Pāriet uz galveno saturu

Rīdzinieki vasarnīcā (2.daļa)

Nu jau Rīdzinieki gandrīz mēnesi ir nodzīvojuši savā vasarnīcā. (1.daļa te)

  • Šķūnī Rīdzinieks bez nelielām malkas rezervēm uzgāja dažāda veida instrumentus, kurus lielākoties savā dzīvē ir redzējis vien televizorā vai cenuklubā. Kaplis, 3 veidu grābekļi, lāpstas, zāģi, cirvis, dārza grieznes un vēl viss kaut kas, kam nosaukumu Rīdzinieks nezina. Nu tik sāksies! Cirvi pāris reizes pavicinot, Rīdzinieks saprot, ka to bērza bluķi nemaz tik viegli saskaldīt nevar. Ņemot vērā Rīdzinieka problēmas ar muguru, malkas skaldīšanas pasākums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Bet grābeklis, kaplis un lāpsta taču arī ir! Tāpēc Rīdzinieki blakus esošajā pilsētiņā nopērk kasti ar salātlapu stādiem un 3 ķirbju stādus. Rīdzinieks ir lasījis, ka pelni ir labi augsnei. Viņš uzrok 3*4m lielu zemes gabalu, iestrādā pelnus no iepriekšējā vakara kamīna kurināšanas un teic Rīdziniecei, ka var stādīt. Tagad Rīdziniekiem ir dārziņš, kur aug salātlapas, trīs ķirbju stādi, rozmarīns un timiāns. Ah jā, arī trakā ogu mētra, ko Rīdziniekam vēl pagājušajā gadā uzdāvināja darba kolēģi, ir iestādīta. Redzēs, kas no tā visa iznāks. Pēc kāda laiciņa pirmā salātlapu raža tiek notiesāta un atzīta par labu esam.
  • Darbadienu vakaros un brīvdienās Rīdzinieks filosofiski prāto par bezgalību. Filosofisko pārdomu ierosinātājs ir mājai blakus esošā priede ar bezgalīgu čiekuru daudzumu. Rīdzinieks perfekti zina, kad lasīt čiekurus - dažas stundas pirms vēja brāzmām, pēc kurām pagalms atkal pilns ar kokainajiem augļiem. Jau vairākas reizes čiekurs ir nokritis pusmetra radiusā ap Rīdzinieku - nenovēršamais tuvojas. Rīdzinieks prāto par slēpošanas ķiveres vilkšanu vējainajās dienās. Laba ziņa - pēc divām vētrām vājākie čiekuri ir krituši, līdz ar to tagad situācija ir normalizējusies, uz laiku...
  • Ceļā uz jūru ciematā ir trīs upes šķērsošanas vietas. Viena no tām ir koka tilts. Maigi izsakoties, daži tilta dēļi ir iepuvuši, ielūzuši un tilts ir savēries. Rīdzinieks aizraksta uz pašvaldību un izstāsta situāciju, ka šādi ekspluatēts tilts var kļūt bīstams. Pašvaldības reakcija ir zibenīga - tilts tiek apsekots un tiek secināts, ka tilts nav viņu īpašumā, ka tā vispār ir nelegāla būve avārijas stāvoklī, tāpēc bīstama. Rīdziniekiem tiek ieteikts izmantot citu tiltu. Rīdzinieks kāpjot uz ieteiktā tilta, ar pirmo soli salauž dēlīti... Ja 3.daļas vairs nav, tad ziniet, kur meklēt Rīdzinieku.
  • Rīdzinieks veicis visaptverošu analīzi par kurmju dzīves cikla paradumu ierobežošanu. Ok, tikai paskatījās Youtube. Secinājums - lai jau dzīvo radījums, neies jau 6os no rīta ar lāpstu medīt kurmi. Novada pilsētā gan saimniecības preču veikalā Rīdzinieks ierauga sēra sveces, kas domātas kurmja aizbiedēšanai. Pārdevēja gan godīgi pasaka, ka tas liks kurmim vienkārši pārvākties pie kaimiņa. Rīdzinieks novērtē kaimiņu perfekto mauriņu, un apžēlojas... nav jau tā, ka tās kaudzītes diži traucētu. Golfu jau gluži mauriņā nespēlē... Arī Rīdziniece teic, ka lai jau dzīvnieks dzīvojas. Pagalms gan jau vairāk atgādina mazu bmx trasi (varbūt var Ivo Lakuču paaicināt nosertificēt?). Tik ilgi kamēr kurmis neiznīcinās Rīdzinieces stādīto dobi, viņa vidējā termiņa perspektīvas gan izskatās itin labas.
  • Rīdzinieku atvestie palodzes augi manāmi atdzīvojas. Citronkoki pamazām atbrīvojas no laputīm, garšaugi strauji aug. Arī dobē iestādītais "Rimi" rozmarīns sāk pieņemties spēkā, timiāns gan pamatīgi nīkuļo. Izskatās, ka arī Lavandas krūmiņš drīz būs jāutilizē.
  • Pirmā vētra tiek pārdzīvota veiksmīgi - Rīdzinieki uz nedēļas nogali ir aizbraukuši uz Kopenhāgenu (par to nākamajā ierakstā). Par vētru liecina tikai pagalms pilns ar čiekuriem un malku, jeb zarus, kas sakritusi no kokiem. Zari tiek rūpīgi salasīti un sakrauti kaudzē ar domu, ka iekuram ļoti labi noderēs. Diemžēl nākamo dienu lietus visu savākto kaudzi pamatīgi saslapina. Otrā vētra nāk ar vēl vairāk zariem. Lai nopļautu mauriņu, tas no sākuma jāatbrīvo no sakritušajiem zariem. 2h paiet vien novācot zarus. Gulēt vētras laikā arī ir apbrīnojami sarežģīti - mājas skaņas izolācija ir lieliska - tikpat laba kā brezenta teltij. Jauki, ka vismaz jums nepil...pagaidām.
  • Labi, ka abi Rīdzinieki strādā analītisku darbu, prāti ir uzasināti. Tāpēc paiet tikai nedēļa līdz tiek pamanīta korelācija starp dušas izmantošanas intensitāti un peļķi uz grīdas. Notekcaurule caura, kā rezultātā vērojama vēl viena sakarība - ar katru dienu peļķes diametrs palielinās, bet matu mazgāšanas ātrums pieaug. Ideju kā salabot nav, tiek palikts apakšā šķīvis, lai vismaz ūdens netek kur pagadās. Mājas saimnieks 3 piegājienos gan veiksmīgi tiek galā ar remontdarbiem.
  • Mēnesi pēc ievākšanās saimnieku atstātā malka ir beigusies. Labi, ka naktis kļuvušas siltākas. Blakus ciematā ir malkas tirdzniecības placis - Rīdzinieks uz to met acis. Pagaidām izlīdzas ar 40l bērzu malkas maisiem.
  • Vienā no dienām Rīdzinieks dodas pārgājienā uz novada pilsētu. 40 minūšu laikā tā tiek sasniegta. Meža taka visai ainaviska, cilvēki netiek sastapti. Rīdzinieks pirmo reizi dzīvē redz dzīvajā ūpi. Nožēlo, ka fotoaparātu nepaņēma pārgājienā. Galamērķī, tiek padzerta kafija un apēsta aukstā zupa vienā no diviem sabiedriskās ēdināšanas iestādījumiem. Tiek apmeklēti arī dažādi saimniecības veikali, kur tiek iegādāta koka laka un pinzele - Rīdzinieks koka vīna kasti iecerējis pārtaisīt par puķu kasti. Atpakaļceļš aizņem ilgāk - ap stundu, bet Rīdziniekam izdodas atklāt melleņu sezonu, kā arī atrast kazenājus, kas būs noderīgi  kādu mēnesi vēlāk. Gājiens turp-atpakaļ ir 9km garš. Rīdzinieks cerēja šajā ceļā atrast meža zemenes. Neveiksmīgi. Bet atrada vēl vienu upes šķērsojumu, par kuru acīmredzot arī nav informēta pašvaldība.
  • Rīdzinieku teritorijā ļoti komfortabli jūtas kaimiņu taksis, kaimiņu divi mopši, kaimiņu mazs melns skarains suns, kura sugu Rīdzinieks nezina. Tāpat Rīdzinieku teritoriju tranzītā visu laiku šķērso divi kaķi, no kuriem viens nekautrējās nākt ar iekšā mājā. Lieki teikt, ka visi minētie tranzīta dalībnieki ne tikai šķērso teritoriju, bet arī atstāj ziņas viens otram, ka te ir bijuši. Rīdzinieks spriež, ka jāievieš kaut kāda veida tranzīta nodeva. Tik vēl nezina kādu.
  • Rīdzinieku ēdienkarte ir būtiski mainījusies. "Rimi" un "Prizma" pārtikas iegādei gandrīz vairs netiek apmeklēti. Novadā ir iespējas iegādāties ir garšīgu sieru, i dārzeņus pa tiešo no saimniecības, i gaļu. Par sieru atsevišķa saruna, bet tie, kas nezina - "Soira" siers Ādažos -  ir gan starptautiskie zīmoli kā Mozzarella un Camambert, gan arī dažādi vietējo eksperimentu rezultāti. Īpašnieki patiesi siera entuziasti, kas abās Rīdzinieku apmeklējuma reizēs uzrīkoja īstenu degustāciju. Daudz labāk par tiem sieriem, kas dabūjami lielveikalos, turklāt cenas nebūt nav augstākas par importa analogiem. Ēšanas paradumu maiņu nosaka arī grila esamība. Tā kā līdz šim Rīdziniekiem nav bijusi iespēja tādu izmantot, tad tagad grils tiek lietots visai ekstensīvi. Rīdzinieks iemācījies taisīt grillētu dārzeņu salātus, ko nošpikojis no kāda Londonas paziņas. Rīdzinieki gaida, kad mežos sāks parādīties gailenes un lielākos apjomos - mellenes.

Rīdzinieku pagalms
Rīdzinieku dobīte

Rīdzinieku terase

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz