Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas.

Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra.

Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iztērēju gadu gaitā iekrātos Finnair punktus. Zinu, ka arī AirBaltic sākuši tiešos reisus uz Dubaju. Palikām Delta Hotel by Marriot (mūsu laikos nedaudz simbolisks nosaukums).

Nerakstīšu garu day-by-day aprakstu, vien dažus apsvērumus ceļošanai ar (gandrīz) trīsgadnieci uz Dubaju.

· Viesnīcu izvēle Dubajā ir milzīga. Tajā pašā laikā, jāņem vērā, ka šobrīd Dubajā notiek Expo 2020. + Jo tuvāk nāca Ziemassvētki, jo mazāka bija izvēle un augstākas cenas. Pirms ceļojuma bijām nobukojuši plānu B ar atcelšanu līdz ierašanās dienai, bet paralēli meklējām labākas opcijas atbilstoši mūsu kritērijiem (netālu no jūras, bet arī metro + pēc iespējas lielāku numuriņu, lai Līvai ir kur likt enerģiju). Plānu A nobukojām šķiet izlidošanas dienā - viesnīcu varu ieteikt - viss bija izcili. Iepriekš kaut kā savā dzīvē Marriott nebiju palicis, bet pēc šī apmeklējuma noteikti nākotnē prioritāšu listē man viņi būs augstāk. Gan iekārtojums kvalitatīvs, gan apkalpošana standarts ļoti augsts un patīkams - jauks balanss starp izpalīdzību, bet ne uzbāzību, kas ne vienmēr ir sastopams. Īpašs pluss viesnīcai, braucot prom, noorganizēja mums transfēru ar viesnīcas auto uz lidostu ar visu auto krēsliņu Līvai, ko nemaz tik viegli uzorganizēt dažreiz nevar. Lieliskas brokastis un labs baseins. Note: pirms rezervēt viesnīcu Dubajā - papētiet kartes mērogus un distances starp apskates objektiem. Dažreiz diezgan mānīgi, jo distances un laiki ir lieli, īpaši, ja plānoja pārvietoties ar sabiedrisko.

Burj Khalifa naktī izskatījās iespaidīgāk nekā pa dienu

· Ilgāku laiku nebiju bijis Āzijā. Ok, es zināju, ka Dubaja ir mazliet cits stāsts un nav klasiska Āzija, bet tomēr. Bija zināmas bažas par to, kā mums ies, piekopjot ierasto ceļošanas metodi, - paši braucam un dodamies, kur acis rāda, izmantojam sabiedrisko transportu un ejam, kur ir interesanti, kā arī to kā ies ar bērnu ratiem (esam Helsinkos šajā sakarā izlutināti). Varu teikt, ka viss bija ok. Interesanti šķita, ka Līvai tika pievērsta ļoti minimāla uzmanība salīdzinājumā ar mūsu Eiropas ceļojumiem. Redzēju, ka cilvēki (piemēram, metro) paslepus viņu vēro, bet nekādi smaidi vai interakcijas netika bieži novēroti).

· Pirms ceļojuma man Dubaja asociējās ar betona džungļiem tuksnesī bez daudz zaļuma. Pēc ceļojuma, nevarētu teikt, ka man šī asociācija būtu būtiski mainījusies. Jā, nav tik traki tajā ziņā, ka debesskrāpji nav saspiesti viens pie otra un ir pieejama patīkama telpa starp tiem. Tajā pašā laikā, zaļuma tiešām nav daudz.

· Sabiedriskais transports. Pirms ceļošanas mazliet papētīju par biļetēm, maršrutiem utt. Pilsētas mugurkauls ir divas metro līnijas, ko apkalpo neskaitāmi autobusu maršruti, tramvaja līnija, monorail (viensliedis? :D), laivas utt. Ceļotājiem ar bērniem - ar ratiem ar problēmām nesaskārāmies absolūti nekur. Varbūt vienīgi uz abrām (laiviņām) būtu problēma, bet tās neiemēģinājām. Metro gana ērts, īpaši pirmais - “Zelta klases” vagons. Tiem, kas ceļo ar ratiem, ieteiktu piemaksāt (dubulta cena) un braukt “Zelta klasē” - tīri, lai ir vieta, kur nolikt ratus un nebūt iespiestam. Pīķa stundās metro mēdz būt gana piebāzts.

· Mūsu ikdiena sastāvēja no gājiena uz jūru rīta cēlienā un obligāto peldi. Pēc Helsinku aukstuma un drēgnuma būtu grēks neiet uz pludmali. Līva pirmās pāris dienas bija tik pārsteigta par kraso pārmaiņu, ka ūdenī nemaz ar sajūsmu neskrēja. Tālāk protams nemaz nevarēja pierunāt nākt laukā. Dubajā ir virkne visādu pludmaļu dažādās lokācijās - privātās un publiskās. Mēs galvenokārt daļēji-atļauti apmeklējām Hilton pludmali. 6 dienas neviens nepiekasījās, bet septītajā (pēdējā) lūdza uzrādīt biļetes (bijām iegādājušies tās no mūsu viesnīcas recepcijas). Vienu dienu bijām aizbraukuši arī līdz ikoniskā skata pludmalei pie Burj Al Arab. Pludmale bija ok, tik jāņem vērā, ka ikonisko skatu aizēno pamatīga būvniecība, kas notiek rajonā. Arī pludmales smiltīs, ja ieskatās vērīgāk var redzēt būvniecības smilšu piejaukumu un no jūras izskalotie gliemežvāki nedaudz pārklāti ar sacietējuši pelēku cementa masu…

Skats uz Ain Dubai - pasaulē lielāko panorāmas ratu

· Dubajā izklaides opcijas ir uz katra stūra. Viss ir pasaulē lielākais un krutākais. Akvāriji, panorāmas rati, ekskursijas uz tuksnešiem, strūklaku šovi, piedzīvojumu parki, akvaparki utt. Mums laika resurss bija ierobežots, un ņemot vērā pēdējo mēnešu skrējienu, emocionāli gribējās šajā ceļojumā pa mierīgo. Bijām (vairākas reizes) uz slaveno strūklaku šovu pie Burj Khalifa. Ļoti iespaidīgs - Līva bija sajūsmā, bet arī mēs paši ar atkārtiem žokļiem vērojām. Skats iespaidīgs, īpaši ar zaigojošu Burj Khalifa fonā. Ieteikums no mums, ja iet apskatīt strūklakas: cilvēkus sadzen sava veida aplokos pie Dubai Mall, lai skatītos šovu. Ir mazliet saspiestības sajūta. Paejot vien 3-5 minūtes pa promenādi Burj Khalifa virzienā tiec gan pie daudz brīvākas piekļuves krastam, gan soliņiem, bet skats uz šovu it nemaz necieš + paņemot līdzi ēdienu, var uzrīkot lielisku pikniku ar skatu uz (atkal jau pasaulē lielāko) strūklaku šovu, sēžot zem (pasaulē lielākās 😊) ēkas.

· Bijām uz (you guessed it - pasaulē lielāko) parorāmas ratu - Ain Dubai, kas vien nesen tika atklāts. Ļoti iespaidīgs skats uz Dubaju, īpaši saulrieta krāsās. Cenas ap AED 130 (~30 EUR) lētajā dienas galā un ap AED 250 saulrietā. Tiem kam bail no augstuma, ieteiktu izvērtēt vajadzību kāpt tādā iekša. Man, kam nav paniskas bailes no augstuma, bet ir neliels diskomforts, brīžiem domas sāka klejot “kur nevajag” (sāku domāt par būvniecības niansēm - spiedienu, tērauda noturīgu, sālsūdens izraisītu koroziju, vēju ietekmi u.c. nesaistītām lietām :D).

· Vienu dienu mums ar visiem ratiem bija izbrauciens uz Dubajas vecpilsētas rajoniem, t.sk. Deiru. Aptuveni kā gaidīts. Kādu stundu klejojām pa Deiras mazajām ieliņām un vērtējām, kā notiek tirdzniecība mazajās bodēs. Šķiet stundas laikā redzējām 4-5 sievietes un dažus tūkstošus vīriešu. :D Baltos cilvēkus neredzējām kamēr netikām līdz Deirā atrodamajiem Souk (tirgiem). Pēc dažu dienu nodzīvošanas Dubai Marina glamūrā, mazliet dīvainas sajūtas. Praksē redzi to pasauli, ko Dubaja tik uzkrītoši nerāda tūrismam. Redzi arī “tālās” Āzijas migrantus, kas galvenokārt nodarbināti būvniecībā. Redzi, kā ar mopēdiem šiem darbiniekiem tiek piegādātas pusdienas Indiešu stilā - metāla bundžas ar iepriekš pagatavotām un uzsildītām pusdienām. Pretstatā modernajai pilsētas daļa, būvniecības objektos ne tikai nav skaņu slāpējošo austiņu un aizsargbriļļu, bet ne mazāko pazīmju, ka kāds darba aizsardzības speciālists kādreiz šo vietu ir apmeklējis. 😊 Jebkurā gadījumā, ieteiktu veltīt dažas stundas, pirms tam gan nedaudz palasot internetā par AAE/Dubajas abām stāsta pusēm.

Skats pa viesnīcas logu. Dubai Marina.

· Vienā no dienām, Polundrs devās klasiskajā tuksneša tūrē. Nu tur tuksnesis, braukāšana pa kāpām, saulriets, vēderdejas, vakariņas un arābu mūzika. Mēs ar Līvu izdomājām, ka šīs dažas stundas laika veltīsim braucienam uz Expo. Un te nu bija mūsu ceļojuma negaidītā daļa. Es, kā ekonomists, nekad tā īsti līdz galam neesmu izpratis Expo ekonomisko atdevi (un tā tas ir arī šobaltdien). Bet es nekad neapzinājos, ka tīri kā izklaides objekts, tā ir tik forša vieta. Dažu stundu vietā, pavadījām tur ar Līvu 6-7h līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Un atgriezāmies Expo vēl 3(!) reizes nākamajās dienās. Tas ir tik forši, kad tik koncentrēti, vienā vietā, var apskatīt un sajust, pataustīt, izgaršot, izsmaržot, izdzirdēt lielu daļu pasaules valstu.

· Expo par visu padomāts - izcila vieta, ko apmeklēt ar bērnu. Līva bija mērenā sajūsmā ne tikai par karuseļiem un spēļu laukumiņiem, bet arī par dalībvalstu paviljoniem. Konkrētā Expo centrepiece - centrālais kupols ar projekcijām uz tā vispār ir kaut kas ārpus šīs zemes. Tie, kas mani pazīst, zina, ka mani grūti ar kaut ko mūsdienās pārsteigt, bet Expo uz mani atstāja ļoti stipru iespaidu. Tik lielu, ka es teiktu, ka tas izdzēsa visas tās pēdas, ko atstāja savādāk gana nogurdinošs un sarežģīts 2021.gads. Uz brīdi varēja aizmirsties un dzīvot tā, it kā viss būtu normāli.

· Nerakstīšu par visiem paviljoniem, bet viens bija man personīgi ārkārtīgi interesants - Turkmenistānas paviljons. Ļoti negaidīti krāšņs paviljons gan no ārpuses, gan iekšpusē. Tie, kas ir sekojuši līdzi Turkmenistānai, zinās kādēļ šī valsts ir tik ļoti īpaša. Man bija svarīgi tur tikt iekšā un redzēt vismaz nedaudz valsti, ko es visticamāk savā dzīvē neapmeklēšu (neesmu tik traks kā https://www.katurir.lv/lasit/turkmenistana-tikt-ieksa/). Protams, ekspozīcijā pieejami arī prezidenta izdotie grāmatu sējumi, piemēram, visi leģendārie 30 sējumi Turkmenistānas ārstniecības augiem. 😊 Ieejot iekšā paviljonā, izrādījās, ka tāpat kā lielo valstu paviljoniem, iekšā ir arī ēstuve. Tad nu nevarējām palaist garām tādu iespēju - uzēst Turkmēņu plovu ar jēra pīrādziņiem. Mazliet crazy pieredze, šķiet vienas no pasaules noslēgtāko valstu paviljoniem. Pēc šīs pieredzes sāku meklēt Ziemeļkorejas paviljonu. 😊 Vienvārdsakot, ja ir iespēja apmeklēt Expo - nenožēlosiet.

· Nedēļā līdz Ziemassvētkniem tūristu Dubajā nebija daudz. To kļuva vairāk pēdējās dienās pirms Ziemassvētkiem, bet tie bija ekskluzīvi krievu nacionalitātes. In general, ir gana daudz tūristu no citām Āzijas valstīm, bet ne no Eiropas. Faktiski, random sastapts balts cilvēks uz ielas ar 80% varbūtību runātu krieviski. Tas mazliet izbrīnīja, bet tajā pašā laikā ņemot vērā grūtības ceļojot, ir saprotams. Pat Expo eiropiešu nebija daudz.

· Cits temats - gaisa kvalitāte. Ņemiet vērā, ka gaisa kvalitātes ziņā Dubaja noteikti nav no tām vietām, kur var ieelpot. Pēc Helsinkiem kontrasts ļoti jūtams. Dubajā tam ir vairāki iemesli - gan elektroenerģijas ražošana no fosilajiem avotiem, gan blīvākās vietās auto radītie izmeši, gan arī tuksneša neizbēgamā ietekme. Pēc nedēļas Dubajā, Helsinkos pirmajās dienās liekās, ka gaisu var “dzert” caur nāsīm. Šobrīd, decembrī, tā nav liela problēma, bet man ir aizdomas, ka problēma varētu būt pamatīgāka vasaras mēnešos. Dažādos gaisa kvalitātes monitoringos Dubaja tiešām ir minēta kā potenciāla problēmzona cilvēkiem ar elpošanas traucējumiem.

Viena no retajām kopbildēm

· Beigās nedaudz par Covid. AAE ir viens no augstākajiem vakcinācijas aptveres cipariem - 99% no populācijas esot saņēmuši vismaz vienu poti. Sabiedriskajā transportā un publiskajās vietās es 7 dienu laikā neredzēju nevienu cilvēku bez maskas. Nevienu. Acīmredzot sodi ir gana skarbi. (nedaudz off-topic, sabiedriskajā transportā uz durvīm uzlīmēts ļoti iespaidīgs price-list par pārkāpumiem sākot no ēšanas un vandālisma, līdz veco ļaužu nepalaišanai sēdēt…). Dienās, kad ieradāmies AAE dienā tika reģistrēti ap 50-80 saslimšanām, nedēļu vēlāk cipari ļoti strauji auga un sasniedza tūkstoti dienā. Pēc mūsu ierašanās atpakaļ, jau lasīju, ka cipari lido debesīs pat par spīti vakcinācijai un maskām. Tas apstiprina mūsu pašu novērojumus - pēc Deiras apmeklējuma ļooooti māc šaubas cik ļoti statistika tiešām aptver visus valsts iedzīvotājus.

· Atpakaļceļā neparocīga vēja dēļ lidojums mums bija 8.5h, kas mazliet testēja Līvas pacietības un multeņu skatīšanās robežas, bet veiksmīgi tikām atpakaļ ziemā.

Noslēgumam - vai ir vērts ar 3-gadnieku doties šādā braucienā uz mazliet citu pasauli? Noteikti. Līva auga ne pa dienām, bet pa stundām. Ik dienu redzēju viņas pārsteigumu sejā par lietām, vietām un garšām. Es tik ļoti ceru, ka viņa atcerēsies vismaz kādu īsu epizodi - jūru, citronu eklēru, Expo iespaidīgo kupolu, mango saldējumu, karuseli, panorāmas ratu, strūklakas vai ko citu. Bet ja nē, nav tik svarīgi - es atcerēšos un viņai izstāstīšu par to, cik bija forši. 😊

P.s. Uz jautājumu “Vai Tu gribi uz mājām, Helsinkiem?” tika saņemta ļoti pārliecinoša atbilde. “Nēēēē.” 😊 Tas mani priecēja, būtu vīlies, ja teiktu, ka grib mājās.

P.p.s. Pēdējā stundā Dubajā, pie iekāpšanas geita, satikām citu latviešu meiteni ar mammu, kas gaidīja iekāpšanu savā reisā uz Rīgu. Interesanti, ka Līvai nemazāko izbrīnu neraisīja, ka pēkšņi skan latviešu valoda un minūtes laikā draudzība bija noformēta un varēja iztrakoties pirms kāpšanas lidmašīnā (kas palīdzēja nostiprināt miedziņu lidojuma pirmajās stundās). Sveiciens Maijai!