Pāriet uz galveno saturu

Nelieli pavasara mirkļi


  • Lakši - daudz. Sataisīju lakšu sviestu - taisa tāpat kā ķiploku/zaļumu sviestu. Tiem, kam patīk mazliet ķiploka aromātam, bet kam pēc tam arī jābučojas. :) Lakši man šogad aizvieto ierasto sparģeļu sezonu - kaut kā vēl nav sanācis jaunajā sezonā dabūt vietējos vai vismaz Eiropas sparģeļus.
  • Studenti. Mēģina mani atrast, un pierunāt aizpildīt anketu visu - twitter, fb, e-pastā. Un bieži pat ne anketu, kuru ātri aizpildi, bet ar n-tajiem atvērtajiem jautājumiem. Šodien vispār bija unikāls variants - 6 atvērtie jautājumi, par kuru katru varētu rakstīt traktātu. Un termiņš - šodien vajag. :) Šajā pavasarī esmu aizpildījis arī neskaitāmas bakalaura/maģistra darbu anketas. Un secinājums ir viens - anketas taisīt mūsdienās studenti nemāk. Jā, internetā ir vieglāk, nekā mēs agrāk taisījām, bet kvalitāte no tā neuzlabojas. Jautājumi noformulēti nekorekti, atbildes vēl trakāk. Bieži aizpildu anketu un jau tās vidū saprotu, ka studentam beigās no tās rezultātiem nekāda labuma nebūs. Augstskolās vairs statistiku nemāca?
  • Ērces un peldes. Neticēsiet, bet esmu paspējis izbaudīt jau abus. Ērci dabūju relatīvi agri - 30.aprīlī kaut kur mežos starp Garciemu un Garupi. Bija piesūkusies maita rokā, pie pleca. Labi, ka Polundrs pamanīja laicīgi. Vienpadsmitos vakarā braucu uz Infektoloģijas centru, lai noņem un pārbauda. Šoreiz paveicās - neinficēta, vakcinēts neesmu. Bet on the upside, pagājušajās brīvdienās ar Polundru izpeldējāmies jūra. Well, ieskrējām, apmērcējāmies, un izskrējām (zinu, zinu - ūdenī jāiet pakāpeniski, lai ķermenis pierastu, bet ej nu tu ieeja pakāpeniski 10-12°C). Bet tehniski peldēšanās sezonu atklājām.
  • Hokejs. Šogad gandrīz neskatos. Sliktas priekšnojautas par izkrišanu no A grupas, bet nu tādas man jau ir pēdējos 10-15 gadus, līdz ar to, tas nav rādītājs.
  • Bloga lasītāju statistika. Tāda sajūta, ka visi brauc uz Sicīliju. Tas pēdējo mēnesi blogā ir pārsteidzoši populārs raksts. Un attaisot Instagram, to vien redzu, kā paziņas, kas kāpelē pa tām pašām Caltagirone trepēm vai klīst pa Agrigento tempļiem, kur lieliskais četrinieks bija nu jau tālajā 2012.gadā.
  • Pēdējās dienas vairāk pieraduma dēļ čekoju aviobiļetes. Šogad acīmredzot pateicoties zemajām degvielas cenām ir fantastiski zemas cenas lidojumiem uz Z-Ameriku (var atrast zem 300 Eur turp-atpakaļ). Lai arī šogad bija plāns nekur neceļot, siekala tek septembrī kaut kur aizbraukt - uz Kanādu vai ASV.
  • Dzīvoklis sāk iesilt. Istabas augi aug griezdamies - citronkoki, rozmarīni, baziliki,ogu un citronmētras, salvijas u.c. draugi. Ieaudzies arī rozmarīns, ko atvedu no Gerzensee apmeklējuma. Toreiz Montreux no liela rozmarīna krūma noplūcu kātiņu, ko 3-4 dienas turēju ūdenī viesnīcā, tad vedu uz Rīgu, turēju vēl 2-3 nedēļas ūdenī, līdz pārstādīju zemē. Būs man Šveices rozmarīns par piemiņu no pavadītā laika tur.
  • Pēdējo divu mēnešu laikā darba ir bijis tik daudz, ka virtuvē faktiski neko neesmu darījis. Vienu reizi uzcepu pīli. Vienreiz no uz palodzes audzētā bazilika uztaisīju pesto.  Un tas arī pa lielam viss - nekā interesanta, būs kaut kas jāizdomā. Nu ok, šogad ēdam dīgstus - nopirkām diedzētavu - vispār laba štelle, īpaši pavasarī, kad rudens veltas jau izēstas, bet vasaras veltes vēl nav klāt.
  • Pēdējā laikā bijām pāris kulūras pasākumos. Uz Riga Jaze Stage, Pētera Vaska jubilejas koncertu Dzintaros un filmu Saules Staros. Lai arī P.Vasks man patīk, koncertā tā pa īstam izbaudīju 1/3 daļu - vijoles un čella duetu Castillo Interior. Džeza koncerts bija foršs, lai arī jāteic, ka esmu absolūts šī žanra klausītājs-čaiņiks. Savukārt par filmu palika divējādas sajūtas. Pirms tam lasīju visai jūsmīgas atsauksmes. Es laikam gluži nejūsmoju, bet, ja vakarā nav ko darīt, un gribas paskatīties par to, kā dzīvojas aiz priekšskara, tad jau var. Filma gan nav īsti dokumentāla, bet Z.Korejiešu "režisēta".
  • Pēdējā laikā sanāca nedaudz pabraukāt pa Latvijas rūpniecības uzņēmumiem. Iedvesmojoši - ir patīkami laiku pa laikam izrāpties no biroja, beigt blenzt ekrānā un klabināt pa klaviatūru. Ir patīkami, ka Latvijā ir īsti entuziasti, kas svēti tic savas idejas panākumiem.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…