Pāriet uz galveno saturu

Rix – Hel – Rix (4): Somijas 100-gades svinības, hokejs un hobiju nedēļa

Somu valodas mocības

Neapšaubāmi, iknedēļas saspringtākais moments joprojām ir 80-minūšu somu valodas lekcija. Pēc 2 mēnešu mācībām, kļūst arvien grūtāk. Pēc lekcijas jūtos fiziski un morāli iztukšots - tik stipri jākoncentrējas, ka pēc tam spēka nav nekam. Progress ir, bet lēns. Laikam būtu jāpiespiež sevi vairāk mācīties pašam brīvajā laikā. Bet pamazām smadzenēs sāk rasties reflekss, ka somu valodas mācīšanās = mocības. :D Nu labi, labi - nav tik traki, bet ir tiešām gana grūti. Šobrīd, sāku uzkārties pie darbības vārdu konjugācijām, darbības vārdu tipiem utt. Bail iedomāties kādas šausmas priekšā, kad sāksies dažādie laiki. Joprojām valodu ziņā man zināms jūklis, bet situācija pamazām uzlabojas - esmu sācis brīvāk runāt angliski, momentiem jau pieķeru sevi domājam angliski, kas laikam ir labi.

Somijas 100-gades svinības

Viens no pēdējā laika "highlight", protams, bija Somijas 100-gades svinības. Šogad sanāca, ka LV neatkarības dienā nevarēju būt Latvijā, tādēļ varētu teikt, ka aizvietoja man ikgadējo neatkarības dienu. Bet tikai “varētu teikt”, jo sajūtas, protams, nav tās. Ir diezgan savādi atrasties svinību epicentrā, kad īsti nepazīsti gaviļnieku. Zini tik tā vārdu, un kā izskatās. Bet neko vairāk. Skaidrs, ka valsts svētki ir kopības svētki, kad cilvēki (radi&draugi) vācas kopā lielākās vai mazākās grupās un svin kā nu kurais. Somijā, vismaz no aptaujātajiem kolēģiem, pārsvarā svinēšana aprobežojās radu&draugu lokā ar prezidenta svinīgās pieņemšanas skatīšanos pa TV. Un tas viņiem te ir kind of a big deal - man jau vasarā brīdināja, ka neatkarības dienā lielākā daļa Somijas sēž vairākas stundas pie TV un skatās, kā prominances ierodas uz pieņemšanu pie prezidenta. Nedēļu pirms dzeltenā preses spriež, kas aicināts, kas ko vilks un ar ko ies, nedēļu pēc - analizē visu šo kalamburu. Tā kā es galīgi neesmu integrēts Helsinku sociālajā dzīvē, man bija sava, individuālā svinību programma. Dažas dienas pirms oficiālās neatkarības dienas Helsinku centrā tika ieslēgts speciāls svētku apgaismojums - daļa ēku tika izgaismotas Somijas karoga zilajā krāsā. Tad nu ņēmu fotoaparātu un statīvu rokās, un devos bildēt. Un jāteic, es tik sen neko nebiju bildējis…pat savu jauno statīvu tā pa īstam izmēģināju pirmo reizi, lai arī pirku to kaut kad vasarā. Apvienoju šo pasākumu ar Ziemassvētku apgaismojuma bildēšanu. Divus vakarus pēc kārtas klīdu ar fotoaparātu un statīvu, dažas no bildēm raksta beigās.

Neatkarības dienas priekšvakarā devos uz hokeja spēli. Kas pēc būtības nav nekas neparasts, bet… spēle notika zem klajām debesīm. 100-gades svinību ietvaros notika spēle starp HIFK un Kärpät - HIFK klubam pašam šogad liela jubileja (120 un 50 gadi). Tad nu spēle notika pilsetas centrālajā parkā Kaisaniemen puisto. No stalažām uzbūvēts pagaidu stadions…ar aptuveni 18k ietilpību, t.i. būtiski vairāk nekā “Arēnā Rīga”. Vienīgā atšķirība, ka visa spēle jāstāv kājās, jo sēdvietu nav. Jebkurā gadījumā - skats visai iespaidīgs. Skatoties NHL Winter Classic vienmēr cerēju, ka uz šādu spēli tikšu. Visu dienu cerēju, ka vakarā vismaz mazliet uzsnigs (jau vismaz nedēļu kā bez sniega bijām). Un tiešām, dažas minūtes pirms spēles sākuma sāka snigt, kas īpašo sajūtu padarīja vēl īpašāku. Pirmo reizi redzēju arī Somijas prezidentu, kas veica simbolisko iemetienu. Spēle arī izvērtās gana interesanta ar dramatiskiem pavērsieniem un papildlaiku. Vienvārdsakot - lielisks vakars. Nu, ok - divi mīnusi. Man ir bail no augstuma. Ne tā, ka pavisam ģībstu, bet jūtos nekomfortabli lielos augstumos. Tad nu, plānās alumīnija stalažas, uz kurām bija jāstāv visu laiku locījās zem cilvēku svara. Ļoti nepatīkama sajūta, it īpaši ņemto vērā, ka var redzēt cauri to, ka 30m zem Tevis nekā nav. Un, kad tiek gūti vārti un visi karstasinīgie somi lec ritmā, tad tā visa konstrukcija šūpojas. Brr… Nu un otrs fakts - auksti. Lai arī bija tikai aptuveni -1°C, mitrums un vējš darīja savu. Pašā neatkarības dienā izmantoju iespēju beidzot labi izgulēties, jau neatceros, kad tā no vietas nogulēju 10h. Aizdevos pastaigā pa pilsētu, uztaisīju sev svētku vakariņas (ceptu pīli) un skatījos pieņemšanu pie prezidenta - kaut kā taču vajag to somu kultūru apgūt. Ilgi neizturēju - kādas 40 min. Nevienu no local celebrities es nepazīstu, savu priekšnieku parādamies nesagaidīju, atpazinu tik dažus sportistus. Apnika, atlikušo vakaru noskatījos filmas. Vēlāk aizgāju uz salūtu. Man jau vietējie brīdināja, ka somiem salūtu īpašu sajūsmu neizraisa. Salūts bija ok, bet kā teiktu LV klasiķis - nothing special. Es teiktu, ka Carnikavas nēģu svētku salūta līmenī. :) Pagājušajā nedēļā pieķēros savas vēl vienam hobijam, ko Helsinkos biju nedaudz atstājis novārtā - ēst gatavošanai. Līdz ar to kolēģiem tika šokolādes trifeles un hurmas kūka, par kuras tapšanas īpatnībām rakstīju šeit. Īsumā, apjautu to, ka mana virtuve nebūt nav labi iekārtota kaut kādām gastronomiskām izvirtībām - jāsāk pamazām aprīkot to. Tā kā ziema ir kūku gatavošanas laiks, tad laikam būtu jāsāk ar vismaz kādas bļodas iegādi, lai ir kur mīklu samīcīt. :D

Latvija Somijā

Tas, kas mani kādu laiku izbrīnīja - joprojām uz ielas neesmu dzirdējis latviešus. Jebkur citur aizbraucot ātri vien tos satieku. Gēteborgā nepaspēju pat īsti no lidostas iziet, kad jau latviešus satiku. Stokholmā tas pats, Kopenhāgenā arī. Helsinkos - tā kā visi maskētos. Tas pats arī ar LV precēm. Biju domājis, ka vismaz kaut ko varēs atrast, bet nekā. Speciāli nemeklējot, nejauši uzdūries uz LV ražotām precēm neesmu. Vienu dienu devos misijā - atrast LV produktus. Labākais "šāviens", protams, doties pie zivju konserviem vai pie alkohola. Trāpījums ar pirmo reizi - pie konservētajām zivīm visai liela LV ražojumi izvēle, un jāteic, spriežot pēc izvietojuma, arī gana iecienīts. Apstāklis, ka LV produkti nav tik ļoti izplatīti mani nedaudz pārsteidz - tikmēr Igauņu ražojumi ir visai izplatīti un acīmredzami konkurē ar cenām.














test

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…