Kādu laiku neesmu neko rakstījis - tam arī loģisks izskaidrojums - mājas kompis aizgāja pie “IT dieviem”. Papildus tam jāteic, ka laikam arī laikapstākļi aiz loga ir kļuvuši pateicīgāki laika pavadīšanai ārā.
* Aprīļa otrajā pusē varētu teikt, ka beidzot pienāca pavasaris arī Helsinkos. Nedēļas nogalē aizbraucot uz LV, gan joprojām šķita kā “lēciens nākotnē”, jo veģetācijas ziņā LV bija priekšā par vismaz 3 nedēļām. Savukārt braucot atpakaļ uz FI, sajūta bija, kā lēciens atpakaļ pagātnē. Tagad, maija vidū, gan situācija mazliet izlīdzinājusies.
* Visam vienmēr pienāk pirmā reize. Skatīties LV hokeja izlases spēli somu valodā. Check! Karsums ir Karsums, Bukarts ir Bukarts, bet Miķelis Rēdlihs ir… neatkārtojams skaņu savirknējums. :D Kā jau bija gaidāms, rezultāts tāds, ka nākamajā dienā, dodoties uz darbu, vajadzēja padomāt ko likt pretī zobgalīgajiem kolēģiem. #1:8 Bet kopumā komandas spēle čempionātā priecē un arī kolēģi tuvāk čempionāta beigām atzīst un saprot, ka rezultāts īsti neatainoja patieso spēku samēru.
* Pirmo reizi saskāros ar somu Vappu jeb valpurģu svinībām. Nu, nosacīti saskāros, jo lielajā dzerstiņā pats nepiedalījos. Bet nu, izskatījās tā, ka pēc ilgstošā ziemas miega somi, kā tādi lāči, ir modušies vasaras baudīšanai. Alus līst straumēm, dziesmas skan un tā laikam ir vienīgā diena gadā, kad vidējais soms ir krietni runīgāks par latvieti. Pat uz ielām ar nepazīstamiem garāmgājējiem ir gatavi apspriest notiekošo. :D Vappu svinībās savijas kopā vairāki elementi - valpurģu nakts, augstskolu beidzēju svinības un pavasara iezvanīšana. Pat īsti nezinu, kurš no elementiem ir svarīgākais, bet pēc Vappu tiešām ir sajūta, ka somi ir modušies - redz vairāk smaidu, ir atsaucīgāki un vispār skats uz dzīvi pozitīvāks. :D
* Pēc 8 mēnešu lidināšanās esmu ticis līdz Air Baltic lojalitātes programmas VIP līmenim. Tagad varēšu izēst business lounge bulciņas…un izvēlēties sēdvietu lidmašīnā, kas varbūt arī nav slikta ekstra, īpaši ņemot vērā, cik ļoti bieži mani pēdējā laikā Air Baltic algoritms “ielika” lidmašīnas pēdējās rindās.
* Aprīlī uzstādīju jaunu savu Somijā ilgdzīvošanas rekordu - 3 nedēļas pēc kārtas. Interesanti efekti sāka parādīties - mazāk lietoju LV valodu, attiecīgi uzlabojās angļu valodas raitums un dīvainā kārtā - somu valodas. :D Somu valodas ziņā jūtos arvien labāk - nav tā, ka varētu runāt, bet kombinācijā ar zīmju valodas palīdzību basic lietas nodot klausītājam varu. Joprojām cilvēki, ar kuriem komunicēju somiski, galvenokārt ir Āzijas izcelsmes, kas nerunā angliski. :D
* Pēdējā laikā nekur baigi ceļojis neesmu, ja neskaita komandējumu uz Oslo (daļēji tā iespaidā tapa šis ieraksts par “komandējumu romantiku”) un vienas dienas izbraucienu uz Turku, ko arī jau aprakstīju. Maijs izskatās man vairāk mēnesis, kad jāstrādā uz vietas, jāpabeidz lielākie projekti pirms vasaras atvaļinājumu perioda. Jūnija sākumā gan plānojas divi izbraucieni tepat, pa Ziemeļvalstīm.
* Mans pavasara atklājums - mazas saliņas Helsinku dienvidos, Eira rajonā (Uunisaari un Liuskasaari). Tās sasniedzamas pa nelielo mobilo tiltu vai, kad tas demontēts, ar nelielu kuģīšu satiksmi, kas nodrošina cilvēku nokļūšanu uz salās izvietotajām kafejnīcām. Lieliska vieta, kur izbēgt no diezgan pūļainās jūras piekrastes. Turklāt lieliski skati uz Helsinkiem un labas āra kafejnīcas rāmam vakaram. Siltajos laikapstākļos Eira vispār kā rajons ieguvis pavisam citu “garšu” - jūra, pludmale, promenāde, ielu kafejnīcas utt.
* Beidzot atradu kaut nelielu empīrisku pamatojumu iepriekš novērotajam sportošanas fanātismam Somijā. Nezinu kādēļ, bet iepriekš man bija tāda iedoma, ka vidējais soms ir mazliet apaļīgs, ne pārāk sportisks. Sākot dzīvot Helsinkos, gan uz ielām ievēroju, ka skrējēju ir būtiski vairāk nekā LV. Turklāt laika apstākļi ziemā noteikti ir mazāk piemēroti sportošanai. Un tad ir sporta zāles uz katra stūra, cilvēki spēlē hokeju, futbolu, florbolu, skvošu, n-tie peldbaseini utt. Pagājušajā nedēļa Eurostat pamanīju barometra aptaujas rezultātus (vispār gana interesanta lasāmviela), kur cilvēki atbildēja uz dažādiem jautājumiem par sportošanu. Tad nu izrādās, ka tieši somi bija tie, kas ir vieni no sportiskākajiem ES valstu vidū. Un atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, kur galvenais motivators ir veselības uzlabošana (“improve health”), Somijā galvenā motivācija sportošanai ir fiziskās kondīcijas uzlabošana (“improve fitness”).
* Maija vidū uz dažām dienām atbrauca Polundrs. Un tāpat kā pagājušā gada augustā, “uzrāvās” uz gada karstākajām dienām. Pavadījām 3 dienas Helsinkos mazliet zem 30 grādu apstākļos un brīnumainā bezvējā. Aizdevāmies uz manis minētajām salām Eira, kur izbaudījām ātro kursu ornitoloģijā - pa visu salu kaijas sēž uz olām. Interesanti, ka pavisam nebaidās no cilvēku klātbūtnes. Bijām arī aizdevušies uz pastaigām Munkkiniemi un brīvdabas muzejā Seurasaari. Brīdbabas muzejs gana foršs - gan ir kur pastaigāt, gan arī mazliet Somijas vēsturi paskatīt. Bijām arī Suomenlinna, bet jāteic, ka ļoti ilgi neuzkavējāmies, jo…bija pārāk karsti. :D Lai cik kuriozi tas neizklausītos. Bijām gan iegājuši atvēsināties militārajā muzejā - it kā nekas traki iespaidīgs, bet, ja esi nesen izlasījis “Nezināmo kareivi”, tad gan iekšā saslēdzas dīvainas sajūtas. Ah jā, un, protams, bijām aizgājuši uz Helsinku koncertzāli (Musiikkitalo) uz Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu. Pirmkārt, ļoti patika koncertzāle - lieliska skaņa jebkur zālē un par spīti tam, ka ārā tuvu 30C, ļoti labs gaiss zālē, kas parasti ir problēma citur. Otrkārt, koncerts ļoti patika, un, spriežot pēc ovācijām, izskatījās, ka arī somu publikai patika. Viens novērojums - vismaz balstoties uz šī koncerta apmeklējumu - vidējais klasiskās mūzikas koncerta apmeklētājs ir krietni vecāks nekā tas ir LV. Protams, arī LV pārsvarā dominē pieredzējušāki cilvēki, bet šajā koncertā mediāna bija krietni augstāka.
* Helsinki “vasarā” ir lieliski. Viena liela vasaras baudīšanas paradīze, lai cik dīvaini tas neskanētu attiecībā uz Ziemeļu galvaspilsētu. Parki cilvēku pilni, kas bauda silto laiku, pikniko, dzer Rose vai Prosecco un vienkārši izbauda draugu kompāniju. Pilsētas pludmales pilnas, un peldes notiek pat par spīti tam, ka jūras ūdens temperatūra joprojām rakstāma ar viencipara skaitli. Ko nu tur - vēl divas nedēļas atpakaļ tajās pašās pludmalēs dreifēja ledus gabali. :D Vienīgais mīnuss, dzīvoklī kļuvis diezgan nepanesami karsti. Izvēloties dzīvokli, jau redzēju, ka karstajās dienās varētu būt problēmas, bet tobrīd "karstums" nelikās kā liels traucēklis. :) Tomēr jāteic, ka cilvēki ļoti labi apzinās, ka tas, ka šodien ir +28C nebūt negarantē, ka tā būs arī rītdien vai, ka vispār šogad vēl tā būs. Attiecīgi, izmanto katru iespēju atrasties ārā. Šajās dienās pēkšņi Helsinki izskatās pēc īstas un dzīvelīgas metropoles.
Ceru uz veiksmīgu vasaras turpinājumu arī turpmāk.
Komentāri
Ierakstīt komentāru