Pāriet uz galveno saturu

Rīdzinieki vasarnīcā (2.daļa)

Nu jau Rīdzinieki gandrīz mēnesi ir nodzīvojuši savā vasarnīcā. (1.daļa te)

  • Šķūnī Rīdzinieks bez nelielām malkas rezervēm uzgāja dažāda veida instrumentus, kurus lielākoties savā dzīvē ir redzējis vien televizorā vai cenuklubā. Kaplis, 3 veidu grābekļi, lāpstas, zāģi, cirvis, dārza grieznes un vēl viss kaut kas, kam nosaukumu Rīdzinieks nezina. Nu tik sāksies! Cirvi pāris reizes pavicinot, Rīdzinieks saprot, ka to bērza bluķi nemaz tik viegli saskaldīt nevar. Ņemot vērā Rīdzinieka problēmas ar muguru, malkas skaldīšanas pasākums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Bet grābeklis, kaplis un lāpsta taču arī ir! Tāpēc Rīdzinieki blakus esošajā pilsētiņā nopērk kasti ar salātlapu stādiem un 3 ķirbju stādus. Rīdzinieks ir lasījis, ka pelni ir labi augsnei. Viņš uzrok 3*4m lielu zemes gabalu, iestrādā pelnus no iepriekšējā vakara kamīna kurināšanas un teic Rīdziniecei, ka var stādīt. Tagad Rīdziniekiem ir dārziņš, kur aug salātlapas, trīs ķirbju stādi, rozmarīns un timiāns. Ah jā, arī trakā ogu mētra, ko Rīdziniekam vēl pagājušajā gadā uzdāvināja darba kolēģi, ir iestādīta. Redzēs, kas no tā visa iznāks. Pēc kāda laiciņa pirmā salātlapu raža tiek notiesāta un atzīta par labu esam.
  • Darbadienu vakaros un brīvdienās Rīdzinieks filosofiski prāto par bezgalību. Filosofisko pārdomu ierosinātājs ir mājai blakus esošā priede ar bezgalīgu čiekuru daudzumu. Rīdzinieks perfekti zina, kad lasīt čiekurus - dažas stundas pirms vēja brāzmām, pēc kurām pagalms atkal pilns ar kokainajiem augļiem. Jau vairākas reizes čiekurs ir nokritis pusmetra radiusā ap Rīdzinieku - nenovēršamais tuvojas. Rīdzinieks prāto par slēpošanas ķiveres vilkšanu vējainajās dienās. Laba ziņa - pēc divām vētrām vājākie čiekuri ir krituši, līdz ar to tagad situācija ir normalizējusies, uz laiku...
  • Ceļā uz jūru ciematā ir trīs upes šķērsošanas vietas. Viena no tām ir koka tilts. Maigi izsakoties, daži tilta dēļi ir iepuvuši, ielūzuši un tilts ir savēries. Rīdzinieks aizraksta uz pašvaldību un izstāsta situāciju, ka šādi ekspluatēts tilts var kļūt bīstams. Pašvaldības reakcija ir zibenīga - tilts tiek apsekots un tiek secināts, ka tilts nav viņu īpašumā, ka tā vispār ir nelegāla būve avārijas stāvoklī, tāpēc bīstama. Rīdziniekiem tiek ieteikts izmantot citu tiltu. Rīdzinieks kāpjot uz ieteiktā tilta, ar pirmo soli salauž dēlīti... Ja 3.daļas vairs nav, tad ziniet, kur meklēt Rīdzinieku.
  • Rīdzinieks veicis visaptverošu analīzi par kurmju dzīves cikla paradumu ierobežošanu. Ok, tikai paskatījās Youtube. Secinājums - lai jau dzīvo radījums, neies jau 6os no rīta ar lāpstu medīt kurmi. Novada pilsētā gan saimniecības preču veikalā Rīdzinieks ierauga sēra sveces, kas domātas kurmja aizbiedēšanai. Pārdevēja gan godīgi pasaka, ka tas liks kurmim vienkārši pārvākties pie kaimiņa. Rīdzinieks novērtē kaimiņu perfekto mauriņu, un apžēlojas... nav jau tā, ka tās kaudzītes diži traucētu. Golfu jau gluži mauriņā nespēlē... Arī Rīdziniece teic, ka lai jau dzīvnieks dzīvojas. Pagalms gan jau vairāk atgādina mazu bmx trasi (varbūt var Ivo Lakuču paaicināt nosertificēt?). Tik ilgi kamēr kurmis neiznīcinās Rīdzinieces stādīto dobi, viņa vidējā termiņa perspektīvas gan izskatās itin labas.
  • Rīdzinieku atvestie palodzes augi manāmi atdzīvojas. Citronkoki pamazām atbrīvojas no laputīm, garšaugi strauji aug. Arī dobē iestādītais "Rimi" rozmarīns sāk pieņemties spēkā, timiāns gan pamatīgi nīkuļo. Izskatās, ka arī Lavandas krūmiņš drīz būs jāutilizē.
  • Pirmā vētra tiek pārdzīvota veiksmīgi - Rīdzinieki uz nedēļas nogali ir aizbraukuši uz Kopenhāgenu (par to nākamajā ierakstā). Par vētru liecina tikai pagalms pilns ar čiekuriem un malku, jeb zarus, kas sakritusi no kokiem. Zari tiek rūpīgi salasīti un sakrauti kaudzē ar domu, ka iekuram ļoti labi noderēs. Diemžēl nākamo dienu lietus visu savākto kaudzi pamatīgi saslapina. Otrā vētra nāk ar vēl vairāk zariem. Lai nopļautu mauriņu, tas no sākuma jāatbrīvo no sakritušajiem zariem. 2h paiet vien novācot zarus. Gulēt vētras laikā arī ir apbrīnojami sarežģīti - mājas skaņas izolācija ir lieliska - tikpat laba kā brezenta teltij. Jauki, ka vismaz jums nepil...pagaidām.
  • Labi, ka abi Rīdzinieki strādā analītisku darbu, prāti ir uzasināti. Tāpēc paiet tikai nedēļa līdz tiek pamanīta korelācija starp dušas izmantošanas intensitāti un peļķi uz grīdas. Notekcaurule caura, kā rezultātā vērojama vēl viena sakarība - ar katru dienu peļķes diametrs palielinās, bet matu mazgāšanas ātrums pieaug. Ideju kā salabot nav, tiek palikts apakšā šķīvis, lai vismaz ūdens netek kur pagadās. Mājas saimnieks 3 piegājienos gan veiksmīgi tiek galā ar remontdarbiem.
  • Mēnesi pēc ievākšanās saimnieku atstātā malka ir beigusies. Labi, ka naktis kļuvušas siltākas. Blakus ciematā ir malkas tirdzniecības placis - Rīdzinieks uz to met acis. Pagaidām izlīdzas ar 40l bērzu malkas maisiem.
  • Vienā no dienām Rīdzinieks dodas pārgājienā uz novada pilsētu. 40 minūšu laikā tā tiek sasniegta. Meža taka visai ainaviska, cilvēki netiek sastapti. Rīdzinieks pirmo reizi dzīvē redz dzīvajā ūpi. Nožēlo, ka fotoaparātu nepaņēma pārgājienā. Galamērķī, tiek padzerta kafija un apēsta aukstā zupa vienā no diviem sabiedriskās ēdināšanas iestādījumiem. Tiek apmeklēti arī dažādi saimniecības veikali, kur tiek iegādāta koka laka un pinzele - Rīdzinieks koka vīna kasti iecerējis pārtaisīt par puķu kasti. Atpakaļceļš aizņem ilgāk - ap stundu, bet Rīdziniekam izdodas atklāt melleņu sezonu, kā arī atrast kazenājus, kas būs noderīgi  kādu mēnesi vēlāk. Gājiens turp-atpakaļ ir 9km garš. Rīdzinieks cerēja šajā ceļā atrast meža zemenes. Neveiksmīgi. Bet atrada vēl vienu upes šķērsojumu, par kuru acīmredzot arī nav informēta pašvaldība.
  • Rīdzinieku teritorijā ļoti komfortabli jūtas kaimiņu taksis, kaimiņu divi mopši, kaimiņu mazs melns skarains suns, kura sugu Rīdzinieks nezina. Tāpat Rīdzinieku teritoriju tranzītā visu laiku šķērso divi kaķi, no kuriem viens nekautrējās nākt ar iekšā mājā. Lieki teikt, ka visi minētie tranzīta dalībnieki ne tikai šķērso teritoriju, bet arī atstāj ziņas viens otram, ka te ir bijuši. Rīdzinieks spriež, ka jāievieš kaut kāda veida tranzīta nodeva. Tik vēl nezina kādu.
  • Rīdzinieku ēdienkarte ir būtiski mainījusies. "Rimi" un "Prizma" pārtikas iegādei gandrīz vairs netiek apmeklēti. Novadā ir iespējas iegādāties ir garšīgu sieru, i dārzeņus pa tiešo no saimniecības, i gaļu. Par sieru atsevišķa saruna, bet tie, kas nezina - "Soira" siers Ādažos -  ir gan starptautiskie zīmoli kā Mozzarella un Camambert, gan arī dažādi vietējo eksperimentu rezultāti. Īpašnieki patiesi siera entuziasti, kas abās Rīdzinieku apmeklējuma reizēs uzrīkoja īstenu degustāciju. Daudz labāk par tiem sieriem, kas dabūjami lielveikalos, turklāt cenas nebūt nav augstākas par importa analogiem. Ēšanas paradumu maiņu nosaka arī grila esamība. Tā kā līdz šim Rīdziniekiem nav bijusi iespēja tādu izmantot, tad tagad grils tiek lietots visai ekstensīvi. Rīdzinieks iemācījies taisīt grillētu dārzeņu salātus, ko nošpikojis no kāda Londonas paziņas. Rīdzinieki gaida, kad mežos sāks parādīties gailenes un lielākos apjomos - mellenes.

Rīdzinieku pagalms
Rīdzinieku dobīte

Rīdzinieku terase

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Rīga, mana Rīga...

Šonedēļ, pēc gandrīz pusgada prombūtnes iegriezos Rīgā. Tā ir pirmā reize manā mūžā, kad esmu bijis prom tik ilgi. Un attiecīgi “ieslēdzas” kontrasti. Protams, ka ziņu un soc. tīklu līmenī esmu sekojis tam, kas notiek Rīgā, bet realitāte ir skaudra. Pēc pusgada dzīvojoties pārsvarā pa Ziemeļvalstīm, acīs krīt lietas, ka agrāk, dzīvojot/strādājot Rīgā ikdienā, palika nepamanītas. Pirmkārt, infrastruktūras paskats un pieejamība. Viss nobružāts, gājēju ietves bedrainas, nolupušas, ar plaisām, bet bruģētās pārsvarā sāk brukt. Protams, ir patīkami izņēmumi, bet on average… Otrkārt, dzīvojamais fonds centrā. Nolupušas, pelēkas, ārkārtīgi netīras mājas. Pat pēc gana pelēkajiem Helsinkiem, šķiet drūmi un depresīvi. Treškārt, zaļās krāsas trūkums. Par spīti tam, ka veģetācija Rīgā ir vismaz 2-3 nedēļas priekšā Helsinkiem, vienalga acīs metas tas, ka izņemot pāris pilsētas parkus, pārējā pilsēta ir asfalta un ķieģeļu pasaule. Ceturtkārt, mašīnas. Daudz mašīnu. Vienā Kr. Valdemāra ielā redzēju v