Pāriet uz galveno saturu

Par budžetu, nodokļiem un... Ķīli

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt:
Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880, skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...).
Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgrozīts vēl pirms normas stājas spēkā. Zinu ģimenes, kas ļoti precīzi plāno savus ienākumus 2-3 gadus uz priekšu (jā, par brīnumu, ir arī tādas ģimenes), lai saprastu, ko var atļauties un, ko ne. Tagad viņi katru dienu pārrēķina savus ienākumus 2014-2015. Kāda demogrāfija, ja vairs nevar ticēt tam, kas pielemts un ierakstīts likumā? Solījumi IIN mazināt sākot ar 2015.gadu tagad izklausās īpaši ciniski...
Vēl interesantāk man šķiet, ka pēkšņi no nekurienes izlīda soc. nodokļa samazināšana darba devējam. Pirms tam politiķi staigāja nopietniem ģīmjiem un tēloja, ka rūpējas par nevienlīdzības mazināšanu. Aha, pastāstiet man, lūdzu, kā soc. nodokļa mazināšana darba devējam mazinās nevienlīdzību? Darba devējs paskatīsies – „eu, palika vairāk naudas pēc nodokļu nomaksas – es tač’ varētu paaugstināt saviem zivju ceha darbiniekiem algas”. Tā tas būs, ja? J Domāju, ka tas tikai veicinās to, ka zivju ceha vadītājs varēs savu poršu nomainīt uz kaut ko labāku. Jā, protams, soc. ir jāmazina arī darba devējiem, bet, manuprāt, tā nekādīgi 2014.gada budžetā nevarēja būt tikpat prioritāra joma kā mājsaimniecību nevienlīdzību mazināšana.
Jaunie nodokļi. Kad starpība starp „plosāmo gabalu” un vēlmēm ir par lielu, tad rodas dažādas ģeniālas iniciatīvas. Par VM piedāvāto veselības nodokli jau rakstīju, bet šonedēļ uzmanību pievērsa vēl divas iniciatīvas, kurām abām ir divas kopīgas lietas: (i) abas ir pēc principa „ar vienu roku dod, ar otru ņem”; (ii) abas nāk no Reformistu virziena (nezinu gan vai tam ir kāda nozīme). Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) es vēl saprotu un šķiet, ka tas ir labākais no sliktākajiem risinājumiem (neatceros, kurš tā teica, bet atļaušos aizņemtos šo repliku, šķiet kāds no LTRK). Situācijā, kad iepriekšējās valdības dāsni dāvāja atbalsta mehānismus pa labi un pa kreisi, šis laikam ir vienīgais risinājums, lai neieberztos ar kārtējām n-tajām tiesvedībām. Kaut gan... nekad nevar zināt. Starp citu, mūsu dienvidu kaimiņi ir līdzīgā situācijā – tur citu risinājumu piedāvā, visiem subsidētās enerģijas ražotājiem lump sum payment un atšujieties (resurss krievu valodā).
Bet par ierosināto ostu nodokli man tiešām sanāca smiekli. FMam kaut kur, kaut kādā departamentā noteikti ir informācija par to, cik nodokļu netiek iekasēts no brīvostām (Rīga&Ventspils) un spec. ekon. zonām (šajā gadījumā Liepājas) par „investīcijām infrastruktūrā”. Atgādināšu tiem, kas nav lietas kursā, ka visas trīs lielās ostas atrodas tā sauktajā preferenciālajā režīmā, komersantiem, kas tajās darbojas, pienākas UIN un NĪN atlaides (par veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā). Šis instruments vienmēr ir bijis diskusiju krustuguņos. Ja ostas uzņēmums nopērk savai darbībai pamatlīdzekli, piemēram, krānu, tad tam pienākas UIN atlaide? Un vēl jau ir atsevišķs akcīzes nodokļa režīms un jaukumi ar PVN. Bet tas tā, galvenokārt, baida ideja, ka princips „ar vienu roku dodam, ar otru ņemam” kļūst par normālu situāciju nodokļu politikā. Tad jau varbūt padomājam par nodokļiem arī citiem valsts transfēriem vai subsīdijām/dotācijām? Tik daudz idejas nāk galvā... J Varbūt no sākuma būtu vērts sakārto ostu likumdošanu, pārvaldību, un paņemt visu, ko var paņemt no ostu veiksmīgas darbības un tik tad domāt par nodokļiem? Šis ir pavisam nepiemērots mirklis. LV ostas šogad strādā ar pamatīgiem mīnusiem (kravu apgrozījuma gada pieaugums), sāk arvien vairāk zaudēt konkurētspējas cīņā Krievijas ostām (Primorskai, Ustj-lugai, Pēterburgai) un Klaipēdai. Saprotu, es arī domāju, ka ostu devums tautsaimniecībai varētu būt lielāks, bet nešķiet, ka spec. nodoklis ir pareizais risinājums. Visi termināļi ātri vien būs holdingos, Britu Virdžīnās un nebūs mums nekā.
Un vēl, par Ķīli. Nu, lieciet taču mierā cilvēku. Saprotu, ka daudziem politiskās karjeras dēļ viņš nepatīk, ir apriebies utt. Bet visiem mums ir savi skeleti skapī, neviens neesam pūciņas. Jā, cilvēkam, kurš ir augstos amatos nepieklājās tā darīt. Un sēsties pie stūres dzērušam vispār nav pieļaujams (es esmu no tiem, kas uzskata, ka sodiem dzērājšoferiem jābūt daudz, daudz stingrākiem: tiesību atņemšanu vismaz uz 10 gadiem, ja ne uz mūžu). Bet šoreiz runa ir par citu – cilvēkam tāpat ir slikti, bet viņu tik visi aprej. Ļaujiet tač’ cilvēkam pašam apzināties savu problēmu un tikt ar to galā. Savādāk tā kā tāds šakāļu bars – paši visticamāk nav labāki. Ceru, ka Ķīļos pēc kāda laika mērīsim nevis alkohola koncentrāciju asinīs, bet gan apzīmēsim atbildīgu cilvēku...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai