Pāriet uz galveno saturu

Melnā pantera “Sāra” - gadu pēc…



Sāra vēl Rīgas dzīvoklī - savā pārnēsāmajā kastē,
kur bija labākā vieta paslēpties no uzmācīgiem fotogrāfiem
Bloga regulārie lasītāji atceras, ka kādu laiku atpakaļ rakstīju par mūsu melno panteru Sāru, jeb kaķeni, ko paņēmām no patversmes. Pagājis gads, laiks veikt atskaiti.

Šis gads ir bijis gana “krāsains” gan mums pašiem, gan Sārai. Galvenā izmaiņa, kas šajā laika periodā notikusi, esam pārvākušies dzīvot no Rīgas dzīvokļa uz māju Carnikavā. Attiecīgi arī Sārai dzīves vide būtiski mainījusies. To, ka pārvāksimies uz māju, zinājām, jau mirklī, kad ņēmām Sāru no patversmes, tas savā ziņā bija priekšnosacījums kaķa ņemšanai, lai viņai nebūtu jātup caurām dienām dzīvoklī. Iedzīvošanās Carnikavā bija visai ātra - Sāra ātri aprada ar jauno māju, atrada sev labākās vietas (pārsvarā tuvumā kamīniem).
Sāra medībās
Tā kā pārvācāmies ziemā, apkārtnes teritoriju uzreiz izpētīt nesanāca. Dažas reizes pavadiņā izlaidām laukā uz sniegotas terases, bet Sāra nepavisam nebija sajūsmā no apkārtējām skaņām (ūūū, priežu šalkoņa un putnu čalas) un laikam arī sniega. Pavasarī gan pamazām sākām radināt pie pastaigām ārā. No sākuma pie pavadas, tad jau brīvsolī. Rezultātā, pa vasaru Sārā dzīvoja savu dzīvi. No rīta tika izlaista ārā, bet vakaros ielaista atpakaļ mājā. Darbojās precīzi kā pulkstenis, jo zināja, ka vakarā būs kārtējā liellopu gaļas porcija pieejama. Bet, ja esam mājās, un darām kādus dārza darbus, tad Sāra visbiežāk laiku pavada kopā ar mums - aktīvi novērojot (kvalitātes kontrolieris), kā tiek pļauta zāle, lasīti čiekuri, grābtas lapas, nesta malka vai kā notiek jebkādi remontdarbi. Tāda sajūta, ka ja Sāra mācētu runāt, tad būtu ļoti labs darbu vadītājs.

Pa vasaru Sāra iepazina apkārtnes kaķus un suņus. No sākuma ar kaimiņu kaķi Mētru bija simpātijas, vēlāk - kara stāvoklis. Putni interesē, bet neaizsniedzami. Taureņi un sienāži gan ir našķis brīžos, kad nevar sagaidīt vakara liellopa devu. Retu reizi, kāds putniņš vai tā daļa ir atnesta saimniecei, padalīties un palepoties. :)
Sāra un draudzene/konkurente Mētra
Pa šo periodu dažas reizes nācies braukt uz lielo pilsētu pie tantes, kas visu apčamda, iztausta, bet arī paglāsta. Vienreiz bija iekaisušas smaganas, vienreiz satraumēta aste (tā arī nesapratām, kas pie vainas, iespējams durvīs iespiests, iespējams kodiens, iespējams vēl kaut kas). Vienreiz taisīja sterilizāciju, kas bija priekšnosacījums no Sāras iepriekšējās dzīvesvietas. Bet kopumā Sāra ir pie labas veselība un ļoti atlētiska kaķene.

Pa vasaru Sāra bieži dzīvojās kopā ar ciemos atbraukušo kavalieri - Oliveru. Nevarētu teikt, ka simpātijas būtu abpusējas, bet Oliveram Sāra ļoti patīk. Sāra kā jau dāma, gan ir noraidošāka savstarpējā komunikācijā. :)
Sāras draugs Olivers
Neliels citāts, no iepriekšējā gada:

Ar Polundru kaķis saprotas labi jau no pirmās dienas, pret mani laikam vēl ir piesardzība (un vice versa). Ēd visu, ko dodam. Neko saplēsis nav, uzvedas ļoti kārtīgi un pieklājīgi (ok, tik vienā brīdī iedomājās, ka ir Pantera, un metās palmā, to apgāžot). Brīžiem pat nāk mīļoties. No rītiem sagaida mani pie guļamistabas durvīm, jo zina, ka tūlīt būs barošanas laiks. :) Sapnis, ne kaķis. Ok, dažas reizes ieskrāpējis, bet pats vien esmu vainīgs – pārāk mēģinu draudzēties. :D
Kaķis-kontrolieris, darbu novērošana
Nekas daudz nav mainījies. Polundrs ir galvenais saimnieks. Tomēr arī mani Sāra ir pieņēmusi. Ar svešiem cilvēkiem Sāra gan nedraudzējas. Kad vasarā nāca dažādi meistari, Sāra slēpās uz visu dienu. Ir nepieciešamas 3-5 reizes, lai Sāra iepazītu svešu cilvēku, un pamazām pieņemtu to savā uzticības lokā. Bet, kad cilvēks ir izturējis pārbaudi, tad Sāra ir ļoti mīļa. Pa šo laiku ir izkristalizējies tas, ka Sāra vislabprātāk ēd liellopu. Retāk un mazāk labi iet iekšā vista vai tītars. Jūras veltes gan neiet pie sirds.

Tad, kad pārvācāmies uz Carnikavu, bija periods, kad tika dauzīti trauki, tika uzrakti puķu podi (tas notiek arī šobrīd) un darītas citas nekārtības. Bet, kad transition periods bija pagājis, Sāra ir kļuvusi par gana paklausīgu un lielisku kaķeni.

Nedarbs un pieķertais :)

P.s. Par godu tam, ka Sāra nāk no http://patversme.lv/, šodien veicu ziedojumu - šī bloga reklāmas ieņēmumus (katru reizi, kad apmeklētājs nospiež uz kādu no reklāmas baneriem, gūstu ienākumu) par pēdējiem 2 gadiem (ap 80 EUR).



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…