Pāriet uz galveno saturu

Prioritāšu maiņa

Ir seši no rīta, visi guļ. Sēžu savā šūpuļkrēslā, miegs īsti nenāk. Nevarētu teikt, ka šī ir bijusi grūta nakts, bet miega trūkums tepat vien ir. 
Aiz sienas guļ viņa, meitene, ar ko nedēļu atpakaļ saskatījāmies pirmo reizi un iemīlējāmies viens otrā acumirklī. Turklāt viņa mani atpazina uzreiz, es viņu mazliet ar'. Savādāk nemaz nevarēja būt, jo pēdējos 2-3 mēnešus ik dienu sazinājāmies, lai arī ne e-pastus, ne whatsapp bildes viens otram nesūtījām. Es viņai stāstīju cik ļoti gaidu tikšanos ar viņu, bet viņa man pretī glāstīja roku.
Cilvēki halātos teica, ka tiksimies ap janvāra beigām, bet es Polundram jau pāris mēnešus iepriekš puspajokam teicu, ka 16.-17.janvāris būs tās īstās un liktenīgās dienas. Vienkārši zināju. Un to arī katrā mūsu "komunikācijas sesijā" teicu - "Atceries, 17.datums tuvojas, pamazām sāc taisīties uz randiņu!". :) 
Tāpēc nevarētu teikt, ka biju negatavs vai pārsteigts, kad Polundrs 17.janvārī, 3os naktī paziņoja, ka ir laiks. Šī ir tā dzīves epiozde, ko laikam lielākā daļa vīriešu sagaida ar lielākām vai mazākām bažām. Arī manā gadījumā  tā bija - nevarētu teikt, ka bailes vai uztraukums ļoti liels, drīzāk saviļņojums un neziņa. Pirmajā mirklī ieslēdzās neliela panika, bet tad tā pa īstam pamodos un atcerējos, ka šis scenārijs jau n-tās reizes galvā izdomāts, viss ir saplānots, viss izlasīts, viss kārtībā. Pāris dziļas ieelpas, un aiziet uz randiņu. 
Nezinu, kā šādi randiņi tiek organizēti Latvijā (esmu tādā piedalījies, bet pasen - vēl astoņdesmitajos, turklāt citā ampluā), bet Helsinkos mūsu randiņu uzorganizēja ļoti profesionāli. Mūsu randiņa vietā uzņēma ļoti laipni, izklāstīja kas un kā tagad notiks utt. Tad vairākas stundas pārdzīvojumu un absolūtas bezpalīdzības sajūtas. Un jāteic, ka visā šajā procesā tieši tas ir visgrūtākais. Ir pierasts ikdienā rūpēties par Polundru, bet šajā gadījumā apstākļi ir tādi, ka labākais ko Tu vari darīt ir pienest ūdeni, novērst domas no sāpēm, uzmundrināt. Tik bezpalīdzīgs es sen nebiju juties.
Pēc dažām bezpalīdzības pilnām stundām un ļoti intensīva noslēguma, mēs beidzot ieraudzījām viens otru. Un man par pārsteigumu, viņas plaši atvērtās acis raudzījās tieši manējās. Un brīnījās. Sejas izteiksme bija nesajaucama ne ar ko citu - plašs izbrīns par to, kā pēkšņi viss ir izmainījies un neskaidrība par to, kas ir tas bārdainais onkulis, kas lūr virsū ar mazliet noraudātu seju un trīcošām rokām. Un, lai cik banāli tas neskanētu, šāds randiņš ir neaizmirstams. Es neesmu drošs vai savā līdzšinējā dzīvē esmu piedzīvojis ko tikpat emocionāli intensīvu. Jau pēc savām 20 minūtēm mūsu attiecības  pārgāja nākamajā stadijā - viņa gulēja man klēpī, cieši iemigusi. Un likās, ka šādi es varētu sēdēt un lūkoties viņā mūžīgi. Nākamās divas naktis pavadījām randiņvietas viesnīcā, cilvēki halātos mūs daudz konsultēja par mūsu turpmākajām attiecībām un to kā rūpēties par jauno draudzeni. Man pašam par pārsteigumu, gandrīz nebija tā neveikluma attiecībās. Likās, ka viņa ir bijusi šeit jau labu laiku. Tādēļ ņemt viņu rokās, pieskarties, runāt ar viņu - viss likās dabīgi. Uztraukumu par to kā nu tagad būs, strauji nomainīja saviļnojums par to, ka būs, turklāt būs labi. :)
Tagad jau esam mājās. Ikdiena ir mainījusies, prioritātes arī.

Komentāri

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz. Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru, pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroekon…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt.

eBay

Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas:
Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā, jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas.Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā esošu lietu…