Pāriet uz galveno saturu

Hurmas maize

Vakar nedaudz mainījās plāni nedēļas nogalei, kā rezultātā nācās kaut kā izmantot mājās ļoti nogatavinātās hurmas. Atcerējos, par Lindas Virtuves hurmas maizes recepti. Tā kā tagad ir hurmas laiks - varbūt kādam noder.
Lai ar ēst gatavošanu esmu uz Tu, konditoreja man tā īsti nekad nav padevusies. Visticamāk, tādēļ, ka gatavojot nekad īsti nepieturos pie receptes, bet visu lieku "uz aci" un sajūtām. Konditorejā tomēr laikam nepieciešama neliela disciplīna un darba organizācija (ja negribi virtuvi pārvērst par haosu).

Arī šoreiz mocījos procesā, bet beigās nemaz tik slikti nav. Problēmas radīja apstāklis, ka maize cepu savā Helsinku virtuvē. Un manā prātā virtuves piederumi, kas man ir pieejami Carnikavas un Helsinku virtuvēs ir pamatīgi sajaukušies. Rezultātā, brīdī, kad sāku gatavot, un esmu absolūti pārliecināts, ka ātri tikšu galā, viss izvēršas garā pasākumā uz visu vakaru.

1. Saprotu, ka no Carnikavas neesmu paņēmis nevienu cepamo formu... biju pārliecināts, ka vismaz silikona formu esmu paķēris, bet neatrodu (noteikti atradīšu vēlāk). Skrienu uz veikalu, 5 min. pirms veikala slēgšanas ieskrienu iekšā (Bulevardi un Fredrekinkatu krustojumā ir lielisks virtuves piederumu veikals). Atlikušās 5 minūtes domāju par to, cik lielu formu man vajag. Izvēlos gandrīz uz dullo, bet kaut kāds matemātiskais prāts man tomēr ir, jo beigās, kad mīkla gatava, saprotu, ka esmu izvēlējies vnk ideāli.
2. pārsteigums - mājās nav cukura... es to tīrā veidā pie tējas vai kafijas nelietoju, attiecīgi nebija ienācis prātā, ka tāda mājās nav, jo Carnikavā ir 5kg maiss. :D Izraku visus plauktus, jo saprotu, ka ārā neiešu - Helsinku ierastais laiks 20 m/s un sejā pūš slapjas sniega pikas (tik lielas pārslas vēl nebiju redzējis). Viena plaukta dziļumā, aiz miltiem, ieraugu glābiņu...Farina cukurs. Hmm...atceros, ka to kaut kad pirku eksperimentiem. Problēma, apstāklī, ka nezinu cik tas jāliek salīdzinājumā pret regular cukuru. Lieku uz čuju, ņuhu un poņu - kā vienmēr. Tas, ka cukurs mitrs (Farina ir cukura un sīrupa sajaukums) pat nāk par labu maizei - būs mitrāka.
3. pārsteigums - receptē rakstīts "lielā bļodā iesijā miltus"... tas, ka jāiesijā milti protams nav pārsteigums... pārsteigums ir tas, ka nav ar ko iesijāt miltus un nav lielas bļodas. Ir viena maza bļodiņa. Hmm...bet ir kastrolis! Beru pēc iespējas "gaisīgāk". :D
4. pārsteigums - kur ir mans cepamais pulveris? Hmm...raugs, vēl viens...vēl viens... un vēl viens. Kam pie velna man mājās Helsinkos ir 4 veidu raugi, bet neviena cepamā pulvera. Zinu, ka var aizvietot ar sodas un kādas skābes savienojumu. Soda ir, bet skābei nekas nav... citronskābes nav, citrusaugļu nav...wait a moment - diez apelsīnu sula derēs? Uzpilinu mazliet sulas sodai, un reakcija aiziet - derēs :D
5. Sablenderētas hurmas... Aha. Ņemu dakšiņu, nazīti un aktīvi "blenderēju" lielākajā krūzē, kas man ir. Tad, kad ielieku jauniegūto masu mīklā, atveru plauktu, lai paņemtu karoti, un ieraugu...no Carnikavas atvesto blenderi... fail.

Gala rezultāts attēlā zemāk. Atšķirībā no oriģinālreceptes mīklas maisījumam tematiski vēl piemetu klāt nedaudz kardamona, kanēļa un krustnagliņu. Cukuru aizvietoju ar Farina cukuru (bet liku vēl mazāk nekā receptē), rozīņu vietā izmantoju kaltētas dzērvenes, cepamā pulvera vietā lietoju paša meistarotu kaut ko... beigās apbēru visu ar Absolūts ēd rabarberu pulveri, lai nedaudz kontrasta garšā - jau bija aizdomas, ka būs visai pasalds.
Tā kā jau bija vakars, nebija laiks kamēr pavisam atdzisīs, testēšanai nogriezu gabalu. Pirmais - izsita nedaudz sodas garšu (pus-tējkarote izrādījās par daudz), tiesa tad, kad maize atdzisa, piegarša bija zudusi. Otrais - diezgan saldi. Hurmas bija ļoti gatavas + kaltētās dzērvenes (kuras arī sacukurotas) + Farina cukurs darīja savu. Bet kopumā ļoti decent variants kā utilizēt hurmas. Šo nobarošu kolēģiem, lai domā, ka šis ir tipisks LV ēdiens. :D

P.s. Paldies Lindai par recepti
Gala rezultāts


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…