Pāriet uz galveno saturu

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.)
Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties. 
Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz gadās, ka tēmu jau esmu iepazinis no citiem avotiem vai no citiem podkāstiem. Primāri darba vajadzībām klausos divos regulāros podkāstus un virkni podkāstu, kurus klausos atkarībā no to tematu aktualitātes man. Klausos Spotify platformā (attiecīgi arī saites uz to), bet lielākā daļa no tiem pieejami arī citās platformās. 

Regulāri klausos divus podkāstus:
  • "FT News Briefing" - darba dienu rītos 10 minūtēs par svarīgiem notikumiem ekonomikā, politikā, finanšu tirgos visapkārt pasaulei. Nav īsti paredzēts kādas tēmas padziļinātai "izpētei", bet vairāk "lauka ieraudzīšana": kas vēl notiek ārpus mana burbuļa (gan ģeogrāfiskā, gan interešu izpratnē). 
  • The Economist viens no podkāstiem "The Intelligence" -  darba dienās, aptuveni 30 minūšu raidījumi. Katrā raidījumā 3 tēmas ar vidēju iedziļināšanos pakāpi. Dažreiz par jau dzirdētiem tematiem, bet ar vairāk insight nekā virsrakstos. Man ļoti tīk, ka labs ģeogrāfiskais sadalījums - pārsvarā Eiropa un ASV, bet gana daudz Āzijas un Āfrikas, ka ļauj paplašināt perspektīvu. Ja tēma ieinteresē, tad dažreiz par šo tēmu klausos kādu citu no The Economist "ģimenes" podkāstiem. Žurnālam ir virkne dažādu podkāstu (dažus no tiem minu zemāk) ar dažādiem mērķiem un analīzes dziļumu, bet šis mani interesē ar to, ka ir pa vidu starp ziņām un padzļinātu un vispusīgu analīzi. 
Atkarībā no piedāvātā temata, laika resursa vai nozīmīguma manam darbam klausos vēl virkni podkāstu, bet ar mazāku regularitāti:
  • World Economic Forum (WEF) uzturētais "World vs Virus". Jā, gana šaura un specifiska, kā arī laikā ierobežota tēma (cerams). Bet manā gadījumā ir svarīgi "just" Covid-19 apstākļu ietekmi uz ekonomikā visapkārt pasaulei. Jā, informācijas par šo tēmu ir bijis pāri pārēm no dažādiem rakursiem. Šī podkāsta gadījumā man tīk tas, ka tas pieskaras ļoti šaurām un gana specifiskam tēmām par vīrusa ietekmi. Tā piemēram, kā vīrusa izplatība izskatās vēsturnieka acīm, kā tas ietekmēs profesionālo sportu, gaisa kvalitāti, veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņā utt. 
  • "IMF Podcasts" - Startptautiskā Valūtas Fonda uzturētais podkāsts. Mazliet neregulārs, dažādu garumu un dažādu formātu. Diezgan daudz intervijas ar institūcijas čiekuriem, bet mani podkāsts galvenokārt interesē ar to, ka fokusējas ne tik daudz uz ASV/Eiropu, cik uz jaunattīstības valstīm.
  • Bruegel domnīcas veidotais podkāsts "The Sound of Economics". Klausos retāk, un vien, kad tēma tiešām interesē, jo ne vienmēr tīk formāts un kvalitāte no skaņas viedokļa. Vismaz Covid-19 apstākļos dažreiz problēmas ar skaņu, kas kombinācijā ar pieaicināto franču un itāļu ekspertu akcentiem dažreiz padara runājamo par grūti uztveramu. Par spīti tam, vērtīgs podkāsts, pēdējā laikā gan ļoti spēcīgs (manai gaumei par daudz) fokuss uz Covid-19 efektiem. 
  • Sustainalitics podkāsts. Ļoti specifisks podkāsts tiem, kam interesē ilgtspējas koncepta attīstība finanšu pasaulē. Pēc būtības viss par un ap "sustainable finace", bet ar diezgan spēcīgu finanšu tirgu piesitienu un fokusu uz dažāda veida "zaļo finanšu instrumentu analīzi". Pārsvarā reizi mēnesī. 
  • "Money Talks From Economist Radio". Vēl viens The Economist podkāstu ģimenes dalībnieks. Līdzīgs iepriekšminētajam, bet koncentrējas uz vienu-divām nedēļas galvenajām tēmām. Dažreiz mēdz dublēties ar to, kas stāstīts (bet īsākā formātā) "The Intelligence" podkāstā. 
  • "Politico's EU Confidental" - Politico.eu podkāsts galvenokārt par "lielo politiku", bet gana bieži skar tēmas, lēmumus, diskusijas, kas tiešā vai netiešā veidā skar ekonomiku. Parasti ap 30 minūšu garš raidījums reizi nedēļā, kas aptver trīs tēmas. 
  • "Freakanomics Radio" - mazliet izklaidējošs podkāsts. Bieži diskutē par ne-meinstrīma tēmām, kas varbūt nav gluži noderīgas ikdienas darbā, bet, par ko forši parunāt pie alus/vīna glāzes. 
  • Un vēl viens The Economist podkāsts - "The Economist Asks". Galvenokārt interviju tipa podkāsts. Sarunas ar "lieliem ekonomikas čiekuriem" 25-30 minūšu garumā. Neesmu liels šādu interviju cienītājs, bet dažreiz runātāju vārdi ir tik "lieli", ka nevaru "paiet garām". 
Nobeigumam, podkāsts latviešu valodā:
  • Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta veidotais podkāsts "Ilgtspējīgās pasaules". Par pētniecību, enerģētiku, energoefektivitāti u.c. interesantiem tematiem. Šis tāds specifiskāks temats, bet tā kā savā darbā diezgan daudz saskaros ar līdzīgiem tematiem, interesanti paklausīties kas šajā frontē notiek Latvijā. 

Kuri ir tie podkāsti, kurus Jūs klausāties sevis izglītošanai un redzesloka paplašināšanai? 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls