvojot
2-3 minūšu gājienā no "Laimas" fabrikas, šokolādes smarža neizraisa
pārsteigumu. Grupas biedri gan izbaudīja gan pašu rūpnīcu, gan iepirkšanos
šokolādes veikalā. Bija nedaudz bēdīgi redzēt, ka dažiem no grupas biedriem acīmredzami
finansiālā rocība neļāva nopirkt to, ko viņi vēlējās. Arī lētākā šokolāde ap 3
CHF šķita ārkārtīgi dārga cilvēkiem no valstīm, kur par šādu naudu var vairākas
dienas ēst pusdienas.
Vienu vakaru bijām Bernē, kur lielākā daļa grupas metās
iepirkties, kamēr mēs ar dāni metāmies apskatīt pilsētu, jo iepriekšējās
nedēļas brauciens mums abiem slimības dēļ izpalika. Berne ir ļoti skaista – es
labprāt kādreiz atgrieztos to apskatīt tuvāk, jo šoreiz faktiski to redzēju
tikai saulrietā un tumsā.
Vienā no brīvajām dienām aizdevos uz Lozannu, kur paziņa
Ilze, kas tur dzīvo, mani izvadāja gan pa pilsētu, gan pa vietējiem vīna
laukiem. Lozanna atrodas faktiski turpat blakus Monrteaux, bet ir būtiski lielāka pilsēta. Pilsētā paklīdu un
papētīju vietējo arhitektūru, apskatīju vietējos parkus un pastaigāju pa
promenādi. Vienīgi žēl, ka gan dienā kad biju Montreaux, gan dienā, kad biju Lozannā, virs ezera bija neliela
migla, kas neļāva īsti saredzēt ezera otrā pusē esošos alpus.
Bijām arī Cīrihē, daudz laika nebija, bet 2-3h pastaigājām,
pilsēta patika, bet galvenokārt tās vecā daļa. Pārējais glamūrs īsti neuzrunāja. :)
Pēdējā nedēļā jau atkal bija diezgan daudz jāstrādā dažādos
grupu darbos, bet atradu laiku arī doties pastaigās. Rezultātā Gerzensee apgabalu esmu izstaigājis
krustu šķērsu. Pēdējās dienās arī strauji pietuvojās pavasaris, kas nozīmēja
to, ka vietējās fermas izlaida ārā to iemītniekus, pamazām pļavas sāka ziedēt
un kļuva būtiski skaistāk. Pat vakar, pēdējā dienā, devos 10km garā pārgājienā
pāri kalnu grēdai. Pa ceļam satiku un “parunājos” ar vietējām aitām, kazām,
ēzeļiem, zosīm, zirgiem, govīm parastajām, hailanderu govīm, trušiem, vāverēm
un pat stirnu. Pa ceļam nedaudz apmaldījos, kā rezultātā vienā mirklī attapos
milzīgā laukā kopā ar aitu baru. Apkārt elektriskais gans, netieku laukā.
Varētu iet atpakaļ, bet tas nozīmē, ka 1.5h esmu kāpis kalnā bezjēgā :D Šoreiz
paveicās, saimniece pamanīja mani, un ļoti brīnīdamies, kā man izdevies nokļūt
pie aitām, parādīja man vietu, kur var tikt "brīvībā". :) Bēē.
Vakarus un pusdienlaikus pavadīju ar saviem grupas biedriem
mēģinot izzināt viņu kultūru, tautsaimniecības un viņu pašu dzīves. Bija arī
dzīvās mūzikas vakari, kad čalis no Fidži spēlēja ģitāru un Tadžiks kopā ar
Zambijas pārstāvi laidās dejās. :) Dabūju arī virkni jaunu monētu – no Seišeļu
salām, Nepālas, Taizemes, Kanādas, Ķīnas utt.
Šodien mērens nogurums – vakardien bija party līdz pēdējam. Atvadu pasākums izvērtās ļoti garš – atvadu vakariņas,
n-tas fotografēšanās, sertifikātu izdale, vīns, dejas, dziedāšana, biljards,
atvadu runas utt. Aizgāju gulēt ap diviem, bet izturīgākie rītu sagaidīja nemaz
neaizejot gulēt. No rīta daži vēl ieturējām kopā brokastis un devāmies uz
Berni, kur jākāpj vilcienā uz Cīrihes lidostu. Viss būtu labi, ja vien mēs
nebūtu aizmirsuši Gambijas pārstāvi :D Nācās braukt atpakaļ, kā rezultātā 11
gab. ļoti daudzkrāsainas kompānijas, ar koferiem kliegdami skrēja pa Bernes
staciju. Kanādietis un Brazīlietis skrēja uz vilcienu 9:34 un paspēja. Pārējie
skrēja uz vilcienu 9:32…dānis, es un Butānas pārstāvji bijām vistuvāk panākumam
– nokavējām kādas 20 sekundes. Pārējie nokavēja pamatīgāk… Tas gan plānus
nevienam nesabojāja, dānim lidmašīnas nokavēšana bija reālākā, bet lidostā
satiku viņu momentā, kad devās uz lidmašīnu ar laiku rezervē.
Šis ceļojums man atšķiras no visiem iepriekšējiem tieši ar
tiem 25 cilvēkiem, ko satiku kursos. Nekad nebiju domājis, ka var savākties tik
kulturāli dažāda cilvēku grupa un kļūt tik homogēna 3 nedēļu laikā. Sajūta
tāda, ka pazīstam viens otru jau gadiem. Un žēl braukt prom ne tādēļ, ka labs
laiks vai skaisti Šveicē, bet gan tādēļ, ka apzinos, ka ar 99.99% vairs nekad
nebūs tā, kā bija Gerzensee’2016. Kādu varbūt satikšu (ir jau plāni), bet kopā
mēs vairs nebūsim. 3 nedēļas laika, ko pavadīju ar šiem cilvēkiem, ļāva man
pamatīgi emocionāli sakārtot savu psihi un domāšanu. Man jau sen vajadzēja ko
šādu. Nemāku to pagaidām izskaidrot, bet galva kļuvusi skaidrāka un saprotu
daudzas lietas, ko līdz šim nesapratu vai negribēju saprast. Pieņemu, ka šo 25
cilvēku satikšanai būs lielas konsekvences gan manā privātajā, gan profesionālajā
dzīvē, jo kultūršoks pavēra līdz šim neredzētus apvāršņus abās jomās.
Šobrīd, iejūtoties atpakaļ “civilizācijā”, pēc sarunām ar
saviem 25 draugiem no visas pasaules, redzu pasauli nedaudz no jauna. Katrā
dzīves aspektā ieraugu ko tādu, ko neredzēju pirms tam... Tas tikai pierāda to,
ar kādām klapēm uz acīm dzīvoju pirms tam. Pagaidām nespēju konkretizēt un
strukturēt – pārāk daudz iespaidu. J
Komentāri
Ierakstīt komentāru