Pāriet uz galveno saturu

Par budžetu, nodokļiem un... Ķīli

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt:
Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880, skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...).
Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgrozīts vēl pirms normas stājas spēkā. Zinu ģimenes, kas ļoti precīzi plāno savus ienākumus 2-3 gadus uz priekšu (jā, par brīnumu, ir arī tādas ģimenes), lai saprastu, ko var atļauties un, ko ne. Tagad viņi katru dienu pārrēķina savus ienākumus 2014-2015. Kāda demogrāfija, ja vairs nevar ticēt tam, kas pielemts un ierakstīts likumā? Solījumi IIN mazināt sākot ar 2015.gadu tagad izklausās īpaši ciniski...
Vēl interesantāk man šķiet, ka pēkšņi no nekurienes izlīda soc. nodokļa samazināšana darba devējam. Pirms tam politiķi staigāja nopietniem ģīmjiem un tēloja, ka rūpējas par nevienlīdzības mazināšanu. Aha, pastāstiet man, lūdzu, kā soc. nodokļa mazināšana darba devējam mazinās nevienlīdzību? Darba devējs paskatīsies – „eu, palika vairāk naudas pēc nodokļu nomaksas – es tač’ varētu paaugstināt saviem zivju ceha darbiniekiem algas”. Tā tas būs, ja? J Domāju, ka tas tikai veicinās to, ka zivju ceha vadītājs varēs savu poršu nomainīt uz kaut ko labāku. Jā, protams, soc. ir jāmazina arī darba devējiem, bet, manuprāt, tā nekādīgi 2014.gada budžetā nevarēja būt tikpat prioritāra joma kā mājsaimniecību nevienlīdzību mazināšana.
Jaunie nodokļi. Kad starpība starp „plosāmo gabalu” un vēlmēm ir par lielu, tad rodas dažādas ģeniālas iniciatīvas. Par VM piedāvāto veselības nodokli jau rakstīju, bet šonedēļ uzmanību pievērsa vēl divas iniciatīvas, kurām abām ir divas kopīgas lietas: (i) abas ir pēc principa „ar vienu roku dod, ar otru ņem”; (ii) abas nāk no Reformistu virziena (nezinu gan vai tam ir kāda nozīme). Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) es vēl saprotu un šķiet, ka tas ir labākais no sliktākajiem risinājumiem (neatceros, kurš tā teica, bet atļaušos aizņemtos šo repliku, šķiet kāds no LTRK). Situācijā, kad iepriekšējās valdības dāsni dāvāja atbalsta mehānismus pa labi un pa kreisi, šis laikam ir vienīgais risinājums, lai neieberztos ar kārtējām n-tajām tiesvedībām. Kaut gan... nekad nevar zināt. Starp citu, mūsu dienvidu kaimiņi ir līdzīgā situācijā – tur citu risinājumu piedāvā, visiem subsidētās enerģijas ražotājiem lump sum payment un atšujieties (resurss krievu valodā).
Bet par ierosināto ostu nodokli man tiešām sanāca smiekli. FMam kaut kur, kaut kādā departamentā noteikti ir informācija par to, cik nodokļu netiek iekasēts no brīvostām (Rīga&Ventspils) un spec. ekon. zonām (šajā gadījumā Liepājas) par „investīcijām infrastruktūrā”. Atgādināšu tiem, kas nav lietas kursā, ka visas trīs lielās ostas atrodas tā sauktajā preferenciālajā režīmā, komersantiem, kas tajās darbojas, pienākas UIN un NĪN atlaides (par veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā). Šis instruments vienmēr ir bijis diskusiju krustuguņos. Ja ostas uzņēmums nopērk savai darbībai pamatlīdzekli, piemēram, krānu, tad tam pienākas UIN atlaide? Un vēl jau ir atsevišķs akcīzes nodokļa režīms un jaukumi ar PVN. Bet tas tā, galvenokārt, baida ideja, ka princips „ar vienu roku dodam, ar otru ņemam” kļūst par normālu situāciju nodokļu politikā. Tad jau varbūt padomājam par nodokļiem arī citiem valsts transfēriem vai subsīdijām/dotācijām? Tik daudz idejas nāk galvā... J Varbūt no sākuma būtu vērts sakārto ostu likumdošanu, pārvaldību, un paņemt visu, ko var paņemt no ostu veiksmīgas darbības un tik tad domāt par nodokļiem? Šis ir pavisam nepiemērots mirklis. LV ostas šogad strādā ar pamatīgiem mīnusiem (kravu apgrozījuma gada pieaugums), sāk arvien vairāk zaudēt konkurētspējas cīņā Krievijas ostām (Primorskai, Ustj-lugai, Pēterburgai) un Klaipēdai. Saprotu, es arī domāju, ka ostu devums tautsaimniecībai varētu būt lielāks, bet nešķiet, ka spec. nodoklis ir pareizais risinājums. Visi termināļi ātri vien būs holdingos, Britu Virdžīnās un nebūs mums nekā.
Un vēl, par Ķīli. Nu, lieciet taču mierā cilvēku. Saprotu, ka daudziem politiskās karjeras dēļ viņš nepatīk, ir apriebies utt. Bet visiem mums ir savi skeleti skapī, neviens neesam pūciņas. Jā, cilvēkam, kurš ir augstos amatos nepieklājās tā darīt. Un sēsties pie stūres dzērušam vispār nav pieļaujams (es esmu no tiem, kas uzskata, ka sodiem dzērājšoferiem jābūt daudz, daudz stingrākiem: tiesību atņemšanu vismaz uz 10 gadiem, ja ne uz mūžu). Bet šoreiz runa ir par citu – cilvēkam tāpat ir slikti, bet viņu tik visi aprej. Ļaujiet tač’ cilvēkam pašam apzināties savu problēmu un tikt ar to galā. Savādāk tā kā tāds šakāļu bars – paši visticamāk nav labāki. Ceru, ka Ķīļos pēc kāda laika mērīsim nevis alkohola koncentrāciju asinīs, bet gan apzīmēsim atbildīgu cilvēku...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…