Pāriet uz galveno saturu

Budapešta – pilsēta, ko baudīt

2012. gadā biju pirmo reizi biju Budapeštā (skat. manu ceļojuma aprakstu). Toreiz man pilsēta atstāja divējādu priekšstatu – no vienas puses neaprakstāms skaistums (īpaši arhitektūra un Donavas tilti), no otras puses visai liela netīrība ar nabagiem uz ielām, haoss tūristiem utt. Tāpēc ar zināmām bažām lūkojos šī gada brauciena virzienā. Tāpat kā 2012. gadā šis daļēji bija darba brauciens, kuram klāt ņēmu atvaļinājumu, tādēļ nevarētu teikt, ka tas ir bijis atvaļinājuma brauciens. 
Ķēžu tilts
Šoreiz Budapeštā pavadījām pilnas septiņas dienas, kas, manuprāt, ir ideāls ceļojuma ilgums uz Budapeštu. Ja būs mazāk nepaspēsi īsti izbaudīt pilsētu, ja par daudz, sāk nogurdināt (vismaz pēc Rīgas).
Pirmā lieta, kas uzreiz jāteic – Budapešta šo 3 gadu laikā ir mainījusies. Turklāt uz labo pusi. Iespējams, tas tikai mans, tūrista viedoklis, bet Budapešta ir spērusi soli uz priekšu attīstībā. Beidzot ir labiekārtota Budas puse, t.i. ir pieejama visa iespējamā infrastruktūra – lifti, elevatori, transports. Ir izveidoti skaisti dārzi Budas kalna pakājē. Arī citos tūrisma objektos ir parādījusies angļu valoda gan rakstiski, gan mutiski – vairs nav jāizmanto zīmju valoda, lai izskaidrotu, ko vēlies. Un kas pats svarīgākais, ka pilsēta vairs nešķiet viens liels haoss - viss ir saprotams.


Saulriets pāri Budas pusei

Pie pozitīvajām lietām var minēt, to, ka informācija tūristiem ir uz katra soļa, daudzās vietās ir tūrisma informācijas biroji, kas ir ļoti kompetenti un var atbildēt uz visiem jautājumiem. Metro ir būtiski uzlabots, vairs nav jābrauc metāla konservu kārbās, kā tas agrāk bija 2.līnijā (tiesa vienu šādu kārbu dabūjām arī šoreiz 3.līnijā). :) Cilvēki ir pretīmnākoši, un nevienā mirklī īsti nejutos kā tūrists, kuru cenšas "apkāst". Patīkama pārmaiņa ne tikai pret agrāko Budapeštu, bet pret daudziem citiem Eiropas galamērķiem. Un tagad galvenais, varbūt nepārāk populārs apgalvojums, bet, ja man ir jāizvēlas - Parīze vai Budapešta, es izvēlos pēdējo. Kādēļ?
  • Manai acij arhitektūra ir skaistāka (jā dažreiz nolaista, bet tāpat skaista).
  • Cilvēki ir laipnāki.
  • Virtuves, protams, nav salīdzināmas, bet value for money, manuprāt, labāks ir Budapeštā.
  • Budapešta ir daudz lētāks galamērķis.
  • Pilsēta vēl nav tūristu pārpludināta.
Jā, joprojām ir daži mīnusi. Joprojām ielās, īpaši vakaros, daudz bezpajumtnieku. Tiesa to gandrīz 20 dienu laikā, ko abos ceļojumos kopā esmu bijis Budapeštā, neviens nav nācis klāt un kaut ko lūdzis. Mazliet uzmanīgu dara lielo ceļojuma portālu brīdinājumi par pārtikas un ūdens kvalitāti, bet, manuprāt, tie ir pārspīlējumi. Ēdām restorānos, uz ielas ņēmām Kebabu, ēdām centrāltirgus ieskrietuvē, pirkām tirgū ēdienu un gatavojām paši utt. Nekādas vainas - varbūt noveicās.
Jebkurā gadījumā iesaku tiem, kas vēl nav bijuši Budapeštā, pasteigties. Es domāju, ka 5-10 gadu laikā Budapešta būs Eiropas tūrisma metropole. Šobrīd vienkārši pārāk daudzi neapzinās pilsētas skaistumu un sniegtās iespējas. Tieši tagad ir iespējams piedzīvot patieso Budapeštas šarmu - klīst pa šaurajām ieliņām Ebreju rajonā, ēst burgeri Szimplas graustu bārā, skatīt saulrietu pār Budas kalnam, vērot Mārgaretas salas strūklaku šovu, doties peldēties ar vietējiem Ungāriem termālajos ūdeņos...un vienkārši apmaldīties Budapeštā... :) Vai tas būs iespējams pēc kāda laika? Domāju, ka nē - tūristi pārpludinās, un ko tur liegties, arī nedaudz pabojās pilsētu. Īpaši tādēļ, ka 3 stundu brauciena attālumā ir vēl viena fantastiska pilsēta - Vīne. Domāju, ka daudzi tūristi no ārpus Eiropas (ASV, Āzijas) turpmāk šo divu pilsētu apmeklējumu apvienos vienā must-see komplektā.
Vietas, ko apskatīt, lietas ko sadarīt:

·         Arī šoreiz apmeklējām abus populārākos termālos ūdeņusGellert un Sēčenī. Pirmajā iepriekšējā reizē nebijām bijuši. Gellert atrodas skaistā ēkā, ko vērts apskatīt tīri no arhitektūras viedokļa. Tomēr jāteic, ka šī ir tūristiskāka vieta un mazliet vairāk fancy style. Kamēr īstais vietējo cilvēku pasākums tomēr ir Sēčenī – tur joprojām vietējie spēlē šahu baseinā, pieejams liels klāsts dažādu mineralizētu baseinu. Abi ar Polundru bijām vienisprātis, ka vienreiz uz Gellert vajag aizdoties, bet turpmākā mūsu izvēle tomēr bija par labu Sēčenī termālajiem ūdeņiem. Vēl var apmeklēt Rudas, bet mūsu klātbūtnes laikā tās bija daļēji slēgtas, turklāt darba dienās joprojām pirtis ir atsevišķas – sievietēm un vīriešiem. 
·         Pagājušajā reizē apmeklējām Nyuagati dzelzceļa staciju. Šoreiz gājām uz otru pilsētas staciju – Keleti. Manuprāt, pat skaistāka stacija, lai arī stacijas apkārtne mazliet…ēmmm...šaubīga. Tomēr pašā stacijā, kreisajā pusē (ja no centrālās ieejas vērtē) ir ļoti skaista kafejnīca veco dzelzceļa staciju stilā. Neko vairāk par tēju un kafiju neatļāvāmies tur, bet vieta skaista. Tā kā, ja kāds ir dzelzceļa staciju entuziasts (kā es), tad šo noteikti iesaku apmeklēt.
Keleti dzelzceļa stacija
·         Ungāru virtuve. Šoreiz mūsu ceļojuma nebija tik karsti kā iepriekšējā reizē. Tas bija zināms pluss – varējām arī ko ieēst. Šoreiz izgaršojām vietējo virtuvi visai ekstensīvi.
o   Vairākas reizes ēdām pīli. Ja ko Ungāri māk pagatavot, tad tā ir pīle. Tik daudz pīli, cik šajā vienā nedēļā, es savā mūžā nebiju ēdis. :)
o   Vietējais Foie Gras – nav tik trekns kā franču analogs, bet manai gaumei pat patīkamāks.
o   Gulašzupa – nobaudījām gan tikai vienu, bet bija ļoti laba, Rīgā tādu ēdis nebiju, jāpamēģina aiziet uz Hungaricum Skolas ielā.
o   Lielopu gaļas sautējums ar Galušku (mazi makaronveidīgi izstrādājumi). Pats regulāri gatavoju Liellopu gaļas sautējumu dažādās variācijās, t.sk. mēģinot replicēt Ungāru versiju. Bet jāteic, ka tas, ko ēdu šoreiz Budapeštā bija labākais manā mūžā. Parasti smejamies, ka tradicionālo virtuvi ceļojuma galamērķī ir grūti dabūt – bieži vietas, kas slavenas ar kādu ēdienu, ir tik ļoti pārbāztas ar tourist-traps, kas dabūt īsto ēdiena garšu ir gandrīz neiespējami. Bet šoreiz paveicās. Tādēļ, ja kāds ir Budapeštā, un ir vēlme nogaršot lielisku liellopu gaļas sautējumu – restorāns "Menza". Brīdinu gan, ka ēdiens visai trekns. Starp citu – gulašzupa šajā vietā arī bija ļoti ok.
o   Kūkas. Iepriekšēja reizē bija tik ļoti karsti, ka par kūkām pat nedomājām. Šoreiz gan sanāca kūkas paēst. Kūku virtuvē, protams, ir ļoti spēcīga Austrijas ietekme. Lielākajā daļā kūkotavu būs pieejamas virkne Austrijas slaveno kūku. Tāpēc jo vairāk interesanti ir pagaršot Esterhazy torti, ko līdz šim biju garšojis, bet ļoti dažādās variācijās citur Eiropā. Tiek uzskatīts, ka šī torte gan ir cēlusies tieši Budapeštā 19.gs. beigās. Ja ir vēlme pēc skaistas kūkošanas, tad īstā vieta ir nevis uz Vāčī ielas, kur ir pilns ar tūristu slazdiem, bet gan Book cafe, kas atrodas grāmatnīcas otrajā stāvā Andrassy ielā 39. Var gadīties, ka jāpagaida, bet tā nav tā vieta, kur būtu ļoti jāsteidzas.
o   Vīni. Iepriekšējā braucienā nesanāca īsti izbaudīt vīnus. Es biju apslimis, un vīnus nedzēru, bet Polundrs visu laiku iegrābās kaut kādā ne pārāk labā vīnā. Šoreiz gan varētu teikt, ka gāja daudz labāk. Kā jau sarkanvīna cienītājs, varu teikt, ka Ungāru Kadarka vai Kekfrankos ir ļoti pa manai gaumei, lai gan jāsaka, ka variācija arī ir ļoti liela. Šķiet garšoju 3-4 Kadarkas, visas diezgan atšķirīgas. Vēl noprovēju Bor Forras, kas tas pats Austrijas Blaufrankisch vien ir, kas man bija patīkams pārsteigums – lētākā alternatīva. Vienās vakariņās dzērām arī vietējo Tokaj Azsu. Polundrs novērtēja atzinīgi, mans viedoklis nav mainījis kopš iepriekšēja brauciena – pē. :)
o   Vieta, ko varam noteikti ieteikt, ir Hungaricum Bisztrolielisks restorāns netālu no Parlamenta ēkas, kas gan nav bistro, bet restorāns. Pasniedz Ungārijas mājas virtuvi. Ņēmām ceptu pīles kāju, kas bija patiešām lieliska, bet arī par pārējiem ēdieniem ir ļoti labas atsauksmes. Turklāt cenas ļoti demokrātiskas. Vienīgi – telpa ir maza, tāpēc, ja ir vēlme doties uz šo restorānu, tad vērts rezervēt pāris dienas iepriekš. Ļoti laba apkalpošana un mājīga atmosfēra.
o   Budapeštā viens no tūristu iecienītajiem galamērķiem ir tirgus. Tur var atrast populārākās Ungārijas gastro-preces – papriku, desas, sierus, garšvielas, paslinkas, vīnus utt. Bet var arī doties uz galveno Vasarcsarnok (tirgus) vienkāršī kā uz tūrisma galamērķi. 2.stāva var atrast arī dažādas ēstuves un suvenīrus. Mēs gan esam iecienījuši mazāku tirgu, kas atrodas starp Hold un Vadasz ielām netālu no Szabadsag ter parka. Šoreiz "spiedām" uz vietējiem saldajiem ķiršiem, meloni, vietējo sieru un desu.
o   Viens no šī ceļojuma atklājumiem (gan pateicoties Hungaricum veikalam Rīgā) bija pelnu siers. Ļoti gards kazas siers, noteikti iesaku pamēģināt.
o   Vēl viena brīnišķīga vieta, kas gan maz saistīta ar tradicionālo Ungāru virtuvi – ceptuve A Table – franču tipa boulangerie ar nenormāli garšīgām kūciņām, bagetēm un maizītēm. Šim iestādījumam ir piecas filiāles, bet mūsu iecienītākā bija Arany Janos ielā – maza, klusa un romantiska vieta gandrīz pašā centrā. Īpaši iesaku pagaršot Le Mille-feuilles (līdzīgs Napoleona kūkai). Lai arī parastu neesmu tādu cienītājs, šī bija ārkārtīgi garda.
·         Kāpiens Gellert kalnā aizņem kādas 20-30 minūtes, bet ir tā vērts. Ne tik daudz Citadeles un pieminekļa dēļ, kas atrodas kalna galā, cik skata dēļ uz pilsētu. Brīnišķīgs skats, kur no malas var novērtēt abas puses – Budu un Peštu. Šķiet atradu vietu, no kuras top, šķiet, 40% no visām Budapeštas panorāmas bildēm. Godīgi sakot, biju iedomājies, ka tas ir nedaudz tuvāk pilsētai. Pieņemu, ka bildēts tiek ar diezgan "gariem" objektīviem.
Skats no Gellert kalna
·         Margaretas salabrīnišķīgs parks uz salas, kur īpaši karstajās dienās paglābties no svelmes. Bijām šajā salā arī iepriekšējā reizē, bet šoreiz to ir papildinājusi rekonstruēta strūklaka. Vakaros, kad satumst, ir īsts strūklaku/mūzikas šovs. Izskatās ļoti, ļoti iespaidīgi. Vismaz tagad vasarā, izrādes sākums noteikti bija 21:00 (ilgums mazliet zem stundas), bet runā, ka ir arī 22:30. Vietas, gan jāieņem laicīgi, jo pasākums ir ļoti populārs (un, protams, bezmaksas). Nelielu video uzfilmēju – var apskatīt te, kvalitāte gan visai mērena – filmēju no vietas, kur sēdēju, un dzīvē, protams, daudz iespaidīgāk.
Video no Margaretas salas strūklaku šova: https://youtu.be/JlSGqn6h64c

·         Atcerieties dzeltenos Ikarus busus, kas kursēja pa Latvijas ielām un ceļiem? Budapeštā tie (lai arī zilā krāsā) joprojām braukā. Turklāt sarkanā krāsā ir tādi paši vien ar piekabinātām stangām un tādējādi tie ir…trolejbusi. :) Salīdzinājumā ar 2012. gadu gan to ir kļuvis mazāk, tāpēc man bail, ka vēl pēc pāris gadiem arī šie jau būs nomainīti. Speciāli izbraucām dažas pieturas ar 26. autobusu (no Nyuagati stacijas līdz Mārgaretas salai), lai atcerētos kolorītu. Viss tāpat – tā smarža, skaņas. Nožēloju, ka nepabraukāju vairāk. :)
Leģendārie Ikarus autobusi joprojām kursē Budapeštas ielās
·         Netradicionālāku vietu cienītajiem noteikti jāaiziet uz Szimpla – viena no alternatīvajām atpūtas vietām un jauna Budapeštas trenda – ruin pubs – aizsācēja. Pēc būtības iepriekš degradēta teritorija pārveidota par izklaides vietu – kafejnīcu, klubu, kino. Brīvdienu rītos tur notiek arī vietējo lauksaimnieku un mājražotāju tirdziņš, kur var nopirkt dažādus Ungāru gardumus (turklāt "bio" un " organic"). Tieši blakus Szimplai ir streetfood pagalms, kur var nobaudīt dažādus populāros ielas ēdienus – hotdogus, burgerus, wokus utt. Vispār ruin pub koncenpts kļuva ārkārtīgi populārs Budapeštā, tagad rajonā ir neskaitāmi līdzīgi iestādījumi. Rīgā pat īsti nenāk prāta ar ko salīdzināt. Šķiet kādā mirklī EcoCatering mēģināja iedzīvināt savu pagalmu ar šādu ideju, bet laikam restorāna ideja guvusi virsroku.
·         Viena no populārajām vakara tusiņu vietām – Gozsdu Udvar – faktiski pasāža pilna ar kafejnīcām, restorāniem, bāriem. Visai dzīvīga vieta ne tikai vakaros, bet arī pusdienlaikā.
Parlamenta ēka no iekšpuses
·         Parlaments šobrīd ir atvērts tūristu apmeklējumiem. Ir izbūvēts apmeklētāju centrs. Dienas laikā ir vairākas tūristu grupas dažādās valodās. Labāk atnākt kādu stundiņu pirms plānotā tūres, lai varētu dabūt biļetes – mēs uz ENG grupu nedabūjām, gājām RUS grupas pavadībā. Pats Parlaments no iekšas izskatās gandrīz tikpat iespaidīgi kā no ārienes. Daudz zelta apdarē, ļoti grezni. Tūre aptuveni 40-50 minūtes. Ja runājam par eksterjeru, tad uz Parlamenta ēku ir vērts apskatīties divas reizes - dienā un naktī. Man pat nakts variants patīk vairāk - detaļas izceļas vairāk.
·           Budas kalns - man vienmēr ir paticis tas, cik mierīgi ir augšā - Budas kalna pusē. Tur ir pati Budas pils, Zvejnieku bastions, bet vēl vairāk man patīk pašas klusās ieliņas un māju arhitektūra tajā pusē. Atsevišķos momentos nezin kādēļ atgādina kaut ko no Kurzemes (Ventspils, Kuldīgas). Dienā, ko pavadīju sanāksmēs, Polundrs apmeklēja arī Matiasa (Matthias Church) baznīcu, kas esot ļoti skaista un neparasta arī no iekšpuses, nav gluži tas, ko sagaidi, apskatot baznīcu no ārpuses. Tāpēc, ja ir iespēja, ieskatieties arī iekšā.
·         Budas kalna dārzi (Várkertbazár) – pils kalnā esošie pils dārzi, kas tik šogad ir attaisīti plašākai publikai. Turklāt tagad, lai nokļūtu Budas kalnā nav obligāti jāizmanto 16.autobuss (Pietura Peštas pusē no Ķēžu tilta priekšas) vai salīdzinoši dārgais funikulieris, bet gan var izmantot iebūvētos elevatorus vai liftus.
Polundrs Budas pils dārzos
·         1.metro līnija – otra vecākā metro līnija pasaulē, kas savieno pilsētas centru un pilsētas parku. Vērts kaut vai, pastaigājoties pa Andrassy ielu, nokāpt metro stacijās – ļoti skaistas.
Ceļojumu pabeidzām uz nedaudz negatīvas nots - sadauzījām fotoaparāta objektīvu, bet tā pēdējā bilde, manuprāt, sanāca patiesi majestātiska. :)
Parlamenta ēka
Pārējās bildes no mūsu ceļojuma:
P.s. Paldies Laimai un Janošam par konsultācijām par apmeklējuma galamērķiem un vakariņām.
Reklāmas pauze. :) Ja ir vēlme, ko nogaršot no Ungārijas ēdieniem, tad Rīgā salīdzinoši nesen ir veikals/ēstuve saukta "Hungaricum", kur pusdienās var dabūt Ungāru zupas (dažreiz arī ko vairāk), un veikalā iepirkt Ungārijai raksturīgās preces – desas, sierus, vīnus, dažādas mērces utt. (īpaši iesaku kazas sieru pelnos). Veikals atrodas Ģertrūdes ielā 5a, bet ieeja no Skolas ielas (faktiski Skolas un Ģertrūdes ielas krustojums). Tāpat biezi Hungaricum var atrast arī dažādos amatnieku/mājražotāju tirdziņos (šķiet ir redzēti arī Kalnciema tirdziņā).
https://www.facebook.com/hungaricum/timeline

Komentāri

  1. Paldies par lielisko aprakstu!
    Ļoti palīdzēja sajust Budapeštas burvību un garšu!
    Bijām Budapeštā trīs dienas, daudz pieturējāmies pie ieteikumiem. Kaut arī visas trīs dienas bija vismaz +35 grādi, tāpat izstaigājām pilsētas skaistākās vietas- bijām Gellert kalnā naktī, skats fantastisks; pastaigājāmies gar Parlamentu, iekšā gan netikām, jo viss jau rezervēts vairākas dienas iepriekš, bet tā pat skaisti; aizstaigājām līdz Margaretas salai- arī dienas laikā notiek strūklakas šovs, tik bez gaismām, var patverties no dienas svelmes-pamērcējot strūklakā kājas un vērojot šovu; izbraucām ar 1. metro līniju; apskatījām Nyugati dzelzceļa staciju-iespaidīga; vēlā vakarā izbraucām ar kuģīti pa Donavu- pa skaisto. Apmeklējām abus ieteiktos restorānus "Menza" un "Hungarikum Bistro", mums paveicās, ka abos tikām iekšā, bet jārezervē iepriekš noteikti. "Menza" vairāk vieta, kur pasēdēt draugu lokā, atmosfēra laba, ēdieni labi. "Hungarikum Bistro" ēdieni izcili (pīle ļoti garda), intīma, mājīga atmosfēra, ir vērts apmeklēt, cenas abās vietās demokrātiskas (paēst, padzert abās vietās 2 cilvēkiem ~25Eur).
    Pilsēta, kurā noteikti jāatgriežas!
    Samanta

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls