Pāriet uz galveno saturu

Rix - Hel - Rix(6): negaidītais sienas dekors

* Janvāra pēdējā nedēļā kļūst patīkami no rīta iet uz darbu - par spīti tam, ka lielākoties ir nomācies, jau kļūst gaišs. Saullēkts jau 8.38, gaišs jau kļūst labu laiku pirms tam. Varēt teikt, ka mūžīgās tumsas periods izturēts. Pa gaismu uz darbu nebiju nācis nu jau kādu laiku. Izdomāju, ka laikam tagad nedaudz "jāpabīda" savas darba stundas uz vēlāku, lai vismaz no rīta redzētu dienas gaismu. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne no rīta, ne vakarā tā īsti gaismu neieraugu. Skatos gan, ka jau pēc 2 nedēļām dienasgaisma būs "sastopama" arī ap pieciem.
* Nākamnedēļ mans pirmais atvaļinājums no Somijas. Jā, vairāk pat nevis no darba, bet no Somijas. Ziemeļ-Itālijas kalni un saule šobrīd ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Lai arī pagājuši tik 5 mēneši kopš iepriekšējā atvaļinājuma, šobrīd šķiet, ka vajag vismaz dažas dienas, lai...hmm. Nomainītu vidi. Ne jau tas, ka būtu šausmīgi emocionāli noguris vai stresa pārņemts. Nebūt ne. Šobrīd vienkārši gribas nomainīt vidi, redzēt citu ainavu, elpot savādāku gaisu un dzirdēt citas skaņas. It kā braucu slēpot, bet pēc būtības "slēpošanas" elements man šoreiz nav tik svarīgs.
* Jautājums ofisa darbiniekiem: Jums ir gadījies tā, ka izmaināt sava ofisa krēsla "regulējumus", bet pēc tam nekādīgi nevar atrast to īsto? Es pirms divās nedēļām nejauši sačakarēju "regulējumus", tagad katru dienu pa 5x mainu, jo šķiet, ka joprojām nav īstais... Iepriekšējā darba vietā reiz arī šādi divus mēnešus turp-atpakaļ dzenāju.
* Pirms sezonas domāju, ka Helsinkos vajadzētu aiziet uz spēli, kad Rīgas "Dinamo" spēlēs. Fun-fact: Rīgas "Dinamo" piektdienā Helsinkos spēlēja pret Helsinku "Jokerit". Es biju Rīgā. Atbildes spēle notika Rīgā pēc divām dienām. Es biju Helsinkos. :)
* Svētdien vakarā devos savā iknedēļas ceļojumā no RIX uz HEL. Ieejot lidostā nu jau ierastais skats, pa tax-free zonu skraidelē daudz pusaudžu sporta formās - tātad manējie "kolēģi". Pēdējā laikā ierasts, ka svētdienā uzreiz vairākas Somu bērnu sporta komandas ceļo mājup. Šoreiz situācija pavisam messy sanāca. Geits B10, kas nozīmē, ka vedīs ar autobusu, kas nedaudz izbrīnīja zinot to, ka jālido ar B737. Ok, sakāpām 3 busos, aizbraucām uz tālo lidostas galu sakāpām lidmašīnā. Tad izrādījās, ka avārijas izeju rindā sasēdināti bērni, kuriem nav 15... tad neliels vingrinājums ar pārsēšanos. Tad, paziņojums, ka tehnisku iemeslu dēļ, lidmašīna nekur šodien nedosies. Jāpārsēžas uz citu lidmašīnu. Pirms paziņojuma, aiz nekā darīt spēlējos ar mobilā telefona fotokameru, nobildējot pretī stāvošo lidmašīnu (bilde zemāk). Krāmējamies laukā no lidmašīnas, braucam ar autobusu atpakaļ uz terminālu. Gaidām. Kāpjam autobusā. Braucam atpakaļ uz lidmašīnu. Tā arī domāju - tā pati blakus lidmašīna, ko brīdi iepriekš nobildēju. Bet šoreiz jāuzteic RIX lidostas ground crew un AirBaltic operativitāti. Faktiski galamērķī ieradāmies vien stundu vēlāk nekā plānots/parasti.
* Nākamajā dienā pēc lidojumu epopejas, vakarā atvilkos mājās pavisam beigts. Darbā negaidīti (surprise, surprise) pieauga darba apjoms n-tās reizes. Kā jau daudziem darbiem tas ir raksturīgi - arī man relatīva miera periodi mijas ar "eksplozijām". Manā gadījumā "eksplozija" parasti iekrīt uz atvaļinājumu - tā arī ir šoreiz. Tad nu šonedēļ nedaudz "jāpahā". Bet ne par to stāsts. Atvilkos mājās, pirmo reizi kopš esmu Helsinkos, uzcepu kartupeļus ar cīsiņiem. Pieliku klāt skābētus kāpostus, un ēdu nost. Un šķīvis tik ļoti iesmaržojās pēc Lidiņa. Jā, pēc tā paša Ķirsona kunga "Lido". :D Visu vakaru mocījos pārmetumos, ka šodien neaizgāju skriet. Bet nejutos gana labi, lai skrietu - par maz miega ir bijis acīmredzot. Tad, pēc vakariņām, atčuhnījos, ka man pastā ir sūtījums no e-veikala (Iittala visu janvāri bija jēdzīga izpārdošana, šo to pasūtīju; lepns kā pāvs, jo izdevās visu check-out procesu somu valodā paveikt). Domāju - hmmm...diez līdz cikiem pasta punkts strādā? Liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka līdz pusnaktij. "Nu, kāreiz", nodomāju es, jo līdz pastam savas 15 min. jāiet, bet kuņģis pēc Lidiņa deja vu mazliet spiež (tad jau viss bija kā pienākas). :) Tiklīdz izgāju laukā, tā sirdsapziņas pārmetumi pārgāja - uz ielām tik slidens, ka šodien skriešana tāpat nebūtu iespējama. Pa ceļam, slidinoties kā riktīga utka, pie sevis nodomāju: "Īsto dienu izdomāju iet pakaļ, traukiem". Ar daiļslidotāja grāciju atstiepu traukus mājās, sāku izpakot. Un sapratu, ka manas somu valodas zināšanas mani šoreiz pamatīgi pievīla :D Skaistie Iittala šķīvji, ko biju noskatījis, izrādījās sienas dekors... :D A bit overconfident... 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris