Pāriet uz galveno saturu

Pazeminātais PVN pārtikai


Pēdejā laikā atkal aktivizējas diskusija par pazemināta pvn ieviešanu pārtikai. (www.manabalss.lv savākti 10 000 paraksti, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā šī diskusija kļūs arvien aktuālāka). Tie, kuri aktīvi uzstājas par pvn samazināšanu pārtikai, kā galveno argumentu min sociāli maz aizsargātāko grupu atbalstu. Vienkārši skatoties uz šo lietu var piekrist - samazinot PVN pārtikai līdz teiksim 10%, tas vismaz daļēji atspoguļotos pārtikas produktu cenu kritumā (nelolosim lielas cerības, ka tirgotāji pilvērtīgi pārnesīs PVN samazinājuma pozitīvo efektu uz paterētāju). Un šādam argumentam it kā var piekrist - iedzīvotāji noteikti sajustu vismaz kaut kādu efektu. Bet uz kā rēķina?
PVN veido ~25% no budžeta nodokļu ieņēmumiem. Saskaņā ar CSP datiem pārtika 2012. gadā preču un pakalpojumu grozā veidoja 22.8%. Ja pieņemam, ka īpatsvars ir līdzīgs arī PVN ieņēmumos (kas gan noteikti tā nav dažādu efektu dēļ, bet šajā gadījumā tas nebūtu tik svarīgi, jo cipari tik ilustrācijai), tad iegūtam, ka 25%*22.8%=5.7% no budžeta nodokļu ieņēmumiem veido PVN pārtikai. Tagad iedomājamies, ja likmi samazinam no 21% uz teiksim 10%. Tas nozīmē 2.7 procentu punktu negatīvu ietekmi uz budžeta nodokļu ieņēmumiem (protams, effekts būtiski mazāks ņemot vērā priekšnodokli).
Tātad - attiecīgi mazāk publiskā finansējuma (ja netiek meklēti veidi, kā kompensēt šo ieņēmumu samazinājumu) visam - izglītībai, medicīnai utt. Bet pats interesantākais tikai seko. Ja cilvēkus, kuram ir 1000 Ls ienākumi pārtikai mēnesī tērē 400 Ls (kā nu bez delikatešu pirkšanas), bet cilvēks, kuram ienākumi 400 Ls, tik 100 Ls, kā jūs domājiet - kurš ir lielākais ieguvējs no PVN samazinājuma? Un kā sanāk - kurš to finansē? Jā, tieši tā - visi nodokļu maksātāji tādā gadījumā koleģiāli finansēs galvenokārt to, kurš pērk garneles un steikus…
Protams, cilvēku ar augstiem ienākumiem LV nav tik daudz, tāpēc piemērā minētais efekts varbūt nav attiecināms pilnībā uz ģenerālkopu, bet aicinu padomāt par principu. Vai PVN samazināšana visai pārtikas preču grupai ir pareiza pieeja? Atbalsts noteikti nekoncentrēsies mazturīgāko iedzīvotāju vidū, bet gan tieši otrādi - personīgais labums lielāks būs tam, kurš uz pārtiku tērē daudz līdzekļus.
Papildus tam paliek jautājums par to - ko tad uzskatam par pārtiku - ir pietiekami daudz robežproduktu, kur varēs variēt interpretācija. Piemēram, rozmarīns podiņā ir pārtika vai tomēr istabas augs? :D
Ja tiešām vēlamies PVN samazināšanu pārtikai, tad uzskatu, ka atbalstam jābūt selektīvās pārtikas produktu grupās, kas raksturīgas plašam patēriņam - piena produktiem, bakalejai, makaroniem, dārzeņiem, augļiem (par kategorijām vēl būtu jādomā - doma skaidra). Papildus opcija ir beidzot ieviest lukss nodokli (vai akcīzes nodokli) atsevišķām lietām, lai kompensētu PVN pārtikas likmes samazinājumu. Tās varētu būt kaitīgās/nevēlamās pārtikas lietas mūsu racionā - saldinātie dzērieni, produkti ar palielinātu sāls daudzumu vai citām nevēlamām sastāvdaļām (kaut vai transtaukskābēm vai sodu; neesmu šās jomas eksperts, bet gan jau VM varētu nākt klajā ar priekšlikumiem).
P.s. Nepretendēju uz pareiziem cipariem - back on the envelope aprēķini.

Komentāri

  1. Laba diena, es esmu Mason Diego, cienījamu & akreditēto privāto aizdevumu aizdevējs, kurš dod dzīves laikā iespēja aizdevumus. Mēs dodam no visa veida aizdevumu ir ļoti ātrs un vienkāršs veids, Personal Loan, automobiļa iegādes kredīts, Home Loan, studējošā kredīta, uzņēmējdarbības aizdevumu, investīciju aizdevumu, parādu konsolidācijai, un vairāk. Ir ticis noraidīts, bankām un citām finanšu iestādēm? Jums ir nepieciešams konsolidācijas iegādes kredīts vai hipotēkas kredīts? Meklēt ne vairāk, kā mēs šeit esam atnākuši, lai jūsu finansiālām problēmām pieder pagātnei. Mēs aizdevuma fondi, privātpersonas & kompānija, kam nepieciešama finanšu palīdzība 2 % apmērā. Nekādas sociālās apdrošināšanas numuru, kas nepieciešams un nav kredīta pārbaude nepieciešama, 100 % Guaranteed. Es vēlos izmantot šo vidēja jums paziņot, ka mēs padarīt ticamu un saņēmējas palīdzību, un mēs būsim priecīgi jums piedāvāt aizdevumu. Tādēļ rakstiet mums šodien: diegoloancompany@yahoo.com tagad pieteikties aizdevum

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz