Pāriet uz galveno saturu

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet arī operacionālā darbība ir cieši “piesieta” abiem jēdzieniem. NIB vīzija ir “pārticis/veiksmīgs (no angļu: prosperous) un ilgtspējīgs Ziemeļu un Baltijas reģions”. Savukārt misija ir finansēt “projektus, kas paaugstina dalībvalstu konkurētspēju un uzlabo apkārtējo vidi”. Vairāk par NIB darbību var palasīt NIB mājaslapā, bet es gribētu pakavēties pie misijas, jo tieši tā, ir kas nosaka manu klātbūtni šajā kolektīvā.
Brīdī, kad nolēmu mainīt darbu, opcijas bija vairākas - doties uz kādu no LV komercbankām, uz privāto sektoru vai kaut kur ārvalstīs. Ātri vien atmetu domu par Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. 10 gadi, kas pavadīti šo institūciju “tuvumā” jau lika mazliet izbaudīt šo institūciju priekšrocības un trūkumus. Tādējādi ilgāku laiku meklēju kaut ko savādāku - ko tādu, kas paplašinātu apvāršņus, iedotu jaunu motivāciju. 2017. gadu iesāku ar spēcīgu iekšēju apņemšanos, ka šis gads būs tas gads, kad beidzot saņemšos un speršu soli, ko jau kādu laiku pie sevis apsvēru. Vēl pavasarī izskatījās, ka palikšu Latvijā un darbošos analītikā kādā no lieliem privātā sektora uzņēmumiem enerģētikas sektorā vai tirdzniecībā, bija arī daži gana pievilcīgi piedāvājumi, tomēr tā līdz galam pārliecība par to, ka šis ir īstais virziens, man īsti nenostiprinājās. Paralēli biju arī pieteicies NIB konkursā, kas aizņēma vairākus mēnešus, bet bija gana aizraujošs ar vairākām vizītēm Helsinkos. Jo vairāk es runāju ar saviem nākamajiem kolēģiem/priekšniekiem, jo vairāk man nostiprinājās pārliecība par to, ka šis ir tas nezināmais, ko es meklēju. Līdz šim zināju par NIB eksistenci, bet pat neapsvēru, ka šeit varētu nokļūt strādāt - nebiju domājis, ka mans profils varētu būt noderīgs. Tomēr izrādījās, ka tās zināšanas, ko esmu akumulējis par dažādiem tautsaimniecības sektoriem, paša izglītošanās par finanšu analīzi un enerģētikas sektoriem, nospēlēja lielu lomu atlases procesā. Vēl viens pierādījums tam, ka jāturpina attīstīties un mācīties katru dienu. Šo darbu dabūju lielā mērā pateicoties savai pašinicatīvai apgūt lietas, kas mani pašu interesē, dažādos tālmācības kursos caur Coursera un edX platformām. Tajās apguvu zināšanas, kas tiešā veidā neko daudz nedeva tā brīža darbam, bet beigu beigās negaitīti pavēra man vaļā citas durvis.

Kāpēc lēmums par labu NIB? Tie, kas lasīja manu (makro)ekonomista grēksūdzi (nedomāju, ka daudzi to izlasīja pilnībā, bet varbūt tomēr) - atceras, ka viens no iemesliem, kas manā redzējumā ekonomista darbu padara par sarežģītu no ilgtermiņa motivācijas uzturēšanas viedokļa ir apstāklis, ka galarezultātu ekonomists visbiežāk neredz. Tad nu, darbs NIBā daļēji labo šo dzīves netaisnību - tie projekti, pie kuriem ikdienā strādāju, visbiežāk galu galā ir aptaustāmi, apskatāmi, izmantojami un sniedz pievienoto vērtību sabiedrībai. Man arī šķita ļoti interesanta doma, ka NIB nav klasiska komercbanka, kas finansē projektus vadoties pēc to ienesīguma. Proti, NIB tiešām svarīgi ir tas vai projekts pilda NIBa īpašnieku (t.i. dalībvalstu) mandātu - (paaugstināt konkurētspēju un/vai uzlabot apkārtējo vidi). Katrs projekts, kas tiek finansēts, pirmkārt, iziet caur šo mandāta “sietu”. Tikai projekti, kas atbilstoši mandāta kritērijiem tiek virzīti tālāk finansēšanai. Un kā jau teicu, šis mandāta aspekts ir ļoti svarīgs bankas iekšienē, un faktiski arī ir iemesls, kas mani piesaistīja šai darba vietai.
Tas, nu jau ilgstoši bija mans mērķis - atrast darba vietu, kas ļautu man izmantot manas iepriekšējās zināšanas, tomēr sniedzot man iespējas attīstīties nedaudz citā jomā + apstāklis, ka man joprojām ir iespēja strādāt reģiona (t.sk. Latvijas) labklājības vārdā. Es joprojām esmu patriots, un man ir svarīgi, ka darbs ko veicu, sniedz kādu pievienoto vērtību sabiedrībai, kurā uzturos.
Šobrīd NIBā nu jau kādu laiku esmu darbojies, un jāteic, ka vismaz pagaidām manas augstās ekspektācijas ir pilnībā piepildījušās. Ikdienā esmu tas cilvēks, kurš novērtē vai projekts atbilst bankas konkurētspējas kritērijiem. Līdz ar to man šajā laikā ir sanācis strādāt ar virkni slavenu globālu uzņēmu, redzēt “kas lācītim vēderā”, kas neapšaubāmi “izkrāso” dažreiz pelēko ofisa darbu ikdienu. Otrs apstāklis, kas mani priecē - iespēja strādāt ar daudz pieredzējušākiem kolēģiem. Savos gados esmu viens no jaunākajiem cilvēkiem NIBā, kas tādējādi man nodrošina neatsveramu platformu mācībām un pieredzes pārmaiņai. Vienā no saviem blogiem iepriekš jau rakstīju, ka te nav tik raksturīgi jūtams “jaunības kults”, kas redzams Baltijas valstīs. Šeit cilvēki ar ilgstošu aroda pieredzi tiek cienīti, viņu ieguldījums vērtēts pozitīvi. Pat, ja šie cilvēki nezina visu, ko zina mūsdienu jaunatne (galvenokārt attiecībā uz IKT sniegtajām iespējām). No pieredzes gūšanas viedokļa pozitīvi, ka šeit praksē vislabākajā tā izpausmēs tiek lietots mentorings. Neviens ar Tevi neauklējas un nedara darbu Tavā vietā - mācies pats, lec baseinā un peldi. Bet, ja tomēr vajag padomu - neviens neatteiks un palīdzēs. Šeit apgūstu veselu jaunu ekonomikas disciplīnu, ar kuru Latvijā nebija nācies saskarties - vides ekonomiku, aprites ekonomiku, vides un ekonomikas savstarpējo interakciju utt. Šajā jomā joprojām esmu galīgs čaiņiks, bet pateicoties jaunajiem kolēģiem zinu daudz vairāk nekā iepriekš.
Nevarētu teikt, ka man ir pilnībā izdevies “pārslēgt smadzenes” - joprojām ikdienā sekoju līdzi Latvijas makroekonomikas norisēm, domāju, analizēju. Laiku pa laikam pa kādam rakstu gabalam, kas atspoguļo manas pārdomas, gan jau, ka parādīsies miesnieks.com vai kādos medijos. Makroekonomika vienmēr ir bijusi mans hobijs, nedomāju no tā atteikties arī turpmāk. Labā ziņa, ka turpmāk hobijs būs nodalīts no profesionālās dzīves, jo žēl, kad hobijs cieš profesionālās dzīves žņaugu dēļ. :) Šobrīd mazliet kremt, ka Latvija tik vārgi izmanto NIB sniegtās priekšrocības, tādēļ cik vien spēšu, turpmāk NIBa atpazīstamību veicināšu.

Ja kādam ir interese par NIB darbību, droši rakstiet - Igors.Kasjanovs@gmail.com

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)   Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka L

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e