Pāriet uz galveno saturu

Komandējumu romantika

Mani joprojām izbrīna neviltotā cilvēku reakcija: “O, forši, Tev bieži jābraukā komandējumos - redzi foršas vietas, satiec foršus cilvēkus un tā…”.
Es domāju, ka tālākais teksts ir ļoti labi pazīstams lielākai daļai biežo komandējumu cilvēkiem (iedvesmu smēlos vienā no saviem pagājušās nedēļas komandējumiem, un ceļojumos no “savas iepriekšējās dzīves”):
* Rīt jābrauc komandējumā. Zinot to, ka nākamajā dienā jāceļas agri, mēģini iepriekšējo dienu saplānot tā, lai varētu agri aiziet gulēt. Faktiski jau šodien celies agrāk, lai vakarā varētu arī tikt gultā agrāk. To arī izdodas izdarīt, tik iemigt ātrāk nesanāk.
* Vakarā centies sakārtot visas mantas, kas jāņem līdzi, tā, lai no rīta būtu jāpatērē minimāli daudz laika un domāšanas.
* Celies 4:43, lai paspētu uz lidojumu. Kāpēc 4:43? Jo taksis ir 5:00, un Tava iepriekš saplānotā mantu atrašanās vieta ļauj iztikt ar 17 minūtēm ciklā gulta - nomazgāties - saģērbties - paņemt mantas - taksis.
 * Obviously, brokastis ieēst tādā agrumā nevari. Aizmiegojies atbrauc uz lidostu, automātiski pusmiega stāvoklī izej caur drošības kontrolei. Pirms tam gan kārtīgi analizējot, pie kura drošības pārbaudes “galda” redzami tādai paši ceļotāji kā Tu, t.i. tie, kas ātri tiks galā ar šo procesu. General rule of thumb - vecāki cilvēki un ceļotāji ar bērniem caur security checkam tiks cauri ievērojami lēnāk. Joprojām ēst īsti negribās, bet kaut kas ir jāēd, jo nezini, kad būs nākamā iespēja. Ēd visticamāk ne pārāk labu kruasānu un dzer pirmo no daudzajām dienas kafijām.
* Lidmašīnā gribas gulēt. Bet vēl jāgatavojas “mītiņam” + tas, ka Tu esi komandējumā nemazina Tavu darbu plūsmu tur atpakaļ, ofisā. Lai arī lidojums ar lidmašīnu joprojām ir satraucošs, esi spējīgs “pacelties tam pāri” - ievēro detaļas, ko agrāk nemanīji. Satraukušos pasažieri sev blakus, stjuarti, kurai šis ir viens no pirmajiem lidojumiem un viņas pamācošo pieredzējušo kolēģi, lidmašīnas modeli (īpašiem frīkiem - reģistrācijas numuru), piepildījumu, bagāžas daudzumu utt. Pamani arī biznesmeni, kas jau ir “nākamajā līmenī” - ar noise cancelling headset un absolūtu intereses trūkumu par apkārt notiekošo.
* Tiklīdz lidmašīna nolaižas, sākas skriešana - visbiežāk savā galamērķi esi 08:00-09:00 - priekšā aktīva diena līdz plkst. 16:00-18:00, kad sākas virzība pretējā virzienā.
* Aktīvi “mītiņojies”, paralēli atbildot uz darba e-pastiem un visiem tiem, kas pēkšņi ir pamanījuši Tavu prombūtni, un kuriem obligāti TIEŠI ŠODIEN un TIEŠI TAGAD Tevi pēkšņi vajag. Pirms tam mēnesi neviens nav licies ne zinis, un Tu lieliski apzinies, ka arī sākot ar rītdienu, nevienam Tevi nevajadzēs. Šefs e-pastā piedāvā šodien aiziet pusdienās - pirmo reizi ever. Atbildi arī uz šiem requestiem.
* Ja paveicās, tiec īsās pusdienās. Ņemot vērā, ka neko apkārt nepazīsti, laika nav, un viss fckng dārgs, tāpat visas opcijas nokonverģē uz labākajā gadījumā bageti ar kafiju. Ja ļoti paveicas, mītiņā ir ēdamais.

* Kad mītiņš beidzas (vai arī vēl nebeidzas, bet Tev vienalga jāskrien, lai paspētu uz lidmašīnu) sākas ceļojums atpakaļ. Pa takša/vilciena/autobusa logu redzi _________(brīva vieta Jūsu apskates objektam), ko vienmēr esi vēlējies apskatīt tuvumā. Redzi priecīgus cilvēkus ielu kafejnīcās baudām sauli un pavasari/vasaru. Tu brauc uz lidostu.
* Esi, protams, kļūdījies ar apģērba izvēli. Braucot uz lidostu no rīta ārā bija -4°C, galamērķī pa dienu ir +20°C. Tavas jaunās/sen nenēsātās kurpes ir uzberzušas tulznu. Ziemas/rudens jaka jāstiepj rokās vai jāliek mugursomā, kur jau priekšā ir portatīvais dators, kas lai arī sver tik 2.3kg, Tavus plecus pa dienu ir nospiedis tā, it ka Tu būtu šerpa Himalaju ekspedīcijā.
* Kavē uz lidostu. Meklējot veidu, kā nopirkt vilciena biļeti, aiziet vajadzīgais vilciens. Gaidi 17 minūtes nākamo. Kāp iekšā - pilns. Sēdēt nav kur, kājas smeldz, soļu skaitītājs rāda 18k. Kas ir ok ikdienā, bet ne uzvalka kurpēs.
* Atbrauc uz lidostu, līdz iekāpšanas sākumam atlikušas 23 minūtes. Skrien cauri drošības kontrolei, steigā pako vaļā somu un meklē fcking šķidrumu maisiņu. Priekšā tantiņa lēnā garā polietilēna maisiņā kārto savas lūpukrāsas. Tad viņa atceras, ka kaklarota jānoņem. Tad ir liels pārsteigums un skaidrošanās par līdzi paņemto ūdens pudeli. Zobu pastu. Šampūnu. 8 minūtes līdz iekāpšanai.
* Izej caur drošības kontrolei. Meklē vajadzīgo geitu. Protams, tālākais lidostas stūris. Skrien. Aizelsies, nosvīdis atskrien pie geita. Cilvēku nav - visi sakāpuši jau? Kur “putns”? Nē. “Flight delayed”. Fck. Torčī lidostā, lidojums pārcelts uz nenoteiktu laiku. Saproti, ka mierīgi varēji piestāt pilsētā, apskatīt ko vien vēlies, paēst, iedzert mierīgi kafiju. Tā vietā lidostā ar “izmaksu minimizācijas funkciju” meklē ēdienu. Varētu pastrādāt, lai laiku pavadītu lietderīgi, bet garā diena liek par sevi manīt. Dators arī izlādējies, jo lai ietaupītu somas svaru, lādētāju atstāji mājās.
* Lidmašīna ir klāt. Lido atpakaļ. Taksis/vilciens/autobuss. 1:00 naktī, mājas. Gribas gulēt, rīt 8:00 jau mītiņš darbā. Guli gultā - aizmigt nevar. Fck.

Kārtējais agrais rīts Vantaa (Helsinku) lidostā

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…