Pāriet uz galveno saturu

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Skats no LV vēstniecības Somijā.
Jeb pēc būtības skats no LV uz FI.
Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”. Skolas gados vēstures mācībās pārsvarā Somija “pazuda” aiz Zviedrijas un Krievijas savstarpējās attiecību skaidrošanas, bet vēlāk par Somiju zināju vien dažas tipiskas klišejas - labi rallija un F1 braucēji, šķēpmetēji. “Nokia”, “Niknie putni”, “Fiskars”. Lācenes, ziemeļbrieži, Lapzeme, skaista daba. “Baby-box”, attīstīta izglītības sistēma utt. Starp citu - par klišējām runājot. Es nezinu no kurienes ir iesakņojies uzskats par somu-dzērāju. Latvijā dzīvojot, laiku pa laikam saskāros ar šiem stereotipiskajiem jociņiem. Realitāte ir tāda, ka kopš dzīvoju šeit neesmu redzējis nekādu pārmērīgu dzeršanu, pļēgurošanu, agresīvus apreibušus jauniešus utt. - jeb to, ko LV uz ielām redz vai katru dienu. Un patiešām - tās retās reizes, kad kaut kur esmu bāros/restorānos/pasākumos - tipiskais soms dzer ar mēru, kļūst jautrs un atbrīvots nevis agresīvs, un laicīgi izvēlas doties mājās. Jā, iespējams, tas ir saistīts ar augstajām alkohola cenām, bet tad atkal, ņemot vērā pirktspēju, alkohola pieejamība nav sliktāka kā Latvijā… Bet nu - atpakaļ pie temata.
Tagad, padzīvojot Somijā un jau nedaudz iepazīstot vietējo kultūru, mana perspektīva un uzskatu sistēma par Somiju, protams, mainās. Lai arī Somijas un Latvijas sociālekonomiskais stāvoklis ir gana atšķirīgs, kopumā ir vairāk kopīga nekā atšķirīga. Jāsāk ar vēsturi un valodu. Somija tikko nosvinēja savu 100-gadi (starp citu - gana piezemēti, bez liekām ārišķībām, ar vien ļoti simbolisku salūtu, bet gana lielu sabiedrības kopības sajūtu), tāpat kā Latvijai pirms tam nācās samierināties ar apkārt esošo lielvaru teritoriālajām ambīcijām. Un lai arī varētu likties, ka somu valoda no Latviešu valodas ir tikpat tāla kā persiešu valoda, tā gluži vis nav. Pat it kā pilnīgi citas saimes valodā - somu valodā ir atrodamas līdzības latviešu valodai. Tā vārdi “laiva” (prāmis), “maja” (ēka), “amatti” (amats), “torni” (tornis), “maksaa” (maksāt), “seina” (siena), “maalee” (mālēt/krāsot) u.c. vārdi latviski domājošajai būtnei ir viegli atpazīstami. Un cilvēki. Tagad redzu to, ka vidējais latvietis (lai cik abstrakts ir šis jēdziens) ir drīzāk līdzīgs somam nevis lietuvietim visās izpausmēs - ikdienišķajā piezemētībā, nesavtīgajā strādīgumā un visbeidzot - domāšanā un pasaules uztverē.

Pēdējo desmitgadi strādājot kā makroekonomistam Latvijā, es laiku pa laiku grimu pārdomās - kur tad ir Latvijas vieta. Ne tik daudz ģeogrāfiski, cik kultūras, valodas, tradīciju un visbeidzot - domāšanas veida ziņā. Līdz šim domāju, ka virzība uz Rietumeiropas modeli ir pareiza (nespēju atrast šeit pareizāku vārdu), bet šobrīd jūtu, ka virzība uz tā saucamo Ziemeļvalstu modeli tomēr iespējams būtu reālāka un vēlamāka. Īpaši aktuāla šī tēma man kļuva tagad, 2018.gada rudenī, kad Saeimas vēlēšanu gaisotnē vairākas politiskās partijas atsaucās uz mistisko Ziemeļvalstu modeli visbiežāk ar to saprotot nodokļu politikas progresivitāti un relatīvo augsto nodokļu slogu, kas ļauj valsti sniegt relatīvi lielu pakalpojumu grozu veselības aprūpē, izglītība u.c. jomās. Tomēr koncepts “Ziemeļvalstu modelis” ir daudz plašāks…un galvenokārt tas saistās ar domāšanu. Ar to es domāju zināmu sociālisma konceptu sabiedrībā. Lai arī es nepavisam noteikti neesmu pilnvērtīgi integrējies Somijas sabiedrībā (un laikam arī īsti nemēģinu to izdarīt, zinot, ka došos atpakaļ uz LV), pat es jūtu to kopības sajūtu, dzīvojot vienā kultūras/tradīciju/vēstures/zināšana ziņā vienotā ģeogrāfiskajā vienībā. Lai cik dīvaini nebūtu, tādu kopības sajūtu līdz šim LV īsti neesmu jutis (ok, ja tā padomā tam ir zināmi objektīvi iemesli, bet nu vienalga šķiet nedaudz dīvaini, ka savā dzimtenē šajā ziņā jūtos sliktāk nekā ārvalstīs). Kas to nosaka? Laikam jau kopīgs mērķis dzīvot lab-i/-āk. Es pat nezinu kā lai to apraksta, bet Somijā daudz labāk ir saglabājies sociālisma gaišā puse - cilvēku brīvprātīga vēlme ikdienā sadarboties kopēja labuma vārdā. Un tas nāk dabiski, bet piespiedu mehānismiem un regulācijas. Te prasītos kāds piemērs, bet tā konkrēti pat grūti kaut ko minēt, jo velns ir detaļās un šajā gadījumā sīkumos. Vienu dienu zvana pie durvīm kaimiņš. LV gadījumā mēs tipiski pat neattaisītu durvis vaļā. Šeit attaisu un kaimiņš saka - “Es tagad dodos uz pagrabu miskasti izmest. Man viena brīva roka vēl ir - nevajag kaut ko aiznest?”. Es savā latviskajā pazemībā, nemaz nepadomājot uzreiz bliežu “nē” un atvadoties aizcērtu durvis. Tik pēc tam sāku domāt un pārgremot tikko notikušo. Citu dienu apsēžos kafejnīcā, lai padzertu tēju, gaidot uz tikšanos pēc stundas. Negaidīti kafejnīcas darbinieks man priekšā noliek pīrāga gabaliņu. Mana reakcija - “Es šo nepasūtīju”. Un ja tā padomā - gandrīz vai dusmīga/neapmierināta reakcija. Pretī es saņemu priecīguma un mierīguma pilnu “Es zinu, bet mēs drīz slēdzamies ciet uz brīvdienām, un mums būs divu dienu brīvdienas - iedomājos, ka Jums pie tējas varētu derēt pēc-pusdienas pīrāgs uz iestādes rēķina. Lai labs vakars!”. Un šādas sīkumu epizodes ir uz katra stūra, ja vien māki izkāpt no savas latvietības un tās pieņemt. Cilvēki kopīgi rūpējas par bērniem, cilvēki kopīgi organizē iepirkumus, cilvēki kopīgi organizē izklaides u.t.t. Un tam nav nekādas saistības ar politisko vai sociālo sistēmu, vismaz ne mūsdienās.
Nedaudz par dažām niansēm, kas šķir Somiju no Latvijas mūsdienās. Un ar visai lielu pārliecību varu teikt, ka šie aspekti lielā mērā nosaka arī Latvijas sociālekonomisko atpalicību no Somijas (ja neņem vērā kapitāla akumulācijas dažādās starta pozīcijas, kas, protams, ir gana objektīvs faktors).
Pirmkārt, ekonomikas un arī visas sabiedrības attīstības stūrakmenis ir produktivitātes izaugsme. Un ir visapkārt esoša apziņa par situācijas nopietnību. Somijas demogrāfiskās problēmas nav tik akūtas kā Latvijā, bet tendence tā ir pati. Somu jaunatne aizbrauc. Un nelīdz ne fakts, ka Somija ir 1.vietā Laimes indeksā, ne fakts, ka tā atzīta par vienu no pasaules ilgtspējīgākajām ekonomikām, ne arī citi “apbalvojumi”. Apziņa, ka dzīvot varēs labāk vien, ja (visa sabiedrība) strādās efektīvāk, ir iesakņojusies visos līmeņos - ekonomiskās politikas veidotāju rakstītajos plānošanas dokumentos, uzņēmumu attīstības stratēģijās un vīzijās un pat mājsaimniecību un darbaspēka rīcībā.
Otrkārt, demogrāfisko tendenču gaismā redzu, kā tiek izmantots pats galvenais resurss, kas ir pieejams ekonomikā - cilvēks, jeb no ekonomiskās perspektīvas raugoties - cilvēkkapitāls. Latvijā ir zināms jaunības kults - tiek cienītas jaunieša IT zināšanas, programmēšanas prasmes, lieliskā komunikācija, linkedin profils, fancy CV, fakts, ka cilvēks zina gana eksotiskas svešvalodas utt. Kas pēc būtības ir labi, bet…Somijā visam pāri ir cilvēcīgas īpašības, starp kurām viena no nozīmīgākajām ir pieredze. Un ne tik daudz specifiskā profesionālā pieredze, cik dzīves pieredze. Tāpēc nav nekāds brīnums, kad fiziķis kļūst par ekonomistu vai jurists kļūst par mehāniķi, un otrādi. Šobrīd pirmo reizi mūžā strādāju vidē, kad man apkārt pārsvarā ir daudz pieredzējušāki cilvēki. Un jāteic, ka tā ir nenovērtējama sajūta, kad zini, ka vari paļauties uz kolēģu zināšanu bagāžu, vēso un viedo prātu. Jā, iespējams, viņam daudzfaktoru regresija neko neizsaka, bet viņš zina kādu, kam izsaka. Jā, viņš iespējams nezina, kā Excelī uztaisīt pivot table, bet viņš zina 101 citu veidu, kā sasniegt vajadzīgo rezultātu arī bez šīm prasmēm. Un vismaz tā profesionālā vide ar ko es saskaros, no Latvijas atšķiras ar organizētību. Nav tās haotiskās skriešanas un darīšanas, bet gan viss tiek darīts saistībā ar iepriekš definētiem mērķiem, strukturēti un saprotami visiem procesā iesaistītajiem.
Treškārt, korupcija. Jeb tās nulles tolerance. Tieši tik vienkārši. Jociņus par kaut kā izkrāpšanu, nozagšanu, uzmešanu šeit vienkārši nesaprot. Nemaz nemēģiniet - nostādīsiet sevi neveiklā stāvoklī. Un tad ir nodokļi. Jā, tie ir augsti. Vēl augstāki tiem ir labi pelnošajiem. Beigu beigās vairāk nekā pusi no bruto algas nākas atstāt valstij/pašvaldībai/baznīcai/arodbiedrībai. Bet kombinācijā ar izciliem publiskajiem pakalpojumiem (sabiedriskais transports, veselība, izglītība utt.) trijstūris korupcijas intolerance - nodokļi - publiskais pakalpojums ļoti labi darbojas. Jā, protams, nav jau tā, ka viss ir izcili. Arī veselības sistēmā ir rindas uz publisko pakalpojumu tāpat kā LV, arī izglītības sistēma ir savas īpatnības (kaut vai augstskolu milzīgie konkursi).
Ceturtkārt, uz attīstību vērsta domāšana un fleksibilitāte. Šobrīd Somija, tāpat kā Skandināvijas valstis, gatavojas nākamajam lēcienam - IKT revolūcijas sniegto iespēju pilnvērtīgai izmantošanai. Nav noslēpums, ka 5G nav vairs sapņi, bet gan visai tuva realitāte. Un tā klātbūtne jau šobrīd tiek integrēta visur - viedajās mājās, pilsētās, transportā, pakalpojumos un rūpniecībā. Mana darba priekšrocība ir tāda, ka man sanāk pabraukāt pa lielo rūpniecības uzņēmumu rūpnīcām. Un es redzu to, ka viņi ir gatavi. Vai mēs esam? Nezinu, nav man viennozīmīgas atbildes. Bet Somijā redzu to, cik ļoti ātri tā spēj adaptēties pārmaiņām un jaunām iespējām. Ceru, ka kādreiz arī Latvija spēs, lai arī jāteic, ka ogļu kalni Rīgā un apaļkoksnes kalni ostās joprojām liecina par pretējo.
Piektkārt, un vismaz manā ikdienā šķiet visskaudrākā atšķirība - apziņas līmeņa atšķirība par ar vidi saistītajiem jautājumiem. Jā, Helsinku centrā vēl joprojām ir ogļu stacija. Un tā ir tur, jo īpašnieki ir investējuši tajā un vēlas atgūt savus ieguldījumus. Bet labā ziņa ir tāda, ka nevienam nav ne mazāko šaubu, ka tas nav labi, ka tā tur ir. Un es nešaubos, ka tiklīdz būs iespēja no ekonomiskā viedokļa, tā būs slēgta. Meža piesārņotājus te nesastapt. Mežā vecu riepu nebūs. Uz ielām pudeles un maisiņi nemētājas. Vides ekonomika un aprites ekonomika ir ekonomiskās politikas plānotāju ikdiena. Sabiedrība ir labi izglītota par galvenajām lokālajām un arī globālajām vides problēmām. Un šī izglītība kombinācijā ar tradīcijām (desmitgadēm piekopto dzīvesveidu) un īstenoto vides politiku panāk rezultātu - Somija ir īsteni zaļi domājoša valsts.

Te prasītos vieta nobeigumam, ieteikumi/secinājumi utt. Bet šoreiz atstāšu kā ir - sākotnēji šo rakstīju vienam žurnālam, bet tad pārdomāju un nolēmu publicēt tepat.

Komentāri

  1. Vienmēr patīk palasīt tavus rakstus, tajos ir vairāk nekā sausa analītika, paldies.
    Šoreiz neliela piebilde par valodu līdzību, šie vārdi latviešu valodā nāk no lībiešu valodas, arī liedags, selga, puisis, utt, kura ir ļoti līdzīga somu un igauņu valodai. Ja ir kāds vietvārds Vidzemē un Kurzemē, kuram nav latviska skaidrojuma, vērts pameklēt līvu valodā.

    AtbildētDzēst
  2. Amazing raksts un salīdzinājums, paldies! Manuprāt daudz patiesības un gribētu redzēt straujāku LV attīstību šādā virzienā. Man bija teiciens, ka sadarbojieties ar somiem es varu redzēt LV nākotni pēc 5 gadiem, bet es neredzu veidu, kā šo periodu saīsināt uz piemēram 2 gadiem.. Un žēl par to :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris