Lazarete, Porziņģmānija Filipīnās un Gambijas-Latvijas attiecību stiprināšana

 

Vēl divas dienas nu ir pavadītas. Ar nožēlu, jāsecina, ka Polundras vecmammas slepenais ierocis nav visuvarens. Tāpat kā visi, esmu norāvis kādu vīrusu. Pasniedzējs, arī izskatās, ka ir noķēris. Mūsu grupa šobrīd vairāk atgādina portatīvo vīrusu laboratoriju šobrīd. Blakus sēdošais dānis mokās ar gripu, pārējie visi klepo, šķauda un lej iesnas. :)

Nekur ārpus mācībām ārā neesmu bijis – faktiski viss pakārtots mācībām. Daļa grupas šodien aizbrauca uz Berni, daži palikām uz vietas.

Ja neskaita pašas mācības, tad brīvajā laikā sarunas ar grupas biedriem no visām pasaules malām, ir pats aizraujošākais, kas notiek. Kultūru dažādība ir tik milzīga, ka uz katra soļa sastopies ar kādu no to izpausmēm. Pusdienojot, daļa ir musulmaņi (neēd cūkgaļu), daži ir hinduisti (neēd liellopu), daži ir budisti (neēd gaļu vispār). Daži cilvēki ir pirmo reizi Eiropā, viņiem viss jauns un savādāks. Lielākajai daļai ēdiens, šķiet, nepierasts, jo mājvietā ikdienā ēšana balstās uz rīsu ekstensīvu patēriņu. Daži neļauj sev pieliet ūdeni, jo viņu kultūrā acīmredzot nav pieļaujams, ka cits vīrietis apkalpo. Lielākā daļa izmantojot google translate tulko ēdienkartes, bet tas daudz nelīdz, jo jēdziens Vīnes šnicele ir netulkojams. :)

Nepālietis vakar ļoti uzmanīgi sekoja manai rīcībai ar tējas maisiņu. Nezinu vai tā var būt, bet pēc viņa nedrošajām darbībām, izskatījās, ka tējas maisiņu viņš lieto pirmo reizi. Šodien tiešu kursu noslēgumā sāka pamatīgi snigt, tā, ka balta siena ārā. Redzētu Jūs prieku cilvēku acīs… pēdējās 10 minūtes, šķiet, neviens vairs nedzirdēja pasniedzēja teikto – visi gaidīja iespēju mesties ārā. :) Cilvēki gāja ārā, zvanīja radiem caur skype un rādīja, kā snieg sniegs. Un otrā galā varēja dzirdēt sajūsmas pilnus spiedzienus. :) Savukārt Gambijas pārstāvis šodien uzzināja ko jaunu par savu valsti – izstāstīju viņam Latvijas saistību ar Gambiju – viņam bija ārkārtīgi grūti aptvert, ka mums var būt kāda tik cieša saistība vēsturē. Sarunu noklausījās dānis, kurš uzreiz iesaucās – "Cik tad Jums tur Latvijā kolonijas bija?". Ir bijis Tobago un atceras, ka brīnījies, ka tur ir vērojamas pazīmes par seno latviešu klātbūtni. :)  

Vienvārdsakot, garlaicīgi nav. Mācības kļūst arvien grūtākas, sāk mākt bažas cik ilgi spēšu izsekot. Interesanti, ka nav absolūti nekādas sakarības starp valsts attīstības pakāpi un tās pārstāvja zināšanu līmeni. Viens no labākajiem ekonometristiem ir no Nepālas, ļoti spēcīgi monetārās politikas sakarību pārzinātājiem ir no postpadomju valstīm – Azerbaidžānas, Tadžikistānas. Ļoti zinoši cilvēki no Šrilankas, Fidži un citurienes. Nekad nebiju domājis, ka var piedzīvot kultūršoku nevis ģeogrāfiski, bet cilvēku ziņā. Sestdien ekskursija uz Lucernu, bet pagaidām nezinu vai tikšu – veselība uz robežas.

Ah, jā. Filipīnas. Tur ciena basketbolu. Un tur ļoti, ļoti labi zina, kas ir Latvija. Filipīnietis zina, kas ir Kristaps Porziņģis. Viņi zina, ka Latvija spēlēs vasarā OS kvalifikācijas turnīrā Manilā un ļoti gaida Porziņģi. Filipīnietis teicās, ka Manilas ielās pēdējā laikā parādās arvien vairāk cilvēku NY Knicks kreklos ar uzrakstu "Porzingis". Tas mani ļoti pārsteidza – nebiju domājis, ka Porziņmānijai ir tāds efekts. Un Kanādietis zina, kas ir Latvija – tur spēlē tie traki hokejisti. Un šveicietis zina, ka mums ir labi bobslejisti.

Laikapstākļi crazy – dienas laikā vairākkārtīgi mainās. Naktī bija pērkona negaiss, no rīta lietus, tad zilas debesis, lietus, zilas debesis, putenis, zilas debesis, tagad viss piesalis :) Atliek vien gaidīt, kādus pārsteigumus atnesīs rītdiena…