Pāriet uz galveno saturu

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz. 

Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru, pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroekonomika) un metoties gana savādākajā investment banking pasaulē. Tagad atskatoties atpakaļ, kur es biju 3 gadus atpakaļ, pašam šķiet, ka esmu ievērojami audzis un šī pārmaiņa man ir nākusi par labu ne tikai tādēļ, ka esmu kaut kur pārvācies, bet arī tādēļ, ka jaunajā vidē esmu spējis apgūt jaunas zināšanas/spējas. Es pēc savas dabas parasti gana lēni adaptējos jaunai videi, jauniem darbības nosacījumiem un prasībām. Man apkārt bieži ir cilvēki, kas spēj daudz ātrāk panākt tādu adaptēšanās līmeni, kas man reizēm aizņem gadus. Nezinu ar ko tas īsti saistīts, iespējams vienkārši visu cenšos izprast uzreiz padziļināti, attiecīgi pat "lielie koncepti" nāk lēnu. Iejušanās šajā darbā nav bijis izņēmums. Pirmo gadu jutos kā no laivas izmests - it kā zinu, kas man šodien jādara, bet lielākā "lietu kārtībā" nav īsti skaidrs, ko šeit daru. 

* Objektīvi, darbs jaunā vidē "izmet Tevi ārā no komforta zonas" (ja vien Tu vispār tādā kādreiz esi bijis). Nācies apgūt daudz jaunas lietas par to, kā investīciju bankas darbojas, kādas ir iekšējās procedūras, kas nosaka ikdienu. Tajā pašā laikā, tā kā es vērtēju bankas finansējamo projektu ietekmi uz makrovidi, nācies mācīties (un turpinu to aktīvi darīt) par virkni nozaru, par kurām man līdz šim bijusi ļoti aptuvena nojausma. Vēja parki, sadales un pārvades tīkli, saules enerģija, kuģniecība, pilsētu infrastruktūra, rūpniecība, IT, veselības aprūpe, izglītība, pasažieru pārvadājumi, ūdens infrastruktūra u.c. Dažreiz gadās salīdzinoši viegli projekti no analīzes viedokļi, dažreiz stundām sēžu un lasu 101 tipa pamācības par nozari, skatos YouTube video, ņemu Coursera (u.tml.) kursus, lai tikai nākamajā mītiņā ar klientu neizskatītos pēc pilnīga muļķa. :) 

* Esošais darbs ir interesants arī no emocionālā viedokļa. Ir bijis nedaudz nepierasti tik ilgi uzturēties darbā ar sajūtu, ka visi citi telpā "ir gudrāki par mani". Parasti esmu gana atvērts šajās situācijās un situāciju uztveru kā pašsaprotamu, bet, jāteic godīgi, biju cerējis, ka mana iejušanās kolektīvā un zināšanu/spēju konverģence notiks ātrāk. Reālistiski, vien pēdējā pusgada laikā pats uz sevi neizdaru šo nevajadzīgo spiedienu. Vēl viens aspekts, ar ko es vēl joprojām cīnos ikdienā - multi-taskings un darbs komandā. Divi elementi, kas vienmēr man ir "situši man nerviem", ņemot vērā, ka esmu izteikts controfrīks. Esošajā darbā un tā specifikā ir gandrīz neiespējami izvairīties no šiem elementiem. Kur nu vēl, the exact opposite. Ikdienu pavadu strādājot kopā vairākās un, kas vēl trakāk, pastāvīgi mainīgās komandās, turklāt visu laiku fokuss tiek pārslēgts no viena projekta uz citu. Dažreiz sanāk, ka vienas dienas laikā esmu savu fokusu pārslēdzis no vēja parkiem, uz biogāzes ražotni, atgriezies pie vēja parkiem, tad turpinājis ar pirms nedēļas iesākta kuģu finansēšanas projektu, tad IT investīcijas utt. Nemelošu, joprojām nejūtos komfortabli tā lēkājot pa tēmām un aktīvi komunicējot ar padsmit cilvēkiem dienā. Bet, ja salīdzina mani šodien ar mani 3 gadus atpakaļ, situācija ir būtiski uzlabojusies. Acīmredzot šo skillu tomēr var uztrenēt. 

* Braucot strādāt uz Helsinkiem, īsti nezināju ko sagaidīt. Savā ziņā vienmēr sildīja doma, ka jebkurā mirklī tač' var sakrāmēt koferus un doties mājās. Un tagad, raugoties atpakaļ, šķiet, ka pirmos divus gadus pavadīju pilnīgā autopilotā, mēģinot sagrābstīt visas tās zināšanas, kas gāžas virsū. Par kaut kādu sistematizāciju vai prioritātēm nebija ne runas. Tagad, tik pēc 3 gadiem, šķiet ir iestājies tas brīdis, kad eju uz darbu, un zinu, kas man jādara. Zinu, kā es varu palīdzēt kolēģiem. Zinu, kur mana kompetence ir gana augsta, lai izteiktos un piedalītos.  Tajā pašā laikā, tā sajūta, ka var sakrāmēt koferus un doties mājās, ir pagaisusi. Jo arī koncepts "mājas" šobrīd ir mazliet gaistošs... 

* 3 gadi ir tas moments, ka ir sajūta, ka dzīve "tur, atpakaļ LV" ir gana diverģējusi no manējās. Ja iepriekš man likās, ka es jau tikko vēl biju tur, Latvijā, un es zinu kā tur ir. Tad tagad es arvien vairāk apzinos to, ka Latvijas norises notiek neatkarīgi no manis - es tajās vairs nepiedalos. Jā, es joprojām esmu LV informatīvajā telpā, bet es nesatieku cilvēkus, neredzu notiekošo, nejūtu ikdienu... un ko tur liegties, pat mana valoda klibo. Ir pārsteidzoši viegli zaudēt pat savas dzimtās valodas raitumu. Ikdienā valodu rakstos vairs neizmantoju, arī lasu būtiski mazāk. Helsinkos nedaudz uzturu kontaktus ar vietējiem latviešiem, bet ar to noteikti nav pietiekami valodas uzturēšanai. 



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Prioritāšu maiņa

Ir seši no rīta, visi guļ. Sēžu savā šūpuļkrēslā, miegs īsti nenāk. Nevarētu teikt, ka šī ir bijusi grūta nakts, bet miega trūkums tepat vien ir.  Aiz sienas guļ viņa, meitene, ar ko nedēļu atpakaļ saskatījāmies pirmo reizi un iemīlējāmies viens otrā acumirklī. Turklāt viņa mani atpazina uzreiz, es viņu mazliet ar'. Savādāk nemaz nevarēja būt, jo pēdējos 2-3 mēnešus ik dienu sazinājāmies, lai arī ne e-pastus, ne whatsapp bildes viens otram nesūtījām. Es viņai stāstīju cik ļoti gaidu tikšanos ar viņu, bet viņa man pretī glāstīja roku.
Cilvēki halātos teica, ka tiksimies ap janvāra beigām, bet es Polundram jau pāris mēnešus iepriekš puspajokam teicu, ka 16.-17.janvāris būs tās īstās un liktenīgās dienas. Vienkārši zināju. Un to arī katrā mūsu "komunikācijas sesijā" teicu - "Atceries, 17.datums tuvojas, pamazām sāc taisīties uz randiņu!". :)  Tāpēc nevarētu teikt, ka biju negatavs vai pārsteigts, kad Polundrs 17.janvārī, 3os naktī paziņoja, ka ir laiks. Šī ir tā d…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…