Pāriet uz galveno saturu

Rix - Hel - Rix(6): negaidītais sienas dekors

* Janvāra pēdējā nedēļā kļūst patīkami no rīta iet uz darbu - par spīti tam, ka lielākoties ir nomācies, jau kļūst gaišs. Saullēkts jau 8.38, gaišs jau kļūst labu laiku pirms tam. Varēt teikt, ka mūžīgās tumsas periods izturēts. Pa gaismu uz darbu nebiju nācis nu jau kādu laiku. Izdomāju, ka laikam tagad nedaudz "jāpabīda" savas darba stundas uz vēlāku, lai vismaz no rīta redzētu dienas gaismu. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne no rīta, ne vakarā tā īsti gaismu neieraugu. Skatos gan, ka jau pēc 2 nedēļām dienasgaisma būs "sastopama" arī ap pieciem.
* Nākamnedēļ mans pirmais atvaļinājums no Somijas. Jā, vairāk pat nevis no darba, bet no Somijas. Ziemeļ-Itālijas kalni un saule šobrīd ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Lai arī pagājuši tik 5 mēneši kopš iepriekšējā atvaļinājuma, šobrīd šķiet, ka vajag vismaz dažas dienas, lai...hmm. Nomainītu vidi. Ne jau tas, ka būtu šausmīgi emocionāli noguris vai stresa pārņemts. Nebūt ne. Šobrīd vienkārši gribas nomainīt vidi, redzēt citu ainavu, elpot savādāku gaisu un dzirdēt citas skaņas. It kā braucu slēpot, bet pēc būtības "slēpošanas" elements man šoreiz nav tik svarīgs.
* Jautājums ofisa darbiniekiem: Jums ir gadījies tā, ka izmaināt sava ofisa krēsla "regulējumus", bet pēc tam nekādīgi nevar atrast to īsto? Es pirms divās nedēļām nejauši sačakarēju "regulējumus", tagad katru dienu pa 5x mainu, jo šķiet, ka joprojām nav īstais... Iepriekšējā darba vietā reiz arī šādi divus mēnešus turp-atpakaļ dzenāju.
* Pirms sezonas domāju, ka Helsinkos vajadzētu aiziet uz spēli, kad Rīgas "Dinamo" spēlēs. Fun-fact: Rīgas "Dinamo" piektdienā Helsinkos spēlēja pret Helsinku "Jokerit". Es biju Rīgā. Atbildes spēle notika Rīgā pēc divām dienām. Es biju Helsinkos. :)
* Svētdien vakarā devos savā iknedēļas ceļojumā no RIX uz HEL. Ieejot lidostā nu jau ierastais skats, pa tax-free zonu skraidelē daudz pusaudžu sporta formās - tātad manējie "kolēģi". Pēdējā laikā ierasts, ka svētdienā uzreiz vairākas Somu bērnu sporta komandas ceļo mājup. Šoreiz situācija pavisam messy sanāca. Geits B10, kas nozīmē, ka vedīs ar autobusu, kas nedaudz izbrīnīja zinot to, ka jālido ar B737. Ok, sakāpām 3 busos, aizbraucām uz tālo lidostas galu sakāpām lidmašīnā. Tad izrādījās, ka avārijas izeju rindā sasēdināti bērni, kuriem nav 15... tad neliels vingrinājums ar pārsēšanos. Tad, paziņojums, ka tehnisku iemeslu dēļ, lidmašīna nekur šodien nedosies. Jāpārsēžas uz citu lidmašīnu. Pirms paziņojuma, aiz nekā darīt spēlējos ar mobilā telefona fotokameru, nobildējot pretī stāvošo lidmašīnu (bilde zemāk). Krāmējamies laukā no lidmašīnas, braucam ar autobusu atpakaļ uz terminālu. Gaidām. Kāpjam autobusā. Braucam atpakaļ uz lidmašīnu. Tā arī domāju - tā pati blakus lidmašīna, ko brīdi iepriekš nobildēju. Bet šoreiz jāuzteic RIX lidostas ground crew un AirBaltic operativitāti. Faktiski galamērķī ieradāmies vien stundu vēlāk nekā plānots/parasti.
* Nākamajā dienā pēc lidojumu epopejas, vakarā atvilkos mājās pavisam beigts. Darbā negaidīti (surprise, surprise) pieauga darba apjoms n-tās reizes. Kā jau daudziem darbiem tas ir raksturīgi - arī man relatīva miera periodi mijas ar "eksplozijām". Manā gadījumā "eksplozija" parasti iekrīt uz atvaļinājumu - tā arī ir šoreiz. Tad nu šonedēļ nedaudz "jāpahā". Bet ne par to stāsts. Atvilkos mājās, pirmo reizi kopš esmu Helsinkos, uzcepu kartupeļus ar cīsiņiem. Pieliku klāt skābētus kāpostus, un ēdu nost. Un šķīvis tik ļoti iesmaržojās pēc Lidiņa. Jā, pēc tā paša Ķirsona kunga "Lido". :D Visu vakaru mocījos pārmetumos, ka šodien neaizgāju skriet. Bet nejutos gana labi, lai skrietu - par maz miega ir bijis acīmredzot. Tad, pēc vakariņām, atčuhnījos, ka man pastā ir sūtījums no e-veikala (Iittala visu janvāri bija jēdzīga izpārdošana, šo to pasūtīju; lepns kā pāvs, jo izdevās visu check-out procesu somu valodā paveikt). Domāju - hmmm...diez līdz cikiem pasta punkts strādā? Liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka līdz pusnaktij. "Nu, kāreiz", nodomāju es, jo līdz pastam savas 15 min. jāiet, bet kuņģis pēc Lidiņa deja vu mazliet spiež (tad jau viss bija kā pienākas). :) Tiklīdz izgāju laukā, tā sirdsapziņas pārmetumi pārgāja - uz ielām tik slidens, ka šodien skriešana tāpat nebūtu iespējama. Pa ceļam, slidinoties kā riktīga utka, pie sevis nodomāju: "Īsto dienu izdomāju iet pakaļ, traukiem". Ar daiļslidotāja grāciju atstiepu traukus mājās, sāku izpakot. Un sapratu, ka manas somu valodas zināšanas mani šoreiz pamatīgi pievīla :D Skaistie Iittala šķīvji, ko biju noskatījis, izrādījās sienas dekors... :D A bit overconfident... 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…