Pāriet uz galveno saturu

Favignana - miera osta Sicīlijā

Aptuveni tāda sajūta ir dzīvojoties Faviņānā
 
Laiku pa laikam man kāds pajautā, kas ir bijusi viena vieta no maniem ceļojumiem, kur man gribētos atgriezties. Lai arī prātā nāk vairākas vietas, viena no tām noteikti ir Faviņāna (Favignana) – neliela sala 3 salu arhipelāgā netālu no Sicīlijas krastiem. Pats ceļojums uz Sicīliju mums, četru cilvēku grupai, izvērtās ļoti aizraujošs (visa ceļojuma apraksts: http://www.miesnieks.com/2013/02/vins-saule-kristalzils-udens-14-dienas.html), bet šī ceļojuma spilgtākais mirklis, manuprāt, bija tieši dienas, ko pavadījām Faviņānā. Kādēļ? Īstenībā diezgan grūti izskaidrot. Mūsu ceļojumā apkārt Sicīlijai (Palermo-Trapani-Favignana-Agrigento-Caltagirone-Siracusa-Taormina-Castelmola) mēs redzējām Sicīliju no vairākiem skatpunktiem. Gan urbāno Palermo, gan senatnīgo Eriči burtiski debesīs virs Trapani, gan Agrigento ar tās vēsturiskajām liecībām, gan tūristu pilno Taorminu. Visu vietu apmeklējums radīja galvā nedaudz jūkli, ilgu laiku domāju, kāda tad īsti ir Sicīlijas identitāte. Proti, sala ir tik daudzšķautņaina, katra pilsēta savādāka, katrā savi cilvēki, savi ēdieni, sava arhitektūra. Un tad ir Faviņāna – vieta, kur sajutos Sicīlijā. Es pat īsti nezinu, kas ir tas fakts, kas lika tā justies tur, bet likās, ka esmu galamērķī – Sicīlijā, tādā, kā es to iedomājos. Iespējams, tā ir nesteidzīgā dzīve uz salas, iespējams, tirkīzzilais ūdens un grotas. Faviņāna ir slavena ar saviem tunčiem – pirmo reizi mūžā ieraudzīju pilna izmēra tunci karājamies pie vietējā miesnieka :) (vairāk liekas, ka miesnieks, nevis zvejnieks). Faviņāna no seniem laikiem zināma ar tunču ķeršanas tradīcijām, un joprojām maijā piekopj to ķeršanu ar tradicionālām metodēm (la Mattanza – neliels video par to).

 


Pilsētas centrālā iela

Faviņāna noteikti nav masu tūrisma galamērķis – tur nav tik viegli tikt (no otras puses, jātiek vien līdz Trapani, no kurienes katru dienu vairākas reizes dienā kursē prāmis). Dzīve uz salas ir mierīga, pludmales tīras, ēzelīši staigā pa laukiem, un pieejams svaigi ķerts tuncis. Es domāju, ka neviens no maniem ceļabiedriem neļaus man samelot, ka mūsu dzīves garšīgākais tuncis ir bijis tas, ko paši nopirkām pie jau minētā miesnieka, kur mūsu acu priekša to sašķēlēja, un ko mēs turpat mūsu pagalmā uzgrilējām uz oglēm (no domām vien siekalas mutē saskrien). Sala kādu laiku atpakaļ bija slavena ar saviem tunča konserviem – pilsētas centrā joprojām mazliet drūmi stāv tunča konservu rūpnīca, kas jau gadiem kā nedarbojas.

 
Katru dienu savādāks skats pāri salas kalnu grēdai (kreisajā pusē var redzēt, ka kalna augšā ir cietoksnis, ko, ja ir vēlme var apmeklēt, aptuveni 1h pastaiga)
 Tā kā, ja ir vēlme atslēgties no apkārtējās pasaules, un patverties nelielā paradīzes saliņā tepat Eiropā, tad droši pamēģiniet Faviņānu. Tur nav daudz ko darīt (ar motorolleru salu var apbraukt šķiet 30-40 minūtēs), bet tas arī ir salas skaistums – nav nekur jāskrien. No rīta aizej uz ostu un paskaties kā zvejnieki tirgo nost tikko izvilkto lomu (var arī, protams, ko iegādāties), vietējā maiznīcā dabū svaigi ceptu maizi, uzcep tunci un baudi jūru. Un jā…vīns, daudz un lēti. :) Un pats galvenais – lai kur nepaskatītos – tirkīzzila jūra, kalni, skaista daba.
Vietējie "draugi" :)



Viens no dažiem veikaliem uz salas, kur iegādāties tunča konservus, pesto, un protams Vīnu, var protams pamēģināt Marsalu

Viena no salas pludmalēm :)

Mobilais tirgus :)



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām