Pāriet uz galveno saturu

Vai taisnstūris var būt monēta?

Vakar FB ieraudzīju diskusiju par tēmu – vai taisnstūris var būt monēta? Jā, protams, diskusija kontekstā ar jauno Latvijas Bankas monētu par godu Jāņa Rozentāla jubilejai.

Monēta "Jānis Rozentāls", attēls ņemts no www.bank.lv

Daudzi varbūt nezina, bet es esmu numismāts (tikko "iznācu no skapja" :D). Pēdējā laikā gan numismātikai man īsti laika neatliek, bet tas nenozīmē, ka ar to nenodarbojos un tam nepievēršu uzmanību. Manā kolekcijā ir virs 1000 dažādu monētu no vismaz 100 dažādām pasaules valstīm – precīzus skaitļus gan nezinu, pasen neesmu taisījis inventarizāciju. Galvenokārt savāktas no paša ceļojumiem un paziņu braucieniem. Un jā – galvenokārt tās ir mūsdienu monētas, kas nav veidotas no cēlmetāliem, nav investīciju monētas, bet gan monētas, kas ir (vai bija) maksāšanas līdzekļi. Laiku pa laikam nopērku kādu no Latvijas Bankas monētām, kas man iepatīkas dizaina dēļ. Tā varētu būt aptuveni katra 4-5 monēta, kas tiek izdota. Neaplūkoju tās kā investīciju objektus, bet gan kā mākslas darbus, ko man vienkārši gribas īpašumā. Tieši tāpat, kā cilvēki pērk gleznas, interjera priekšmetus utt.
Nemaz neejot tālāk, gribu teikt, ka Rozentāla monēta man patīk. Cik saprotu, tehnoloģiski ļoti sarežģīti veidota (vismaz attiecībā uz krāsas uzklāšanas tehniku). Agrāk es pavisam nebiju liels fans "krāsotajām monētām" – likās, ka krāsa ir kaut kas monētai lieks un nevajadzīgs. Bet jāteic, ka pēdējos gados šis redzējums man ir nedaudz mainījies. Ja monētu uzlūkojam kā mākslas darbu (t.i., ja neuzlūkojam to maksāšanas līdzekļa izpratnē), tad krāsas iejaukšanās man šķiet atbalstāma. Vienīgi neesmu drošs par robežām attiecībā uz daudzumu – Rozentāla monētas gadījumā, viss averss ir klāts ar krāsu, kas man, šķiet, iespējams, ir par daudz. Man ļoti patīk tās monētas, kurās krāsa tiek izmantota tikai kā akcents. Ļoti labs piemērs, manuprāt, ir bijusi monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolai vai Piecu kaķu monētas gadījumā. Es saprotu domu Rozentāla monētas gadījumā, bet, ja es būtu mākslinieks (lai arī neko no tā nesaprotu un nepretendēju par tādu būt), es krāsu izmantotu tikai akcentu izcelšanai, pārējo, atstājot sudrabā. Bet tas ir gaumes jautājums, un kā zināms – par gaumi nestrīdas.

Daudz interesantāka debate ir par to - vai monēta var būt taisnstūris? Pasaulē ir daudz piemēru, kad monētas ir taisnstūri. Paskatījos savā kolekcijā vien – Surinama, Šrilanka, Pakistāna, Austrumkarības, Nīderlandes Antiļas, Indija, Aruba u.c. Tomēr visos šajos gadījumos runa ir par taisnstūriem, kas ir kvadrāti (ar vairāk vai mazāk noapaļotiem stūriem). Nav nemaz tik daudz piemēru, kad monēta ir taisnstūris, bet nav kvadrāts. Tās, kas ir, galvenokārt tomēr ir investīciju monētas/plāksnītes vai piemiņas/tematiskās monētas, kas nav maksāšanas līdzekļi. Un te nu, manuprāt, ir jāatbild uz virsrakstā uzdoto jautājumu pēc būtības. Vai taisnstūris var būt monēta? Manuprāt, jā – var būt. Bet… Ne visas monētas ir maksāšanas līdzekļi. Monētai kā tādai gandrīz nav definējamu robežu. Bet monētai kā maksāšanas līdzeklim ir pazīme, kas nav apstrīdama – maksāšanas līdzekļa lietošanas ērtums. Un šajā gadījumā nevarētu teikt, ka Rozentāla monēta ir monēta. Bet vai kāds nopietni gatavojas ar 130 EUR vērtu monētu doties uz veikalu un iegādāties preces, kuru vērtība ir 5 EUR? Visticamāk, ka nē… Tieši tāpat, kā tas ir Piecu kaķu vai Ainažu jūrskolas monētas gadījumā.

Un kā Jums šķiet?
Labels:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu
1 komentārs
Lasīt tālāk...

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk...

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v
Ierakstīt komentāru
Lasīt tālāk...

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel
Lasīt tālāk...

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris
Lasīt tālāk...