Pāriet uz galveno saturu

Pazeminātais PVN pārtikai


Pēdejā laikā atkal aktivizējas diskusija par pazemināta pvn ieviešanu pārtikai. (www.manabalss.lv savākti 10 000 paraksti, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā šī diskusija kļūs arvien aktuālāka). Tie, kuri aktīvi uzstājas par pvn samazināšanu pārtikai, kā galveno argumentu min sociāli maz aizsargātāko grupu atbalstu. Vienkārši skatoties uz šo lietu var piekrist - samazinot PVN pārtikai līdz teiksim 10%, tas vismaz daļēji atspoguļotos pārtikas produktu cenu kritumā (nelolosim lielas cerības, ka tirgotāji pilvērtīgi pārnesīs PVN samazinājuma pozitīvo efektu uz paterētāju). Un šādam argumentam it kā var piekrist - iedzīvotāji noteikti sajustu vismaz kaut kādu efektu. Bet uz kā rēķina?
PVN veido ~25% no budžeta nodokļu ieņēmumiem. Saskaņā ar CSP datiem pārtika 2012. gadā preču un pakalpojumu grozā veidoja 22.8%. Ja pieņemam, ka īpatsvars ir līdzīgs arī PVN ieņēmumos (kas gan noteikti tā nav dažādu efektu dēļ, bet šajā gadījumā tas nebūtu tik svarīgi, jo cipari tik ilustrācijai), tad iegūtam, ka 25%*22.8%=5.7% no budžeta nodokļu ieņēmumiem veido PVN pārtikai. Tagad iedomājamies, ja likmi samazinam no 21% uz teiksim 10%. Tas nozīmē 2.7 procentu punktu negatīvu ietekmi uz budžeta nodokļu ieņēmumiem (protams, effekts būtiski mazāks ņemot vērā priekšnodokli).
Tātad - attiecīgi mazāk publiskā finansējuma (ja netiek meklēti veidi, kā kompensēt šo ieņēmumu samazinājumu) visam - izglītībai, medicīnai utt. Bet pats interesantākais tikai seko. Ja cilvēkus, kuram ir 1000 Ls ienākumi pārtikai mēnesī tērē 400 Ls (kā nu bez delikatešu pirkšanas), bet cilvēks, kuram ienākumi 400 Ls, tik 100 Ls, kā jūs domājiet - kurš ir lielākais ieguvējs no PVN samazinājuma? Un kā sanāk - kurš to finansē? Jā, tieši tā - visi nodokļu maksātāji tādā gadījumā koleģiāli finansēs galvenokārt to, kurš pērk garneles un steikus…
Protams, cilvēku ar augstiem ienākumiem LV nav tik daudz, tāpēc piemērā minētais efekts varbūt nav attiecināms pilnībā uz ģenerālkopu, bet aicinu padomāt par principu. Vai PVN samazināšana visai pārtikas preču grupai ir pareiza pieeja? Atbalsts noteikti nekoncentrēsies mazturīgāko iedzīvotāju vidū, bet gan tieši otrādi - personīgais labums lielāks būs tam, kurš uz pārtiku tērē daudz līdzekļus.
Papildus tam paliek jautājums par to - ko tad uzskatam par pārtiku - ir pietiekami daudz robežproduktu, kur varēs variēt interpretācija. Piemēram, rozmarīns podiņā ir pārtika vai tomēr istabas augs? :D
Ja tiešām vēlamies PVN samazināšanu pārtikai, tad uzskatu, ka atbalstam jābūt selektīvās pārtikas produktu grupās, kas raksturīgas plašam patēriņam - piena produktiem, bakalejai, makaroniem, dārzeņiem, augļiem (par kategorijām vēl būtu jādomā - doma skaidra). Papildus opcija ir beidzot ieviest lukss nodokli (vai akcīzes nodokli) atsevišķām lietām, lai kompensētu PVN pārtikas likmes samazinājumu. Tās varētu būt kaitīgās/nevēlamās pārtikas lietas mūsu racionā - saldinātie dzērieni, produkti ar palielinātu sāls daudzumu vai citām nevēlamām sastāvdaļām (kaut vai transtaukskābēm vai sodu; neesmu šās jomas eksperts, bet gan jau VM varētu nākt klajā ar priekšlikumiem).
P.s. Nepretendēju uz pareiziem cipariem - back on the envelope aprēķini.

Komentāri

  1. Laba diena, es esmu Mason Diego, cienījamu & akreditēto privāto aizdevumu aizdevējs, kurš dod dzīves laikā iespēja aizdevumus. Mēs dodam no visa veida aizdevumu ir ļoti ātrs un vienkāršs veids, Personal Loan, automobiļa iegādes kredīts, Home Loan, studējošā kredīta, uzņēmējdarbības aizdevumu, investīciju aizdevumu, parādu konsolidācijai, un vairāk. Ir ticis noraidīts, bankām un citām finanšu iestādēm? Jums ir nepieciešams konsolidācijas iegādes kredīts vai hipotēkas kredīts? Meklēt ne vairāk, kā mēs šeit esam atnākuši, lai jūsu finansiālām problēmām pieder pagātnei. Mēs aizdevuma fondi, privātpersonas & kompānija, kam nepieciešama finanšu palīdzība 2 % apmērā. Nekādas sociālās apdrošināšanas numuru, kas nepieciešams un nav kredīta pārbaude nepieciešama, 100 % Guaranteed. Es vēlos izmantot šo vidēja jums paziņot, ka mēs padarīt ticamu un saņēmējas palīdzību, un mēs būsim priecīgi jums piedāvāt aizdevumu. Tādēļ rakstiet mums šodien: diegoloancompany@yahoo.com tagad pieteikties aizdevum

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…

RIX-HEL-RIX(8): Tramvajam pa pēdām Helsinkos, sniega-paranoiķis kaimiņš un somu glezniecības īpatnības

222 dienas Somijā. Ziema nu jau gandrīz garām, 67 lidojumi aiz muguras. Sāku apsvērt domu pieteikties pilotu akadēmijā - intervijā teikšu, ka ir liela lidošanas pieredze. :)
Daži notikumi/pārdomas kopš iepriekšējā rakstiņa: • Kaut kad vēl martā konstatēju, ka virs manis dzīvo kaimiņš “sniega-paranoiķis”. Katru dienu, kad ārā snieg, čalis (hmm..varbūt dāma?) tīra savu ar 2cm kārtiņu apsnigušo balkonu. Skan gana jaudīgi, īpaši vēlajās diennakts stundās. Interesanti tas, ka sniegu notīra ap 19tiem (atnāk no darba?), tad ap 21iem (paēdis vakariņas?) un tad ap 23iem (pirms gulētiešanas?). Es savējo balkonu šogad ne reizi neesmu tīrījis, kas mani uzvedināja uz domu - varbūt ir kaut kādi normatīvie akti vai vismaz iekšējie kārtības noteikumi mājai? Nodomāju arī notīrīt balkonu - attaisīju durvis, konstatēju, ka sniega kārta ir labi, ja 3cm, aiztaisīju durvis un gāju dzert tēju. Lai tač’ viņš/-a iet “ieskrieties” - es nepiebiedrošos paranoiķu klubiņam. :) • Pirms pārvācos uz Helsinkiem, do…