Pāriet uz galveno saturu

Rīdzinieki vasarnīcā (2.daļa)

Nu jau Rīdzinieki gandrīz mēnesi ir nodzīvojuši savā vasarnīcā. (1.daļa te)

  • Šķūnī Rīdzinieks bez nelielām malkas rezervēm uzgāja dažāda veida instrumentus, kurus lielākoties savā dzīvē ir redzējis vien televizorā vai cenuklubā. Kaplis, 3 veidu grābekļi, lāpstas, zāģi, cirvis, dārza grieznes un vēl viss kaut kas, kam nosaukumu Rīdzinieks nezina. Nu tik sāksies! Cirvi pāris reizes pavicinot, Rīdzinieks saprot, ka to bērza bluķi nemaz tik viegli saskaldīt nevar. Ņemot vērā Rīdzinieka problēmas ar muguru, malkas skaldīšanas pasākums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Bet grābeklis, kaplis un lāpsta taču arī ir! Tāpēc Rīdzinieki blakus esošajā pilsētiņā nopērk kasti ar salātlapu stādiem un 3 ķirbju stādus. Rīdzinieks ir lasījis, ka pelni ir labi augsnei. Viņš uzrok 3*4m lielu zemes gabalu, iestrādā pelnus no iepriekšējā vakara kamīna kurināšanas un teic Rīdziniecei, ka var stādīt. Tagad Rīdziniekiem ir dārziņš, kur aug salātlapas, trīs ķirbju stādi, rozmarīns un timiāns. Ah jā, arī trakā ogu mētra, ko Rīdziniekam vēl pagājušajā gadā uzdāvināja darba kolēģi, ir iestādīta. Redzēs, kas no tā visa iznāks. Pēc kāda laiciņa pirmā salātlapu raža tiek notiesāta un atzīta par labu esam.
  • Darbadienu vakaros un brīvdienās Rīdzinieks filosofiski prāto par bezgalību. Filosofisko pārdomu ierosinātājs ir mājai blakus esošā priede ar bezgalīgu čiekuru daudzumu. Rīdzinieks perfekti zina, kad lasīt čiekurus - dažas stundas pirms vēja brāzmām, pēc kurām pagalms atkal pilns ar kokainajiem augļiem. Jau vairākas reizes čiekurs ir nokritis pusmetra radiusā ap Rīdzinieku - nenovēršamais tuvojas. Rīdzinieks prāto par slēpošanas ķiveres vilkšanu vējainajās dienās. Laba ziņa - pēc divām vētrām vājākie čiekuri ir krituši, līdz ar to tagad situācija ir normalizējusies, uz laiku...
  • Ceļā uz jūru ciematā ir trīs upes šķērsošanas vietas. Viena no tām ir koka tilts. Maigi izsakoties, daži tilta dēļi ir iepuvuši, ielūzuši un tilts ir savēries. Rīdzinieks aizraksta uz pašvaldību un izstāsta situāciju, ka šādi ekspluatēts tilts var kļūt bīstams. Pašvaldības reakcija ir zibenīga - tilts tiek apsekots un tiek secināts, ka tilts nav viņu īpašumā, ka tā vispār ir nelegāla būve avārijas stāvoklī, tāpēc bīstama. Rīdziniekiem tiek ieteikts izmantot citu tiltu. Rīdzinieks kāpjot uz ieteiktā tilta, ar pirmo soli salauž dēlīti... Ja 3.daļas vairs nav, tad ziniet, kur meklēt Rīdzinieku.
  • Rīdzinieks veicis visaptverošu analīzi par kurmju dzīves cikla paradumu ierobežošanu. Ok, tikai paskatījās Youtube. Secinājums - lai jau dzīvo radījums, neies jau 6os no rīta ar lāpstu medīt kurmi. Novada pilsētā gan saimniecības preču veikalā Rīdzinieks ierauga sēra sveces, kas domātas kurmja aizbiedēšanai. Pārdevēja gan godīgi pasaka, ka tas liks kurmim vienkārši pārvākties pie kaimiņa. Rīdzinieks novērtē kaimiņu perfekto mauriņu, un apžēlojas... nav jau tā, ka tās kaudzītes diži traucētu. Golfu jau gluži mauriņā nespēlē... Arī Rīdziniece teic, ka lai jau dzīvnieks dzīvojas. Pagalms gan jau vairāk atgādina mazu bmx trasi (varbūt var Ivo Lakuču paaicināt nosertificēt?). Tik ilgi kamēr kurmis neiznīcinās Rīdzinieces stādīto dobi, viņa vidējā termiņa perspektīvas gan izskatās itin labas.
  • Rīdzinieku atvestie palodzes augi manāmi atdzīvojas. Citronkoki pamazām atbrīvojas no laputīm, garšaugi strauji aug. Arī dobē iestādītais "Rimi" rozmarīns sāk pieņemties spēkā, timiāns gan pamatīgi nīkuļo. Izskatās, ka arī Lavandas krūmiņš drīz būs jāutilizē.
  • Pirmā vētra tiek pārdzīvota veiksmīgi - Rīdzinieki uz nedēļas nogali ir aizbraukuši uz Kopenhāgenu (par to nākamajā ierakstā). Par vētru liecina tikai pagalms pilns ar čiekuriem un malku, jeb zarus, kas sakritusi no kokiem. Zari tiek rūpīgi salasīti un sakrauti kaudzē ar domu, ka iekuram ļoti labi noderēs. Diemžēl nākamo dienu lietus visu savākto kaudzi pamatīgi saslapina. Otrā vētra nāk ar vēl vairāk zariem. Lai nopļautu mauriņu, tas no sākuma jāatbrīvo no sakritušajiem zariem. 2h paiet vien novācot zarus. Gulēt vētras laikā arī ir apbrīnojami sarežģīti - mājas skaņas izolācija ir lieliska - tikpat laba kā brezenta teltij. Jauki, ka vismaz jums nepil...pagaidām.
  • Labi, ka abi Rīdzinieki strādā analītisku darbu, prāti ir uzasināti. Tāpēc paiet tikai nedēļa līdz tiek pamanīta korelācija starp dušas izmantošanas intensitāti un peļķi uz grīdas. Notekcaurule caura, kā rezultātā vērojama vēl viena sakarība - ar katru dienu peļķes diametrs palielinās, bet matu mazgāšanas ātrums pieaug. Ideju kā salabot nav, tiek palikts apakšā šķīvis, lai vismaz ūdens netek kur pagadās. Mājas saimnieks 3 piegājienos gan veiksmīgi tiek galā ar remontdarbiem.
  • Mēnesi pēc ievākšanās saimnieku atstātā malka ir beigusies. Labi, ka naktis kļuvušas siltākas. Blakus ciematā ir malkas tirdzniecības placis - Rīdzinieks uz to met acis. Pagaidām izlīdzas ar 40l bērzu malkas maisiem.
  • Vienā no dienām Rīdzinieks dodas pārgājienā uz novada pilsētu. 40 minūšu laikā tā tiek sasniegta. Meža taka visai ainaviska, cilvēki netiek sastapti. Rīdzinieks pirmo reizi dzīvē redz dzīvajā ūpi. Nožēlo, ka fotoaparātu nepaņēma pārgājienā. Galamērķī, tiek padzerta kafija un apēsta aukstā zupa vienā no diviem sabiedriskās ēdināšanas iestādījumiem. Tiek apmeklēti arī dažādi saimniecības veikali, kur tiek iegādāta koka laka un pinzele - Rīdzinieks koka vīna kasti iecerējis pārtaisīt par puķu kasti. Atpakaļceļš aizņem ilgāk - ap stundu, bet Rīdziniekam izdodas atklāt melleņu sezonu, kā arī atrast kazenājus, kas būs noderīgi  kādu mēnesi vēlāk. Gājiens turp-atpakaļ ir 9km garš. Rīdzinieks cerēja šajā ceļā atrast meža zemenes. Neveiksmīgi. Bet atrada vēl vienu upes šķērsojumu, par kuru acīmredzot arī nav informēta pašvaldība.
  • Rīdzinieku teritorijā ļoti komfortabli jūtas kaimiņu taksis, kaimiņu divi mopši, kaimiņu mazs melns skarains suns, kura sugu Rīdzinieks nezina. Tāpat Rīdzinieku teritoriju tranzītā visu laiku šķērso divi kaķi, no kuriem viens nekautrējās nākt ar iekšā mājā. Lieki teikt, ka visi minētie tranzīta dalībnieki ne tikai šķērso teritoriju, bet arī atstāj ziņas viens otram, ka te ir bijuši. Rīdzinieks spriež, ka jāievieš kaut kāda veida tranzīta nodeva. Tik vēl nezina kādu.
  • Rīdzinieku ēdienkarte ir būtiski mainījusies. "Rimi" un "Prizma" pārtikas iegādei gandrīz vairs netiek apmeklēti. Novadā ir iespējas iegādāties ir garšīgu sieru, i dārzeņus pa tiešo no saimniecības, i gaļu. Par sieru atsevišķa saruna, bet tie, kas nezina - "Soira" siers Ādažos -  ir gan starptautiskie zīmoli kā Mozzarella un Camambert, gan arī dažādi vietējo eksperimentu rezultāti. Īpašnieki patiesi siera entuziasti, kas abās Rīdzinieku apmeklējuma reizēs uzrīkoja īstenu degustāciju. Daudz labāk par tiem sieriem, kas dabūjami lielveikalos, turklāt cenas nebūt nav augstākas par importa analogiem. Ēšanas paradumu maiņu nosaka arī grila esamība. Tā kā līdz šim Rīdziniekiem nav bijusi iespēja tādu izmantot, tad tagad grils tiek lietots visai ekstensīvi. Rīdzinieks iemācījies taisīt grillētu dārzeņu salātus, ko nošpikojis no kāda Londonas paziņas. Rīdzinieki gaida, kad mežos sāks parādīties gailenes un lielākos apjomos - mellenes.

Rīdzinieku pagalms
Rīdzinieku dobīte

Rīdzinieku terase

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u