Pāriet uz galveno saturu

Rix – Hel – Rix (4): Somijas 100-gades svinības, hokejs un hobiju nedēļa

Somu valodas mocības

Neapšaubāmi, iknedēļas saspringtākais moments joprojām ir 80-minūšu somu valodas lekcija. Pēc 2 mēnešu mācībām, kļūst arvien grūtāk. Pēc lekcijas jūtos fiziski un morāli iztukšots - tik stipri jākoncentrējas, ka pēc tam spēka nav nekam. Progress ir, bet lēns. Laikam būtu jāpiespiež sevi vairāk mācīties pašam brīvajā laikā. Bet pamazām smadzenēs sāk rasties reflekss, ka somu valodas mācīšanās = mocības. :D Nu labi, labi - nav tik traki, bet ir tiešām gana grūti. Šobrīd, sāku uzkārties pie darbības vārdu konjugācijām, darbības vārdu tipiem utt. Bail iedomāties kādas šausmas priekšā, kad sāksies dažādie laiki. Joprojām valodu ziņā man zināms jūklis, bet situācija pamazām uzlabojas - esmu sācis brīvāk runāt angliski, momentiem jau pieķeru sevi domājam angliski, kas laikam ir labi.

Somijas 100-gades svinības

Viens no pēdējā laika "highlight", protams, bija Somijas 100-gades svinības. Šogad sanāca, ka LV neatkarības dienā nevarēju būt Latvijā, tādēļ varētu teikt, ka aizvietoja man ikgadējo neatkarības dienu. Bet tikai “varētu teikt”, jo sajūtas, protams, nav tās. Ir diezgan savādi atrasties svinību epicentrā, kad īsti nepazīsti gaviļnieku. Zini tik tā vārdu, un kā izskatās. Bet neko vairāk. Skaidrs, ka valsts svētki ir kopības svētki, kad cilvēki (radi&draugi) vācas kopā lielākās vai mazākās grupās un svin kā nu kurais. Somijā, vismaz no aptaujātajiem kolēģiem, pārsvarā svinēšana aprobežojās radu&draugu lokā ar prezidenta svinīgās pieņemšanas skatīšanos pa TV. Un tas viņiem te ir kind of a big deal - man jau vasarā brīdināja, ka neatkarības dienā lielākā daļa Somijas sēž vairākas stundas pie TV un skatās, kā prominances ierodas uz pieņemšanu pie prezidenta. Nedēļu pirms dzeltenā preses spriež, kas aicināts, kas ko vilks un ar ko ies, nedēļu pēc - analizē visu šo kalamburu. Tā kā es galīgi neesmu integrēts Helsinku sociālajā dzīvē, man bija sava, individuālā svinību programma. Dažas dienas pirms oficiālās neatkarības dienas Helsinku centrā tika ieslēgts speciāls svētku apgaismojums - daļa ēku tika izgaismotas Somijas karoga zilajā krāsā. Tad nu ņēmu fotoaparātu un statīvu rokās, un devos bildēt. Un jāteic, es tik sen neko nebiju bildējis…pat savu jauno statīvu tā pa īstam izmēģināju pirmo reizi, lai arī pirku to kaut kad vasarā. Apvienoju šo pasākumu ar Ziemassvētku apgaismojuma bildēšanu. Divus vakarus pēc kārtas klīdu ar fotoaparātu un statīvu, dažas no bildēm raksta beigās.

Neatkarības dienas priekšvakarā devos uz hokeja spēli. Kas pēc būtības nav nekas neparasts, bet… spēle notika zem klajām debesīm. 100-gades svinību ietvaros notika spēle starp HIFK un Kärpät - HIFK klubam pašam šogad liela jubileja (120 un 50 gadi). Tad nu spēle notika pilsetas centrālajā parkā Kaisaniemen puisto. No stalažām uzbūvēts pagaidu stadions…ar aptuveni 18k ietilpību, t.i. būtiski vairāk nekā “Arēnā Rīga”. Vienīgā atšķirība, ka visa spēle jāstāv kājās, jo sēdvietu nav. Jebkurā gadījumā - skats visai iespaidīgs. Skatoties NHL Winter Classic vienmēr cerēju, ka uz šādu spēli tikšu. Visu dienu cerēju, ka vakarā vismaz mazliet uzsnigs (jau vismaz nedēļu kā bez sniega bijām). Un tiešām, dažas minūtes pirms spēles sākuma sāka snigt, kas īpašo sajūtu padarīja vēl īpašāku. Pirmo reizi redzēju arī Somijas prezidentu, kas veica simbolisko iemetienu. Spēle arī izvērtās gana interesanta ar dramatiskiem pavērsieniem un papildlaiku. Vienvārdsakot - lielisks vakars. Nu, ok - divi mīnusi. Man ir bail no augstuma. Ne tā, ka pavisam ģībstu, bet jūtos nekomfortabli lielos augstumos. Tad nu, plānās alumīnija stalažas, uz kurām bija jāstāv visu laiku locījās zem cilvēku svara. Ļoti nepatīkama sajūta, it īpaši ņemto vērā, ka var redzēt cauri to, ka 30m zem Tevis nekā nav. Un, kad tiek gūti vārti un visi karstasinīgie somi lec ritmā, tad tā visa konstrukcija šūpojas. Brr… Nu un otrs fakts - auksti. Lai arī bija tikai aptuveni -1°C, mitrums un vējš darīja savu. Pašā neatkarības dienā izmantoju iespēju beidzot labi izgulēties, jau neatceros, kad tā no vietas nogulēju 10h. Aizdevos pastaigā pa pilsētu, uztaisīju sev svētku vakariņas (ceptu pīli) un skatījos pieņemšanu pie prezidenta - kaut kā taču vajag to somu kultūru apgūt. Ilgi neizturēju - kādas 40 min. Nevienu no local celebrities es nepazīstu, savu priekšnieku parādamies nesagaidīju, atpazinu tik dažus sportistus. Apnika, atlikušo vakaru noskatījos filmas. Vēlāk aizgāju uz salūtu. Man jau vietējie brīdināja, ka somiem salūtu īpašu sajūsmu neizraisa. Salūts bija ok, bet kā teiktu LV klasiķis - nothing special. Es teiktu, ka Carnikavas nēģu svētku salūta līmenī. :) Pagājušajā nedēļā pieķēros savas vēl vienam hobijam, ko Helsinkos biju nedaudz atstājis novārtā - ēst gatavošanai. Līdz ar to kolēģiem tika šokolādes trifeles un hurmas kūka, par kuras tapšanas īpatnībām rakstīju šeit. Īsumā, apjautu to, ka mana virtuve nebūt nav labi iekārtota kaut kādām gastronomiskām izvirtībām - jāsāk pamazām aprīkot to. Tā kā ziema ir kūku gatavošanas laiks, tad laikam būtu jāsāk ar vismaz kādas bļodas iegādi, lai ir kur mīklu samīcīt. :D

Latvija Somijā

Tas, kas mani kādu laiku izbrīnīja - joprojām uz ielas neesmu dzirdējis latviešus. Jebkur citur aizbraucot ātri vien tos satieku. Gēteborgā nepaspēju pat īsti no lidostas iziet, kad jau latviešus satiku. Stokholmā tas pats, Kopenhāgenā arī. Helsinkos - tā kā visi maskētos. Tas pats arī ar LV precēm. Biju domājis, ka vismaz kaut ko varēs atrast, bet nekā. Speciāli nemeklējot, nejauši uzdūries uz LV ražotām precēm neesmu. Vienu dienu devos misijā - atrast LV produktus. Labākais "šāviens", protams, doties pie zivju konserviem vai pie alkohola. Trāpījums ar pirmo reizi - pie konservētajām zivīm visai liela LV ražojumi izvēle, un jāteic, spriežot pēc izvietojuma, arī gana iecienīts. Apstāklis, ka LV produkti nav tik ļoti izplatīti mani nedaudz pārsteidz - tikmēr Igauņu ražojumi ir visai izplatīti un acīmredzami konkurē ar cenām.














test

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai