Pāriet uz galveno saturu

Rix - Hel - Rix(6): negaidītais sienas dekors

* Janvāra pēdējā nedēļā kļūst patīkami no rīta iet uz darbu - par spīti tam, ka lielākoties ir nomācies, jau kļūst gaišs. Saullēkts jau 8.38, gaišs jau kļūst labu laiku pirms tam. Varēt teikt, ka mūžīgās tumsas periods izturēts. Pa gaismu uz darbu nebiju nācis nu jau kādu laiku. Izdomāju, ka laikam tagad nedaudz "jāpabīda" savas darba stundas uz vēlāku, lai vismaz no rīta redzētu dienas gaismu. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne no rīta, ne vakarā tā īsti gaismu neieraugu. Skatos gan, ka jau pēc 2 nedēļām dienasgaisma būs "sastopama" arī ap pieciem.
* Nākamnedēļ mans pirmais atvaļinājums no Somijas. Jā, vairāk pat nevis no darba, bet no Somijas. Ziemeļ-Itālijas kalni un saule šobrīd ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Lai arī pagājuši tik 5 mēneši kopš iepriekšējā atvaļinājuma, šobrīd šķiet, ka vajag vismaz dažas dienas, lai...hmm. Nomainītu vidi. Ne jau tas, ka būtu šausmīgi emocionāli noguris vai stresa pārņemts. Nebūt ne. Šobrīd vienkārši gribas nomainīt vidi, redzēt citu ainavu, elpot savādāku gaisu un dzirdēt citas skaņas. It kā braucu slēpot, bet pēc būtības "slēpošanas" elements man šoreiz nav tik svarīgs.
* Jautājums ofisa darbiniekiem: Jums ir gadījies tā, ka izmaināt sava ofisa krēsla "regulējumus", bet pēc tam nekādīgi nevar atrast to īsto? Es pirms divās nedēļām nejauši sačakarēju "regulējumus", tagad katru dienu pa 5x mainu, jo šķiet, ka joprojām nav īstais... Iepriekšējā darba vietā reiz arī šādi divus mēnešus turp-atpakaļ dzenāju.
* Pirms sezonas domāju, ka Helsinkos vajadzētu aiziet uz spēli, kad Rīgas "Dinamo" spēlēs. Fun-fact: Rīgas "Dinamo" piektdienā Helsinkos spēlēja pret Helsinku "Jokerit". Es biju Rīgā. Atbildes spēle notika Rīgā pēc divām dienām. Es biju Helsinkos. :)
* Svētdien vakarā devos savā iknedēļas ceļojumā no RIX uz HEL. Ieejot lidostā nu jau ierastais skats, pa tax-free zonu skraidelē daudz pusaudžu sporta formās - tātad manējie "kolēģi". Pēdējā laikā ierasts, ka svētdienā uzreiz vairākas Somu bērnu sporta komandas ceļo mājup. Šoreiz situācija pavisam messy sanāca. Geits B10, kas nozīmē, ka vedīs ar autobusu, kas nedaudz izbrīnīja zinot to, ka jālido ar B737. Ok, sakāpām 3 busos, aizbraucām uz tālo lidostas galu sakāpām lidmašīnā. Tad izrādījās, ka avārijas izeju rindā sasēdināti bērni, kuriem nav 15... tad neliels vingrinājums ar pārsēšanos. Tad, paziņojums, ka tehnisku iemeslu dēļ, lidmašīna nekur šodien nedosies. Jāpārsēžas uz citu lidmašīnu. Pirms paziņojuma, aiz nekā darīt spēlējos ar mobilā telefona fotokameru, nobildējot pretī stāvošo lidmašīnu (bilde zemāk). Krāmējamies laukā no lidmašīnas, braucam ar autobusu atpakaļ uz terminālu. Gaidām. Kāpjam autobusā. Braucam atpakaļ uz lidmašīnu. Tā arī domāju - tā pati blakus lidmašīna, ko brīdi iepriekš nobildēju. Bet šoreiz jāuzteic RIX lidostas ground crew un AirBaltic operativitāti. Faktiski galamērķī ieradāmies vien stundu vēlāk nekā plānots/parasti.
* Nākamajā dienā pēc lidojumu epopejas, vakarā atvilkos mājās pavisam beigts. Darbā negaidīti (surprise, surprise) pieauga darba apjoms n-tās reizes. Kā jau daudziem darbiem tas ir raksturīgi - arī man relatīva miera periodi mijas ar "eksplozijām". Manā gadījumā "eksplozija" parasti iekrīt uz atvaļinājumu - tā arī ir šoreiz. Tad nu šonedēļ nedaudz "jāpahā". Bet ne par to stāsts. Atvilkos mājās, pirmo reizi kopš esmu Helsinkos, uzcepu kartupeļus ar cīsiņiem. Pieliku klāt skābētus kāpostus, un ēdu nost. Un šķīvis tik ļoti iesmaržojās pēc Lidiņa. Jā, pēc tā paša Ķirsona kunga "Lido". :D Visu vakaru mocījos pārmetumos, ka šodien neaizgāju skriet. Bet nejutos gana labi, lai skrietu - par maz miega ir bijis acīmredzot. Tad, pēc vakariņām, atčuhnījos, ka man pastā ir sūtījums no e-veikala (Iittala visu janvāri bija jēdzīga izpārdošana, šo to pasūtīju; lepns kā pāvs, jo izdevās visu check-out procesu somu valodā paveikt). Domāju - hmmm...diez līdz cikiem pasta punkts strādā? Liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka līdz pusnaktij. "Nu, kāreiz", nodomāju es, jo līdz pastam savas 15 min. jāiet, bet kuņģis pēc Lidiņa deja vu mazliet spiež (tad jau viss bija kā pienākas). :) Tiklīdz izgāju laukā, tā sirdsapziņas pārmetumi pārgāja - uz ielām tik slidens, ka šodien skriešana tāpat nebūtu iespējama. Pa ceļam, slidinoties kā riktīga utka, pie sevis nodomāju: "Īsto dienu izdomāju iet pakaļ, traukiem". Ar daiļslidotāja grāciju atstiepu traukus mājās, sāku izpakot. Un sapratu, ka manas somu valodas zināšanas mani šoreiz pamatīgi pievīla :D Skaistie Iittala šķīvji, ko biju noskatījis, izrādījās sienas dekors... :D A bit overconfident... 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…