Pāriet uz galveno saturu

Pirmā beigeļu kafejnīca Rīgā

Ņemts no http://jsbagels.eu/ 
Nu jau kādu laiku Rīgā ir attaisījies "J's Bagels". Tie, kas dzīvojas vecās Ģertrūdes baznīcas rajonā, zina par tādu vietu, kā "Muffins and More" un tā īpašnieku - kolorīto dāni, Džeku. Kādu laiku atpakaļ tieši viņš Rīgā ieviesa jaunu Mafinu standartu, bet tagad ir ķēries pie nākamā trakā projekta - mēģinājuma iepazīstināt konservatīvo latvieti ar beigeli (bagel). Cik zinu šo ideju viņš ir lolojis jau labu laiku, un tagad, redzot, ka viņam ir izdevies to realizēt, man ir patiess prieks par to. Pagaidām beigeļu kafejnīcā ārzemnieku skaits būtiski pārsniedz vietējo iedzīvotāju skaitu, bet, zinot to, ar kādu entuziasmu Džeks ir iesaistījis šajā projektā, nebrīnīšos, ja drīz arī konservatīvais latvietis stāvēs rindā pakaļ beigelim. Tie, kas ir bijuši Vācijā, Polijā vai ASV noteikti zina, kas ir beigelis, pārējiem gan tas pagaidām ir jaunums.

Tad nu tagad, netālu no "Muffins and More", Baznīcas ielā 8 Džeks ir atklājis beigeļu kafejnīcu. Kas ir beigels (links uz Wikipedia)? Īsumā - raudzēta maizīte (apaļas formas ar caurumu pa vidu), kas pirms cepšanas vēl uz īsu laiku tiek apvārīta. Pie Džeka beigeļi pieejami dažādās variācijās - pilngraudu, ar sezama sēklām, melleņu, rozīņu/kanēļa u.c. To pildījumam viņam ir virkne dažādu produktu, ko Džeks pats atlasījis, testējot dažadus piegādātāju produkciju. Tā kā beigeļus pie viņa ēdam regulāri, tad varu teikt droši, ka viņam ir talants izejvielu atrašānā. Garšīgākais lasis, pastēte, prosciutto, kaperi, svaigais siers, salami, mozzarella, dažāda veida mērces u.c. beigeļu pildījumi noteikti atrodami Baznīcas ielā. :) Turklāt Džeks ir zināms kā viskvēlākais E vielu un dažādu nevajadzīgu piedevu nīdējs. Viņs sevi nepozicionē kā bio/eko/šmeko, bet neapšaubāmi ēdiens viņam ir "tīrāks", kā vidēji Rīgā. Džeks piedāvā dažādus "standarta" beigeļu komplektus, t.i. tradicionālus pildījumus. Tomēr var "uzkonstruēt" arī savu beigeli.
Ņemts no http://jsbagels.eu/ 

Lai arī beigelis ir kafejnīcas galvenais varonis, tomēr ir dažas ekstras. Svaigi spiestās sulas - lieliska apelsīnu sula, manuprāt, labākā Rīgā. Protams, tēja/kafija un kāds gardums no "Muffins and More". Bet īpaša ekstra ir Džeka gatavotās dārzeņu zupas. Par 1.50 var dabūt mājas-gaumē gatavotu, sātīgu dārzeņu zupu (pa dienām atšķiras - piemēram, tomātu, puvavu, vai pupiņu zupas). Pie zupas Džeks vēl klāt piemet vienu mini-beigeli. Tiešām gardas zupas, kas tāpat kā beigeļi, pieejami arī līdznešanai.

Un jā - tiem veģētāriešiem un vegāniem, kam grūtības rajonā dabūt pusdienas, bet "Stockpot" jau atkal pilns, šī ir laba opcija. Zupas un beigeļi pieejami veģetāriešiem un vegāniem (pēdējiem gan jāapjautājas par konkrētās dienas zupu). Džekam ir arī virkne pildījumu, kas der veģetāriešiem, bet īpaši gribu izcelt pašu gatavoto humusu, par kādu garšīgāku ēdis neesmu (lai gan, godīgi sakot, daudz versijas neesmu garšojis). 

Ieteikums pirmajai reizei: man vislabāk garšo pilngraudu beigelis ar pastēti, Polundram - beigelis ar lasi, svaigo sieru un kaperiem. Un jā, pamēģiniet čili-gurķīšus, pat man - asa ēdiena neēdājam - garšo.

Tagad darbojas no otrdienas līdz sestdienai ieskaitot, tuvāk vasarai darba laiki, iespējams, mainīsies. Lai labi garšo!

P.s. Džekam esmu pateicību parādā, par savu 30 gadu dzimšanas dienas svinību kūku. Šokolādes kūka ar ķiršiem bija fantastiska, un tieši tāda, kādu es vēlējos - turklāt Džeks uzminēja manas vēlmes, man neko īsti viņam nestāstot. :)
P.p.s. Šķiet, ka jēdziens "beigelis" latviski nemaz nepastāv - vismaz neesmu atradis pierādījumu tādam. Tādēļ pagaidām jāiztiek vien ar šādu latviskojumu. 

Komentāri

  1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  2. Pilnībā latvisks ekvivalents pēc gatavošanas principa ir ūdensklinģeris. Revolucionārs atklājums nesanāk :(

    AtbildētDzēst
  3. Kurš tad teica, ka kaut kāda revolūcija ir notikusi? Ūdenskliņģeris jau it kā ir, taču neviens to līdz šim Rīgā nav piedāvājis Amerikā izkopto ebreju tradīciju. Tā ka kaut kas jauns noteikti ir un es ļoti par to priecājos.

    Kas attiecas uz barankām - tās nevāra gan. Barankas ir vienkārši ceptas, bet ne 24h turētas aukstumā un tad vārītas. Par bubļikiem nemācēšu teikt - var gadīties, ka tie ir līdzīgi.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz