Pāriet uz galveno saturu

Lucerna, Pikaso un caurie zābaki

Šodien devāmies ekskursijā uz Lucernu. Deviņos no rīta, visi paklausīgi "sapakojās" autobusā un devās ceļā. Jāteic laikapstākļi mūs šodien pavisam nelutināja. Visu nedēļu tie bija visai bēdīgi, tad šodien, šķiet, bija nokrišņu kulminācija. Kamēr bijām kalnos tas bija slapjš sniegs, bez zemāk, ielejā, tas bija pamatīgs lietus. Pēc 1.5h gara brauciena un sarunas ar grupas vis ne-eksotiskāko biedru, lietuvieti, bijām klāt. Pa ceļam paspējām izrunāties par ekonomiku, politiku, Zirgagalvām utt. Lucerna – visai maza un kompakta, bet ļoti skaista pilsētiņa. Sliktā ziņa bija tāda, ka laikapstākļi bija tiešām briesmīgi – gāza lietus, un bija visai bieza migla. No sākuma devāmies 2h garā ekskursijā pa pilsētu. Pēc tās mums bija 2,5h brīvā laika. Man gan sanāca neliela jautrība. Mazi zābaki, ko pirku piecus gadus atpakaļ Vīnē, mācoties citos kursos, sāka strauji pildīties ar ūdeni. Līdz šim bija kalpojuši  labi, bet acīmredzot to mūžam bija strauji pienācis gals. Rezultātā vienā mirklī sapratu, ka kreiso kāju rauj kramjos no tā, ka tā ir pārsalusi… Saprotot to, ka man vēl priekšā visa diena un, ka es vispār joprojām esmu saaukstējies, devos uz veikalu meklēt zābakus. Šveicē… Mentāli biju gatavs, ka nāksies atdot ap 150 CHF (gandrīz tikpat EUR) par zābakiem. Atradu Bata veikalu, atradu puszābakus, un nopirku…par 30 CHF. Dienas pārsteigums. :) Sezonas izpārdošana, 75% atlaide. Normāli ziemas zābaki ar silto iekšu, "Bugatti" – Rīgā lētākus tiešām nedabūtu. "C&A" par 9 CHF nopirku džemperi (pārāk paļāvos uz to, ka šeit būs pavasaris) un zeķes, ko uzreiz pārvilkt. Pēc nelielās šopingtūres, jūtoties daudz labāk, jo kājas sausas, apstaigāju Lucernas centru. Aizgāju līdz garākajam Eiropas koka tiltam, pastaigāju pa vecpilsētu un devos meklēt ko ēdamu. Kādu laiku nostaigāju, līdz, izmisuma un ēstgribas mākts, iebridu "Burger King". Ieraudzīju cenu – 18 CHF, un izgāju. Par junk tipa ēdienu neceļas roka tādu naudu maksāt. Vēl nedaudz pastaigāju, līdz atradu beķereju, kur var dabūt sendvičus. Nopirku vienu tādu ar tītaru, tēju un divus virtuļus vakaram un rītdiena (svētdien viss ciet). Daudz CHF. Bļin, es gandrīz par to pašu naudu zābakus nopirku! :D Turklāt nezinu kā vasarā, bet ziemā atrast kādu kafejnīcu, kur pasēdēt ir visai problemātiski. T.i. viss lētais gals, beķerejas, kafejnīcas utt. ir paredzēts līdz ņemšanai. Dabūju savu sendviču ēst pa ceļam. Jāteic, ka tādos laikapstākļos grūti novērtēt pilsētu – prāts visu laiku grozās ap to, kā nesalīt, ko darīt tālāk. Labi, ka vismaz slēpošanas jaku uzvilku, kas ūdeni nelaiž cauri un ļoti, ļoti ātri izžūst.
Lucerna normālos laika apstākļos; ņemts no: www.hslu.ch
Pēcpusdienā bija sarunāts ar grupas biedriem doties uz mākslas muzeju. Lucernas Rosengart Collection ir paliela P.Pikaso darbu kolekcija. Pavadījām 2h muzejā. Nebiju gaidījis, ka muzejā mūs sagaida vairāk nekā simts Pikaso darbu. Nevarētu teikt, ka esmu Pikaso cienītājs – man viņa darbi vienmēr šķituši pārāk šizofrēniski. Bet nu, ja jau esam klāt, tad kopā ar Dāni visai pragmatiski izstaigājām visu kolekciju. Pa ceļam gadījās pa kādam Renuāra, Monē, Šagāla, Siņjaka, Sezāna, Pizaro darbam, bet dominēja Pikaso. Ar visām sejas asimetrijām un sieviešu kailo krūšu attēlojumiem faktiski katrā darbā. Mēs ar Dāni vien spriedām par to, kas darās galvā cilvēkam, kas dienu no dienas ko tādu gleznoja, bet mūsu pārējā grupa bija mērenā neizpratnē. Es, jau staigājot pa galeriju, iedomājos – diez kā šāda izstāde patīk mūsu kolēģiem no citām kultūrām? Nonākot galapunktā, atbildi uzreiz sapratu. Pārējie jau saģērbušies, mūs gaida jau pusstundu, par spīti tam, ka bijām sarunājuši tikties vēl 20 minūtes vēlāk. :) Vienīgi Nepālietis bija lakonisks – "Ko tur brīnīties – jums ko tādu zīmē, mums tempļos kokā izgriež". :)
Pēcāk devāmies atpakaļ uz autobusu, pa ceļam "uzkaroties" pie skotu dūdu ansambļa. Viesiem fotoaparāti rokās, un bildēt. :) Atpakaļceļš visai garš – stāvējām ļoti, ļoti garā korķī, kā rezultātā braucām 2,5h. Visu ceļu norunājām ar Dāni – par ekonomikām, par ECB, par ēdieniem, par slēpošanu, par Azoru salām, par Dāņu attiecībām ar Fēru salām un Grenlandi u.c. tēmām. Dānis, atguvies no gripas, izrādījies ļoti jēdzīgs sarunu biedrs. Arī vakariņās sēdējām kopā un baudījām Eiropas interpretācija par Āzijas ēdienu vakaru. Man ir aizdomas, ka mūsu Āzijas kolēģi pat īsti nesaprata, ka vakars par godu viņiem un, ka ēdam "viņu" ēdienus – tik tālu no Āzijas virtuves tie bija. :)
Vakariņās izdevās parunāt arī ar Brazīlijas pārstāvi. Interesants čalis, jo abi vecāki – japāņi. :) Stāstīja par dzīvi Brazīlijā, par lielajām bažām saistībā ar Zikas vīrusu (kas izrādās tur pazīstams jau vismaz desmitgadi), par gatavošanos Olimpiskajām spēlēm, par tējas un kafijas dzeršanas kultūru (Brazīļi caurmērā dzerot 3-4 espresso dienā!). Vakarā grupas biedri aizgāja skatīties kino uz atpūtas telpu, bet es gan devos uz numuru – iespaidu tāpat pietiek. Rīt vēl viena brīvdiena, bet sola tikpat pelēcīgu laiku. Ja laiks būs labs – aizdošos uz netālu esošo pilsētiņu Thun. Ja ne, tad būs man grāmatu lasīšanas diena.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…