Jūlijā divas nedēļas biju atvaļinājumā. Rezultātā, paralēli
remontdarbiem mājās, esmu diezgan daudz paceļojis pa Carnikavas novadu. Gāju
mežos sēņot, gāju uz Jūru, braukāju ar riteni pa novada mežiem. Pirmkārt, par
labo – novads ar katru gadu kļūst koptāks – arvien vairāk ielu ar labiem
segumiem, Carnikavā viss tīrs un sakopts, vairāk atpūtas vietu, vairāk soliņu,
volejbola tīkli pie jūras utt. Paldies par to novada iedzīvotājiem (tieši
iedzīvotāji maksā par to) un pašvaldībai. Acīmredzot deklarēšanās vilnis atstāj
pozitīvu ietekmi uz novada budžetu + pamazām iekustās arī ES fondu projekti. Arī
ikdienas dzīve novadā ir pašpietiekama – labs piedāvājums tirgū sestdienas
rītos, arī dažas ēstuves, kur mieloties, ja slinkums gatavot. Nemaz nerunājot
par dabu un tās sniegtajām priekšrocībām.
Bet, medusmucā ir vairākas darvas karotes. Šoreiz par divām
no tām. Abas "darvas karotes" nav tiešs pārmetums pašvaldībai, tomēr
ieteikums, ko vēl varētu darīt.
1) Atkritumi.
Subjektīvi vērtējot, gada laikā būtiski saasinājusies situācija ar atkritumiem
mežos. Es nezinu, kas tam īsti ir par iemeslu. Zinu, ka pašvaldība pat organizē
speciālus atkritumu konteinerus talkas laikā. Bet…Sēņojot, esmu uzgājis
neskaitāmas vietas, kur cilvēki vienkārši ierīko izgāztuves. Mests tiek viss –
būvgruži, sadzīves lietas, auto detaļas utt. (piemēram, mežā starp Garupi un
Carnikavu). Tikmēr Carnikavā tikko atremontētā Jūras iela ir novedusi pie liela
cilvēku pieplūduma Piejūras dabas parkā. Un tai sekojošai atkritumu straumei.
Pudeles, plastmasas iepakojumi, stikla lauskas, cigarešu izsmēķi. Īpaši dusmas,
jo plastmasa nesadalās, stikla lauskas traumē cilvēkus, kas vēlas pa mežu
pastaigāties basām kājām, bet cigarešu izsmēķis ik pēc metra nozīmē, ka
ugunsdrošība cilvēkiem ir vienaldzīga.
Neesmu speciālists atkritumu veidošanās prevencijā, bet kaut
kas ir jādara, savādāk novads zaudēs lielāko aktīvu kas tam ir – dabu. Ja
cilvēku pašapziņa nav pietiekami augsta, tad iespējams lieli sodi un
atgādinājuma zīmes par tiem noderētu? Vairāk atkritumu urnu? Nezinu, bet ceru,
ka pašvaldībai ir kāds plāns šajā sakarā. Cik varu, savācu pats – bet atkritumu
pietiek daudziem…
2) Tūrisms. Pirms
pārvācos uz Carnikavas novadu, kaut kur plānošanas dokumentos redzēju pazibam
"attīstīt tūrismu". Yeah, right… Pagājušajā nedēļā sanāca ēst
pusdienas ar diviem velo-tūristiem no Vācijas (katru dienu Carnikavu šķērso
vairāki desmiti velotūristu, kas ceļo no Lietuvas uz Igauniju vai otrādi). Viņi
bija patīkami pārsteigti par dabu, par ceļiem, par meža takām, par jūru, par
ogām un sēnēm mežos, par atsaucīgajiem, bet slikti svešā mēlē runājošajiem
cilvēkiem. Bet nepatīkami pārsteigti, ka netiek domāts, kā šādiem tūristiem
palīdzēt. Teicās, ka ļoti labprāt padzīvotos dažas dienas novadā, bet… Ne zīmju
kā nokļūt uz jūru, ne naktsmītņu, ne velo-darbnīcas. Jā, tourism.carnikava.lv,
kaut ko var atrast, bet ar to ir pavisam nepietiekami. Pavisam ātri aplūkojot AirBnB un Booking.com mājaslapas
redzams, ka novadā palikt faktiski nav kur. Brīnos, ka cilvēki nepiedāvā savas
dzīvesvietas. Daudziem iedzīvotājiem tā ir otrā un pat trešā dzīvesvieta.
Daudziem pagalmā atpūtas mājās. Daudziem īpašumi stāv uz pārdošanu vai
izīrēšanu. Kādēļ netiek izmantotas iespējas? Un te nu būtu vajadzīga aktīvāka
pašvaldības iesaiste – izglītojot, informējot iedzīvotājus par iespējām – tas
nebūtu dārgi. Liela daļa cilvēku nemaz nezina to, cik ļoti populāra ir opcija AirBnB izīrēt vienu istabu (ja neesi
gatavs uzreiz visu īpašumu). Arī izveidot nelielu pašapkalpošanās velo-darbnīcu
kaut kur drošā vietā centrā, neko daudz nemaksātu, bet velo-entuziastus
pavērstu virzienā uz Carnikavu. Un ir vēl virkne lietu pie kā var strādāt, bet
pagaidām neredz pozitīvu virzību. Es nekādā gadījumā nesaku, ka Carnikavai
jākļūst par pūļu pārpildīto Jūrmalu. Carnikavai nav jābūt masu-tūrisma mekai –
nedomāju, ka to grib novada iedzīvotāji. Neviens negrib būt otra Palanga vai
Jūrmala. Bet, manuprāt, Carnikavai ir ko piedāvāt. Kaut vai, nākamreiz, gaidot
uz vilcienu, palasiet stacijas informatīvo stendu, par vēsturisko tūrismu
novadā. :) Jau gadsimtu atpakaļ, Carnikava bija tūrisma galamērķis. Bet kā ir
tagad? Labi, ja "braucām cauri, piestājām" vai arī – "tur ir tie
Nēģu svētki, ja?". Tūrisms var būt kvalitatīvs – bez liekām blaknēm, bet
ar pienesumu novada ikdienā. Pareizi plānojot (uzsvaru liekot nevis uz fizisko
infrastruktūru, bet informatīvo) var ļoti labi mazināt arī sezonalitātes radīto
slogu.
Ah, jā. Blakus novads ļoti aktīvi izmanto likteņa piespēli
(Kadagas iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu). Katru dienu redzu spāņus,
slovākus, amerikāņus cilvēkus ceļojam uz Carnikavu ar riteni – uz jūru. Ja
Ādažu novadā jaunais bizness zeļ un plaukst, un pat ir kapacitātes problēmas,
tad kādēļ to nevar palīdzēt risināt Carnikava? :)
Dažas mob. tel. bildes no atvaļinājuma - laiks nebija nemaz tik slikts. :)
Komentāri
Ierakstīt komentāru