Pāriet uz galveno saturu

Vēlēšanu prāta treniņš un izvēle

Ilgi domāju vai vērts rakstīt šo ierakstu. Tāpat internets ir gana pilns dažādu vairāk vai mazāk aģitējošu ierakstu un viedokļu par to kurš un kā vēlēs šajās Saeimas vēlēšanās. Netaisos ne par ko aģitēt, bet gan vienkārši atbildēšu uz jautājumu, ko man pēdējo mēnešu laikā ir uzdevuši gana daudzi un kas laikam ir populārākais jautājums šodien Rīgas ielās un krogos - “Nu, par ko tad Tu balsosi?”.
Uzreiz jāiedod fons - es nāku no jauktas ģimenes - Tēva puse krieviski runājoša, mātes puse - latviski. Pats sevi uzskatu par izteiktu latvieti. Tajā pašā laikā visu bērnību dabūju dzirdēt, nievājošas piezīmes par “tiem otriem”. Kopš tā laika manī nekad nav bijusi ne mazākās nacionālisma dzirksts nevienā no virzieniem. Nepārprotiet, esmu LV patriots un lepojos ar to, ka esmu Latvietis (kaut nu biežāk cilvēki spētu to pateikt vismaz paši sev). Ņemot vērā nacionālisma dzirksts trūkumu, divas partijas mani nekad nav uzrunājušas - “Saskaņa” un “Nacionālā apvienība”. Abu partiju ilgstoši piekoptā politika “dalīt nevis vienot” man nav pieņemama. Par “LKS” nemaz nerunāšu. Lai arī nevaru noslēpt to, ka esmu R.Zīles fans - man pašam ir žēl, ka tik inteliģents cilvēks ir politiskajā spēkā ar kuru man īsti nav pa ceļam.
Otrs faktors, kas jāuzsver - esmu liberālo vērtību aizstāvis. Ne tā, ka “klapes uz acīm” un neizprotu konservatīvu vērtību uzskatus, bet tomēr. Attiecīgi skaidrs, ka “JKP” arī nav īsti mana izvēle. Lai arī priecājos, ka aktīvo politiķu loku ir papildinājis transporta jomas profesionālis - T.Linkaitis. Ceru, ka no “JKP” rindām viņam izdosies iekļūt Saeimā.
“LRA” - īsti neredzu līderi un arī politisko virzienu. “NSL” - ēmm…es pat vairs nezinu, kas ir partijā, ja neskaita divus redzamākos kandidātus. Finansējums beidzies, arī partijas ideoloģiskais virziens pašķīdis.
Atliek “KPV LV”, “JV”, “Attīstībai/Par”, “ZZS” un “Progresīvie” no kā izvēlēties. 
Par “KPV LV” es pat nespēju noformulēt savu attieksmi. Vienkārši - “nē”. :) Tāpat gana daudz par to tiek diskutēts sociālajos medijos. Savā ziņā cepuri nost A.Kaimiņam un A.Gobzemam, par to, ka prasmīgi izmanto momentu, pieejamu finansējumu un aizjūrās atstrādātu stratēģiju. Čaļi galīgi nav stulbi, ja spēj ar (ne)kvalitatīva populisma palīdzību mobilizēt atsevišķu sabiedrības daļu. Sliktākajā gadījumā būs mērens haoss politiskajā skatuvē, labākajā gadījumā, gribētos cerēt, ka šis būs labs show-case kāpēc populisms nestrādā ilgtermiņā (žēl gan, ka būs pa***sti vēl 4 gadi). Turklāt iespējams, ka tie cilvēki, kas nekad nav balsojuši un bijuši politiski aktīvi pilsoņi ar “KPV LV” palīdzību kļūs aktīvāki un nākotnē veidos plašāku vēlētāju masu.
“ZZS”. Lembis. Brigmanis. Dūklavs. That’s it. Sorry guys. :) Atkal, žēl, ka gudra un bez šaubām talantīga politiķe DRO ir šajā kompānijā. Satiksmes ministrijā ZZS vadībā darās vnk haoss un neiedomājams vājprāts attiecībā uz lielo projektu pārvaldību (RB, dzelzceļa elektrifikācija, PV iepirkums, AB lidmašīnu iepirkums, AB akcionāra meklēšana u.c.). + Nesaprotu, kāda velna pēc partiju apvienībā joprojām ir “Zaļā partija”. ZZS zaļums nu pavisam noteikti nav dienaskārtībā.
“JV”. Viena no manām potenciālajām izvēlēm. Bet, bija sajūta, ka partija pazaudēja savu ideoloģisko līniju. Par to arī labi liecina, ka īsti nav atrodama partijas garā programma. Ideju ģenerētājs Ašeradens ir ok, bet rīcība brīžiem ir pārlieku haotiska un populistiska manai gaumei. Protams, visu cieņu E.Rinkēvičam, ļoti ceru, ka viņam izdosies saglabāt esošo amatu.
“Attīstībai/Par”. Nekad neesmu slēpis, ka esmu D.Pavļuta ekonomiskās domas (un citu talantu) cienītājs. Arī “PAR” savāktā cilvēku komanda man likās vairāk nekā simpātiska. Joprojām domāju, ka I.Viņķele, lai arī daudziem netīk, ir viens no retajiem politiķiem, kas LV ļoti labi pārzin sociālās sistēmas uzbūvi un ar to saistītos ilgtermiņa izaicinājumus. Arī jaunās sejas izskatās cerīgas - gana entuziastiski, izglītoti, motivēti un galvenais zinoši un kritiski domājoši cilvēki savākti. Ilgu laiku domāju, ka balsošu par “Par”. Tomēr, apvienošanās ar “LA”… tā arī nespēju to īsti sagremot. Lieliski saprotu, ka bez finansējuma tālu netiksi…bet tik ļoti sāp sirds, ka “Par” pietrūka drosmes turpināt pašiem vai apvienoties ar tiem, par kuriem balsošu...
“Progresīvie”. Lai arī partija uz politiskās skatuves ir jau kādu laiciņu, jāteic godīgi, tā nopietni viņus sāku uzlūkot kādu gadu atpakaļ. Un iemesls ir vienkāršs - viņu izstrādātā programma. Man šķiet es Latvijā neesmu redzējis tik detalizēti izstrādātu un savā starpā izdebatētu programmu (vienīgi prasījās redzēt kaut ko vairāk ekonomiskajā segmentā) kāda ir “Progresīvajiem”. Un man ir ārkārtīgi svarīgi, ka vismaz kāds savā programmā aizstāv vides jautājumus. “Progresīvie” ir īstenā zaļā partija LV.
Jā, jā - zinu visus tos argumentus, ko man tūlīt metīsiet sejā. “Nedabūs 5%”, “uz papīra visi gudri”, “vēlēšanu tiesības nepilsoņiem pašvaldībās” utt. Es to visu ļoti labi apzinos un esmu ņēmis vērā savās pēdējo mēnešu pārdomās. Un jāteic, ka šogad par to, par ko balsot, esmu domājis ilgāk nekā jebkad.
Interesanti, ka mana interese par “Progresīvie” sākās ar to, ka nedaudz par savulaik viņiem paņirgājos Twitterī:
Bet, lai aizkļūtu līdz viņu kalkulatoram, iepriekš bija jāieiet viņu mājaslapā. :) Attiecīgi, jau biju ieinteresēts.
Gada lielākā vilšanās man patiešām ir tas, ka “Par” pietrūka drosmes neapvienoties ar “LA”. Manā uztverē gandrīz ideāls fits un esmu visai drošs, ka 5% barjeru pārvarētu arī bez liela finansējuma. Bet nu, tā jau politikā ir - nav ne balts, ne melns, bet kaut kur par vidu. Man pašam mana izvēle ir neliels pārsteigums - vienmēr esmu bijis garlaicīgais balsotājs, un arī sociāldemokrātiskais virziens nav īsti mana stihija. Bet šī ir tā reize, kad esmu gatavs nestandarta risinājumam. Arī “Progresīvo” programmā ir punkti, kuriem nepiekrītu vai gribētu savādākus formulējumus, bet tas ir normāli. Iespējams viena gada uzturēšanās Ziemeļvalstīs arī ir darījusi savu un tagad saprotu to, uz kurieni tad “Progresīvie” vēlas virzīties. Paldies par ieguldīto darbu, +1 balss no manas puses.
P.s. “Progresīvie”, ja nu notiek tā, ka iekļūstat Saeimā - uz atlaidēm neceriet, būšu Jūsu lielākais kritiķis. :)


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris