Pāriet uz galveno saturu

Lazarete, Porziņģmānija Filipīnās un Gambijas-Latvijas attiecību stiprināšana


 
Vēl divas dienas nu ir pavadītas. Ar nožēlu, jāsecina, ka Polundras vecmammas slepenais ierocis nav visuvarens. Tāpat kā visi, esmu norāvis kādu vīrusu. Pasniedzējs, arī izskatās, ka ir noķēris. Mūsu grupa šobrīd vairāk atgādina portatīvo vīrusu laboratoriju šobrīd. Blakus sēdošais dānis mokās ar gripu, pārējie visi klepo, šķauda un lej iesnas. :)
Nekur ārpus mācībām ārā neesmu bijis – faktiski viss pakārtots mācībām. Daļa grupas šodien aizbrauca uz Berni, daži palikām uz vietas.
Ja neskaita pašas mācības, tad brīvajā laikā sarunas ar grupas biedriem no visām pasaules malām, ir pats aizraujošākais, kas notiek. Kultūru dažādība ir tik milzīga, ka uz katra soļa sastopies ar kādu no to izpausmēm. Pusdienojot, daļa ir musulmaņi (neēd cūkgaļu), daži ir hinduisti (neēd liellopu), daži ir budisti (neēd gaļu vispār). Daži cilvēki ir pirmo reizi Eiropā, viņiem viss jauns un savādāks. Lielākajai daļai ēdiens, šķiet, nepierasts, jo mājvietā ikdienā ēšana balstās uz rīsu ekstensīvu patēriņu. Daži neļauj sev pieliet ūdeni, jo viņu kultūrā acīmredzot nav pieļaujams, ka cits vīrietis apkalpo. Lielākā daļa izmantojot google translate tulko ēdienkartes, bet tas daudz nelīdz, jo jēdziens Vīnes šnicele ir netulkojams. :)
Nepālietis vakar ļoti uzmanīgi sekoja manai rīcībai ar tējas maisiņu. Nezinu vai tā var būt, bet pēc viņa nedrošajām darbībām, izskatījās, ka tējas maisiņu viņš lieto pirmo reizi. Šodien tiešu kursu noslēgumā sāka pamatīgi snigt, tā, ka balta siena ārā. Redzētu Jūs prieku cilvēku acīs… pēdējās 10 minūtes, šķiet, neviens vairs nedzirdēja pasniedzēja teikto – visi gaidīja iespēju mesties ārā. :) Cilvēki gāja ārā, zvanīja radiem caur skype un rādīja, kā snieg sniegs. Un otrā galā varēja dzirdēt sajūsmas pilnus spiedzienus. :) Savukārt Gambijas pārstāvis šodien uzzināja ko jaunu par savu valsti – izstāstīju viņam Latvijas saistību ar Gambiju – viņam bija ārkārtīgi grūti aptvert, ka mums var būt kāda tik cieša saistība vēsturē. Sarunu noklausījās dānis, kurš uzreiz iesaucās – "Cik tad Jums tur Latvijā kolonijas bija?". Ir bijis Tobago un atceras, ka brīnījies, ka tur ir vērojamas pazīmes par seno latviešu klātbūtni. :)  
Vienvārdsakot, garlaicīgi nav. Mācības kļūst arvien grūtākas, sāk mākt bažas cik ilgi spēšu izsekot. Interesanti, ka nav absolūti nekādas sakarības starp valsts attīstības pakāpi un tās pārstāvja zināšanu līmeni. Viens no labākajiem ekonometristiem ir no Nepālas, ļoti spēcīgi monetārās politikas sakarību pārzinātājiem ir no postpadomju valstīm – Azerbaidžānas, Tadžikistānas. Ļoti zinoši cilvēki no Šrilankas, Fidži un citurienes. Nekad nebiju domājis, ka var piedzīvot kultūršoku nevis ģeogrāfiski, bet cilvēku ziņā. Sestdien ekskursija uz Lucernu, bet pagaidām nezinu vai tikšu – veselība uz robežas.
Ah, jā. Filipīnas. Tur ciena basketbolu. Un tur ļoti, ļoti labi zina, kas ir Latvija. Filipīnietis zina, kas ir Kristaps Porziņģis. Viņi zina, ka Latvija spēlēs vasarā OS kvalifikācijas turnīrā Manilā un ļoti gaida Porziņģi. Filipīnietis teicās, ka Manilas ielās pēdējā laikā parādās arvien vairāk cilvēku NY Knicks kreklos ar uzrakstu "Porzingis". Tas mani ļoti pārsteidza – nebiju domājis, ka Porziņmānijai ir tāds efekts. Un Kanādietis zina, kas ir Latvija – tur spēlē tie traki hokejisti. Un šveicietis zina, ka mums ir labi bobslejisti.
Laikapstākļi crazy – dienas laikā vairākkārtīgi mainās. Naktī bija pērkona negaiss, no rīta lietus, tad zilas debesis, lietus, zilas debesis, putenis, zilas debesis, tagad viss piesalis :) Atliek vien gaidīt, kādus pārsteigumus atnesīs rītdiena…

Komentāri

  1. Pasveicini Nepālas pārstāvi! Saki viņam, ka man ļoti patika viņa valsts. Biju 2 nedēļas pirms pāris gadiem, pakāpelēju pa kalniem un tā. Satiku viesmīlīgus un patīkamus vietējos cilvēki.

    Braukšu vēl!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai