Pāriet uz galveno saturu

Pirmā beigeļu kafejnīca Rīgā

Ņemts no http://jsbagels.eu/ 
Nu jau kādu laiku Rīgā ir attaisījies "J's Bagels". Tie, kas dzīvojas vecās Ģertrūdes baznīcas rajonā, zina par tādu vietu, kā "Muffins and More" un tā īpašnieku - kolorīto dāni, Džeku. Kādu laiku atpakaļ tieši viņš Rīgā ieviesa jaunu Mafinu standartu, bet tagad ir ķēries pie nākamā trakā projekta - mēģinājuma iepazīstināt konservatīvo latvieti ar beigeli (bagel). Cik zinu šo ideju viņš ir lolojis jau labu laiku, un tagad, redzot, ka viņam ir izdevies to realizēt, man ir patiess prieks par to. Pagaidām beigeļu kafejnīcā ārzemnieku skaits būtiski pārsniedz vietējo iedzīvotāju skaitu, bet, zinot to, ar kādu entuziasmu Džeks ir iesaistījis šajā projektā, nebrīnīšos, ja drīz arī konservatīvais latvietis stāvēs rindā pakaļ beigelim. Tie, kas ir bijuši Vācijā, Polijā vai ASV noteikti zina, kas ir beigelis, pārējiem gan tas pagaidām ir jaunums.

Tad nu tagad, netālu no "Muffins and More", Baznīcas ielā 8 Džeks ir atklājis beigeļu kafejnīcu. Kas ir beigels (links uz Wikipedia)? Īsumā - raudzēta maizīte (apaļas formas ar caurumu pa vidu), kas pirms cepšanas vēl uz īsu laiku tiek apvārīta. Pie Džeka beigeļi pieejami dažādās variācijās - pilngraudu, ar sezama sēklām, melleņu, rozīņu/kanēļa u.c. To pildījumam viņam ir virkne dažādu produktu, ko Džeks pats atlasījis, testējot dažadus piegādātāju produkciju. Tā kā beigeļus pie viņa ēdam regulāri, tad varu teikt droši, ka viņam ir talants izejvielu atrašānā. Garšīgākais lasis, pastēte, prosciutto, kaperi, svaigais siers, salami, mozzarella, dažāda veida mērces u.c. beigeļu pildījumi noteikti atrodami Baznīcas ielā. :) Turklāt Džeks ir zināms kā viskvēlākais E vielu un dažādu nevajadzīgu piedevu nīdējs. Viņs sevi nepozicionē kā bio/eko/šmeko, bet neapšaubāmi ēdiens viņam ir "tīrāks", kā vidēji Rīgā. Džeks piedāvā dažādus "standarta" beigeļu komplektus, t.i. tradicionālus pildījumus. Tomēr var "uzkonstruēt" arī savu beigeli.
Ņemts no http://jsbagels.eu/ 

Lai arī beigelis ir kafejnīcas galvenais varonis, tomēr ir dažas ekstras. Svaigi spiestās sulas - lieliska apelsīnu sula, manuprāt, labākā Rīgā. Protams, tēja/kafija un kāds gardums no "Muffins and More". Bet īpaša ekstra ir Džeka gatavotās dārzeņu zupas. Par 1.50 var dabūt mājas-gaumē gatavotu, sātīgu dārzeņu zupu (pa dienām atšķiras - piemēram, tomātu, puvavu, vai pupiņu zupas). Pie zupas Džeks vēl klāt piemet vienu mini-beigeli. Tiešām gardas zupas, kas tāpat kā beigeļi, pieejami arī līdznešanai.

Un jā - tiem veģētāriešiem un vegāniem, kam grūtības rajonā dabūt pusdienas, bet "Stockpot" jau atkal pilns, šī ir laba opcija. Zupas un beigeļi pieejami veģetāriešiem un vegāniem (pēdējiem gan jāapjautājas par konkrētās dienas zupu). Džekam ir arī virkne pildījumu, kas der veģetāriešiem, bet īpaši gribu izcelt pašu gatavoto humusu, par kādu garšīgāku ēdis neesmu (lai gan, godīgi sakot, daudz versijas neesmu garšojis). 

Ieteikums pirmajai reizei: man vislabāk garšo pilngraudu beigelis ar pastēti, Polundram - beigelis ar lasi, svaigo sieru un kaperiem. Un jā, pamēģiniet čili-gurķīšus, pat man - asa ēdiena neēdājam - garšo.

Tagad darbojas no otrdienas līdz sestdienai ieskaitot, tuvāk vasarai darba laiki, iespējams, mainīsies. Lai labi garšo!

P.s. Džekam esmu pateicību parādā, par savu 30 gadu dzimšanas dienas svinību kūku. Šokolādes kūka ar ķiršiem bija fantastiska, un tieši tāda, kādu es vēlējos - turklāt Džeks uzminēja manas vēlmes, man neko īsti viņam nestāstot. :)
P.p.s. Šķiet, ka jēdziens "beigelis" latviski nemaz nepastāv - vismaz neesmu atradis pierādījumu tādam. Tādēļ pagaidām jāiztiek vien ar šādu latviskojumu. 

Komentāri

  1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  2. Pilnībā latvisks ekvivalents pēc gatavošanas principa ir ūdensklinģeris. Revolucionārs atklājums nesanāk :(

    AtbildētDzēst
  3. Kurš tad teica, ka kaut kāda revolūcija ir notikusi? Ūdenskliņģeris jau it kā ir, taču neviens to līdz šim Rīgā nav piedāvājis Amerikā izkopto ebreju tradīciju. Tā ka kaut kas jauns noteikti ir un es ļoti par to priecājos.

    Kas attiecas uz barankām - tās nevāra gan. Barankas ir vienkārši ceptas, bet ne 24h turētas aukstumā un tad vārītas. Par bubļikiem nemācēšu teikt - var gadīties, ka tie ir līdzīgi.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai