Sunday, February 10, 2013

Pazeminātais PVN pārtikai


Pēdejā laikā atkal aktivizējas diskusija par pazemināta pvn ieviešanu pārtikai. (www.manabalss.lv savākti 10 000 paraksti, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā šī diskusija kļūs arvien aktuālāka). Tie, kuri aktīvi uzstājas par pvn samazināšanu pārtikai, kā galveno argumentu min sociāli maz aizsargātāko grupu atbalstu. Vienkārši skatoties uz šo lietu var piekrist - samazinot PVN pārtikai līdz teiksim 10%, tas vismaz daļēji atspoguļotos pārtikas produktu cenu kritumā (nelolosim lielas cerības, ka tirgotāji pilvērtīgi pārnesīs PVN samazinājuma pozitīvo efektu uz paterētāju). Un šādam argumentam it kā var piekrist - iedzīvotāji noteikti sajustu vismaz kaut kādu efektu. Bet uz kā rēķina?
PVN veido ~25% no budžeta nodokļu ieņēmumiem. Saskaņā ar CSP datiem pārtika 2012. gadā preču un pakalpojumu grozā veidoja 22.8%. Ja pieņemam, ka īpatsvars ir līdzīgs arī PVN ieņēmumos (kas gan noteikti tā nav dažādu efektu dēļ, bet šajā gadījumā tas nebūtu tik svarīgi, jo cipari tik ilustrācijai), tad iegūtam, ka 25%*22.8%=5.7% no budžeta nodokļu ieņēmumiem veido PVN pārtikai. Tagad iedomājamies, ja likmi samazinam no 21% uz teiksim 10%. Tas nozīmē 2.7 procentu punktu negatīvu ietekmi uz budžeta nodokļu ieņēmumiem.
Tātad - attiecīgi mazāk publiskā finansējuma (ja netiek meklēti veidi, kā kompensēt šo ieņēmumu samazinājumu) visam - izglītībai, medicīnai utt. Bet pats interesantākais tikai seko. Ja cilvēkus, kuram ir 1000 Ls ienākumi pārtikai mēnesī tērē 400 Ls (kā nu bez delikatešu pirkšanas), bet cilvēks, kuram ienākumi 400 Ls, tik 100 Ls, kā jūs domājiet - kurš ir lielākais ieguvējs no PVN samazinājuma? Un kā sanāk - kurš to finansē? Jā, tieši tā - visi nodokļu maksātāji tādā gadījumā koleģiāli finansēs galvenokārt to, kurš pērk garneles un steikus…
Protams, cilvēku ar augstiem ienākumiem LV nav tik daudz, tāpēc piemērā minētais efekts varbūt nav attiecināms pilnībā uz ģenerālkopu, bet aicinu padomāt par principu. Vai PVN samazināšana visai pārtikas preču grupai ir pareiza pieeja? Atbalsts noteikti nekoncentrēsies mazturīgāko iedzīvotāju vidū, bet gan tieši otrādi - personīgais labums lielāks būs tam, kurš uz pārtiku tērē daudz līdzekļus.
Papildus tam paliek jautājums par to - ko tad uzskatam par pārtiku - ir pietiekami daudz robežproduktu, kur varēs variēt interpretācija. Piemēram, rozmarīns podiņā ir pārtika vai tomēr istabas augs? :D
Ja tiešām vēlamies PVN samazināšanu pārtikai, tad uzskatu, ka atbalstam jābūt selektīvās pārtikas produktu grupās, kas raksturīgas plašam patēriņam - piena produktiem, bakalejai, makaroniem, dārzeņiem, augļiem (par kategorijām vēl būtu jādomā - doma skaidra). Papildus opcija ir beidzot ieviest lukss nodokli (vai akcīzes nodokli) atsevišķām lietām, lai kompensētu PVN pārtikas likmes samazinājumu. Tās varētu būt kaitīgās/nevēlamās pārtikas lietas mūsu racionā - saldinātie dzērieni, produkti ar palielinātu sāls daudzumu vai citām nevēlamām sastāvdaļām (kaut vai transtaukskābēm vai sodu; neesmu šās jomas eksperts, bet gan jau VM varētu nākt klajā ar priekšlikumiem).
P.s. Nepretendēju uz pareiziem cipariem - back on the envelope aprēķini.