Pāriet uz galveno saturu

Jauni profesionālie izaicinājumi

Pēdējā laikā daži cilvēki jau ir dzirdējuši, daži nē, daži jautā – tādēļ uzrakstu publisku atbildi. Jā, pēc ilgākām pārdomām, esmu nolēmis, ka dzīvē nepieciešamas pārmaiņas. Jūlija beigās došos prom no savas līdzšinējās darba vietas, Latvijas Bankas. Turpmāk mana profesionālā darbība nebūs tiešā veidā saistīta ar makroekonomiku, vismaz ne klasiskajā tās izpratnē. Makroekonomika un analītika arvien paliek mans hobijs, iespējams, kaut ko ik pa laikam par to ierakstīšu šajā blogā, bet savā profesionālajā darbībā uz kādu laiku pievērsīšos citiem izaicinājumiem.
Dažiem var rasties jautājums par iemesliem, kādēļ dodos prom no savas līdzšinējās darba vietas. Lēmums pieņemts galvenokārt tādēļ, ka vēlējos dažādot savu dzīves pieredzi, iegūt jaunas zināšanas, jaunu pieredzi un emocijas. Varētu teikt, ka dažus pēdējos gadus strādāju pēc labākās sirdsapziņas, bet tomēr tukšgaitā, bez liela entuziasma un motivācijas. Kādu laiku tā var, bet ilgtermiņā šāda situācija sāk "grauzt" no iekšpuses. Tāpat jāatzīst, ka daļu savu personīgo mērķu esmu sasniedzis, un jūtu, ka man nepieciešami jauni izaicinājumi. Latvijas Bankā paliek virkne talantīgu un spējīgu ekonomistu, kam novēlu visu to labāko. Manuprāt, Latvijas Banka ir un paliek galvenā ekonomikas analītiskā kapacitāte Latvijā. 
10 gadi ļoti šaurajā Latvijas makroekonomikas lauciņā ir darījuši savu. Esošie apstākļi un turpmākie izaicinājumi man vairs nešķita pietiekami saistoši, tādēļ arī tāds lēmums. Ko tur liegties – ilgstoša uzturēšanās komforta zonā ir patīkama, bet no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa – bīstama. Tāpēc "izgrūžu sevi" ārpus komforta zonas – vēlos dzīvi tvert plašāk, gūt jaunu pieredzi, zināšanas. Nevarētu teikt, ka esmu 100% pārliecināts par sava lēmuma pareizību, bet tā tas būs vienmēr. Šādu lēmumu gadījumā vienmēr būs šaubas un neziņa par rītdienu.
Šobrīd plānoju kādu laiku atpūsties, padarboties pa māju un dārzu, un tad jau metīšos iekšā jaunos izaicinājumos. Pēc ilgāka jaunu izaicinājumu meklēšanas perioda esmu atradis sev tādus. Joprojām būšu ekonomists, bet šaurākā un daudz mazāk-publiskā amatā. Par to savā blogā gan jau uzrakstīšu pēc kāda laika – rudens pusē. 
Paldies visiem, kuri lasīja un komentēja manus rakstus, iesaistījās diskusijās un, protams, arī kritizēja.
 
Ja turpmāk nepieciešams ar mani sazināties, tad esmu sasniedzams Igors.Kasjanovs@gmail.com



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…