Navigation

RIX-HEL-RIX(10): Māju sajūtu meklējot jeb viena gada jubileja Helsinkos

Negaidīti pienācis rudens. Un negaidīti ne jau tādēļ, ka rudens, bet gan tādēļ, ka šogad Helsinkos bija fantastiska un savā ziņā negaidīta vasara. Ja neņem vērā faktu, ka man trūka man tuvo cilvēku, šī ir labākā vasara, no tām, ko savā dzīvē esmu pavadījis pilsētas vidē. Helsinki ir lieliska vieta, kur pavadīt vasaru. Visvairāk man patīk tas, ka, ja labi pacenties, 10-15 minūšu laikā no pilsētas centra vari nokļūt dabā. Īstā dabā, kur turklāt nav cilvēku. Un patīkami tas, ka ieejot mežā, Tu ik pa brīdim neuzsperies uz kādu ieraktu šīfera plāksni, pamestu mežvedēja riepu, un plastmasas pudelēm. Helsinkos ir tik daudz opcijas kur var darbadienas vakarā pēc darba aizdoties, ka dažreiz tiešām apjūku - iespēju tik daudz, laika tik maz. Bet par to citreiz, jo šobrīd smaržo pēc rudens. Un šī smarža man atgādina vienu. Proti, to mirkli, kad precīzi gadu atpakaļ, neko īsti nesajēdzot par expat dzīvi, Helsinkiem un Somiju, atbraucu uz Helsinkiem un sāku iepazīt šo pilsētu, cilvēkus, vietas, smaržas, emocijas, suņus, veikalus, kolēģus utt.
Kā lai rezumē šo laiku? Vienkārši…107 lidojumi. Jā, gada laikā man ir bijuši 107. Un tas savā ziņā noteica, kā man pa šo laiku gāja. Proti, nevarētu teikt, ka esmu pilnībā izbaudījis šo laiku Helsinkos, jo laikā, kad nekur neceļoju, vairāk vai mazāk tāpat biju nākamā ceļojuma gaidās un plānošanā. Gaisā pavadītas 129 stundas un 5 minūtes, tātad faktiski 5,4 diennaktis. Nemaz neskaitot to laiku, kas pavadīts lidostā, ceļā uz to un ceļā no tā. Nedomāju, ka kādreiz dzīvē šo rezultātu pārsitīšu, visticamāk, šis ir bijis manas dzīves aviācijas gads. Par lidošanu varētu stāstīt daudz, bet par to citreiz. Kādu laiku nav rakstīts par to, kā man iet Helsinkos:
• Jā, valoda ir grūta. Bet… Lai cik pārsteidzoši neizklausītos man pašam - esmu sertificēts somu valodas pratējs. :D Nu lab’, lab’ - nokārtoju pirmo no 12 līmeņiem. :) Bet vienalga patīkama sajūta. Nav tā, ka varētu runāt brīvi, bet basic lietas pastāstīt par sevi somu valodā varu. Ne gramatiski pareizi, bet domu nodot protu. Testēju savas spējas ar taksistu no Kolumbijas :D, kurš angliski nerunāja vispār, bet somiski runāja vien pavisam mazliet labāk nekā es. Arī kolēģu 4-6 gadus vecie bērni ir labi mani “upuri” - var ar viņiem sarunāties. Daži expat kolēģi tiešām sajūsminās par manu progresu un izskatās, ka viņiem mazliet skauž, ka 10 gadu laikā, ko dzīvo Somijā, tik tālu nav tikuši.
• Jūnijā bija visai episks komandējums uz Norvēģijas rietumu krastu. Jā, jā - uz fjordiem. Nekad tur neesmu bijis, bet pēc komandējuma gribu vēl - redzēju tik pavisam mazliet. Sākās viss ar jau minēto Kolumbiešu taksistu. Ir visai smieklīgi, kad 5:30 no rīta, kad smadzenes vēl guļ, pēkšņi jāieslēdz tās uz 100%, lai varētu sazināties ar cilvēku. Galā nokļuvu, pat nedaudz parunājāmies, kā šeit esam nokļuvuši. Manā gadījumā - darbs, viņa - sieviete. :D Lai nokļūtu uz Norvēģijas rietumu krastu man nācās lidot 3 lidojumus. Pēdējo no tiem ar mazāko lidmašīnu, kādā pēdējā laikā esmu lidojis. Tagad esmu lidojis gandrīz ar visu Bombardier flotes piedāvājumu. :) Tad divas dienas mītiņu, pārrunu un smadzeņu piepūles, bet arī pāris izcilas ēdienreizes ar vietējām zivīm un lielisks brauciens ar kuģīti pa vietējo fjordu. Otrajā dienā, atpakaļceļā gan jautrība - pirmais reiss uz Oslo atcelts, uz Helsinkiem netiekam. Pēc divu stundu “cīņas” ar aviokompānijām (jo iesaistītas vairākas) un tūrisma aģentūru, nokļuvu Bergenā - pilsētā uz kuru vienmēr biju gribējis kādreiz aizbraukt. Kājas sūrst no uzvalka kurpēm, tīru drēbju vairs nav, deviņi vakarā, atlidojam uz Bergenu. Ejam uz viesnīcu, ko piešķīra aviokompānija, izrādās ar tādu pašu nosaukumu, bet cita…atbraucam uz turieni, tur recepcijā visi brīnās. Karoč’, pagāja kāds laiciņš. Es jau taisījos iet gulēt, bet kolēģi izdomā, ka par spīti visam (nogurumam un vakaram), jābrauc uz Bergenu. Tā arī darījām. Un jāteic laba izvēle. Paklīdām nedaudz pa pilsētu, alus krastmalā, vietējais naktslokāls, 24:00, taksis, viesnīca, krekla mazgāšana, gulēt. Nākamā diena man arī izrādījās aizraujoša. Tiku Bombardier C sērijas galvenā konkurenta Embraer jaunajā E190-E2. Man kā aviācijas entuziastam - wow. Pirmā ever komerciālajiem lidojumiem nodotā lidmašīna, turklāt tikai mēnesi iepriekš. Nesen rakstīju par saviem iespaidiem lidojumā ar jauno Bombardier C sēriju. Šajā gadījumā novērojumi ļoti līdzīgi - daudz labāks gaiss, klusāk, un kopumā komfortablāk. Krēslos vietas mazāk, bet tie ērtāki nekā Bombardier lidmašīnās. Kas pluss - elektrības rozetes arī ekonomiskās klases krēslos. Tehnoloģiju izpētes dienai punktu pielika brauciens ar Tesla taksi mājup. Bet jāteic, ka pēc 3 dienu aktīva komandējuma, spēka bija tik maz, ka sajūsmu neizraisīja. Tad 3 minūtes duša mājās, 3 minūšu gludināšana un ģērbšanās un skrējiens uz darbu, lai paspētu uz sanāksmi. Vakarā vēl arī boulings ar kolēģiem un vakariņas. No komandējuma atkopos vēl 2-3 dienas. :D
• Tepat, 100m no mājām, Hielahdentori attaisījusies tāda iestāde, kā Riian Silli, jeb Rīgas siļķes. “Siļķīšu un Dillīšu” īpašnieki (jā, jā - to pašu, par kuriem dažus gadus atpakaļ rakstīju šajā bloga ierakstā) ir attaisījuši savu vietiņu. Šajā ziņā esmu pārlaimīgs - ir kur nopirkt ko no LV, papusdienot un parunāt dzimtajā valodā. Silti iesaku aiziet tiem, kas dzīvojas pa Helsinkiem.
• Karstums. Helsinkos (ko nu tur - visā reģionā) bija karsta vasara. Maijā vidējās temperatūras rekordi ir pārsisti visā Ziemeļvalstu reģionā. Tāpat arī jūnijā un jūlijā. Somi teic, ka tādu pavasari/vasaras sākumu neatceras. Tādā ziņā man ir pamatīgi noveicies, ka savu pirmo pavasari/vasaru Somijā izbaudu šādos laikapstākļos. Lietus gan ļoti trūka - viss kalta nost, dzīvnieki meklēja piekļuvi barībai un ūdenim. Ātrais fun fact - atomelektrostacijā nācās samazināt jaudu, jo jūras ūdens iesila tik tālu, ka nebija pietiekami auksts, lai pilnvērtīgi dzesētu reaktoru. Bet vispār, bija tik karsti, ka manā mazajā dzīvoklītī gulēt nebija iespējams. Bet bija iespējams pusčetros naktī uz balkona sarunāties ar saviem kaimiņiem. Sava veida socializācijas pasākums. Helsinki kopistiski cepās - ventilatori bija izpārdoti visā Somijā. Avīzēs rakstīja par to, kurā datumā būs nākamā piegāde. Desmitos vakarā ielas ir cilvēku pilnas - neviens negrib cepties mājās. Tā ikdienā desmitos vakarā gāju peldēties uz Eira - liels bija pārsteigums priekšā ieraudzīt pūli ar peldētājiem :D Jā, šogad Latvijā neesmu peldējies ne reizi, bet esmu peldējies Somijā - nebiju domājis, ka šeit dabūšu peldēties jūrā, bet nu pie tādām temperatūrām būtu grēks neizmantot situāciju.
• Esmu iepazinis Helsinku īres riteņus. Ir visai forši, ka par 30 Eur var izīrēt riteni uz visu sezonu. Jā, tehniskais stāvoklis tiem ne visai (dabūju vienu bez priekšējām…un aizmugurējām bremzēm), bet pameklējot kādu jēdzīgu, lietot var. Pirms braucat, gan pārbaudiet vai viss darbojās!

Viens gads Helsinkos nu ir garām. Ja neņem vērā fizisko nogurumu, ko rada pastāvīgā lidošana un mentālais nogurums, jo jādzīvo un par sadzīvi jārūpējas divās vienas jūras krastos, šis gads man ir bijis jauniem un gana interesantiem izaicinājumiem pilns. Nevarētu teikt, ka esmu iemācījies, ko specifiski jaunu, ko varētu ierakstīt savā CV, bet gads ir bijis izcils savu domu apvāršņu paplašināšanā. Esmu saticis jaunus cilvēkus, redzējis kā dzīvo citi cilvēki, par ko runā un kā dzīvi tver šajos platuma grādos. Esmu paceļojis pa reģionu, kur līdz šim vienmēr esmu bijis tikai labākajā gadījumā cauri braucam. Kad devos uz Helsinkiem minimālā programma bija pavadīt šeit dažus mēnešus. Nākamā psiholoģiskā barjera bija gads. Tagad, kad Rīgā satieku cilvēkus, man uzreiz prasa kad domāju braukt atpakaļ. By the way - Rīga man ar katru reizi izskatās arvien bēdīgāk… nepārprotiet, esmu Rīgas fans (dzimis&audzis), bet trajektorija ir lejupejoša. Iepriekš, dzīvojot un strādājot Rīgā to īsti nemanīju, bet tagad, kad iebraucu pilsētā pa retam un ir fons ar ko salīdzināt… eh. Bet atpakaļ pie galvenā - es vēl kādu laiciņu šeit, Helsinkos, plānoju uzkavēties. Nevarētu teikt, ka es Helsinkus redzu kā vietu, kur dzīvot ilgtermiņā, bet savs šarms vidēja termiņa romānam te ir. Ceļošu gan mazāk un arī dzīvokli meklēju jaunu - nelielas pārmaiņas dzīves kompozīcijā gan gaidāmas :)

P.s. Kamēr šo rakstīju, vistas sautējums iztecējis pa plīti (pārāk daudz sastūķēju mazā katliņā). Ir bijis visādi līdz šim, bet šādi vēl nē...tagad zinu, ka virtuves virsma nedaudz slīpa pa labi. Treknā vistas buljonā man tagad ir viss - galda virsma, grīda, garšvielu iepakojumi, piparu dzirnaviņas, Wakame, eļļas pudeles... viss :D Ok, jāiet tīrīt.

Ta dažas bildes random no jūnija līdz pat šodienai:
















Share
Next
This is the most recent post.
Previous
Older Post

Post A Comment: