Pāriet uz galveno saturu

Iespēju paradokss, jeb prokrastinācijas aizstāvības runa

Pēdējā laikā aizdomājos par fenomenu, kuram es dotu nosaukumu “iespēju paradokss”. Gan jau profesionāļiem šis paradokss kaut kā ir nodefinēts, bet slinkums meklēt. Tas ir, kad rīcības iespēju ir tieši tik daudz, ka apjūc starp tām un tā vietā dari kaut ko pilnīgi citu, bieži - neracionālu. Vieniem tas ir “kaķu video”, citam “meksikāņu seriāla” skatīšanās, vēl citam politisko debašu skatīšanās utt.
Pēdējā laikā, arī es esmu saskāries ar šo situāciju. Atnākot mājās, no darba it kā salīdzinoši daudz brīva laika, ko veltīt sevis izglītošanai, jaunu prasmju attīstībai, sportošanai utt. It kā varētu palasīt žurnālu, ko abonēju (bet neesmu pat attaisījis iepriekšējo 2-3 mēnešu numurus). Vai varētu palasīt kādu no nopirktajām grāmatām, kas mani tik ļoti uzrunāja pirkšanas brīdī un joprojām ļoti interesē, kas tad tajās rakstīts (stāv grāmatu plauktā, putekļu kārtiņa 2mm). Vai varētu pabeigt klausītos Gordon Ramsay kulinārijas kursu, ko iesāku kaut kad pagājušajā mēnesī (paliku pie vistu atkaulošanas). Vai pamācīties somu valodu, vai palasīt kaut ko savas jaunās darba vietas vajadzībām, vai izpētīt nākamā ceļojuma iespējas vai doties paskriet, vai…vai…vai… Visu šo iespēju rezultātā dažreiz tiešām “uzkaros” un neizdaru ne vienu no minētajām lietām, bet pēkšņi aizeju pa alternatīvo taku, kas noteikti nav starp manām iepriekš definētajām prioritātēm (ieslēdzu filmu).
Pie vainas varētu būt vienkārša prokrastinācija, bet es teiktu, ka ir nedaudz sarežģītāk. Ar vienkāršas prokrastinācijas pārvarēšanu man nekad nav bijis jāpiepūlas.
Eksplozīvā tehnoloģiskā attīstība pēdējās desmitgades laikā ir radījusi tik daudz iespēju, par kurām agrāk pat iedomāties nevarēja, ka Tu sāc arvien vairāk apzināties - iespēju ir tik daudz, bet laika maz. Bet interesanti ir tas, ka tad, kad Tev iespēju ir tik daudz, ka nākas izvēlēties, Tu izvēlies kaut ko citu - prokrastinējošu. Visticamāk, tas saistīts ar to, ka ir jāizvēlas. Jebkura izvēlēšanās ir smadzeņu piepūlēšana. Bet cilvēks pēc dabas ir būtne, kas izvairīsies no liekas domāšanas, ja tā var tikt uz priekšu. Attiecīgi, arī gadījumā, ja iespēju ir pārāk daudz un izvēle kļūst sarežģīta, cilvēks var “aiziet pa vieglāko taciņu”.
Labā ziņa – šī paradoksa pārvarēšana ir salīdzinoši vienkārša - plāno savu brīvo laiku, jau iepriekš. Ieplāno, kad lasīsi grāmatu, kad mācīsies valodu, kad kulināriju utt. Bet jebkurā gadījumā jāapzinās arī tas, ka visas pasaules zināšanas neiemācīsies, un ir jāatrod tas smalkais balanss starp zināšanām, kas ir noderīgas, bet varbūt tieši Tev ne tik interesantas (manā gadījumā finanšu analīze) un zināšanām, kas ir interesantas, bet mazāk noderīgas karjerai, ģimenei Tev pašam (somu valoda).
Šajā gadījumā situāciju sarežģī apstāklis, ka interneta revolūcija ir absolūti nobrucinājusi jebkādas pastāvošās sienas zināšanu apguvē. Tas informācijas apjoms, pie kura pat par brīvu mūsdienās piekļūt ir prātam neaptverams. Kaut vai tikai apskatot bezmaksas tiešsaistes izglītošanās vietnes (kā Coursera, edX, MIT un citas, daži šajā listē), iespējas ir bezgalīgas un noteikti pārāk daudz vienai dzīvei. Un tieši pēdējā frāze dažreiz “nokauj” vēlmi kaut ko darīt.
Pēdējā laikā pats jūtos tā, ka esmu pazaudējis to balansu starp daudzajām izvēlēm. No vienas puses, gribas veikt izvēles, kas ir racionālas un ilgtermiņā vērtīgas, bet no otras puses – fonā visu laiku ir domas, ka: “Vajadzētu vēl programmēšanu pamācīties, vēl Zviedru valoda noderētu, franču virtuves 5 pamatmērču gatavošanas prakse jāattīsta, jāatrod lielisks nākamā ceļojuma galamērķis, jāpalasa par siltumsūkņu uzbūvi, jāizpēta SDG tirgu Baltijas Jūras reģionā un...un...un...”.
Izklausās pēc “vāveres riteņa”, vai ne? Mazliet... gandrīz vai brīžiem liekas, ka iespēju ir par daudz. Bet tad atkal liekas fantastiski – mūsdienās Tu faktiski vari apgūt ko vien vēlies un kļūt par ko vien vēlies. Vajadzīga tik izvēle, uzcītība un mērķtiecība.

Ok, atpakaļ pie Gordon Ramsay un vistas. Un D.Rodrik “Straight Talk on Trade

Pavasaris gaisā, ziema ūdenī... Lauttasaari, Helsinki, 18.03.2018.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…