Navigation

Hurmas maize

Vakar nedaudz mainījās plāni nedēļas nogalei, kā rezultātā nācās kaut kā izmantot mājās ļoti nogatavinātās hurmas. Atcerējos, par Lindas Virtuves hurmas maizes recepti. Tā kā tagad ir hurmas laiks - varbūt kādam noder.
Lai ar ēst gatavošanu esmu uz Tu, konditoreja man tā īsti nekad nav padevusies. Visticamāk, tādēļ, ka gatavojot nekad īsti nepieturos pie receptes, bet visu lieku "uz aci" un sajūtām. Konditorejā tomēr laikam nepieciešama neliela disciplīna un darba organizācija (ja negribi virtuvi pārvērst par haosu).

Arī šoreiz mocījos procesā, bet beigās nemaz tik slikti nav. Problēmas radīja apstāklis, ka maize cepu savā Helsinku virtuvē. Un manā prātā virtuves piederumi, kas man ir pieejami Carnikavas un Helsinku virtuvēs ir pamatīgi sajaukušies. Rezultātā, brīdī, kad sāku gatavot, un esmu absolūti pārliecināts, ka ātri tikšu galā, viss izvēršas garā pasākumā uz visu vakaru.

1. Saprotu, ka no Carnikavas neesmu paņēmis nevienu cepamo formu... biju pārliecināts, ka vismaz silikona formu esmu paķēris, bet neatrodu (noteikti atradīšu vēlāk). Skrienu uz veikalu, 5 min. pirms veikala slēgšanas ieskrienu iekšā (Bulevardi un Fredrekinkatu krustojumā ir lielisks virtuves piederumu veikals). Atlikušās 5 minūtes domāju par to, cik lielu formu man vajag. Izvēlos gandrīz uz dullo, bet kaut kāds matemātiskais prāts man tomēr ir, jo beigās, kad mīkla gatava, saprotu, ka esmu izvēlējies vnk ideāli.
2. pārsteigums - mājās nav cukura... es to tīrā veidā pie tējas vai kafijas nelietoju, attiecīgi nebija ienācis prātā, ka tāda mājās nav, jo Carnikavā ir 5kg maiss. :D Izraku visus plauktus, jo saprotu, ka ārā neiešu - Helsinku ierastais laiks 20 m/s un sejā pūš slapjas sniega pikas (tik lielas pārslas vēl nebiju redzējis). Viena plaukta dziļumā, aiz miltiem, ieraugu glābiņu...Farina cukurs. Hmm...atceros, ka to kaut kad pirku eksperimentiem. Problēma, apstāklī, ka nezinu cik tas jāliek salīdzinājumā pret regular cukuru. Lieku uz čuju, ņuhu un poņu - kā vienmēr. Tas, ka cukurs mitrs (Farina ir cukura un sīrupa sajaukums) pat nāk par labu maizei - būs mitrāka.
3. pārsteigums - receptē rakstīts "lielā bļodā iesijā miltus"... tas, ka jāiesijā milti protams nav pārsteigums... pārsteigums ir tas, ka nav ar ko iesijāt miltus un nav lielas bļodas. Ir viena maza bļodiņa. Hmm...bet ir kastrolis! Beru pēc iespējas "gaisīgāk". :D
4. pārsteigums - kur ir mans cepamais pulveris? Hmm...raugs, vēl viens...vēl viens... un vēl viens. Kam pie velna man mājās Helsinkos ir 4 veidu raugi, bet neviena cepamā pulvera. Zinu, ka var aizvietot ar sodas un kādas skābes savienojumu. Soda ir, bet skābei nekas nav... citronskābes nav, citrusaugļu nav...wait a moment - diez apelsīnu sula derēs? Uzpilinu mazliet sulas sodai, un reakcija aiziet - derēs :D
5. Sablenderētas hurmas... Aha. Ņemu dakšiņu, nazīti un aktīvi "blenderēju" lielākajā krūzē, kas man ir. Tad, kad ielieku jauniegūto masu mīklā, atveru plauktu, lai paņemtu karoti, un ieraugu...no Carnikavas atvesto blenderi... fail.

Gala rezultāts attēlā zemāk. Atšķirībā no oriģinālreceptes mīklas maisījumam tematiski vēl piemetu klāt nedaudz kardamona, kanēļa un krustnagliņu. Cukuru aizvietoju ar Farina cukuru (bet liku vēl mazāk nekā receptē), rozīņu vietā izmantoju kaltētas dzērvenes, cepamā pulvera vietā lietoju paša meistarotu kaut ko... beigās apbēru visu ar Absolūts ēd rabarberu pulveri, lai nedaudz kontrasta garšā - jau bija aizdomas, ka būs visai pasalds.
Tā kā jau bija vakars, nebija laiks kamēr pavisam atdzisīs, testēšanai nogriezu gabalu. Pirmais - izsita nedaudz sodas garšu (pus-tējkarote izrādījās par daudz), tiesa tad, kad maize atdzisa, piegarša bija zudusi. Otrais - diezgan saldi. Hurmas bija ļoti gatavas + kaltētās dzērvenes (kuras arī sacukurotas) + Farina cukurs darīja savu. Bet kopumā ļoti decent variants kā utilizēt hurmas. Šo nobarošu kolēģiem, lai domā, ka šis ir tipisks LV ēdiens. :D

P.s. Paldies Lindai par recepti
Gala rezultāts


Share

Post A Comment: