Pāriet uz galveno saturu

Vai taisnstūris var būt monēta?

Vakar FB ieraudzīju diskusiju par tēmu – vai taisnstūris var būt monēta? Jā, protams, diskusija kontekstā ar jauno Latvijas Bankas monētu par godu Jāņa Rozentāla jubilejai.

Monēta "Jānis Rozentāls", attēls ņemts no www.bank.lv

Daudzi varbūt nezina, bet es esmu numismāts (tikko "iznācu no skapja" :D). Pēdējā laikā gan numismātikai man īsti laika neatliek, bet tas nenozīmē, ka ar to nenodarbojos un tam nepievēršu uzmanību. Manā kolekcijā ir virs 1000 dažādu monētu no vismaz 100 dažādām pasaules valstīm – precīzus skaitļus gan nezinu, pasen neesmu taisījis inventarizāciju. Galvenokārt savāktas no paša ceļojumiem un paziņu braucieniem. Un jā – galvenokārt tās ir mūsdienu monētas, kas nav veidotas no cēlmetāliem, nav investīciju monētas, bet gan monētas, kas ir (vai bija) maksāšanas līdzekļi. Laiku pa laikam nopērku kādu no Latvijas Bankas monētām, kas man iepatīkas dizaina dēļ. Tā varētu būt aptuveni katra 4-5 monēta, kas tiek izdota. Neaplūkoju tās kā investīciju objektus, bet gan kā mākslas darbus, ko man vienkārši gribas īpašumā. Tieši tāpat, kā cilvēki pērk gleznas, interjera priekšmetus utt.
Nemaz neejot tālāk, gribu teikt, ka Rozentāla monēta man patīk. Cik saprotu, tehnoloģiski ļoti sarežģīti veidota (vismaz attiecībā uz krāsas uzklāšanas tehniku). Agrāk es pavisam nebiju liels fans "krāsotajām monētām" – likās, ka krāsa ir kaut kas monētai lieks un nevajadzīgs. Bet jāteic, ka pēdējos gados šis redzējums man ir nedaudz mainījies. Ja monētu uzlūkojam kā mākslas darbu (t.i., ja neuzlūkojam to maksāšanas līdzekļa izpratnē), tad krāsas iejaukšanās man šķiet atbalstāma. Vienīgi neesmu drošs par robežām attiecībā uz daudzumu – Rozentāla monētas gadījumā, viss averss ir klāts ar krāsu, kas man, šķiet, iespējams, ir par daudz. Man ļoti patīk tās monētas, kurās krāsa tiek izmantota tikai kā akcents. Ļoti labs piemērs, manuprāt, ir bijusi monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolai vai Piecu kaķu monētas gadījumā. Es saprotu domu Rozentāla monētas gadījumā, bet, ja es būtu mākslinieks (lai arī neko no tā nesaprotu un nepretendēju par tādu būt), es krāsu izmantotu tikai akcentu izcelšanai, pārējo, atstājot sudrabā. Bet tas ir gaumes jautājums, un kā zināms – par gaumi nestrīdas.

Daudz interesantāka debate ir par to - vai monēta var būt taisnstūris? Pasaulē ir daudz piemēru, kad monētas ir taisnstūri. Paskatījos savā kolekcijā vien – Surinama, Šrilanka, Pakistāna, Austrumkarības, Nīderlandes Antiļas, Indija, Aruba u.c. Tomēr visos šajos gadījumos runa ir par taisnstūriem, kas ir kvadrāti (ar vairāk vai mazāk noapaļotiem stūriem). Nav nemaz tik daudz piemēru, kad monēta ir taisnstūris, bet nav kvadrāts. Tās, kas ir, galvenokārt tomēr ir investīciju monētas/plāksnītes vai piemiņas/tematiskās monētas, kas nav maksāšanas līdzekļi. Un te nu, manuprāt, ir jāatbild uz virsrakstā uzdoto jautājumu pēc būtības. Vai taisnstūris var būt monēta? Manuprāt, jā – var būt. Bet… Ne visas monētas ir maksāšanas līdzekļi. Monētai kā tādai gandrīz nav definējamu robežu. Bet monētai kā maksāšanas līdzeklim ir pazīme, kas nav apstrīdama – maksāšanas līdzekļa lietošanas ērtums. Un šajā gadījumā nevarētu teikt, ka Rozentāla monēta ir monēta. Bet vai kāds nopietni gatavojas ar 130 EUR vērtu monētu doties uz veikalu un iegādāties preces, kuru vērtība ir 5 EUR? Visticamāk, ka nē… Tieši tāpat, kā tas ir Piecu kaķu vai Ainažu jūrskolas monētas gadījumā.

Un kā Jums šķiet?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…