Pāriet uz galveno saturu

Pirmais lidojums ar Bombardier CS300

Tikai šā gada 29.lidojumā, es beidzot tiku pie iespējas palidot (lai arī ļoti īsu, 40 minūšu lidojumu) ar jauno Bombardier CS300. Šoreiz paveicās, lidojumā paredzētais Boeing acīmredzot bija aizņemts vai kārtējo reizi noplīsis. Ņemot vērā, ka šīs lidmašīnas izstrādei sekoju jau no aptuveni 2005. gada, tad man šis bija īstens svētku brīdis. Bija brīži, kad patiešām šķita, ka šī lidmašīna nekad nelidos, bet tomēr.
Pirmais iespaids dikti patīkams. Daudz vairāk vietas (gan ailē, gan krēslos), normāla apziņošanas sistēma un lielāki bagāžas nodalījumi. Neņemot vērā ekonomiskos un vides ieguvumus (lidmašīna ir būtiski taupīgāka, kas ir labi gan no produktivitātes, gan no ekoloģijas viedokļa), trīs mani visvairāk iepriecinošie apstākļi gan ir citi.
Bombardier CS300
Pirmkārt, gaisa kvalitāte. Ne miņas no tik pierastā nenormāli pārsausinātā gaisa lidojumā. Tie, kuriem problēmas ar degunu/ausīm to izjūt ļoti pamatīgi, un katrs lidojums atņem daudz spēku. Pēc lidojuma ar šo lidmašīnu - tā kā ar vilcienu būtu braucis - nekādu problēmu. Attiecīgi vismaz man komforta līmeņa uzlabojums milzīgs. Pieņemu, ka vīrusu izplatīvai vide nav tik draudzība kā "tradicionālajās" lidmašīnās - sausais gaiss parasti mazina gļotādu aizsardzības spējas. Otrkārt, trokšņu līmenis ir būtiski zemāks. Viens no lidmašīnas izstrādes galvenajiem mērķiem to bija padarīt par būtiski klusāku, gan pasažieriem, gan apkārtējai videi (kas ļauj darboties lidostās un laika intervālos, kas nav pieejami ierastajām lidmašīnām). Vismaz no tā ko dzirdēju lidmašīnā, tas ir izdevies. Ar blakussēdētāju var pilnīgi normāli sarunāties, un lidojuma pavadoņiem nav ar zīmju valodu jārāda, ka vēlies melno tēju, nevis zaļo. Treškārt, kas kādam patiks, kādam - nē, ir lielie lidmašīnas iluminatori. Lidmašīnā ir būtiski gaišāks, un redzēt, kas ir ārā aiz borta var būtiski vairāk. Paceļoties un nolaižoties vispār ir sireāla sajūta (īpaši sēžot lidmašīnas aizmugurējā daļā. Paskatoties uz priekšu, sajūta ir kā autobusā - iluminatori ir tik lieli, ka redzi visu gar sāniem. No otras puses, tiem, kuriem bail lidot, šis varētu radīt papildus problēmas. :)
Par mīnusiem pagaidām nevaru baigi spriest, bet jāpiekrīt paziņas teiktajam, ka krēsli ir visai ne-elastīgi. Kas nav problēma 1-2 stundu lidojumā, bet garākos lidojumos iespējams dod par sevi zināt. Daži paziņas ir teikuši arī, ka pie avārijas izejas jūtams aukstums, bet pats pagaidām par šo apstākli nemāku spriest. Neredzot datus, man arī grūti spriest par to vai AirBaltic šis ir bijis pareizais gājiens. Protams, lidmašīnas ir efektīvākas un modernākas, bet jāraugās kopējā lidojumu tīkla un lidojumu piepildījuma iespēju kontekstā - un tur ir daži jautājumi, bet ne par to šoreiz. :)
Jebkurā gadījumā, lidošana ir patīkama. Cerams tik, ka Bombardier/AirBaltic iespējami ātri novērsīs visas bērnu slimības ar ko jaunieviestās lidmašīnas nenovēršami slimo.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstīt