Pāriet uz galveno saturu

Reklāmas memorands

Varbūt tikai sakritība, bet jau otro reizi mēneša laikā rakstu bloga ierakstu par pēdējiem ekonomikas ministra lēmumiem (pirmais bija šis bloga ieraksts par OIK lēmumu). Varbūt arī nav sakritība, bet uzreiz saku, ka nekāda politiskā zemteksta man šeit nav. Nav man arī nekas pret A.Ašeradena kungu. Manuprāt, gana inteliģents un enerģisks cilvēks, kas dara savu darbu. Bēēēēeet… 

Ņemts no: https://puzzledcat.blogspot.fi/2015/09/forum-poll-more-canadians-believe.html
Tie, kas agrāk lasīja manus rakstus, noteikti atceras, ka lielu uzmanību savā analīzē pievērsu tiešu rūpniecības nozarei. Jā, tagad kādu laiku to vairs tik detalizēti neanalizēju, līdz ar to varbūt kaut ko esmu palaidis garām (piemēram, varbūt Ašeradena kungam zināms kāds “industriāls milzis”, kas jau tuvākajā laikā uzsāks LV savu darbību). Tomēr, ja tā nav, tad vakardien “ar pompu” parakstītais memorands starp ekonomikas ministru, LDDK un LTRK nekā savādāk kā ministra kunga priekšvēlēšanu kampaņu nav uzskatāms.
* Memorands - izklausās nopietni. Pēc būtības - papīrītis bez jebkādām saistībām jebkurai no pusēm. Parasti vismaz precizē - saprašanas memorands vai kā savādāk, bet tagad - vienkārši memorands. Ok.
* Memorandā nekas par 30% nav minēts. Bet preses relīzē, kas piesaka memoranda parakstīšanu, tiek minēts “rūpniecības pieaugums par 30%”. Kas ir tie 30% atliek tikai zīlēt… Izlaide, apgrozījums, pievienotā vērtība, eksports, investīcijas, nodarbinātība? Es saprotu, ka mērķis ir izteikts vislabākajās tradīcijās, t.i., “kustīgs”, lai, ja gadījumā kas, var ex-post teikt, ka “tā jau nebija domāts, tie 30% nozīmēja to un to…”. Esmu visai pārliecināts, ka, ja katram no memoranda parakstītājiem pajautātu individuāli: “Vai esi drošs, ka Tava nozare pēc 3 gadiem būs par 30% lielāka?”, tad atbilde nesekotu, bet skatiens izteiktu visu. :)
* Pirmā tabula “Mērķi 2020.gadam”. Teikšu godīgi, skatot tabulu, vietām nesaprotu, kāds tam visam sakars tieši ar apstrādes rūpniecību. Kāpēc economy-wide mērķi sasieti kopā ar vienu nozari? Sāku aprakstīt katru tabulā minēto mērķi atsevišķi, bet kļuva žēl savu laiku. Tikpat labi ar šiem economy-wide mērķiem sevi identificē būvniecības nozare, enerģētika, transports, tirdzniecība, pakalpojumi utt. Vismaz datus būtu salasījuši pareizos vai palūguši savu padotības iestādi CSP, lai tie iedod aktuālos. Bet, ai, “iztiksim ar vecajiem”.
* Tad ir kaut kāds līdz šim izdarīto lietu uzskaitījums (interesanti, kad pie “rīcības plāns” pārsvarā raksta pagātnes formā). Jā, malači. Bet sasaistes ar mērķi nav (kas arī definēts tik memoranda pieteikumā, ne pašā memorandā). Daudz deklaratīvu PRisku un nodrillētu frāžu bez normāli izskaidrotas cēloņsakarības. Memorandā no EkMin puses dominē uzskaitījums lietām, kas jau izdarītas. Bet tad kāds tieši ir memoranda mērķis?
* Visu cieņu asociācijām, ka deklarē savus mērķus. Bet jautājums? Vai bez šī, tā saucamā, memoranda mērķi būtu zemāki/citādāki? :) Kad uzzinājāt, ko EkMin ir izdarījuši, pārskatījāt savus mērķus? Un kāds tieši ir mērķis parakstīt memorandu, kas acīmredzami ir partijas reklāmas bukletiņš? Cik es redzu, Arvils ir uzskaitījis, ko viņš ir izdarījis iepriekšējos gados, pateicis, ka Eiropa dos naudu utt. Uzņēmēji pateica, ka "jā - turpināsim augt". Es tiešām šajā gadījumā nesaprotu un pat mazliet izjūtu kauna sajūtu par šo, tik pats nezinu par ko.
 

* Un desertam - atgriežoties pie “30% pieauguma”. Memorandā (katru reizi, kad rakstu šo vārdu, nākas iepauzēt) minētās asociācijas kopā apņemas palielināt eksportu par 1020 miljoniem EUR, jeb vienu 1.02 miljardiem EUR. 2017. gadā atbilstoši CSP datiem (RU04 tabula) LV apstrādes rūpnieku apgrozījums ārvalstu tirgos bija 4.5 miljardi EUR. 1.02/4.5*100=22.6%. Ņemot vērā, ka minētas asociācijas neaptver visu apstrādes rūpniecību, varētu pat teikt, ka uzņēmēju apņemšanās ir tuvas 30% pieaugumam…eksportā. Tie, kas ar ekonomiku ir uz TU zinās, ka deklaratīva frāze “rūpniecības pieaugums par 30%” reti, kad attiecas uz rūpniecības eksportu. Teorētiski tai vajadzētu attiekties uz pievienoto vērtību. Bet to jau var neprecizēt.

Vienvārdsakot, lēts mēģinājums iesaistot administratīvos resursus (pieņemu, ka kāds EkMinā šo gatavoja un reklamēja) un “draugus” uzņēmēju vidū spodrināt savas spalvas. Sorry, šis izskatās tieši tā, kā arī ir.

Ah, jā. Arvil, vārdu “Rūpniecība” izmanto, lai apzīmētu NACE klasifikācijas B, C, D un E kopumu. T.i. ieguves rūpniecību, apstrādes rūpniecību, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi, gaisa kondicionēšanu, un ūdens apgādi, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju… No cipariem un darbībām, kas minēti memorandā - saprotu, ka patiesībā runa ir par “apstrādes rūpniecību”.

P.s. Nepretendēju uz Latviešu valodas lietpratēja statusu, kur nu. Šajā blogā gana grēkoju ar valodu, ko lietoju. Bet, ja memorands ir oficiāls dokuments (kas gan laikam tāds nemaz nav?), tad prasītos, ka to vismaz kādu reizi ir pārlasījis kāds cilvēks ar labu valodas izpratni. Nu, ar to es domāju, salicis komatus un izlabojis dīvainas formas, kā, piemēram, “tai skaitā”, un vismaz mazliet piekoriģējis to kliedzošo stilu “cik es esmu foršs ministrs”.

P.p.s. Nesaku, ka definētie mērķi nav sasniedzami (būšu tikai priecīgs, ja tos izdosies sasniegt un no sirds novēlu, lai uzņēmējiem sanāk). Ambiciozu mērķu izvirzīšana pati par sevi ir apsveicama prakse. Bet tam jānotiek kvalitatīvi, nevis steigā ar lētu un deklaratīvu frāžu palīdzību dažus mēnešus pirms vēlēšanām…

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris