Pāriet uz galveno saturu

Nikon d5100 - kopdzīves sākums

Bildēts ar 10x palielināmo stiklu
Nu ir pagājis kāds laiciņš kopš rakstīju, ka iegādājos Nikon d5100 fotoaparātu. Neesmu paspējis ļoti daudz to palietot, bet ir pirmie secinājumi. Iepriekšējā blogā jau minēju manu sajūsmu par bildes kvalitāti. Nu nāk lietas, kuras sākotnēji sajūsmā nemanīju. Papildus standarta kit lēcai nopirku arī 35mm fiksēto lēcu, ar kuru tagad arī izpaužos.

1) Pirmā lieta, kas ķluva traucējoša - batarejas dzīves ilgums. Dilst ļoti ātri - šķiet kādi 400-500 kadri. + ja bildē ar live view, tad vēl ātrāk.

2) Ja vēlaties taupīt batareju, tad var bildēt bez live view, ko arī daru, bet... jebkurā gadījumā uzstādījumi mainās nevis manuāli/mehāniski, bet gan fotoaprāta iekšējā interfeisā. T.i., ir jāieslēdz displejs, lai mainītu uzstādījumus.

3) Uzstādījumu maiņa ir ievērojami sarežģītāka nekā kamērās, kurās to var darīt ar attiecīgajām pogām uz paša fotoaparāta korpusa. Piemēram, lai nomainītu ISO, ir jālien iekšā uzstādījumu menu, jāizvēlas, ka vēlies mainīt ISO, tad jānorāda konkrētā vērtība. Nevarētu teikt, ka šis trūkums ir ļoti būtisks, tomēr jāsaka, ka ar Canon 400d biju iepraktizējies uzstādījumus mainīt daudz ātrāk. Tas var traucēt apstākļos, kad bildēšanas laiks ir ierobežots.

4) Kombinācija Nikon d5100 + 35mm lēca. Lieliski istabas apstākļiem, telpās, vāja apgaismojuma apstākļos. Lielisks Bokeh efekts. Tomēr ir viena maza problēma. Cik nu problēma, vnk brīdinājums tiem, kas arī izvēlas šādu kombināciju. Gaišas dienas apstākļos bez neutral density filtra neiztikt, pretējā gadījumā bilde būs būtiski izgaismota. Pats no sākuma mēģināju to labot ar exposure compensation, bet tādā gadījumā sajutu, ka krāsu gamma mazliet mainās.

5) Ar kameru īpaši daudz filmējis neesmu, bet arī jau ir daži mīnusi. Pirmais, kas, manuprāt, ir lielākais. Gan automātiskajā, gan manuālajā fokusēšanās režīmā, motora rūkoņa diezgan būtiski ir dzirdama uzfilmētajā materiālā. Otrais, automātiskais fokuss ir visai pavājš, īpaši, ja gaismas apstākļi nav pilnībā ideāli.

 6) Joprojām neatstāj sajūta, ka kamera ir trausla. Varbūt tādēļ, ka neesmu pieradis pie korpusa, tomēr paņemot rokā Canon 400D bija sajūta, ka ar viņu var ķiegeļus skaldīt. :) Ok, Nikon d5100 ir mazliet vieglāka kamera, bet starpība šķiet ir kādi nieka 100g.

Vai joprojām esmu apmierināts ar pirkumu? Jā, noteikti. Iegādājoties, apzinājos, ka būs trūkumi. Pagaidām trūkumi nav pārsvarā pār priekšrocībām. Redzēs, ko teikšu pēc atvaļinājuma. Joprojām bažījos par to, vai vērts braukt atvaļinājumā ar vienu fiksēto 35mm stiklu, bet vairāk kā vienu stiklu neļauj izvērsties bagāžas nosacījumi. :)

P.s. Ja kādam gadījumā vajag Nikon kit lēcu 18-55mm VR, dodiet ziņu. Pārdošu lēti. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām