Pāriet uz galveno saturu

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu. 
Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu, cik valsts ir slikta, ka mēģina iekasēt nodokļus. Un man ir žēl, ka sabiedrībā nav pilnvērtīgi izveidojusies izpratne par to, ka nemaksājot nodokļus, paši rokam sev kapu. Jā, dažāda veida korupcijas skandāli nevairo vēlmi maksāt nodokļus, jo saprotu, ka daļa no nodokļiem aiziet kādam mahinatoram villas iegādei Jūrmalā. Bet tas nemaina manu pārliecību, ka, ja vēlamies kļūt par ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu tautsaimniecību, tad nodokļu nomaksas disciplīna ir prioritāra. Man, Tev, lielam uzņēmumam un mazam uzņēmumam. Ja uzņēmums nav spējīgs nomaksāt nodokļus, tam ir jālikvidējas, dodot vietu tiem uzņēmumiem, kas ir spējīgi nomaksāt nodokļus. Tirgus mehānismi ar to lieliski tiks galā. Nemaz nerunājot par to, ka man ir žēl par to, ka viens nepieredzējis un neveiksmīgs ēdināšanas biznesa projekts tiek izmantots kaut kāda (politiska?) projekta ietvaros ar kārtējo mēģinājumu pierādīt, ka valstī “viss ir slikti”. 
Es nedaudz brīnos, ka arī pašā ēdināšanas nozarē beidzot nav notikusi kāda konsolidācija - ka “baltie uzņēmumi” nav apvienojušies un sākuši žņaugt “melnos uzņēmumus”. Iespējams, ka negodprātīgo vienkārši ir pārāk daudz. Tāpēc aicinu ikvienu padomāt, ko mēs finansējam ar savu naudu, ko tērējam ēdināšanas iestādēs. No vienas puses kliedzam par to, ka veselības aprūpes kvalitāte ir zema, darbinieki soc. neaizsargāti utt. No otras - labāk nopirkt dienišķās “kotletes un alķīti” par cenu, kas acīmredzami zem pašizmaksas. 

Padalieties, lūdzu, ar ēstuvēm LV, par kurām esat pārliecināti, ka tie godprātīgi nomaksā nodokļus par piegādēm un darbiniekiem? Par kuriem ziniet, ka normāli attiecas pret darbiniekiem? Negribu ar savu naudu finansēt visādus Kinfīldiešus. Gandrīz vai prasītos baltais un melnais saraksts...

Komentāri

  1. Cik man zināms, Big Bad Bagels maksā pilnu algu oficiāli.

    AtbildētDzēst
  2. neizskatās, ka šis būs garš saraksts :D

    varu pateikt, ka tāds atpūtas komplekss Miķelis maksāja godīgi. pieredze gan pirms gadiem, bet domāju, ka viņi tādi ir joprojām, jo vispār jau viņu aizmugure ir pats lielais lauksaimniecības uzņēmums, kas var zaudējumus (kuru gan, visticamāk, vairs nav, kopš viņi ir upmarket) nosegt.

    AtbildētDzēst
  3. Šo komentāru noņēma emuāra administrators.

    AtbildētDzēst
  4. Anonīmi raksti (it īpaši tie, kuru story sākas ar "atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde" ir tie uzticāmākie.

    AtbildētDzēst
  5. Esmu pārliecināts, ka Lido ir vienīgais, kurā var droši ēst! Stils, ēdienu izvēle un pat mūzika ir pašmāju! Darbiniekiem arī iespējas pastrādāt un gūt pieredzi ik pa laikam apmaiņas braucienos uz Berlīni. No ārzemniekiem patīk Makdonaldi!

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…