Pāriet uz galveno saturu

Iesālītā Rīga

Pie šī temata atgriežos jau n-to reizi. Sāls lietojums Rīgas ielās, šķiet, ļoti ačgārns. Nedēļu atpakaļ, kad pa nakti puteņoja, sētnieki rītu sāka bruņojušies ar spainīšiem rokās, kuros bija labākajā gadījumā sāls-smilšu maisījums, bet visbiežāk vienkārši sāls. Tā vietā, lai pūderaino sniegu vienkārši dažu desmitu minūšu laikā no savas teritorijas notīrītu, tika izvēlēts uzgāzt tam virsū sāli. Rezultātā:
1) Tikko uzkritušais sniedziņš pārvēršas par dubļu straumi;
2) Sāls daudzums tiek dozēts pēc principa, jo vairāk uzgāzīs, jo mazāk būs jāstrādā;
3) Rīgas ekosistēma tiek iekonservēta.
Putenī gāju garām diviem sētniekiem, un dzirdēju sarunu. Pirmais: "Bļ... tas sniegs tik turpina vaļīt, ZB jau (tīrīt vēl pat nav sācis)". Otrais: "Tak nakiņ soļi i eto vsjo raztajet; bistrje čem s lopatoj".
 
Tracina, ka sāls tiek gāzta arī tajos brīžos, kad skaidri zināms (ir tāda lieta kā meteoroloģiskās prognozes), ka pēc pāris stundām viss tāpat nokusīs un/vai gaidāms lietus. Tad situācija ir tāda, kā bieži Z.A.Meierovica bulvārī - metru plata un 300 metrus gara sāls sliede (acīmredzot ar kaut kādu tehniku gāzta).
 
Pagāja nedēļa, šodien eju uz darbu, un jūtos kā pīle uz ledus - vakar sasnigušais sniegs pa nakti ir lietus nokausēts. Kur sētnieki ar saviem spainīšiem? Laikam saldā miegā čuč... tad, kad sāls-smilšu maisījuma lietošana būtu vismaz daļēji attaisnojama, tad tas nenotiek. :(
 
Ušakova kungs, nevar izdot kādu pamācību sētniekiem, ka sniegs ir jātīra, bet ledus jākausē (jāskalda), nevis otrādi? Es saprotu, ka LV ir vēl ir tālu no sapratnes par sāls kaitīgumu dabai, un palielam RD ir po... par dabu. Bet vai nevarētu sāls resursu lietot nedaudz racionālāk, un apdomāt alternatīvas sāls lietošanai, kā tas ir citās Eiropas valstīs? Gadu atpakaļ biju tālajā Islandē, tur sāls praktiski netiek lietota - pārsvarā tiek kaisīts abrazīvas smiltis (acīmredzot vulkāniskās) - neviens nekrīt, un avāriju nav vairāk, bet vismaz dubļu straumes pie -2°C netika novērotas, kā tas mēdz būt Rīgā.
 
P.s. Te es vairāk runāju par trotuāriem (esmu kājāmgājējs), bet pieņemu, ka līdzīgas pārdomas var būt arī par braucamo daļu - lieka sāls automobiļu koroziju tikai veicina...
P.p.s. Ja kas, agrāk pats gandrīz 3 gadus nostrādāju kā sētnieks - ar šausmām atceros tos agros rītus, kad jāceļas 6os, lai līdz 8ņiem notīrītu trotuārus. Bet 3 gados, ko nostrādāju, sāli neuzbēru ne reizi, sniegs bija notīrīts, bet pret apledojumu cīnījos ar skaldīšānu un smiltīm.
  
Ņemts no: themoscownews.com

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām