Pāriet uz galveno saturu

Īsā pieredze kriptovalūtas tirdzniecībā


2018. gadā sagribējās nedaudz adrenalīna. Visi apkārt to vien runā kā par blockchain un kriptovalūtām. Manā uzskatu sistēmā blockhain, kā tehnoloģija ir vērtīga, un ticu, ka laika gaitā atradīsies pietiekami daudz pielietojumu tai arī ārpus finanšu pasaules (valsts pārvaldē, reģistros, medicīnā utt.). Tomēr, attiecībā uz tā saucamajām kriptovalūtām, vismaz to esošajā formātā, man ir zināma pretestība (varat to saukt par aizspriedumu un konservatīvismu - man vienalga). Neiešu atkārtot citu rakstīto, bet, manuprāt, Toms Kreicbergs savā blogā gana labi aprakstīja galveno esošo kriptovalūtu skeptiķu (kāds esmu es) argumentāciju. Tas, ka ar laiku kritpovalūtas var aizvietot esošo naudu, ir pilnīgi iespējams, zinu arī, ka Eiropā arī banku sektors tam daļēji gatavojas. Bet neesmu pārlieku optimistisks, ka kriptovalūta kaut nedaudz līdzināsies tai, ko pazīstam šodien - gan jau regulācijas stingrā roka atstās savu nospiedumu.
Tomēr ne par to stāsts. Es neesmu tas cilvēks, kurš pārāk bieži lieto konceptu “grāmatu neesmu lasījis, bet man ir viedoklis”. Tādēļ…atvēru kontu Coinbase un iegādājos Etherum par 100 EUR. Ne tādēļ lai kaut ko nopelnītu, bet gan tādēļ, lai saprastu procesu, redzētu kā tas ir, kādi ierobežojumi, kādi apgrūtinājumi. Process gana vienkāršs, attaisi kontu, verificē savu ID, dienas laikā konts vaļā. Paturēju dažas dienas, kuru laikā valūtas vērtība staigāja 110-135 EUR intervālā. Nedēļas beigās pārdevu par 116 EUR. Atziņas? Ir dažas…
  • Nepatīkama sajūta, kad Tava ieguldījuma vērtība staigā šurpu-turpu vairāku desmitu procentu robežās bez jebkāda fundamentāla pamata. Sajūta vērojot dinamiku, tāpat kā sekojot Latloto izlozei pa TV. Izkrist var jebkura bumbiņa no 35...
  • Neapšaubāmi - sajūta ir “ievelkoša”.  Kad stundu pēc 100 EUR ieguldīšanas Tev pēkšņi ir 135 EUR, gribas vēl. Galvā automātiski rosās domāšana - 35% stundas laikā - “vot, ja būtu ieguldījis 10k, tad gan būtu kruti”. Sajūta līdzīga tai, kad ieejat spēļu zālē, iemetat pirmo monētu spēļu automātā - ārā izkrīt 10 monētas… un esi uz āķa.
  • Vēl viena nepatīkama sajūta - kur un pie kā īsti glabājas Tavs aktīvs. Šajā gadījumā Coinbase kontā Igaunijā, bet…nav patīkama tā sajūta, kad apzinies, ka šajā jomā regulācija ir tuva nullei. Viens čik…un līdzekļu nav.
  • Ieguldītos 100 EUR pārskaitīju atpakaļ uz savu bankas kontu - pārējo atstāju Coinbase Etherum formā. Pat negribu sākt domāt, kā nomaksāt nodokli no šī kapitāla pieauguma. Neatceros uz sitienu IIN deklarācijā  pozīciju kriptovalūtas vai pozīciju “citi”. Anyone? Kāds ir reāli maksājis IIN VIDam par kriptovalūtas vērtības pieaugumu?
     
    P.s. Negribu izklausīties pēc mācītāja, bet Dieva dēļ - neieguldiet sev un savai ģimenei sistēmiski svarīgus (nevarēju izdomāt citu nosaukumu) finanšu līdzekļus. Ja ir brīvi līdzekļi, kurus nav žēl pilnībā pazaudēt (piemēram, kādi līdzekļi, kas radušies negaidīti), tad, protams, var “paspēlēties”, bet bez liekām ekspektācijām un cerībām.



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām