Pāriet uz galveno saturu

Pēc-atvaļinājuma pārdomas par Carnikavas novadu

Jūlijā divas nedēļas biju atvaļinājumā. Rezultātā, paralēli remontdarbiem mājās, esmu diezgan daudz paceļojis pa Carnikavas novadu. Gāju mežos sēņot, gāju uz Jūru, braukāju ar riteni pa novada mežiem. Pirmkārt, par labo – novads ar katru gadu kļūst koptāks – arvien vairāk ielu ar labiem segumiem, Carnikavā viss tīrs un sakopts, vairāk atpūtas vietu, vairāk soliņu, volejbola tīkli pie jūras utt. Paldies par to novada iedzīvotājiem (tieši iedzīvotāji maksā par to) un pašvaldībai. Acīmredzot deklarēšanās vilnis atstāj pozitīvu ietekmi uz novada budžetu + pamazām iekustās arī ES fondu projekti. Arī ikdienas dzīve novadā ir pašpietiekama – labs piedāvājums tirgū sestdienas rītos, arī dažas ēstuves, kur mieloties, ja slinkums gatavot. Nemaz nerunājot par dabu un tās sniegtajām priekšrocībām.
Bet, medusmucā ir vairākas darvas karotes. Šoreiz par divām no tām. Abas "darvas karotes" nav tiešs pārmetums pašvaldībai, tomēr ieteikums, ko vēl varētu darīt.
1) Atkritumi. Subjektīvi vērtējot, gada laikā būtiski saasinājusies situācija ar atkritumiem mežos. Es nezinu, kas tam īsti ir par iemeslu. Zinu, ka pašvaldība pat organizē speciālus atkritumu konteinerus talkas laikā. Bet…Sēņojot, esmu uzgājis neskaitāmas vietas, kur cilvēki vienkārši ierīko izgāztuves. Mests tiek viss – būvgruži, sadzīves lietas, auto detaļas utt. (piemēram, mežā starp Garupi un Carnikavu). Tikmēr Carnikavā tikko atremontētā Jūras iela ir novedusi pie liela cilvēku pieplūduma Piejūras dabas parkā. Un tai sekojošai atkritumu straumei. Pudeles, plastmasas iepakojumi, stikla lauskas, cigarešu izsmēķi. Īpaši dusmas, jo plastmasa nesadalās, stikla lauskas traumē cilvēkus, kas vēlas pa mežu pastaigāties basām kājām, bet cigarešu izsmēķis ik pēc metra nozīmē, ka ugunsdrošība cilvēkiem ir vienaldzīga.
Neesmu speciālists atkritumu veidošanās prevencijā, bet kaut kas ir jādara, savādāk novads zaudēs lielāko aktīvu kas tam ir – dabu. Ja cilvēku pašapziņa nav pietiekami augsta, tad iespējams lieli sodi un atgādinājuma zīmes par tiem noderētu? Vairāk atkritumu urnu? Nezinu, bet ceru, ka pašvaldībai ir kāds plāns šajā sakarā. Cik varu, savācu pats – bet atkritumu pietiek daudziem…
2) Tūrisms. Pirms pārvācos uz Carnikavas novadu, kaut kur plānošanas dokumentos redzēju pazibam "attīstīt tūrismu". Yeah, right… Pagājušajā nedēļā sanāca ēst pusdienas ar diviem velo-tūristiem no Vācijas (katru dienu Carnikavu šķērso vairāki desmiti velotūristu, kas ceļo no Lietuvas uz Igauniju vai otrādi). Viņi bija patīkami pārsteigti par dabu, par ceļiem, par meža takām, par jūru, par ogām un sēnēm mežos, par atsaucīgajiem, bet slikti svešā mēlē runājošajiem cilvēkiem. Bet nepatīkami pārsteigti, ka netiek domāts, kā šādiem tūristiem palīdzēt. Teicās, ka ļoti labprāt padzīvotos dažas dienas novadā, bet… Ne zīmju kā nokļūt uz jūru, ne naktsmītņu, ne velo-darbnīcas. Jā, tourism.carnikava.lv, kaut ko var atrast, bet ar to ir pavisam nepietiekami. Pavisam ātri aplūkojot AirBnB un Booking.com mājaslapas redzams, ka novadā palikt faktiski nav kur. Brīnos, ka cilvēki nepiedāvā savas dzīvesvietas. Daudziem iedzīvotājiem tā ir otrā un pat trešā dzīvesvieta. Daudziem pagalmā atpūtas mājās. Daudziem īpašumi stāv uz pārdošanu vai izīrēšanu. Kādēļ netiek izmantotas iespējas? Un te nu būtu vajadzīga aktīvāka pašvaldības iesaiste – izglītojot, informējot iedzīvotājus par iespējām – tas nebūtu dārgi. Liela daļa cilvēku nemaz nezina to, cik ļoti populāra ir opcija AirBnB izīrēt vienu istabu (ja neesi gatavs uzreiz visu īpašumu). Arī izveidot nelielu pašapkalpošanās velo-darbnīcu kaut kur drošā vietā centrā, neko daudz nemaksātu, bet velo-entuziastus pavērstu virzienā uz Carnikavu. Un ir vēl virkne lietu pie kā var strādāt, bet pagaidām neredz pozitīvu virzību. Es nekādā gadījumā nesaku, ka Carnikavai jākļūst par pūļu pārpildīto Jūrmalu. Carnikavai nav jābūt masu-tūrisma mekai – nedomāju, ka to grib novada iedzīvotāji. Neviens negrib būt otra Palanga vai Jūrmala. Bet, manuprāt, Carnikavai ir ko piedāvāt. Kaut vai, nākamreiz, gaidot uz vilcienu, palasiet stacijas informatīvo stendu, par vēsturisko tūrismu novadā. :) Jau gadsimtu atpakaļ, Carnikava bija tūrisma galamērķis. Bet kā ir tagad? Labi, ja "braucām cauri, piestājām" vai arī – "tur ir tie Nēģu svētki, ja?". Tūrisms var būt kvalitatīvs – bez liekām blaknēm, bet ar pienesumu novada ikdienā. Pareizi plānojot (uzsvaru liekot nevis uz fizisko infrastruktūru, bet informatīvo) var ļoti labi mazināt arī sezonalitātes radīto slogu.
Ah, jā. Blakus novads ļoti aktīvi izmanto likteņa piespēli (Kadagas iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu). Katru dienu redzu spāņus, slovākus, amerikāņus cilvēkus ceļojam uz Carnikavu ar riteni – uz jūru. Ja Ādažu novadā jaunais bizness zeļ un plaukst, un pat ir kapacitātes problēmas, tad kādēļ to nevar palīdzēt risināt Carnikava? :)

Dažas mob. tel. bildes no atvaļinājuma - laiks nebija nemaz tik slikts. :)







Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām