Pāriet uz galveno saturu

Rīga, mana Rīga...

Šonedēļ, pēc gandrīz pusgada prombūtnes iegriezos Rīgā. Tā ir pirmā reize manā mūžā, kad esmu bijis prom tik ilgi. Un attiecīgi “ieslēdzas” kontrasti. Protams, ka ziņu un soc. tīklu līmenī esmu sekojis tam, kas notiek Rīgā, bet realitāte ir skaudra. Pēc pusgada dzīvojoties pārsvarā pa Ziemeļvalstīm, acīs krīt lietas, ka agrāk, dzīvojot/strādājot Rīgā ikdienā, palika nepamanītas. Pirmkārt, infrastruktūras paskats un pieejamība. Viss nobružāts, gājēju ietves bedrainas, nolupušas, ar plaisām, bet bruģētās pārsvarā sāk brukt. Protams, ir patīkami izņēmumi, bet on average… Otrkārt, dzīvojamais fonds centrā. Nolupušas, pelēkas, ārkārtīgi netīras mājas. Pat pēc gana pelēkajiem Helsinkiem, šķiet drūmi un depresīvi. Treškārt, zaļās krāsas trūkums. Par spīti tam, ka veģetācija Rīgā ir vismaz 2-3 nedēļas priekšā Helsinkiem, vienalga acīs metas tas, ka izņemot pāris pilsētas parkus, pārējā pilsēta ir asfalta un ķieģeļu pasaule. Ceturtkārt, mašīnas. Daudz mašīnu. Vienā Kr. Valdemāra ielā redzēju vairāk mašīnu nekā Helsinkos redzu kopumā. Tas ir vājprāts, kā salaista grīstē pilsētas transporta infrastruktūra, efektīva sabiedriskā transporta, P&R sistēmas un normās velo infrastruktūras neesamības dēļ. Piektkārt (kas saistīts ar iepriekšējo), gaisa kvalitāte. Izkāpjot Rīgā no takša, pirmā doma ir - “kur deg”? Pagāja labs laiciņš līdz man nebija jādomā par to, ka smokoša sajūta elpojot. 
 Zinu, par šo visi ir informēti krustu šķērsu, bet tik gribējās padalītes ar skatu no malas. Tas noteikti nemaina arī manu apņemšanos braukt mājās, jo tās beigu beigās ir manas mājas. Bet teikšu godīgi, pēc trīs dienām Rīgā, man galvā klejo doma par to vai vēlos to nodarīt savai meitai. Ir tik ļoti žēl, ka Baltijas valstu potenciālais dārgums ir nolaists līdz tādai pakāpei. Un diemžēl, atkopšanās būs ilga un mokoša. Desmitgadēm. Interesanti ir tas, ka tiklīdz izbrauc no Rīgas, tā viss ir ok. Pabiju arī citās pilsētās, kur situācija ir būtiski labāka, acīmredzot kārtīgai saimniekošanai ir nozīme. 

P.s. Šim nav politiska zemteksta. Jā, “Saskaņa” ir bijusi ilgstoši pie stūres, un ir atbildīga par daudzām lietām. Bet manā redzējumā tieši tikpat līdzatbildīgas ir valdības sastāvā ietilpstošās koalīcijas partijas, kas lieliski apzinājās notiekošo, bet tolerēja situāciju.


Komentāri

  1. Pavelc māju jēdzienu drusciņ plašāk - Rīga nav visa Latvija. :) Jāvar atrast kādu foršu vietiņu gan sev, gan meitai.

    AtbildētDzēst
  2. Jā, Rīga tagad ir briesmīga. Pats neesmu rīdzinieks, gadus 5 esmu dzīvojis ārpus LV un arī plānoju šogad LV atgriezties. Ja ārpus Rīgas viss palēnām uzlabojas, tad Rīga ir palikusi aizvien nožēlojamāka. Netīrs, nolaists un drausmīga smaka. Ok, pēdējais nav tikai Rīgas vaina, bet vecu dīzeļauto milzīgais īpatsvars LV autoparkā.

    AtbildētDzēst
  3. Pastāv arī citas vietas, kur dzīvot - apkaimes (Mežaparks), pilsētas (Ventspils). Rīgas centrs nav vienīgā "iespēju" zeme, kur dzīvot. Pierīgas, jūras mazpilsētas ir ļoti šarmantas. Svaigs priežu gaiss, jūra un jauki cilvēki.

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…