Pāriet uz galveno saturu

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet arī operacionālā darbība ir cieši “piesieta” abiem jēdzieniem. NIB vīzija ir “pārticis/veiksmīgs (no angļu: prosperous) un ilgtspējīgs Ziemeļu un Baltijas reģions”. Savukārt misija ir finansēt “projektus, kas paaugstina dalībvalstu konkurētspēju un uzlabo apkārtējo vidi”. Vairāk par NIB darbību var palasīt NIB mājaslapā, bet es gribētu pakavēties pie misijas, jo tieši tā, ir kas nosaka manu klātbūtni šajā kolektīvā.
Brīdī, kad nolēmu mainīt darbu, opcijas bija vairākas - doties uz kādu no LV komercbankām, uz privāto sektoru vai kaut kur ārvalstīs. Ātri vien atmetu domu par Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. 10 gadi, kas pavadīti šo institūciju “tuvumā” jau lika mazliet izbaudīt šo institūciju priekšrocības un trūkumus. Tādējādi ilgāku laiku meklēju kaut ko savādāku - ko tādu, kas paplašinātu apvāršņus, iedotu jaunu motivāciju. 2017. gadu iesāku ar spēcīgu iekšēju apņemšanos, ka šis gads būs tas gads, kad beidzot saņemšos un speršu soli, ko jau kādu laiku pie sevis apsvēru. Vēl pavasarī izskatījās, ka palikšu Latvijā un darbošos analītikā kādā no lieliem privātā sektora uzņēmumiem enerģētikas sektorā vai tirdzniecībā, bija arī daži gana pievilcīgi piedāvājumi, tomēr tā līdz galam pārliecība par to, ka šis ir īstais virziens, man īsti nenostiprinājās. Paralēli biju arī pieteicies NIB konkursā, kas aizņēma vairākus mēnešus, bet bija gana aizraujošs ar vairākām vizītēm Helsinkos. Jo vairāk es runāju ar saviem nākamajiem kolēģiem/priekšniekiem, jo vairāk man nostiprinājās pārliecība par to, ka šis ir tas nezināmais, ko es meklēju. Līdz šim zināju par NIB eksistenci, bet pat neapsvēru, ka šeit varētu nokļūt strādāt - nebiju domājis, ka mans profils varētu būt noderīgs. Tomēr izrādījās, ka tās zināšanas, ko esmu akumulējis par dažādiem tautsaimniecības sektoriem, paša izglītošanās par finanšu analīzi un enerģētikas sektoriem, nospēlēja lielu lomu atlases procesā. Vēl viens pierādījums tam, ka jāturpina attīstīties un mācīties katru dienu. Šo darbu dabūju lielā mērā pateicoties savai pašinicatīvai apgūt lietas, kas mani pašu interesē, dažādos tālmācības kursos caur Coursera un edX platformām. Tajās apguvu zināšanas, kas tiešā veidā neko daudz nedeva tā brīža darbam, bet beigu beigās negaitīti pavēra man vaļā citas durvis.

Kāpēc lēmums par labu NIB? Tie, kas lasīja manu (makro)ekonomista grēksūdzi (nedomāju, ka daudzi to izlasīja pilnībā, bet varbūt tomēr) - atceras, ka viens no iemesliem, kas manā redzējumā ekonomista darbu padara par sarežģītu no ilgtermiņa motivācijas uzturēšanas viedokļa ir apstāklis, ka galarezultātu ekonomists visbiežāk neredz. Tad nu, darbs NIBā daļēji labo šo dzīves netaisnību - tie projekti, pie kuriem ikdienā strādāju, visbiežāk galu galā ir aptaustāmi, apskatāmi, izmantojami un sniedz pievienoto vērtību sabiedrībai. Man arī šķita ļoti interesanta doma, ka NIB nav klasiska komercbanka, kas finansē projektus vadoties pēc to ienesīguma. Proti, NIB tiešām svarīgi ir tas vai projekts pilda NIBa īpašnieku (t.i. dalībvalstu) mandātu - (paaugstināt konkurētspēju un/vai uzlabot apkārtējo vidi). Katrs projekts, kas tiek finansēts, pirmkārt, iziet caur šo mandāta “sietu”. Tikai projekti, kas atbilstoši mandāta kritērijiem tiek virzīti tālāk finansēšanai. Un kā jau teicu, šis mandāta aspekts ir ļoti svarīgs bankas iekšienē, un faktiski arī ir iemesls, kas mani piesaistīja šai darba vietai.
Tas, nu jau ilgstoši bija mans mērķis - atrast darba vietu, kas ļautu man izmantot manas iepriekšējās zināšanas, tomēr sniedzot man iespējas attīstīties nedaudz citā jomā + apstāklis, ka man joprojām ir iespēja strādāt reģiona (t.sk. Latvijas) labklājības vārdā. Es joprojām esmu patriots, un man ir svarīgi, ka darbs ko veicu, sniedz kādu pievienoto vērtību sabiedrībai, kurā uzturos.
Šobrīd NIBā nu jau kādu laiku esmu darbojies, un jāteic, ka vismaz pagaidām manas augstās ekspektācijas ir pilnībā piepildījušās. Ikdienā esmu tas cilvēks, kurš novērtē vai projekts atbilst bankas konkurētspējas kritērijiem. Līdz ar to man šajā laikā ir sanācis strādāt ar virkni slavenu globālu uzņēmu, redzēt “kas lācītim vēderā”, kas neapšaubāmi “izkrāso” dažreiz pelēko ofisa darbu ikdienu. Otrs apstāklis, kas mani priecē - iespēja strādāt ar daudz pieredzējušākiem kolēģiem. Savos gados esmu viens no jaunākajiem cilvēkiem NIBā, kas tādējādi man nodrošina neatsveramu platformu mācībām un pieredzes pārmaiņai. Vienā no saviem blogiem iepriekš jau rakstīju, ka te nav tik raksturīgi jūtams “jaunības kults”, kas redzams Baltijas valstīs. Šeit cilvēki ar ilgstošu aroda pieredzi tiek cienīti, viņu ieguldījums vērtēts pozitīvi. Pat, ja šie cilvēki nezina visu, ko zina mūsdienu jaunatne (galvenokārt attiecībā uz IKT sniegtajām iespējām). No pieredzes gūšanas viedokļa pozitīvi, ka šeit praksē vislabākajā tā izpausmēs tiek lietots mentorings. Neviens ar Tevi neauklējas un nedara darbu Tavā vietā - mācies pats, lec baseinā un peldi. Bet, ja tomēr vajag padomu - neviens neatteiks un palīdzēs. Šeit apgūstu veselu jaunu ekonomikas disciplīnu, ar kuru Latvijā nebija nācies saskarties - vides ekonomiku, aprites ekonomiku, vides un ekonomikas savstarpējo interakciju utt. Šajā jomā joprojām esmu galīgs čaiņiks, bet pateicoties jaunajiem kolēģiem zinu daudz vairāk nekā iepriekš.
Nevarētu teikt, ka man ir pilnībā izdevies “pārslēgt smadzenes” - joprojām ikdienā sekoju līdzi Latvijas makroekonomikas norisēm, domāju, analizēju. Laiku pa laikam pa kādam rakstu gabalam, kas atspoguļo manas pārdomas, gan jau, ka parādīsies miesnieks.com vai kādos medijos. Makroekonomika vienmēr ir bijusi mans hobijs, nedomāju no tā atteikties arī turpmāk. Labā ziņa, ka turpmāk hobijs būs nodalīts no profesionālās dzīves, jo žēl, kad hobijs cieš profesionālās dzīves žņaugu dēļ. :) Šobrīd mazliet kremt, ka Latvija tik vārgi izmanto NIB sniegtās priekšrocības, tādēļ cik vien spēšu, turpmāk NIBa atpazīstamību veicināšu.

Ja kādam ir interese par NIB darbību, droši rakstiet - Igors.Kasjanovs@gmail.com

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko