Pāriet uz galveno saturu

Komandējumu romantika

Mani joprojām izbrīna neviltotā cilvēku reakcija: “O, forši, Tev bieži jābraukā komandējumos - redzi foršas vietas, satiec foršus cilvēkus un tā…”.
Es domāju, ka tālākais teksts ir ļoti labi pazīstams lielākai daļai biežo komandējumu cilvēkiem (iedvesmu smēlos vienā no saviem pagājušās nedēļas komandējumiem, un ceļojumos no “savas iepriekšējās dzīves”):
* Rīt jābrauc komandējumā. Zinot to, ka nākamajā dienā jāceļas agri, mēģini iepriekšējo dienu saplānot tā, lai varētu agri aiziet gulēt. Faktiski jau šodien celies agrāk, lai vakarā varētu arī tikt gultā agrāk. To arī izdodas izdarīt, tik iemigt ātrāk nesanāk.
* Vakarā centies sakārtot visas mantas, kas jāņem līdzi, tā, lai no rīta būtu jāpatērē minimāli daudz laika un domāšanas.
* Celies 4:43, lai paspētu uz lidojumu. Kāpēc 4:43? Jo taksis ir 5:00, un Tava iepriekš saplānotā mantu atrašanās vieta ļauj iztikt ar 17 minūtēm ciklā gulta - nomazgāties - saģērbties - paņemt mantas - taksis.
 * Obviously, brokastis ieēst tādā agrumā nevari. Aizmiegojies atbrauc uz lidostu, automātiski pusmiega stāvoklī izej caur drošības kontrolei. Pirms tam gan kārtīgi analizējot, pie kura drošības pārbaudes “galda” redzami tādai paši ceļotāji kā Tu, t.i. tie, kas ātri tiks galā ar šo procesu. General rule of thumb - vecāki cilvēki un ceļotāji ar bērniem caur security checkam tiks cauri ievērojami lēnāk. Joprojām ēst īsti negribās, bet kaut kas ir jāēd, jo nezini, kad būs nākamā iespēja. Ēd visticamāk ne pārāk labu kruasānu un dzer pirmo no daudzajām dienas kafijām.
* Lidmašīnā gribas gulēt. Bet vēl jāgatavojas “mītiņam” + tas, ka Tu esi komandējumā nemazina Tavu darbu plūsmu tur atpakaļ, ofisā. Lai arī lidojums ar lidmašīnu joprojām ir satraucošs, esi spējīgs “pacelties tam pāri” - ievēro detaļas, ko agrāk nemanīji. Satraukušos pasažieri sev blakus, stjuarti, kurai šis ir viens no pirmajiem lidojumiem un viņas pamācošo pieredzējušo kolēģi, lidmašīnas modeli (īpašiem frīkiem - reģistrācijas numuru), piepildījumu, bagāžas daudzumu utt. Pamani arī biznesmeni, kas jau ir “nākamajā līmenī” - ar noise cancelling headset un absolūtu intereses trūkumu par apkārt notiekošo.
* Tiklīdz lidmašīna nolaižas, sākas skriešana - visbiežāk savā galamērķi esi 08:00-09:00 - priekšā aktīva diena līdz plkst. 16:00-18:00, kad sākas virzība pretējā virzienā.
* Aktīvi “mītiņojies”, paralēli atbildot uz darba e-pastiem un visiem tiem, kas pēkšņi ir pamanījuši Tavu prombūtni, un kuriem obligāti TIEŠI ŠODIEN un TIEŠI TAGAD Tevi pēkšņi vajag. Pirms tam mēnesi neviens nav licies ne zinis, un Tu lieliski apzinies, ka arī sākot ar rītdienu, nevienam Tevi nevajadzēs. Šefs e-pastā piedāvā šodien aiziet pusdienās - pirmo reizi ever. Atbildi arī uz šiem requestiem.
* Ja paveicās, tiec īsās pusdienās. Ņemot vērā, ka neko apkārt nepazīsti, laika nav, un viss fckng dārgs, tāpat visas opcijas nokonverģē uz labākajā gadījumā bageti ar kafiju. Ja ļoti paveicas, mītiņā ir ēdamais.

* Kad mītiņš beidzas (vai arī vēl nebeidzas, bet Tev vienalga jāskrien, lai paspētu uz lidmašīnu) sākas ceļojums atpakaļ. Pa takša/vilciena/autobusa logu redzi _________(brīva vieta Jūsu apskates objektam), ko vienmēr esi vēlējies apskatīt tuvumā. Redzi priecīgus cilvēkus ielu kafejnīcās baudām sauli un pavasari/vasaru. Tu brauc uz lidostu.
* Esi, protams, kļūdījies ar apģērba izvēli. Braucot uz lidostu no rīta ārā bija -4°C, galamērķī pa dienu ir +20°C. Tavas jaunās/sen nenēsātās kurpes ir uzberzušas tulznu. Ziemas/rudens jaka jāstiepj rokās vai jāliek mugursomā, kur jau priekšā ir portatīvais dators, kas lai arī sver tik 2.3kg, Tavus plecus pa dienu ir nospiedis tā, it ka Tu būtu šerpa Himalaju ekspedīcijā.
* Kavē uz lidostu. Meklējot veidu, kā nopirkt vilciena biļeti, aiziet vajadzīgais vilciens. Gaidi 17 minūtes nākamo. Kāp iekšā - pilns. Sēdēt nav kur, kājas smeldz, soļu skaitītājs rāda 18k. Kas ir ok ikdienā, bet ne uzvalka kurpēs.
* Atbrauc uz lidostu, līdz iekāpšanas sākumam atlikušas 23 minūtes. Skrien cauri drošības kontrolei, steigā pako vaļā somu un meklē fcking šķidrumu maisiņu. Priekšā tantiņa lēnā garā polietilēna maisiņā kārto savas lūpukrāsas. Tad viņa atceras, ka kaklarota jānoņem. Tad ir liels pārsteigums un skaidrošanās par līdzi paņemto ūdens pudeli. Zobu pastu. Šampūnu. 8 minūtes līdz iekāpšanai.
* Izej caur drošības kontrolei. Meklē vajadzīgo geitu. Protams, tālākais lidostas stūris. Skrien. Aizelsies, nosvīdis atskrien pie geita. Cilvēku nav - visi sakāpuši jau? Kur “putns”? Nē. “Flight delayed”. Fck. Torčī lidostā, lidojums pārcelts uz nenoteiktu laiku. Saproti, ka mierīgi varēji piestāt pilsētā, apskatīt ko vien vēlies, paēst, iedzert mierīgi kafiju. Tā vietā lidostā ar “izmaksu minimizācijas funkciju” meklē ēdienu. Varētu pastrādāt, lai laiku pavadītu lietderīgi, bet garā diena liek par sevi manīt. Dators arī izlādējies, jo lai ietaupītu somas svaru, lādētāju atstāji mājās.
* Lidmašīna ir klāt. Lido atpakaļ. Taksis/vilciens/autobuss. 1:00 naktī, mājas. Gribas gulēt, rīt 8:00 jau mītiņš darbā. Guli gultā - aizmigt nevar. Fck.

Kārtējais agrais rīts Vantaa (Helsinku) lidostā

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls