Pāriet uz galveno saturu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā. 
Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas. Tas, kas mani nedaudz izbrīnīja, ir tā mērenā panika, kas iezagusies arī somu ikdienas dzīvēs. Varbūt man neveiksmīga somu izlase, kas nereprezentē Somijas iedzīvotāju ģenerālkopu, bet...vismaz manā paziņu lokā, gana daudzi ir pamatīgi uztraukušies. Līdz pakāpei, ka strādā pie plāniem B, C un D. Kaut kur Twitterī lasīju diskusiju, ka esot kādi ziemeļnieki, kas baidās braukt uz Baltijas valstīm aizbildinoties ar tur esoso drošības situāciju. Tādus gan nav nācies novērot - kolēģi katru nedēļu brauc komandējumos uz Baltiju. Vēl vairāk, socioloģiskās aptaujas rāda, ka vairums (ja nu kas) būtu gatavi iet palīgā Baltijas valstīm. Jebkurā gadījumā - what a time to be alive. 

Pēdējā laikā daudz neesmu rakstījis - putra mazliet galvā, pārāk daudz jāraksta darbā, Līva (kura nesen jau nosvinēja 3 gadu jubileju) prasa gana daudz uzmanību un, ja godīgi, nav īsti par ko daudz rakstīt. Agrāk gana bieži rakstīju par LV ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem, bet šobrīd arvien mazāk jūtos "iederīgs" par šīm tēmām rakstīt. Ātri vien pretī dabūšu komentāru - "Da, ko Tu zini - aizbēdzēj!". :D Ekonomikai sekoju, bet caur citām prizmām. Es joprojām nespēju atgriezties pie tīra "makro" - tas mani bija pārāk patukšojis. Tikai tagad, gadus pēc, saprotu, ka man vajadzēja būt vēl uzņēmīgākam un mainīt savu nodarbi ātrāk. Bet kā jau bieži saka - labāk vēlāk,  nekā nekad. Šobrīd man patīk paanalizēt, bet tīri savam hobijam - bez solījumiem, bez spiediena. 

Jebkurā gadījumā, tuvojas mana 5 gadu jubileja, kopš atbraucu uz Helsinkiem. Neticās, ka tik daudz laika pagājis. Nevarētu teikt, ka esam pilvērtīgi ieintegrējušies vietējā sabiedrībā, bet noteikti esam daudz tālāk tikuši nekā vēl 2-3 gadus atpakaļ. 
Līva nu jau faktiski gadu iet bērnudārzā. Lai arī primārā valoda ir angļu, laiku pa laikam izdzirdu no viņas pa kādam somu valodas vārdam. Nebrīnīšos, ja pasīvi klausoties, viņa somu valodu līdz kaut kādam sapratnes līmenim būs apguvusi. 
Arī Polundrs ir pievērsies profesionālo gaitu turpināšanai. Pēc kāda laiciņa, ko pavadīja meklējot pareizo darbu, izskatās, ka nu īstais ir atrasts. Fakts, ka visiem trim tagad ir savas ikdienas gaitas, pēc ilga pārtraukuma rada kaut kādu normalitātes sajūtu. Ārī mūsu melnā pantera ir pie mums un mašīnu pēc ilgām pārdomām arī pārcēlām uz šo krastu (vismaz uz vasaru, lai var mazliet pabraukāt pa Somiju). Arī darba ziņā, beidzot ir sajūta, ka neesmu te "uz pārbaudes laiku", bet tiešam spēju sniegt gana vērtīgu pienesumu. Parasti jaunās darbavietās man ir vajadzīgs 1-2 gadi, lai ieskrietos (zinu, mana vājā puse), bet tas tādēļ, ka parasti ļoti ieguldos visu procesu izpratnē. Tagad, tuvojoties 5 gadu jubilejai, beidzot jūtos pilnīgi komfortabli darbā. Un arī tieši tik daudz laika bija jāpaiet, lai vairs nebūtu tik daudz jādomā par valodu. Jā, joprojām gadās sliktas dienas, kad stostos un nevaru trīs vādus kopā salikt, bet, ja tā labi padomā, arī Latvijā tā bija. :D 
Attiecīgi, beidzot sajūta, ka esam pārvākušies... 



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai