Pāriet uz galveno saturu

Lazarete, Porziņģmānija Filipīnās un Gambijas-Latvijas attiecību stiprināšana


 
Vēl divas dienas nu ir pavadītas. Ar nožēlu, jāsecina, ka Polundras vecmammas slepenais ierocis nav visuvarens. Tāpat kā visi, esmu norāvis kādu vīrusu. Pasniedzējs, arī izskatās, ka ir noķēris. Mūsu grupa šobrīd vairāk atgādina portatīvo vīrusu laboratoriju šobrīd. Blakus sēdošais dānis mokās ar gripu, pārējie visi klepo, šķauda un lej iesnas. :)
Nekur ārpus mācībām ārā neesmu bijis – faktiski viss pakārtots mācībām. Daļa grupas šodien aizbrauca uz Berni, daži palikām uz vietas.
Ja neskaita pašas mācības, tad brīvajā laikā sarunas ar grupas biedriem no visām pasaules malām, ir pats aizraujošākais, kas notiek. Kultūru dažādība ir tik milzīga, ka uz katra soļa sastopies ar kādu no to izpausmēm. Pusdienojot, daļa ir musulmaņi (neēd cūkgaļu), daži ir hinduisti (neēd liellopu), daži ir budisti (neēd gaļu vispār). Daži cilvēki ir pirmo reizi Eiropā, viņiem viss jauns un savādāks. Lielākajai daļai ēdiens, šķiet, nepierasts, jo mājvietā ikdienā ēšana balstās uz rīsu ekstensīvu patēriņu. Daži neļauj sev pieliet ūdeni, jo viņu kultūrā acīmredzot nav pieļaujams, ka cits vīrietis apkalpo. Lielākā daļa izmantojot google translate tulko ēdienkartes, bet tas daudz nelīdz, jo jēdziens Vīnes šnicele ir netulkojams. :)
Nepālietis vakar ļoti uzmanīgi sekoja manai rīcībai ar tējas maisiņu. Nezinu vai tā var būt, bet pēc viņa nedrošajām darbībām, izskatījās, ka tējas maisiņu viņš lieto pirmo reizi. Šodien tiešu kursu noslēgumā sāka pamatīgi snigt, tā, ka balta siena ārā. Redzētu Jūs prieku cilvēku acīs… pēdējās 10 minūtes, šķiet, neviens vairs nedzirdēja pasniedzēja teikto – visi gaidīja iespēju mesties ārā. :) Cilvēki gāja ārā, zvanīja radiem caur skype un rādīja, kā snieg sniegs. Un otrā galā varēja dzirdēt sajūsmas pilnus spiedzienus. :) Savukārt Gambijas pārstāvis šodien uzzināja ko jaunu par savu valsti – izstāstīju viņam Latvijas saistību ar Gambiju – viņam bija ārkārtīgi grūti aptvert, ka mums var būt kāda tik cieša saistība vēsturē. Sarunu noklausījās dānis, kurš uzreiz iesaucās – "Cik tad Jums tur Latvijā kolonijas bija?". Ir bijis Tobago un atceras, ka brīnījies, ka tur ir vērojamas pazīmes par seno latviešu klātbūtni. :)  
Vienvārdsakot, garlaicīgi nav. Mācības kļūst arvien grūtākas, sāk mākt bažas cik ilgi spēšu izsekot. Interesanti, ka nav absolūti nekādas sakarības starp valsts attīstības pakāpi un tās pārstāvja zināšanu līmeni. Viens no labākajiem ekonometristiem ir no Nepālas, ļoti spēcīgi monetārās politikas sakarību pārzinātājiem ir no postpadomju valstīm – Azerbaidžānas, Tadžikistānas. Ļoti zinoši cilvēki no Šrilankas, Fidži un citurienes. Nekad nebiju domājis, ka var piedzīvot kultūršoku nevis ģeogrāfiski, bet cilvēku ziņā. Sestdien ekskursija uz Lucernu, bet pagaidām nezinu vai tikšu – veselība uz robežas.
Ah, jā. Filipīnas. Tur ciena basketbolu. Un tur ļoti, ļoti labi zina, kas ir Latvija. Filipīnietis zina, kas ir Kristaps Porziņģis. Viņi zina, ka Latvija spēlēs vasarā OS kvalifikācijas turnīrā Manilā un ļoti gaida Porziņģi. Filipīnietis teicās, ka Manilas ielās pēdējā laikā parādās arvien vairāk cilvēku NY Knicks kreklos ar uzrakstu "Porzingis". Tas mani ļoti pārsteidza – nebiju domājis, ka Porziņmānijai ir tāds efekts. Un Kanādietis zina, kas ir Latvija – tur spēlē tie traki hokejisti. Un šveicietis zina, ka mums ir labi bobslejisti.
Laikapstākļi crazy – dienas laikā vairākkārtīgi mainās. Naktī bija pērkona negaiss, no rīta lietus, tad zilas debesis, lietus, zilas debesis, putenis, zilas debesis, tagad viss piesalis :) Atliek vien gaidīt, kādus pārsteigumus atnesīs rītdiena…

Komentāri

  1. Pasveicini Nepālas pārstāvi! Saki viņam, ka man ļoti patika viņa valsts. Biju 2 nedēļas pirms pāris gadiem, pakāpelēju pa kalniem un tā. Satiku viesmīlīgus un patīkamus vietējos cilvēki.

    Braukšu vēl!

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…