 |
| Aptuveni tāda sajūta ir dzīvojoties Faviņānā |
Laiku pa laikam man kāds pajautā, kas ir bijusi viena vieta
no maniem ceļojumiem, kur man gribētos atgriezties. Lai arī prātā nāk vairākas
vietas, viena no tām noteikti ir Faviņāna (
Favignana)
– neliela sala 3 salu arhipelāgā netālu no Sicīlijas krastiem. Pats ceļojums uz
Sicīliju mums, četru cilvēku grupai, izvērtās ļoti aizraujošs (visa ceļojuma apraksts:
http://www.miesnieks.com/2013/02/vins-saule-kristalzils-udens-14-dienas.html), bet šī ceļojuma
spilgtākais mirklis, manuprāt, bija tieši dienas, ko pavadījām Faviņānā. Kādēļ?
Īstenībā diezgan grūti izskaidrot. Mūsu ceļojumā apkārt Sicīlijai
(Palermo-Trapani-Favignana-Agrigento-Caltagirone-Siracusa-Taormina-Castelmola) mēs
redzējām Sicīliju no vairākiem skatpunktiem. Gan urbāno Palermo, gan senatnīgo
Eriči burtiski debesīs virs Trapani, gan Agrigento ar tās vēsturiskajām
liecībām, gan tūristu pilno Taorminu. Visu vietu apmeklējums radīja galvā
nedaudz jūkli, ilgu laiku domāju, kāda tad īsti ir Sicīlijas identitāte. Proti,
sala ir tik daudzšķautņaina, katra pilsēta savādāka, katrā savi cilvēki, savi
ēdieni, sava arhitektūra. Un tad ir Faviņāna – vieta, kur sajutos Sicīlijā. Es
pat īsti nezinu, kas ir tas fakts, kas lika tā justies tur, bet likās, ka esmu
galamērķī – Sicīlijā, tādā, kā es to iedomājos. Iespējams, tā ir nesteidzīgā
dzīve uz salas, iespējams, tirkīzzilais ūdens un grotas. Faviņāna ir slavena ar
saviem tunčiem – pirmo reizi mūžā ieraudzīju pilna izmēra tunci karājamies pie
vietējā miesnieka :) (vairāk liekas, ka miesnieks, nevis zvejnieks). Faviņāna
no seniem laikiem zināma ar tunču ķeršanas tradīcijām, un joprojām maijā piekopj
to ķeršanu ar tradicionālām metodēm (
la
Mattanza – neliels video par to).
 |
| Pilsētas centrālā iela |
Faviņāna noteikti nav masu tūrisma galamērķis – tur nav tik viegli tikt (no otras puses, jātiek vien līdz Trapani, no kurienes katru dienu vairākas reizes dienā kursē prāmis). Dzīve uz salas ir mierīga, pludmales tīras, ēzelīši staigā pa laukiem, un pieejams svaigi ķerts tuncis. Es domāju, ka neviens no maniem ceļabiedriem neļaus man samelot, ka mūsu dzīves garšīgākais tuncis ir bijis tas, ko paši nopirkām pie jau minētā miesnieka, kur mūsu acu priekša to sašķēlēja, un ko mēs turpat mūsu pagalmā uzgrilējām uz oglēm (no domām vien siekalas mutē saskrien). Sala kādu laiku atpakaļ bija slavena ar saviem tunča konserviem – pilsētas centrā joprojām mazliet drūmi stāv tunča konservu rūpnīca, kas jau gadiem kā nedarbojas.
 |
| Katru dienu savādāks skats pāri salas kalnu grēdai (kreisajā pusē var redzēt, ka kalna augšā ir cietoksnis, ko, ja ir vēlme var apmeklēt, aptuveni 1h pastaiga) |
Tā kā, ja ir vēlme atslēgties no apkārtējās pasaules, un patverties nelielā paradīzes saliņā tepat Eiropā, tad droši pamēģiniet Faviņānu. Tur nav daudz ko darīt (ar motorolleru salu var apbraukt šķiet 30-40 minūtēs), bet tas arī ir salas skaistums – nav nekur jāskrien. No rīta aizej uz ostu un paskaties kā zvejnieki tirgo nost tikko izvilkto lomu (var arī, protams, ko iegādāties), vietējā maiznīcā dabū svaigi ceptu maizi, uzcep tunci un baudi jūru. Un jā…vīns, daudz un lēti. :) Un pats galvenais – lai kur nepaskatītos – tirkīzzila jūra, kalni, skaista daba.
 |
| Vietējie "draugi" :) |
 |
| Viens no dažiem veikaliem uz salas, kur iegādāties tunča konservus, pesto, un protams Vīnu, var protams pamēģināt Marsalu |
 |
| Viena no salas pludmalēm :) |
 |
| Mobilais tirgus :) |
Komentāri
Ierakstīt komentāru