Pāriet uz galveno saturu

Rix – Hel – Rix (3): Ķīlnieks lidostā un veikalā





Ziemassvētku trakums jau pilnā sparā


  • -2°C, 15-20 m/s, snieg. Somi joprojām dzer alu ārā. Un vīnu. Bet es savā mētelī drebinoties velku koferi.
  • Man laikam ir iestājies Stokholmas sindroms Helsinku (Vantaa) lidostā. Lai cik amizanti tas arī neizklausītos. :) Pēdējo 3 mēnešu laikā tur ir pavadīts tik daudz laika (sāku skaitīt, bet kad aizgāja diennaktīs, nobijos), ka tur jau liekas kā mājās un tiešām šķiet, ka tā iespējams ir labākā lidosta Eiropā. 3 mēnešu laikā 3 reizes mani lidojumi aizkavējās vairāk par 3 stundām. Rezultātā visai labi esmu iepazinis lidostu. Vismaz lidostām tik ļoti raksturīgo stresu es tur nejūtu vispār. Security check man nekad nav aizņēmis vairāk par 2 minūtēm. Un Vantaa lidostas varētu būt viena no retajām, kur cenas ir tikpat augstas, kā ārpus tās. :D Un lidostas PR regulārie pasākumi ir vnk lieliski - gan Ķīnietis Ryan, kas uz veselu mēnesi bija apmeties uz dzīvi lidostā (a ļa filma “Terminal” ar Tomu Henku; te sākums 30 video sērijai), gan dažādi izglītojoši/izklaidējoši video, kā piemēram, šis: https://www.youtube.com/watch?v=u1b7EYSePjk.
  • Gandrīz pabeidzu lasīt Somijas vēstures grāmatu (A History of Finland, Henrik Meinander). Visnotaļ interesanti, īpaši 20.gs. Kā tiku, līdz 20.gs., tā vienā rāvienā faktiski izlasīju. Secinājumi? Par spīti vairākām nozīmīgām vēstures atšķirībām starp LV un FI, mani izbrīna tas, cik maz mēs, latvieši, zinām par Somiju un to, cik mums patiesībā daudz līdzību. Jā, valoda ir pilnīgi cita, kas automātiski rada “aizu” starpvalstu salīdzinājumā, bet… visā pārējā ir velkamas paralēles. 19.gs. otrās puses attīstība un nacionālisma ideju mošanās vispār liekās it kā paņemta no LV vēstures grāmatas un tikai personvārdi aizvietoti. 20.gs. vienīgā nopietnā atšķirība ir Ziemas karš, tā iznākums, un no tā izrietošās sekas…
  • Latvijā viens no tematiem, kas nekad nepazūd “no skatuves” ir par to, kādēļ igauņiem sanāk, bet mums nē (manā gadījumā diskusija galvenokārt par ekonomiku, bet plašāk raugoties praktiski par visu). Var runāt par mentalitātēm, prātīgiem risinājumiem, labāku pārvaldību utt. Bet tikai tagad es tā pa īstam redzu to, cik ļoti Igaunija ir ieintegrējusies Somijas ekonomikā. Viens pazīstams soms pērk būvmateriālus Igaunijā, cits brauc mainīt riepas, cits uz vasaru algo palīgstrādnieku dārza mājas uzturēšana…no Igaunijas. Un te es nemaz nerunāju par alkohola pirkšanu - tā ir aisberga virsotne, kas labi daudz tiek atspoguļota dzeltenajā presē.
  • Man laikam jau ir pārgājis cenu līmeņu atšķirību sākotnējais šoks. Tagad cenas šķiet normālas, un gauži otrādi - LV liekas lēti. Kā jau bija gaidāms. Laiku pa laikam, gan piestājot kādā kafejnīcā uz kahvi ja pulla, iedomājos, ka Rīgā pa to naudu Vecrīgā dienas vidū var ekskluzīvu business lunch offer dabūt… Joprojām lielākā atšķirība cenu līmenī krīt acīs tajā mirklī, kad jānorēķinās par pakalpojumu, nevis preci. Tā pagājušajā nedēļā samaksāju EUR 30 par uzvalka ķīmisko tīrīšanu.
  • Tajās retajās reizēs, kad ir uzsnidzis sniegs, ir patīkami novērtēt to, ka šeit netiek praktizēta tā politika, kas Rīgā attiecībā uz ielu iesālīšanu. Mazie grants akmentiņi, kas tiek lietoti smilts vietā nodrošina ļoti labu saķeri, vienīgi, kad sniegs pakūst, tie ķeras koferu ritentiņos, bet tā ir maza cena, kas jāmaksā par to, lai suņu ķepas nebūtu asiņainas no sāls, lai kokiem pavasarī būtu zaļas krāsas lapas nevis dzeltenas un beigu beigās, lai neveidoties nevajadzīgi dubļi.
  • Tie, kas man pazīst/lasa regulāri, zina, ka esmu nedaudz gastro-frīks. Jā, man patīk gatavot. Un šajā gadījumā, jāsaka, ka pārcelšanās no LV uz vietu, kur pirktspēja ir lielāka, paver jaunas iespējas. Nevaru teikt, ka esmu iepazinis vietējo gastro-kultūru - restorānos neēdu, somu ģimeņu vakariņu gatavošanā arī diemžēl nav izdevies piedalīties. Bet par veikaliem un tirgiem ir daži iespaidi. Pirmkārt, ir patīkami redzēt daudzveidību un izvēles brīvību. LV, ja gribi kaut ko vairāk par liellopa lāpstiņu vai šķiņķi jādodas meklēt, jāsarunā, jāzina vajadzīgie cilvēki. Helsinkos - ieej tirgū, un Tev pretī ir vesels pa gabaliņiem sadalīts liellops. Viss, ko vēlies. Jā, cenas augstas. Bet dabūt var. Tas pats arī tajā pašā K-Market - izvēle ir milzīga, gaļas, jūras veltes, sieri, piena produkti, tējas/kafijas, konditoreja&bakaleja, augļi un dārzeņi utt. Rīgā, lai to dabūtu, būtu jābrauc uz Gastronome, Reaton + uz tirgu pakaļ aizrunātajai liellopa astei jādodas. Bez plaši pieejamā klāsta, patīkami tas, ka lielākoties ir pieejami videi draudzīgāki iesaiņojuma variantu - papīra tūtas, kur likt augļus un dārzeņus (vai sliktākajā variantā biodegradable maisiņi). Tirgū, piemēram, viss tiek iepakots ietinamajā papīrā, kas ļoti patīkami un produkta uzglabāšanas kvalitāti tikai uzlabo. Tas, kas man šobrīd mazliet trūkst ir sajēga, kā noorientēties visā milzīgajā produktu klāstā. Ir tik daudz zīmolu un produktu, ko nekad neesmu redzējis, ka šobrīd ieiešana lielajā K-Market man ir kā bērna ielaišana rotaļlietu veikalā. Varu stundu staigāt, pētīt, google translate tulkot sastāvdaļas, un beigās gandrīz neko nenopirkt, jo vienkārši esmu apmulsis no piedāvātā klāsta plašuma... :) On the budget side: ir patīkami, ka plaši tiek praktizēta preču cenu samazināšana produktiem, kam drīzumā beidzas termiņš. Man, cilvēkam, kurš regulāri ņem jogurtu no plaukta aizmugures, jo tur atlikušais termiņš garāks, sākotnēji tā bija pārkāpšana pāri "savam es". Bet tagad, ja zinu, ka šovakar gatavoju, un tuvākajās dienā noēdu - nav nekādu problēmu, patīkams ietaupījums.
  • Helsinkos man pirmo reizi mūžā uzbruka suns. Skrēju pa Eira parku vakarā tumsā. Acīmredzot suns nobijās mirklī, kad izskrēju no pilnīgas tumsas apgaismotā vietā, jo laikam mani tērpa atstarojošie elementi tajā mirklī iespīdējās. Tad nu rezultātā vācu aitu suns, kurš bija saimniecei pie regulējamās siksnas (gan atvērtas), lēcienā metās man virsū brīdī, kad tikko tam biju paskrējis garām. Ar sānu redzi vēl ieraudzīju, ka kaut kas tuvojas, paspēju paspert soli virzienā prom, bet tur nu viņš bija, ieķēries man rokā. Ja nebūtu austiņās klausījies mūziku, iespējams paspētu noreaģēt labāk, bet nu, kā ir, tā ir. Labā ziņa, ka nekādi tālejoši bojājumi nav nodarīti, - suns trāpīja cimdā, vietā, kur sabiezējums. Bet viņa tvērienu tāpat jutu kaulā vēl 2-3 dienas. Pieņemu gan, ka suns tik aizstāvēja saimnieci, un nopietni nemaz nekoda, jo, ja vācu aitu suns gribētu man pārkost roku, viņš to izdarītu bez lielas piepūles. Saimniece izskatījās vairāk pārbijusies par mani pašu. Konstatējām, ka man āda nav pārkosta, tad attiecīgi nekāda tālāka rīcība arī nebija vajadzīga. Suns izskatījās adekvāts, t.i. neizskatījās pēc kaut kāda absolūti nekontrolēta radījuma. Kolēģi, gan nākamajā dienā teica, ka Somijā attiecībā uz šādiem gadījumiem parasti jārīkojas visai stingri, jāsauc policija utt., bet nešķita šajā gadījumā atbilstoši situācijai. Mācību gan guvu - tagad suņiem skrienu ar līkumu, un visu laiku kontrolēju ar skatienu, kur tie paliek. :)
  • Vienu dienu novembra beigās sapratu beidzot to smīniņu, kas bija vienam no maniem kolēģiem, kad kādu laiku atpakaļ viņam teicu: “no, weather is really fine and just the same as in Latvia...I don’t think it can get much worse than this”. :) Viņš toreiz ar savu smīniņu tik novilka: “Just wait. Just waaaaait a moment...”. Labā ziņa, tas liecina, ka man ir kolēģis ar labi apveltītu sarkastiski/ironisku humora izjūtu. Sliktā ziņa, realitāte izrādījās skaudra: 20-25m/s vējš (es pie ūdens dzīvoju) + temperatūra, kas tuva nullei (nav svarīgi no kuras puses tuva) + nokrišņi, kas nav ne lietus, ne sniegs, bet kaut kas nenosakāms pa vidu. Tik sāpīgi pa seju pat krusa nav situsi, kā nokrišņi šajā kombinācijā. Un mans mētelis izrādījās ūdenscaurlaidīgs. Ļoti. Atnācu mājās, un laikam saunā uzstādīju savu ilgsēdēšanas rekordu, jo pirmās 10 minūtes pagāja, kamēr sāku just siltumu. :)
Un jā, tumsa ir mazliet nomācoša. Pat man - ziemas cienītājam. Gaidu noturīgu sniega segu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…