Monday, August 31, 2015

Favignana - miera osta Sicīlijā

Aptuveni tāda sajūta ir dzīvojoties Faviņānā
 
Laiku pa laikam man kāds pajautā, kas ir bijusi viena vieta no maniem ceļojumiem, kur man gribētos atgriezties. Lai arī prātā nāk vairākas vietas, viena no tām noteikti ir Faviņāna (Favignana) – neliela sala 3 salu arhipelāgā netālu no Sicīlijas krastiem. Pats ceļojums uz Sicīliju mums, četru cilvēku grupai, izvērtās ļoti aizraujošs (visa ceļojuma apraksts: http://www.miesnieks.com/2013/02/vins-saule-kristalzils-udens-14-dienas.html), bet šī ceļojuma spilgtākais mirklis, manuprāt, bija tieši dienas, ko pavadījām Faviņānā. Kādēļ? Īstenībā diezgan grūti izskaidrot. Mūsu ceļojumā apkārt Sicīlijai (Palermo-Trapani-Favignana-Agrigento-Caltagirone-Siracusa-Taormina-Castelmola) mēs redzējām Sicīliju no vairākiem skatpunktiem. Gan urbāno Palermo, gan senatnīgo Eriči burtiski debesīs virs Trapani, gan Agrigento ar tās vēsturiskajām liecībām, gan tūristu pilno Taorminu. Visu vietu apmeklējums radīja galvā nedaudz jūkli, ilgu laiku domāju, kāda tad īsti ir Sicīlijas identitāte. Proti, sala ir tik daudzšķautņaina, katra pilsēta savādāka, katrā savi cilvēki, savi ēdieni, sava arhitektūra. Un tad ir Faviņāna – vieta, kur sajutos Sicīlijā. Es pat īsti nezinu, kas ir tas fakts, kas lika tā justies tur, bet likās, ka esmu galamērķī – Sicīlijā, tādā, kā es to iedomājos. Iespējams, tā ir nesteidzīgā dzīve uz salas, iespējams, tirkīzzilais ūdens un grotas. Faviņāna ir slavena ar saviem tunčiem – pirmo reizi mūžā ieraudzīju pilna izmēra tunci karājamies pie vietējā miesnieka :) (vairāk liekas, ka miesnieks, nevis zvejnieks). Faviņāna no seniem laikiem zināma ar tunču ķeršanas tradīcijām, un joprojām maijā piekopj to ķeršanu ar tradicionālām metodēm (la Mattanza – neliels video par to).

 


Pilsētas centrālā iela

Faviņāna noteikti nav masu tūrisma galamērķis – tur nav tik viegli tikt (no otras puses, jātiek vien līdz Trapani, no kurienes katru dienu vairākas reizes dienā kursē prāmis). Dzīve uz salas ir mierīga, pludmales tīras, ēzelīši staigā pa laukiem, un pieejams svaigi ķerts tuncis. Es domāju, ka neviens no maniem ceļabiedriem neļaus man samelot, ka mūsu dzīves garšīgākais tuncis ir bijis tas, ko paši nopirkām pie jau minētā miesnieka, kur mūsu acu priekša to sašķēlēja, un ko mēs turpat mūsu pagalmā uzgrilējām uz oglēm (no domām vien siekalas mutē saskrien). Sala kādu laiku atpakaļ bija slavena ar saviem tunča konserviem – pilsētas centrā joprojām mazliet drūmi stāv tunča konservu rūpnīca, kas jau gadiem kā nedarbojas.

 
Katru dienu savādāks skats pāri salas kalnu grēdai (kreisajā pusē var redzēt, ka kalna augšā ir cietoksnis, ko, ja ir vēlme var apmeklēt, aptuveni 1h pastaiga)
 Tā kā, ja ir vēlme atslēgties no apkārtējās pasaules, un patverties nelielā paradīzes saliņā tepat Eiropā, tad droši pamēģiniet Faviņānu. Tur nav daudz ko darīt (ar motorolleru salu var apbraukt šķiet 30-40 minūtēs), bet tas arī ir salas skaistums – nav nekur jāskrien. No rīta aizej uz ostu un paskaties kā zvejnieki tirgo nost tikko izvilkto lomu (var arī, protams, ko iegādāties), vietējā maiznīcā dabū svaigi ceptu maizi, uzcep tunci un baudi jūru. Un jā…vīns, daudz un lēti. :) Un pats galvenais – lai kur nepaskatītos – tirkīzzila jūra, kalni, skaista daba.
Vietējie "draugi" :)



Viens no dažiem veikaliem uz salas, kur iegādāties tunča konservus, pesto, un protams Vīnu, var protams pamēģināt Marsalu

Viena no salas pludmalēm :)

Mobilais tirgus :)