Pāriet uz galveno saturu

Plezīrbrauciens uz Pērnavu

Aizvadītajās Jāņu brīvdienās kļuva tik karsti, ka pat Garupē vienā no dienām kļuva neizturami. Tāpēc ilgi nedomādami, ar Polundru devāmies ceļojumā. No mājām izkasījāmies pēc vienpadsmitiem, bet sāka kļūt tik karsti, ka bija vienalga kurp braukt, galvenais, ka mašīnā ar vēsu gaisu. Kur braukt karstā laikā? Protams uz ziemeļiem - uz Pērnavu. Lai arī it kā tuvākie kaimiņi, bet ne es, ne Polundrs tā īsti Igaunijā nebijām bijuši. Jā, pāris reizes Tallinā, bet visbiežāk piestājot darba darīšanās vai īsā atpūtas braucienā.
Šoreiz plānošanas nekādas, attiecīgi arī ekspektāciju gandrīz nekādu. Attaisījām karti, paskatījāmies - kurp braucam? Pērnava izskatījās pietiekami tuva/tāla un eksotiska opcija. Ko mēs zinājām par Pērnavu? To, ka tā ir Igauņu kūrortpilsēta, kā mūsu Jūrmala. Ko vēl? Neko. Polundrs reizi brauca cauri, atceras koka apbūvi.


No Garupes līdz Pērnavai nokļuvām divās stundās. Līdz robežai auto kolonnas plūsma ir ar vidējo ātrumu 100-110 km/h. Tiklīdz iebraucam Igaunijā, tā 90 km/h. Un vēl sakiet, ka stingrāki sodi nedarbojas - nekādas agresīvas braukšanas, miers uz ceļa. Un tas arī vienīgais nopietnais kontrasts. Ja neskaita pa radio dīvainā valodā runājošos. Arī vides reklāmas bilingvālas - igauniski un latviski. :)
Kamēr Polundrs stūrē, noskatu divas potenciālās pusdienvietas Pērnavā - zivju restorānu un Igauņu modernās virtuves restorānu. Iebraucot Pērnavā, dodamies taisnā ceļā uz zivju ēstuvi. Atrodam norādīto adresi, kur atrodam...nojauktu kvartālu... izrādās tur bijis tirgus, ko tagad pārbūvē/jauc nost. Atstājām turpat auto un kājām devāmies uz centru - pilsēta pietiekami kompakta. Vecpilsēta ļoti simpātiska - daudz skaistu koka ēku un baznīcu. Īpaši izceļas Pērnaviešu vēlme padižoties ar savu mājokļu ārdurvīm. Ja gadās būt tur, tad pievērsiet uzmanību, cik skaistas ir gandrīz katras ēkas durvis - ar interesantiem krāsojumiem, kokgriezumiem, dažreiz pat gleznojumiem. Kopumā pilsēta atgādina piejūras Hanzas pilsētas stiliņu, mazliet Ventspili atsauc atmiņā.
Atrodam arī otru noskatīto restorānu, bet tas darbojas vien no plkst. 15.00. Īsinot laiku staigājam pa pilsētu, padzeram kafiju ar ķilavmaizītēm (labākās pirktās, ko jebkad esmu ēdis - iestādījums Nulpunkt pašā centrā pie domes). Pēcāk dodamies Tripadvisor izslavētajā restorānā (Hea Maa), kur esam pirmie klienti. Tiekam pie diviem stārteriem un diviem otrajiem. Mana humuss maize ar dārzeņiem ir laba, bet Polundra izvēlētais tartars, manuprāt, ir labāks. Otrajā ēdienā Polundrs tiek pie kādas vietējās baltās zivs (aizmirsām pajautāt precīzāk), kas bija ļoti, ļoti garda. Mana cūciņa gan visai viduvēja (labi pagatavota, bet tādu laikam arī pats mājās māku uztaisīt - restorānā parasti prasās ēst ko tādu, ko pats nemāku pagatavot). Vietējā ražojuma mājbrūvēts alus gan tieši kā reiz - viegls un atsvaidzinošs (ne es pie stūres :).

Pēc pusdienām dodamies uz pludmali. Tādu cilvēku kvantumu pludmalē es sen neesmu redzējis. Un ir jau iemesls - ir karsti (bet starp citu, Pērnavā vien 24.5°C, kas būtiski vēsāk, nekā tajā brīdī LV). Uz pārsteigumu paņem ūdens temperatūra. Savos ceļojumos pa Itāliju, Spāniju un Portugāli šādu pat īsti neatceros. Nezinu cik grādu, bet stabili virs 23-24°C. Ja paskatīsieties kartē, tad redzēsiet, ka Pērnava atrodas līcī, attiecīgi arī ūdens temperatūra ir kā Vidusjūrā. Vienīgā problēma – ļoti, ļoti ilgi jābrien, līdz tiek sasniegts pieklājīgs dziļums. Pat paguru brienot, citi samierinās ar ūdeni līdz viduklim un tik tālu nedodas.
Pēc peldes dodamies līdz Pērnavas upei, gar kuras grīvu tiekam atpakaļ uz pilsētu. Starp citu, šī ir daudz labāka opcija, nekā došanās ar cilvēku pūļiem pa galvenajām ielām. Turklāt pludmale pie upes grīvas salīdzinājumā ar oficiālo pludmali ir faktiski tukša. Tāpēc varētu teikt, ka ja vien ir vēlme, tad arī Pērnavā var izbaudīt vasarīgu laiku bez cilvēku pūļiem.
Piestājām vēl vienā kafejnīcā ieturēt kafiju&kūku - garšīga burknākūka. Braucot laukā no Pērnavas vēl piestājām vietējā iepirkšanās centrā - paskatījāmies vai "Rimi" klāsts kaut mazliet atšķiras no mūsējā - varētu teikt, ka gandrīz neatšķiras. Piestājām arī degvielas stacijā, kur degviela maksāja par 8 centiem litrā lētāk, nekā analoģiskā degvielas uzpildes stacijā LV. Protams, pielējām pilnu bāku. Un viss būtu labi, ja vien nebūtu nejauši samaksājuši par 9 litriem degvielas arī tam igaunim, kas bija aiz mums :). Maksāju veikalā, jo pirku dzeramo ceļam, un pa to laiku kamēr izstāvēju rindu benžu bija pielējis jau nākamais klients. To atklāju jau braucot pa šoseju LV virzienā. :D
Atpakaļ daļu no ceļa Igaunijas pusē braucām pa piejūras ceļu, kas līkumaināks un lēnāks, bet daudz ainaviskāks nekā Tallinas šoseja. Redzējām vairākus Igauņu ciematiņus, kuros ļoti skaista koka apbūve. Tāpat novērtējām Igauņu kempingošanas paradumus, kas acīmredzami ir daudz attīstītāki par LV. Faktiski viss ceļa gabals no Pērnavas līdz LV robežai nosēts ar kempingiem, telšu vietām, treileru parkiem. Vēl viena ideja izbraucienam ārpus LV. Piestājām arī kādā nelielā piejūras muzejā ar putnu vērošanas torņiem un dabas takām.
Pa šo ceļu sen nebiju braucis, ļoti interesanti bija redzēt, ka Ainažos faktiski gandrīz vairs nav pazīmju par robežu starp LV-EE, ja nebūtu skatījies tajā brīdī google maps, varbūt pat nepamanītu, ka esam atpakaļ LV. :)
Jebkurā gadījumā, rezumējums tāds, ka Pērnava ir lielisks get-away destination, īpaši tiem, kas dzīvojas uz ziemeļiem no Rīgas. Mūsu gadījumā sanāca ļoti krāsaina, piesātināta diena, izvairoties no karstuma un atklājot ko jaunu sev.  Ah jā - vasaras karstākajā dienā nopirkām Polundram vilnas dūrainīšus - ziema nav aiz kalniem :)















Komentāri

  1. Skaisti un lieliski. Vēl nesen šaubījos par Pērnavas apmeklējumu, bet nu augstā došos :)

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…