Pāriet uz galveno saturu

"Latvijas Augi" - grāmata, kurai jābūt katra sevi cienoša dabas entuziasta plauktā

Ņemts no www.gandrs.lv
Iedomājos, ka nekad neesmu rakstījis apskatu par grāmatu (kur gan interesē ekonomikas un pavārgrāmatas :)). Arī šoreiz īsti nerakstīšu grāmatas kritiku. Nav tā, ka grāmatas nelasu, bet ļoti daudzas grāmatas lasu pa diagonāli, paņemot to, kas man svarīgs. Tā, piemēram, lasu dažādas ekonomikas grāmatas - ir lietas, kas mani tajās interesē vairāk, tāpēc lasu vien atbilstošās sadaļas. Tomēr par šo grāmatu nevarēju neuzrakstīt. Un rakstu vien tādēļ, ka esmu sajūsmināts par grāmatu, ko ilgstoši esmu gribējis iegūt savā īpašumā, bet tās cena visu laiku mani atturēja no tās iegādes (lai arī tā ir pilnīgi atbilstoša, vnk budžetā nebija naudas tādam pirkumam). Runa ir par Normunda Priedīša sarakstīto un Gandra izdoto enciklopēdiju "Latvijas Augi".

Jā, esmu pamanījis – pasaule mainās. Kindle tupina savu uzvaras gājienu, PDF ir formātu karalis utt. Bet, sauciet mani par vecmodīgu, nekas nespēj aizstāt to sajūtu, kad darba dienas vakarā apsēdies dīvānā ar tējas krūzi un interesantu grāmatu (nespēju to iedomāties ar Kindle). Manuprāt, "Latvijas Augi" ir tas darbs, kuram ir lemts kļūt par Latvijas grāmatu plauktu klasiku. Tieši tāpat kā lielai daļai no mums vēl joprojām ir Padomju laika "Populāra medicīnas enciklopēdija". :) "Latvijas Augi" ir fundamentāls darbs - Normunds Priedītis (bioloģijas doktors) pie tās izdošanas ir strādājis 23(!) gadus. Tas ir 3/4 no manas līdz šim nodzīvotās dzīves. :)

Kas tad īsti ir šajā grāmatā? Grāmata apkopo informāciju par visām Latvijas savvaļā sastopamajām augu sugām, kā arī veģetācijas pamatveidiem. Grāmatas beigu daļa aprakstīti arī dažādi Latvijā sastopamie biotopi. Pats grāmatu, protams, vēl neesmu izlasījis. Kur nu vēl, pat izšķirstījis vēl pilnībā neesmu, bet tas tikai tādēļ, ka šo grāmatu nevar lasīt pa diagonāli - acis "aizķeras" gandrīz katrā atvērumā. Grāmata ir 888 lpp. bieza, tajā ir divarpus tūkstoši (!) attēlu, kā arī pusotrs tūkstotis karšu. Pats priekš sevis jau esmu atradis faktu, ka to, ko pazinu kā kazeni, patiesībā sauc cūcene. T.i. rudeņos patiesībā vāru nevis kazeņu ievārījumu, bet cūceņu ievārījumu. Skan dīvaini, bet garša no tā nemainās. :) 

Praktisks padoms. Gandrā šobrīd grāmata ir nocenota no 75.39 eiro uz 49.00 eiro. Mani nopirkt grāmatu pamudināja tas, ka no šī gada Gandra dāvanu kartes pieejamas American Express lojalitātes programmas Membershiprewards dalībniekiem. Kad to ieraudzīju, nebija ilgi jādomā, kā tērēšu uzkrātos punktus. :) Ah, jā - grāmatai ir bezmaksas piegāde visā Latvijā. Man šķiet, ka šī ir viena laba dāvana kādā kārtīgā jubilejā.
P.s. Paldies autoram un SIA "Gandrs" par šādas grāmatas izdošanu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…