Pāriet uz galveno saturu

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu. 
Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu, cik valsts ir slikta, ka mēģina iekasēt nodokļus. Un man ir žēl, ka sabiedrībā nav pilnvērtīgi izveidojusies izpratne par to, ka nemaksājot nodokļus, paši rokam sev kapu. Jā, dažāda veida korupcijas skandāli nevairo vēlmi maksāt nodokļus, jo saprotu, ka daļa no nodokļiem aiziet kādam mahinatoram villas iegādei Jūrmalā. Bet tas nemaina manu pārliecību, ka, ja vēlamies kļūt par ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu tautsaimniecību, tad nodokļu nomaksas disciplīna ir prioritāra. Man, Tev, lielam uzņēmumam un mazam uzņēmumam. Ja uzņēmums nav spējīgs nomaksāt nodokļus, tam ir jālikvidējas, dodot vietu tiem uzņēmumiem, kas ir spējīgi nomaksāt nodokļus. Tirgus mehānismi ar to lieliski tiks galā. Nemaz nerunājot par to, ka man ir žēl par to, ka viens nepieredzējis un neveiksmīgs ēdināšanas biznesa projekts tiek izmantots kaut kāda (politiska?) projekta ietvaros ar kārtējo mēģinājumu pierādīt, ka valstī “viss ir slikti”. 
Es nedaudz brīnos, ka arī pašā ēdināšanas nozarē beidzot nav notikusi kāda konsolidācija - ka “baltie uzņēmumi” nav apvienojušies un sākuši žņaugt “melnos uzņēmumus”. Iespējams, ka negodprātīgo vienkārši ir pārāk daudz. Tāpēc aicinu ikvienu padomāt, ko mēs finansējam ar savu naudu, ko tērējam ēdināšanas iestādēs. No vienas puses kliedzam par to, ka veselības aprūpes kvalitāte ir zema, darbinieki soc. neaizsargāti utt. No otras - labāk nopirkt dienišķās “kotletes un alķīti” par cenu, kas acīmredzami zem pašizmaksas. 

Padalieties, lūdzu, ar ēstuvēm LV, par kurām esat pārliecināti, ka tie godprātīgi nomaksā nodokļus par piegādēm un darbiniekiem? Par kuriem ziniet, ka normāli attiecas pret darbiniekiem? Negribu ar savu naudu finansēt visādus Kinfīldiešus. Gandrīz vai prasītos baltais un melnais saraksts...

Komentāri

  1. Cik man zināms, Big Bad Bagels maksā pilnu algu oficiāli.

    AtbildētDzēst
  2. neizskatās, ka šis būs garš saraksts :D

    varu pateikt, ka tāds atpūtas komplekss Miķelis maksāja godīgi. pieredze gan pirms gadiem, bet domāju, ka viņi tādi ir joprojām, jo vispār jau viņu aizmugure ir pats lielais lauksaimniecības uzņēmums, kas var zaudējumus (kuru gan, visticamāk, vairs nav, kopš viņi ir upmarket) nosegt.

    AtbildētDzēst
  3. Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.

    AtbildētDzēst
  4. Anonīmi raksti (it īpaši tie, kuru story sākas ar "atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde" ir tie uzticāmākie.

    AtbildētDzēst
  5. Esmu pārliecināts, ka Lido ir vienīgais, kurā var droši ēst! Stils, ēdienu izvēle un pat mūzika ir pašmāju! Darbiniekiem arī iespējas pastrādāt un gūt pieredzi ik pa laikam apmaiņas braucienos uz Berlīni. No ārzemniekiem patīk Makdonaldi!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai