Pāriet uz galveno saturu

Rix – Hel – Rix (3): Ķīlnieks lidostā un veikalā





Ziemassvētku trakums jau pilnā sparā


  • -2°C, 15-20 m/s, snieg. Somi joprojām dzer alu ārā. Un vīnu. Bet es savā mētelī drebinoties velku koferi.
  • Man laikam ir iestājies Stokholmas sindroms Helsinku (Vantaa) lidostā. Lai cik amizanti tas arī neizklausītos. :) Pēdējo 3 mēnešu laikā tur ir pavadīts tik daudz laika (sāku skaitīt, bet kad aizgāja diennaktīs, nobijos), ka tur jau liekas kā mājās un tiešām šķiet, ka tā iespējams ir labākā lidosta Eiropā. 3 mēnešu laikā 3 reizes mani lidojumi aizkavējās vairāk par 3 stundām. Rezultātā visai labi esmu iepazinis lidostu. Vismaz lidostām tik ļoti raksturīgo stresu es tur nejūtu vispār. Security check man nekad nav aizņēmis vairāk par 2 minūtēm. Un Vantaa lidostas varētu būt viena no retajām, kur cenas ir tikpat augstas, kā ārpus tās. :D Un lidostas PR regulārie pasākumi ir vnk lieliski - gan Ķīnietis Ryan, kas uz veselu mēnesi bija apmeties uz dzīvi lidostā (a ļa filma “Terminal” ar Tomu Henku; te sākums 30 video sērijai), gan dažādi izglītojoši/izklaidējoši video, kā piemēram, šis: https://www.youtube.com/watch?v=u1b7EYSePjk.
  • Gandrīz pabeidzu lasīt Somijas vēstures grāmatu (A History of Finland, Henrik Meinander). Visnotaļ interesanti, īpaši 20.gs. Kā tiku, līdz 20.gs., tā vienā rāvienā faktiski izlasīju. Secinājumi? Par spīti vairākām nozīmīgām vēstures atšķirībām starp LV un FI, mani izbrīna tas, cik maz mēs, latvieši, zinām par Somiju un to, cik mums patiesībā daudz līdzību. Jā, valoda ir pilnīgi cita, kas automātiski rada “aizu” starpvalstu salīdzinājumā, bet… visā pārējā ir velkamas paralēles. 19.gs. otrās puses attīstība un nacionālisma ideju mošanās vispār liekās it kā paņemta no LV vēstures grāmatas un tikai personvārdi aizvietoti. 20.gs. vienīgā nopietnā atšķirība ir Ziemas karš, tā iznākums, un no tā izrietošās sekas…
  • Latvijā viens no tematiem, kas nekad nepazūd “no skatuves” ir par to, kādēļ igauņiem sanāk, bet mums nē (manā gadījumā diskusija galvenokārt par ekonomiku, bet plašāk raugoties praktiski par visu). Var runāt par mentalitātēm, prātīgiem risinājumiem, labāku pārvaldību utt. Bet tikai tagad es tā pa īstam redzu to, cik ļoti Igaunija ir ieintegrējusies Somijas ekonomikā. Viens pazīstams soms pērk būvmateriālus Igaunijā, cits brauc mainīt riepas, cits uz vasaru algo palīgstrādnieku dārza mājas uzturēšana…no Igaunijas. Un te es nemaz nerunāju par alkohola pirkšanu - tā ir aisberga virsotne, kas labi daudz tiek atspoguļota dzeltenajā presē.
  • Man laikam jau ir pārgājis cenu līmeņu atšķirību sākotnējais šoks. Tagad cenas šķiet normālas, un gauži otrādi - LV liekas lēti. Kā jau bija gaidāms. Laiku pa laikam, gan piestājot kādā kafejnīcā uz kahvi ja pulla, iedomājos, ka Rīgā pa to naudu Vecrīgā dienas vidū var ekskluzīvu business lunch offer dabūt… Joprojām lielākā atšķirība cenu līmenī krīt acīs tajā mirklī, kad jānorēķinās par pakalpojumu, nevis preci. Tā pagājušajā nedēļā samaksāju EUR 30 par uzvalka ķīmisko tīrīšanu.
  • Tajās retajās reizēs, kad ir uzsnidzis sniegs, ir patīkami novērtēt to, ka šeit netiek praktizēta tā politika, kas Rīgā attiecībā uz ielu iesālīšanu. Mazie grants akmentiņi, kas tiek lietoti smilts vietā nodrošina ļoti labu saķeri, vienīgi, kad sniegs pakūst, tie ķeras koferu ritentiņos, bet tā ir maza cena, kas jāmaksā par to, lai suņu ķepas nebūtu asiņainas no sāls, lai kokiem pavasarī būtu zaļas krāsas lapas nevis dzeltenas un beigu beigās, lai neveidoties nevajadzīgi dubļi.
  • Tie, kas man pazīst/lasa regulāri, zina, ka esmu nedaudz gastro-frīks. Jā, man patīk gatavot. Un šajā gadījumā, jāsaka, ka pārcelšanās no LV uz vietu, kur pirktspēja ir lielāka, paver jaunas iespējas. Nevaru teikt, ka esmu iepazinis vietējo gastro-kultūru - restorānos neēdu, somu ģimeņu vakariņu gatavošanā arī diemžēl nav izdevies piedalīties. Bet par veikaliem un tirgiem ir daži iespaidi. Pirmkārt, ir patīkami redzēt daudzveidību un izvēles brīvību. LV, ja gribi kaut ko vairāk par liellopa lāpstiņu vai šķiņķi jādodas meklēt, jāsarunā, jāzina vajadzīgie cilvēki. Helsinkos - ieej tirgū, un Tev pretī ir vesels pa gabaliņiem sadalīts liellops. Viss, ko vēlies. Jā, cenas augstas. Bet dabūt var. Tas pats arī tajā pašā K-Market - izvēle ir milzīga, gaļas, jūras veltes, sieri, piena produkti, tējas/kafijas, konditoreja&bakaleja, augļi un dārzeņi utt. Rīgā, lai to dabūtu, būtu jābrauc uz Gastronome, Reaton + uz tirgu pakaļ aizrunātajai liellopa astei jādodas. Bez plaši pieejamā klāsta, patīkami tas, ka lielākoties ir pieejami videi draudzīgāki iesaiņojuma variantu - papīra tūtas, kur likt augļus un dārzeņus (vai sliktākajā variantā biodegradable maisiņi). Tirgū, piemēram, viss tiek iepakots ietinamajā papīrā, kas ļoti patīkami un produkta uzglabāšanas kvalitāti tikai uzlabo. Tas, kas man šobrīd mazliet trūkst ir sajēga, kā noorientēties visā milzīgajā produktu klāstā. Ir tik daudz zīmolu un produktu, ko nekad neesmu redzējis, ka šobrīd ieiešana lielajā K-Market man ir kā bērna ielaišana rotaļlietu veikalā. Varu stundu staigāt, pētīt, google translate tulkot sastāvdaļas, un beigās gandrīz neko nenopirkt, jo vienkārši esmu apmulsis no piedāvātā klāsta plašuma... :) On the budget side: ir patīkami, ka plaši tiek praktizēta preču cenu samazināšana produktiem, kam drīzumā beidzas termiņš. Man, cilvēkam, kurš regulāri ņem jogurtu no plaukta aizmugures, jo tur atlikušais termiņš garāks, sākotnēji tā bija pārkāpšana pāri "savam es". Bet tagad, ja zinu, ka šovakar gatavoju, un tuvākajās dienā noēdu - nav nekādu problēmu, patīkams ietaupījums.
  • Helsinkos man pirmo reizi mūžā uzbruka suns. Skrēju pa Eira parku vakarā tumsā. Acīmredzot suns nobijās mirklī, kad izskrēju no pilnīgas tumsas apgaismotā vietā, jo laikam mani tērpa atstarojošie elementi tajā mirklī iespīdējās. Tad nu rezultātā vācu aitu suns, kurš bija saimniecei pie regulējamās siksnas (gan atvērtas), lēcienā metās man virsū brīdī, kad tikko tam biju paskrējis garām. Ar sānu redzi vēl ieraudzīju, ka kaut kas tuvojas, paspēju paspert soli virzienā prom, bet tur nu viņš bija, ieķēries man rokā. Ja nebūtu austiņās klausījies mūziku, iespējams paspētu noreaģēt labāk, bet nu, kā ir, tā ir. Labā ziņa, ka nekādi tālejoši bojājumi nav nodarīti, - suns trāpīja cimdā, vietā, kur sabiezējums. Bet viņa tvērienu tāpat jutu kaulā vēl 2-3 dienas. Pieņemu gan, ka suns tik aizstāvēja saimnieci, un nopietni nemaz nekoda, jo, ja vācu aitu suns gribētu man pārkost roku, viņš to izdarītu bez lielas piepūles. Saimniece izskatījās vairāk pārbijusies par mani pašu. Konstatējām, ka man āda nav pārkosta, tad attiecīgi nekāda tālāka rīcība arī nebija vajadzīga. Suns izskatījās adekvāts, t.i. neizskatījās pēc kaut kāda absolūti nekontrolēta radījuma. Kolēģi, gan nākamajā dienā teica, ka Somijā attiecībā uz šādiem gadījumiem parasti jārīkojas visai stingri, jāsauc policija utt., bet nešķita šajā gadījumā atbilstoši situācijai. Mācību gan guvu - tagad suņiem skrienu ar līkumu, un visu laiku kontrolēju ar skatienu, kur tie paliek. :)
  • Vienu dienu novembra beigās sapratu beidzot to smīniņu, kas bija vienam no maniem kolēģiem, kad kādu laiku atpakaļ viņam teicu: “no, weather is really fine and just the same as in Latvia...I don’t think it can get much worse than this”. :) Viņš toreiz ar savu smīniņu tik novilka: “Just wait. Just waaaaait a moment...”. Labā ziņa, tas liecina, ka man ir kolēģis ar labi apveltītu sarkastiski/ironisku humora izjūtu. Sliktā ziņa, realitāte izrādījās skaudra: 20-25m/s vējš (es pie ūdens dzīvoju) + temperatūra, kas tuva nullei (nav svarīgi no kuras puses tuva) + nokrišņi, kas nav ne lietus, ne sniegs, bet kaut kas nenosakāms pa vidu. Tik sāpīgi pa seju pat krusa nav situsi, kā nokrišņi šajā kombinācijā. Un mans mētelis izrādījās ūdenscaurlaidīgs. Ļoti. Atnācu mājās, un laikam saunā uzstādīju savu ilgsēdēšanas rekordu, jo pirmās 10 minūtes pagāja, kamēr sāku just siltumu. :)
Un jā, tumsa ir mazliet nomācoša. Pat man - ziemas cienītājam. Gaidu noturīgu sniega segu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…