Pāriet uz galveno saturu

"Latvijas Augi" - grāmata, kurai jābūt katra sevi cienoša dabas entuziasta plauktā

Ņemts no www.gandrs.lv
Iedomājos, ka nekad neesmu rakstījis apskatu par grāmatu (kur gan interesē ekonomikas un pavārgrāmatas :)). Arī šoreiz īsti nerakstīšu grāmatas kritiku. Nav tā, ka grāmatas nelasu, bet ļoti daudzas grāmatas lasu pa diagonāli, paņemot to, kas man svarīgs. Tā, piemēram, lasu dažādas ekonomikas grāmatas - ir lietas, kas mani tajās interesē vairāk, tāpēc lasu vien atbilstošās sadaļas. Tomēr par šo grāmatu nevarēju neuzrakstīt. Un rakstu vien tādēļ, ka esmu sajūsmināts par grāmatu, ko ilgstoši esmu gribējis iegūt savā īpašumā, bet tās cena visu laiku mani atturēja no tās iegādes (lai arī tā ir pilnīgi atbilstoša, vnk budžetā nebija naudas tādam pirkumam). Runa ir par Normunda Priedīša sarakstīto un Gandra izdoto enciklopēdiju "Latvijas Augi".

Jā, esmu pamanījis – pasaule mainās. Kindle tupina savu uzvaras gājienu, PDF ir formātu karalis utt. Bet, sauciet mani par vecmodīgu, nekas nespēj aizstāt to sajūtu, kad darba dienas vakarā apsēdies dīvānā ar tējas krūzi un interesantu grāmatu (nespēju to iedomāties ar Kindle). Manuprāt, "Latvijas Augi" ir tas darbs, kuram ir lemts kļūt par Latvijas grāmatu plauktu klasiku. Tieši tāpat kā lielai daļai no mums vēl joprojām ir Padomju laika "Populāra medicīnas enciklopēdija". :) "Latvijas Augi" ir fundamentāls darbs - Normunds Priedītis (bioloģijas doktors) pie tās izdošanas ir strādājis 23(!) gadus. Tas ir 3/4 no manas līdz šim nodzīvotās dzīves. :)

Kas tad īsti ir šajā grāmatā? Grāmata apkopo informāciju par visām Latvijas savvaļā sastopamajām augu sugām, kā arī veģetācijas pamatveidiem. Grāmatas beigu daļa aprakstīti arī dažādi Latvijā sastopamie biotopi. Pats grāmatu, protams, vēl neesmu izlasījis. Kur nu vēl, pat izšķirstījis vēl pilnībā neesmu, bet tas tikai tādēļ, ka šo grāmatu nevar lasīt pa diagonāli - acis "aizķeras" gandrīz katrā atvērumā. Grāmata ir 888 lpp. bieza, tajā ir divarpus tūkstoši (!) attēlu, kā arī pusotrs tūkstotis karšu. Pats priekš sevis jau esmu atradis faktu, ka to, ko pazinu kā kazeni, patiesībā sauc cūcene. T.i. rudeņos patiesībā vāru nevis kazeņu ievārījumu, bet cūceņu ievārījumu. Skan dīvaini, bet garša no tā nemainās. :) 

Praktisks padoms. Gandrā šobrīd grāmata ir nocenota no 75.39 eiro uz 49.00 eiro. Mani nopirkt grāmatu pamudināja tas, ka no šī gada Gandra dāvanu kartes pieejamas American Express lojalitātes programmas Membershiprewards dalībniekiem. Kad to ieraudzīju, nebija ilgi jādomā, kā tērēšu uzkrātos punktus. :) Ah, jā - grāmatai ir bezmaksas piegāde visā Latvijā. Man šķiet, ka šī ir viena laba dāvana kādā kārtīgā jubilejā.
P.s. Paldies autoram un SIA "Gandrs" par šādas grāmatas izdošanu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…