Aizvadītajās Jāņu brīvdienās kļuva tik karsti, ka pat Garupē vienā no dienām kļuva neizturami. Tāpēc ilgi nedomādami, ar Polundru devāmies ceļojumā. No mājām izkasījāmies pēc vienpadsmitiem, bet sāka kļūt tik karsti, ka bija vienalga kurp braukt, galvenais, ka mašīnā ar vēsu gaisu. Kur braukt karstā laikā? Protams uz ziemeļiem - uz Pērnavu. Lai arī it kā tuvākie kaimiņi, bet ne es, ne Polundrs tā īsti Igaunijā nebijām bijuši. Jā, pāris reizes Tallinā, bet visbiežāk piestājot darba darīšanās vai īsā atpūtas braucienā.
Šoreiz plānošanas nekādas, attiecīgi arī ekspektāciju gandrīz nekādu. Attaisījām karti, paskatījāmies - kurp braucam? Pērnava izskatījās pietiekami tuva/tāla un eksotiska opcija. Ko mēs zinājām par Pērnavu? To, ka tā ir Igauņu kūrortpilsēta, kā mūsu Jūrmala. Ko vēl? Neko. Polundrs reizi brauca cauri, atceras koka apbūvi.
No Garupes līdz Pērnavai nokļuvām divās stundās. Līdz robežai auto kolonnas plūsma ir ar vidējo ātrumu 100-110 km/h. Tiklīdz iebraucam Igaunijā, tā 90 km/h. Un vēl sakiet, ka stingrāki sodi nedarbojas - nekādas agresīvas braukšanas, miers uz ceļa. Un tas arī vienīgais nopietnais kontrasts. Ja neskaita pa radio dīvainā valodā runājošos. Arī vides reklāmas bilingvālas - igauniski un latviski. :)
Kamēr Polundrs stūrē, noskatu divas potenciālās pusdienvietas Pērnavā - zivju restorānu un Igauņu modernās virtuves restorānu. Iebraucot Pērnavā, dodamies taisnā ceļā uz zivju ēstuvi. Atrodam norādīto adresi, kur atrodam...nojauktu kvartālu... izrādās tur bijis tirgus, ko tagad pārbūvē/jauc nost. Atstājām turpat auto un kājām devāmies uz centru - pilsēta pietiekami kompakta. Vecpilsēta ļoti simpātiska - daudz skaistu koka ēku un baznīcu. Īpaši izceļas Pērnaviešu vēlme padižoties ar savu mājokļu ārdurvīm. Ja gadās būt tur, tad pievērsiet uzmanību, cik skaistas ir gandrīz katras ēkas durvis - ar interesantiem krāsojumiem, kokgriezumiem, dažreiz pat gleznojumiem. Kopumā pilsēta atgādina piejūras Hanzas pilsētas stiliņu, mazliet Ventspili atsauc atmiņā.
Atrodam arī otru noskatīto restorānu, bet tas darbojas vien no plkst. 15.00. Īsinot laiku staigājam pa pilsētu, padzeram kafiju ar ķilavmaizītēm (labākās pirktās, ko jebkad esmu ēdis - iestādījums Nulpunkt pašā centrā pie domes). Pēcāk dodamies Tripadvisor izslavētajā restorānā (Hea Maa), kur esam pirmie klienti. Tiekam pie diviem stārteriem un diviem otrajiem. Mana humuss maize ar dārzeņiem ir laba, bet Polundra izvēlētais tartars, manuprāt, ir labāks. Otrajā ēdienā Polundrs tiek pie kādas vietējās baltās zivs (aizmirsām pajautāt precīzāk), kas bija ļoti, ļoti garda. Mana cūciņa gan visai viduvēja (labi pagatavota, bet tādu laikam arī pats mājās māku uztaisīt - restorānā parasti prasās ēst ko tādu, ko pats nemāku pagatavot). Vietējā ražojuma mājbrūvēts alus gan tieši kā reiz - viegls un atsvaidzinošs (ne es pie stūres :).
Pēc pusdienām dodamies uz pludmali. Tādu cilvēku kvantumu pludmalē es sen neesmu redzējis. Un ir jau iemesls - ir karsti (bet starp citu, Pērnavā vien 24.5°C, kas būtiski vēsāk, nekā tajā brīdī LV). Uz pārsteigumu paņem ūdens temperatūra. Savos ceļojumos pa Itāliju, Spāniju un Portugāli šādu pat īsti neatceros. Nezinu cik grādu, bet stabili virs 23-24°C. Ja paskatīsieties kartē, tad redzēsiet, ka Pērnava atrodas līcī, attiecīgi arī ūdens temperatūra ir kā Vidusjūrā. Vienīgā problēma – ļoti, ļoti ilgi jābrien, līdz tiek sasniegts pieklājīgs dziļums. Pat paguru brienot, citi samierinās ar ūdeni līdz viduklim un tik tālu nedodas.
Pēc peldes dodamies līdz Pērnavas upei, gar kuras grīvu tiekam atpakaļ uz pilsētu. Starp citu, šī ir daudz labāka opcija, nekā došanās ar cilvēku pūļiem pa galvenajām ielām. Turklāt pludmale pie upes grīvas salīdzinājumā ar oficiālo pludmali ir faktiski tukša. Tāpēc varētu teikt, ka ja vien ir vēlme, tad arī Pērnavā var izbaudīt vasarīgu laiku bez cilvēku pūļiem.
Piestājām vēl vienā kafejnīcā ieturēt kafiju&kūku - garšīga burknākūka. Braucot laukā no Pērnavas vēl piestājām vietējā iepirkšanās centrā - paskatījāmies vai "Rimi" klāsts kaut mazliet atšķiras no mūsējā - varētu teikt, ka gandrīz neatšķiras. Piestājām arī degvielas stacijā, kur degviela maksāja par 8 centiem litrā lētāk, nekā analoģiskā degvielas uzpildes stacijā LV. Protams, pielējām pilnu bāku. Un viss būtu labi, ja vien nebūtu nejauši samaksājuši par 9 litriem degvielas arī tam igaunim, kas bija aiz mums :). Maksāju veikalā, jo pirku dzeramo ceļam, un pa to laiku kamēr izstāvēju rindu benžu bija pielējis jau nākamais klients. To atklāju jau braucot pa šoseju LV virzienā. :D
Atpakaļ daļu no ceļa Igaunijas pusē braucām pa piejūras ceļu, kas līkumaināks un lēnāks, bet daudz ainaviskāks nekā Tallinas šoseja. Redzējām vairākus Igauņu ciematiņus, kuros ļoti skaista koka apbūve. Tāpat novērtējām Igauņu kempingošanas paradumus, kas acīmredzami ir daudz attīstītāki par LV. Faktiski viss ceļa gabals no Pērnavas līdz LV robežai nosēts ar kempingiem, telšu vietām, treileru parkiem. Vēl viena ideja izbraucienam ārpus LV. Piestājām arī kādā nelielā piejūras muzejā ar putnu vērošanas torņiem un dabas takām.
Pa šo ceļu sen nebiju braucis, ļoti interesanti bija redzēt, ka Ainažos faktiski gandrīz vairs nav pazīmju par robežu starp LV-EE, ja nebūtu skatījies tajā brīdī google maps, varbūt pat nepamanītu, ka esam atpakaļ LV. :)
Jebkurā gadījumā, rezumējums tāds, ka Pērnava ir lielisks get-away destination, īpaši tiem, kas dzīvojas uz ziemeļiem no Rīgas. Mūsu gadījumā sanāca ļoti krāsaina, piesātināta diena, izvairoties no karstuma un atklājot ko jaunu sev. Ah jā - vasaras karstākajā dienā nopirkām Polundram vilnas dūrainīšus - ziema nav aiz kalniem :)
Skaisti un lieliski. Vēl nesen šaubījos par Pērnavas apmeklējumu, bet nu augstā došos :)
AtbildētDzēst