Pāriet uz galveno saturu

Vēlēšanu prāta treniņš un izvēle

Ilgi domāju vai vērts rakstīt šo ierakstu. Tāpat internets ir gana pilns dažādu vairāk vai mazāk aģitējošu ierakstu un viedokļu par to kurš un kā vēlēs šajās Saeimas vēlēšanās. Netaisos ne par ko aģitēt, bet gan vienkārši atbildēšu uz jautājumu, ko man pēdējo mēnešu laikā ir uzdevuši gana daudzi un kas laikam ir populārākais jautājums šodien Rīgas ielās un krogos - “Nu, par ko tad Tu balsosi?”.
Uzreiz jāiedod fons - es nāku no jauktas ģimenes - Tēva puse krieviski runājoša, mātes puse - latviski. Pats sevi uzskatu par izteiktu latvieti. Tajā pašā laikā visu bērnību dabūju dzirdēt, nievājošas piezīmes par “tiem otriem”. Kopš tā laika manī nekad nav bijusi ne mazākās nacionālisma dzirksts nevienā no virzieniem. Nepārprotiet, esmu LV patriots un lepojos ar to, ka esmu Latvietis (kaut nu biežāk cilvēki spētu to pateikt vismaz paši sev). Ņemot vērā nacionālisma dzirksts trūkumu, divas partijas mani nekad nav uzrunājušas - “Saskaņa” un “Nacionālā apvienība”. Abu partiju ilgstoši piekoptā politika “dalīt nevis vienot” man nav pieņemama. Par “LKS” nemaz nerunāšu. Lai arī nevaru noslēpt to, ka esmu R.Zīles fans - man pašam ir žēl, ka tik inteliģents cilvēks ir politiskajā spēkā ar kuru man īsti nav pa ceļam.
Otrs faktors, kas jāuzsver - esmu liberālo vērtību aizstāvis. Ne tā, ka “klapes uz acīm” un neizprotu konservatīvu vērtību uzskatus, bet tomēr. Attiecīgi skaidrs, ka “JKP” arī nav īsti mana izvēle. Lai arī priecājos, ka aktīvo politiķu loku ir papildinājis transporta jomas profesionālis - T.Linkaitis. Ceru, ka no “JKP” rindām viņam izdosies iekļūt Saeimā.
“LRA” - īsti neredzu līderi un arī politisko virzienu. “NSL” - ēmm…es pat vairs nezinu, kas ir partijā, ja neskaita divus redzamākos kandidātus. Finansējums beidzies, arī partijas ideoloģiskais virziens pašķīdis.
Atliek “KPV LV”, “JV”, “Attīstībai/Par”, “ZZS” un “Progresīvie” no kā izvēlēties. 
Par “KPV LV” es pat nespēju noformulēt savu attieksmi. Vienkārši - “nē”. :) Tāpat gana daudz par to tiek diskutēts sociālajos medijos. Savā ziņā cepuri nost A.Kaimiņam un A.Gobzemam, par to, ka prasmīgi izmanto momentu, pieejamu finansējumu un aizjūrās atstrādātu stratēģiju. Čaļi galīgi nav stulbi, ja spēj ar (ne)kvalitatīva populisma palīdzību mobilizēt atsevišķu sabiedrības daļu. Sliktākajā gadījumā būs mērens haoss politiskajā skatuvē, labākajā gadījumā, gribētos cerēt, ka šis būs labs show-case kāpēc populisms nestrādā ilgtermiņā (žēl gan, ka būs pa***sti vēl 4 gadi). Turklāt iespējams, ka tie cilvēki, kas nekad nav balsojuši un bijuši politiski aktīvi pilsoņi ar “KPV LV” palīdzību kļūs aktīvāki un nākotnē veidos plašāku vēlētāju masu.
“ZZS”. Lembis. Brigmanis. Dūklavs. That’s it. Sorry guys. :) Atkal, žēl, ka gudra un bez šaubām talantīga politiķe DRO ir šajā kompānijā. Satiksmes ministrijā ZZS vadībā darās vnk haoss un neiedomājams vājprāts attiecībā uz lielo projektu pārvaldību (RB, dzelzceļa elektrifikācija, PV iepirkums, AB lidmašīnu iepirkums, AB akcionāra meklēšana u.c.). + Nesaprotu, kāda velna pēc partiju apvienībā joprojām ir “Zaļā partija”. ZZS zaļums nu pavisam noteikti nav dienaskārtībā.
“JV”. Viena no manām potenciālajām izvēlēm. Bet, bija sajūta, ka partija pazaudēja savu ideoloģisko līniju. Par to arī labi liecina, ka īsti nav atrodama partijas garā programma. Ideju ģenerētājs Ašeradens ir ok, bet rīcība brīžiem ir pārlieku haotiska un populistiska manai gaumei. Protams, visu cieņu E.Rinkēvičam, ļoti ceru, ka viņam izdosies saglabāt esošo amatu.
“Attīstībai/Par”. Nekad neesmu slēpis, ka esmu D.Pavļuta ekonomiskās domas (un citu talantu) cienītājs. Arī “PAR” savāktā cilvēku komanda man likās vairāk nekā simpātiska. Joprojām domāju, ka I.Viņķele, lai arī daudziem netīk, ir viens no retajiem politiķiem, kas LV ļoti labi pārzin sociālās sistēmas uzbūvi un ar to saistītos ilgtermiņa izaicinājumus. Arī jaunās sejas izskatās cerīgas - gana entuziastiski, izglītoti, motivēti un galvenais zinoši un kritiski domājoši cilvēki savākti. Ilgu laiku domāju, ka balsošu par “Par”. Tomēr, apvienošanās ar “LA”… tā arī nespēju to īsti sagremot. Lieliski saprotu, ka bez finansējuma tālu netiksi…bet tik ļoti sāp sirds, ka “Par” pietrūka drosmes turpināt pašiem vai apvienoties ar tiem, par kuriem balsošu...
“Progresīvie”. Lai arī partija uz politiskās skatuves ir jau kādu laiciņu, jāteic godīgi, tā nopietni viņus sāku uzlūkot kādu gadu atpakaļ. Un iemesls ir vienkāršs - viņu izstrādātā programma. Man šķiet es Latvijā neesmu redzējis tik detalizēti izstrādātu un savā starpā izdebatētu programmu (vienīgi prasījās redzēt kaut ko vairāk ekonomiskajā segmentā) kāda ir “Progresīvajiem”. Un man ir ārkārtīgi svarīgi, ka vismaz kāds savā programmā aizstāv vides jautājumus. “Progresīvie” ir īstenā zaļā partija LV.
Jā, jā - zinu visus tos argumentus, ko man tūlīt metīsiet sejā. “Nedabūs 5%”, “uz papīra visi gudri”, “vēlēšanu tiesības nepilsoņiem pašvaldībās” utt. Es to visu ļoti labi apzinos un esmu ņēmis vērā savās pēdējo mēnešu pārdomās. Un jāteic, ka šogad par to, par ko balsot, esmu domājis ilgāk nekā jebkad.
Interesanti, ka mana interese par “Progresīvie” sākās ar to, ka nedaudz par savulaik viņiem paņirgājos Twitterī:
Bet, lai aizkļūtu līdz viņu kalkulatoram, iepriekš bija jāieiet viņu mājaslapā. :) Attiecīgi, jau biju ieinteresēts.
Gada lielākā vilšanās man patiešām ir tas, ka “Par” pietrūka drosmes neapvienoties ar “LA”. Manā uztverē gandrīz ideāls fits un esmu visai drošs, ka 5% barjeru pārvarētu arī bez liela finansējuma. Bet nu, tā jau politikā ir - nav ne balts, ne melns, bet kaut kur par vidu. Man pašam mana izvēle ir neliels pārsteigums - vienmēr esmu bijis garlaicīgais balsotājs, un arī sociāldemokrātiskais virziens nav īsti mana stihija. Bet šī ir tā reize, kad esmu gatavs nestandarta risinājumam. Arī “Progresīvo” programmā ir punkti, kuriem nepiekrītu vai gribētu savādākus formulējumus, bet tas ir normāli. Iespējams viena gada uzturēšanās Ziemeļvalstīs arī ir darījusi savu un tagad saprotu to, uz kurieni tad “Progresīvie” vēlas virzīties. Paldies par ieguldīto darbu, +1 balss no manas puses.
P.s. “Progresīvie”, ja nu notiek tā, ka iekļūstat Saeimā - uz atlaidēm neceriet, būšu Jūsu lielākais kritiķis. :)


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai