Īsā pieredze kriptovalūtas tirdzniecībā

2018. gadā sagribējās nedaudz adrenalīna. Visi apkārt to vien runā kā par blockchain un kriptovalūtām. Manā uzskatu sistēmā blockhain, kā tehnoloģija ir vērtīga, un ticu, ka laika gaitā atradīsies pietiekami daudz pielietojumu tai arī ārpus finanšu pasaules (valsts pārvaldē, reģistros, medicīnā utt.). Tomēr, attiecībā uz tā saucamajām kriptovalūtām, vismaz to esošajā formātā, man ir zināma pretestība (varat to saukt par aizspriedumu un konservatīvismu - man vienalga). Neiešu atkārtot citu rakstīto, bet, manuprāt, Toms Kreicbergs savā blogā gana labi aprakstīja galveno esošo kriptovalūtu skeptiķu (kāds esmu es) argumentāciju. Tas, ka ar laiku kritpovalūtas var aizvietot esošo naudu, ir pilnīgi iespējams, zinu arī, ka Eiropā arī banku sektors tam daļēji gatavojas. Bet neesmu pārlieku optimistisks, ka kriptovalūta kaut nedaudz līdzināsies tai, ko pazīstam šodien - gan jau regulācijas stingrā roka atstās savu nospiedumu.

Tomēr ne par to stāsts. Es neesmu tas cilvēks, kurš pārāk bieži lieto konceptu “grāmatu neesmu lasījis, bet man ir viedoklis”. Tādēļ…atvēru kontu Coinbase un iegādājos Etherum par 100 EUR. Ne tādēļ lai kaut ko nopelnītu, bet gan tādēļ, lai saprastu procesu, redzētu kā tas ir, kādi ierobežojumi, kādi apgrūtinājumi. Process gana vienkāršs, attaisi kontu, verificē savu ID, dienas laikā konts vaļā. Paturēju dažas dienas, kuru laikā valūtas vērtība staigāja 110-135 EUR intervālā. Nedēļas beigās pārdevu par 116 EUR. Atziņas? Ir dažas…

• Nepatīkama sajūta, kad Tava ieguldījuma vērtība staigā šurpu-turpu vairāku desmitu procentu robežās bez jebkāda fundamentāla pamata. Sajūta vērojot dinamiku, tāpat kā sekojot Latloto izlozei pa TV. Izkrist var jebkura bumbiņa no 35...
• Neapšaubāmi - sajūta ir “ievelkoša”.  Kad stundu pēc 100 EUR ieguldīšanas Tev pēkšņi ir 135 EUR, gribas vēl. Galvā automātiski rosās domāšana - 35% stundas laikā - “vot, ja būtu ieguldījis 10k, tad gan būtu kruti”. Sajūta līdzīga tai, kad ieejat spēļu zālē, iemetat pirmo monētu spēļu automātā - ārā izkrīt 10 monētas… un esi uz āķa.
• Vēl viena nepatīkama sajūta - kur un pie kā īsti glabājas Tavs aktīvs. Šajā gadījumā Coinbase kontā Igaunijā, bet…nav patīkama tā sajūta, kad apzinies, ka šajā jomā regulācija ir tuva nullei. Viens čik…un līdzekļu nav.
• Ieguldītos 100 EUR pārskaitīju atpakaļ uz savu bankas kontu - pārējo atstāju Coinbase Etherum formā. Pat negribu sākt domāt, kā nomaksāt nodokli no šī kapitāla pieauguma. Neatceros uz sitienu IIN deklarācijā  pozīciju kriptovalūtas vai pozīciju “citi”. Anyone? Kāds ir reāli maksājis IIN VIDam par kriptovalūtas vērtības pieaugumu?
   
  P.s. Negribu izklausīties pēc mācītāja, bet Dieva dēļ - neieguldiet sev un savai ģimenei sistēmiski svarīgus (nevarēju izdomāt citu nosaukumu) finanšu līdzekļus. Ja ir brīvi līdzekļi, kurus nav žēl pilnībā pazaudēt (piemēram, kādi līdzekļi, kas radušies negaidīti), tad, protams, var “paspēlēties”, bet bez liekām ekspektācijām un cerībām.