Pāriet uz galveno saturu

Pirmais lidojums ar Bombardier CS300

Tikai šā gada 29.lidojumā, es beidzot tiku pie iespējas palidot (lai arī ļoti īsu, 40 minūšu lidojumu) ar jauno Bombardier CS300. Šoreiz paveicās, lidojumā paredzētais Boeing acīmredzot bija aizņemts vai kārtējo reizi noplīsis. Ņemot vērā, ka šīs lidmašīnas izstrādei sekoju jau no aptuveni 2005. gada, tad man šis bija īstens svētku brīdis. Bija brīži, kad patiešām šķita, ka šī lidmašīna nekad nelidos, bet tomēr.
Pirmais iespaids dikti patīkams. Daudz vairāk vietas (gan ailē, gan krēslos), normāla apziņošanas sistēma un lielāki bagāžas nodalījumi. Neņemot vērā ekonomiskos un vides ieguvumus (lidmašīna ir būtiski taupīgāka, kas ir labi gan no produktivitātes, gan no ekoloģijas viedokļa), trīs mani visvairāk iepriecinošie apstākļi gan ir citi.
Bombardier CS300
Pirmkārt, gaisa kvalitāte. Ne miņas no tik pierastā nenormāli pārsausinātā gaisa lidojumā. Tie, kuriem problēmas ar degunu/ausīm to izjūt ļoti pamatīgi, un katrs lidojums atņem daudz spēku. Pēc lidojuma ar šo lidmašīnu - tā kā ar vilcienu būtu braucis - nekādu problēmu. Attiecīgi vismaz man komforta līmeņa uzlabojums milzīgs. Pieņemu, ka vīrusu izplatīvai vide nav tik draudzība kā "tradicionālajās" lidmašīnās - sausais gaiss parasti mazina gļotādu aizsardzības spējas. Otrkārt, trokšņu līmenis ir būtiski zemāks. Viens no lidmašīnas izstrādes galvenajiem mērķiem to bija padarīt par būtiski klusāku, gan pasažieriem, gan apkārtējai videi (kas ļauj darboties lidostās un laika intervālos, kas nav pieejami ierastajām lidmašīnām). Vismaz no tā ko dzirdēju lidmašīnā, tas ir izdevies. Ar blakussēdētāju var pilnīgi normāli sarunāties, un lidojuma pavadoņiem nav ar zīmju valodu jārāda, ka vēlies melno tēju, nevis zaļo. Treškārt, kas kādam patiks, kādam - nē, ir lielie lidmašīnas iluminatori. Lidmašīnā ir būtiski gaišāks, un redzēt, kas ir ārā aiz borta var būtiski vairāk. Paceļoties un nolaižoties vispār ir sireāla sajūta (īpaši sēžot lidmašīnas aizmugurējā daļā. Paskatoties uz priekšu, sajūta ir kā autobusā - iluminatori ir tik lieli, ka redzi visu gar sāniem. No otras puses, tiem, kuriem bail lidot, šis varētu radīt papildus problēmas. :)
Par mīnusiem pagaidām nevaru baigi spriest, bet jāpiekrīt paziņas teiktajam, ka krēsli ir visai ne-elastīgi. Kas nav problēma 1-2 stundu lidojumā, bet garākos lidojumos iespējams dod par sevi zināt. Daži paziņas ir teikuši arī, ka pie avārijas izejas jūtams aukstums, bet pats pagaidām par šo apstākli nemāku spriest. Neredzot datus, man arī grūti spriest par to vai AirBaltic šis ir bijis pareizais gājiens. Protams, lidmašīnas ir efektīvākas un modernākas, bet jāraugās kopējā lidojumu tīkla un lidojumu piepildījuma iespēju kontekstā - un tur ir daži jautājumi, bet ne par to šoreiz. :)
Jebkurā gadījumā, lidošana ir patīkama. Cerams tik, ka Bombardier/AirBaltic iespējami ātri novērsīs visas bērnu slimības ar ko jaunieviestās lidmašīnas nenovēršami slimo.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris