* Janvāra pēdējā nedēļā kļūst patīkami no rīta iet uz darbu - par spīti tam, ka lielākoties ir nomācies, jau kļūst gaišs. Saullēkts jau 8.38, gaišs jau kļūst labu laiku pirms tam. Varēt teikt, ka mūžīgās tumsas periods izturēts. Pa gaismu uz darbu nebiju nācis nu jau kādu laiku. Izdomāju, ka laikam tagad nedaudz "jāpabīda" savas darba stundas uz vēlāku, lai vismaz no rīta redzētu dienas gaismu. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne no rīta, ne vakarā tā īsti gaismu neieraugu. Skatos gan, ka jau pēc 2 nedēļām dienasgaisma būs "sastopama" arī ap pieciem.
* Nākamnedēļ mans pirmais atvaļinājums no Somijas. Jā, vairāk pat nevis no darba, bet no Somijas. Ziemeļ-Itālijas kalni un saule šobrīd ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Lai arī pagājuši tik 5 mēneši kopš iepriekšējā atvaļinājuma, šobrīd šķiet, ka vajag vismaz dažas dienas, lai...hmm. Nomainītu vidi. Ne jau tas, ka būtu šausmīgi emocionāli noguris vai stresa pārņemts. Nebūt ne. Šobrīd vienkārši gribas nomainīt vidi, redzēt citu ainavu, elpot savādāku gaisu un dzirdēt citas skaņas. It kā braucu slēpot, bet pēc būtības "slēpošanas" elements man šoreiz nav tik svarīgs.
* Jautājums ofisa darbiniekiem: Jums ir gadījies tā, ka izmaināt sava ofisa krēsla "regulējumus", bet pēc tam nekādīgi nevar atrast to īsto? Es pirms divās nedēļām nejauši sačakarēju "regulējumus", tagad katru dienu pa 5x mainu, jo šķiet, ka joprojām nav īstais... Iepriekšējā darba vietā reiz arī šādi divus mēnešus turp-atpakaļ dzenāju.
* Pirms sezonas domāju, ka Helsinkos vajadzētu aiziet uz spēli, kad Rīgas "Dinamo" spēlēs. Fun-fact: Rīgas "Dinamo" piektdienā Helsinkos spēlēja pret Helsinku "Jokerit". Es biju Rīgā. Atbildes spēle notika Rīgā pēc divām dienām. Es biju Helsinkos. :)
* Svētdien vakarā devos savā iknedēļas ceļojumā no RIX uz HEL. Ieejot lidostā nu jau ierastais skats, pa tax-free zonu skraidelē daudz pusaudžu sporta formās - tātad manējie "kolēģi". Pēdējā laikā ierasts, ka svētdienā uzreiz vairākas Somu bērnu sporta komandas ceļo mājup. Šoreiz situācija pavisam messy sanāca. Geits B10, kas nozīmē, ka vedīs ar autobusu, kas nedaudz izbrīnīja zinot to, ka jālido ar B737. Ok, sakāpām 3 busos, aizbraucām uz tālo lidostas galu sakāpām lidmašīnā. Tad izrādījās, ka avārijas izeju rindā sasēdināti bērni, kuriem nav 15... tad neliels vingrinājums ar pārsēšanos. Tad, paziņojums, ka tehnisku iemeslu dēļ, lidmašīna nekur šodien nedosies. Jāpārsēžas uz citu lidmašīnu. Pirms paziņojuma, aiz nekā darīt spēlējos ar mobilā telefona fotokameru, nobildējot pretī stāvošo lidmašīnu (bilde zemāk). Krāmējamies laukā no lidmašīnas, braucam ar autobusu atpakaļ uz terminālu. Gaidām. Kāpjam autobusā. Braucam atpakaļ uz lidmašīnu. Tā arī domāju - tā pati blakus lidmašīna, ko brīdi iepriekš nobildēju. Bet šoreiz jāuzteic RIX lidostas ground crew un AirBaltic operativitāti. Faktiski galamērķī ieradāmies vien stundu vēlāk nekā plānots/parasti.
* Nākamajā dienā pēc lidojumu epopejas, vakarā atvilkos mājās pavisam beigts. Darbā negaidīti (surprise, surprise) pieauga darba apjoms n-tās reizes. Kā jau daudziem darbiem tas ir raksturīgi - arī man relatīva miera periodi mijas ar "eksplozijām". Manā gadījumā "eksplozija" parasti iekrīt uz atvaļinājumu - tā arī ir šoreiz. Tad nu šonedēļ nedaudz "jāpahā". Bet ne par to stāsts. Atvilkos mājās, pirmo reizi kopš esmu Helsinkos, uzcepu kartupeļus ar cīsiņiem. Pieliku klāt skābētus kāpostus, un ēdu nost. Un šķīvis tik ļoti iesmaržojās pēc Lidiņa. Jā, pēc tā paša Ķirsona kunga "Lido". :D Visu vakaru mocījos pārmetumos, ka šodien neaizgāju skriet. Bet nejutos gana labi, lai skrietu - par maz miega ir bijis acīmredzot. Tad, pēc vakariņām, atčuhnījos, ka man pastā ir sūtījums no e-veikala (Iittala visu janvāri bija jēdzīga izpārdošana, šo to pasūtīju; lepns kā pāvs, jo izdevās visu check-out procesu somu valodā paveikt). Domāju - hmmm...diez līdz cikiem pasta punkts strādā? Liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka līdz pusnaktij. "Nu, kāreiz", nodomāju es, jo līdz pastam savas 15 min. jāiet, bet kuņģis pēc Lidiņa deja vu mazliet spiež (tad jau viss bija kā pienākas). :) Tiklīdz izgāju laukā, tā sirdsapziņas pārmetumi pārgāja - uz ielām tik slidens, ka šodien skriešana tāpat nebūtu iespējama. Pa ceļam, slidinoties kā riktīga utka, pie sevis nodomāju: "Īsto dienu izdomāju iet pakaļ, traukiem". Ar daiļslidotāja grāciju atstiepu traukus mājās, sāku izpakot. Un sapratu, ka manas somu valodas zināšanas mani šoreiz pamatīgi pievīla :D Skaistie Iittala šķīvji, ko biju noskatījis, izrādījās sienas dekors... :D A bit overconfident...
Komentāri
Ierakstīt komentāru