Pāriet uz galveno saturu

Favignana - miera osta Sicīlijā

Aptuveni tāda sajūta ir dzīvojoties Faviņānā
 
Laiku pa laikam man kāds pajautā, kas ir bijusi viena vieta no maniem ceļojumiem, kur man gribētos atgriezties. Lai arī prātā nāk vairākas vietas, viena no tām noteikti ir Faviņāna (Favignana) – neliela sala 3 salu arhipelāgā netālu no Sicīlijas krastiem. Pats ceļojums uz Sicīliju mums, četru cilvēku grupai, izvērtās ļoti aizraujošs (visa ceļojuma apraksts: http://www.miesnieks.com/2013/02/vins-saule-kristalzils-udens-14-dienas.html), bet šī ceļojuma spilgtākais mirklis, manuprāt, bija tieši dienas, ko pavadījām Faviņānā. Kādēļ? Īstenībā diezgan grūti izskaidrot. Mūsu ceļojumā apkārt Sicīlijai (Palermo-Trapani-Favignana-Agrigento-Caltagirone-Siracusa-Taormina-Castelmola) mēs redzējām Sicīliju no vairākiem skatpunktiem. Gan urbāno Palermo, gan senatnīgo Eriči burtiski debesīs virs Trapani, gan Agrigento ar tās vēsturiskajām liecībām, gan tūristu pilno Taorminu. Visu vietu apmeklējums radīja galvā nedaudz jūkli, ilgu laiku domāju, kāda tad īsti ir Sicīlijas identitāte. Proti, sala ir tik daudzšķautņaina, katra pilsēta savādāka, katrā savi cilvēki, savi ēdieni, sava arhitektūra. Un tad ir Faviņāna – vieta, kur sajutos Sicīlijā. Es pat īsti nezinu, kas ir tas fakts, kas lika tā justies tur, bet likās, ka esmu galamērķī – Sicīlijā, tādā, kā es to iedomājos. Iespējams, tā ir nesteidzīgā dzīve uz salas, iespējams, tirkīzzilais ūdens un grotas. Faviņāna ir slavena ar saviem tunčiem – pirmo reizi mūžā ieraudzīju pilna izmēra tunci karājamies pie vietējā miesnieka :) (vairāk liekas, ka miesnieks, nevis zvejnieks). Faviņāna no seniem laikiem zināma ar tunču ķeršanas tradīcijām, un joprojām maijā piekopj to ķeršanu ar tradicionālām metodēm (la Mattanza – neliels video par to).

 


Pilsētas centrālā iela

Faviņāna noteikti nav masu tūrisma galamērķis – tur nav tik viegli tikt (no otras puses, jātiek vien līdz Trapani, no kurienes katru dienu vairākas reizes dienā kursē prāmis). Dzīve uz salas ir mierīga, pludmales tīras, ēzelīši staigā pa laukiem, un pieejams svaigi ķerts tuncis. Es domāju, ka neviens no maniem ceļabiedriem neļaus man samelot, ka mūsu dzīves garšīgākais tuncis ir bijis tas, ko paši nopirkām pie jau minētā miesnieka, kur mūsu acu priekša to sašķēlēja, un ko mēs turpat mūsu pagalmā uzgrilējām uz oglēm (no domām vien siekalas mutē saskrien). Sala kādu laiku atpakaļ bija slavena ar saviem tunča konserviem – pilsētas centrā joprojām mazliet drūmi stāv tunča konservu rūpnīca, kas jau gadiem kā nedarbojas.

 
Katru dienu savādāks skats pāri salas kalnu grēdai (kreisajā pusē var redzēt, ka kalna augšā ir cietoksnis, ko, ja ir vēlme var apmeklēt, aptuveni 1h pastaiga)
 Tā kā, ja ir vēlme atslēgties no apkārtējās pasaules, un patverties nelielā paradīzes saliņā tepat Eiropā, tad droši pamēģiniet Faviņānu. Tur nav daudz ko darīt (ar motorolleru salu var apbraukt šķiet 30-40 minūtēs), bet tas arī ir salas skaistums – nav nekur jāskrien. No rīta aizej uz ostu un paskaties kā zvejnieki tirgo nost tikko izvilkto lomu (var arī, protams, ko iegādāties), vietējā maiznīcā dabū svaigi ceptu maizi, uzcep tunci un baudi jūru. Un jā…vīns, daudz un lēti. :) Un pats galvenais – lai kur nepaskatītos – tirkīzzila jūra, kalni, skaista daba.
Vietējie "draugi" :)



Viens no dažiem veikaliem uz salas, kur iegādāties tunča konservus, pesto, un protams Vīnu, var protams pamēģināt Marsalu

Viena no salas pludmalēm :)

Mobilais tirgus :)



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls