Pāriet uz galveno saturu

Nelieli pavasara mirkļi


  • Lakši - daudz. Sataisīju lakšu sviestu - taisa tāpat kā ķiploku/zaļumu sviestu. Tiem, kam patīk mazliet ķiploka aromātam, bet kam pēc tam arī jābučojas. :) Lakši man šogad aizvieto ierasto sparģeļu sezonu - kaut kā vēl nav sanācis jaunajā sezonā dabūt vietējos vai vismaz Eiropas sparģeļus.
  • Studenti. Mēģina mani atrast, un pierunāt aizpildīt anketu visu - twitter, fb, e-pastā. Un bieži pat ne anketu, kuru ātri aizpildi, bet ar n-tajiem atvērtajiem jautājumiem. Šodien vispār bija unikāls variants - 6 atvērtie jautājumi, par kuru katru varētu rakstīt traktātu. Un termiņš - šodien vajag. :) Šajā pavasarī esmu aizpildījis arī neskaitāmas bakalaura/maģistra darbu anketas. Un secinājums ir viens - anketas taisīt mūsdienās studenti nemāk. Jā, internetā ir vieglāk, nekā mēs agrāk taisījām, bet kvalitāte no tā neuzlabojas. Jautājumi noformulēti nekorekti, atbildes vēl trakāk. Bieži aizpildu anketu un jau tās vidū saprotu, ka studentam beigās no tās rezultātiem nekāda labuma nebūs. Augstskolās vairs statistiku nemāca?
  • Ērces un peldes. Neticēsiet, bet esmu paspējis izbaudīt jau abus. Ērci dabūju relatīvi agri - 30.aprīlī kaut kur mežos starp Garciemu un Garupi. Bija piesūkusies maita rokā, pie pleca. Labi, ka Polundrs pamanīja laicīgi. Vienpadsmitos vakarā braucu uz Infektoloģijas centru, lai noņem un pārbauda. Šoreiz paveicās - neinficēta, vakcinēts neesmu. Bet on the upside, pagājušajās brīvdienās ar Polundru izpeldējāmies jūra. Well, ieskrējām, apmērcējāmies, un izskrējām (zinu, zinu - ūdenī jāiet pakāpeniski, lai ķermenis pierastu, bet ej nu tu ieeja pakāpeniski 10-12°C). Bet tehniski peldēšanās sezonu atklājām.
  • Hokejs. Šogad gandrīz neskatos. Sliktas priekšnojautas par izkrišanu no A grupas, bet nu tādas man jau ir pēdējos 10-15 gadus, līdz ar to, tas nav rādītājs.
  • Bloga lasītāju statistika. Tāda sajūta, ka visi brauc uz Sicīliju. Tas pēdējo mēnesi blogā ir pārsteidzoši populārs raksts. Un attaisot Instagram, to vien redzu, kā paziņas, kas kāpelē pa tām pašām Caltagirone trepēm vai klīst pa Agrigento tempļiem, kur lieliskais četrinieks bija nu jau tālajā 2012.gadā.
  • Pēdējās dienas vairāk pieraduma dēļ čekoju aviobiļetes. Šogad acīmredzot pateicoties zemajām degvielas cenām ir fantastiski zemas cenas lidojumiem uz Z-Ameriku (var atrast zem 300 Eur turp-atpakaļ). Lai arī šogad bija plāns nekur neceļot, siekala tek septembrī kaut kur aizbraukt - uz Kanādu vai ASV.
  • Dzīvoklis sāk iesilt. Istabas augi aug griezdamies - citronkoki, rozmarīni, baziliki,ogu un citronmētras, salvijas u.c. draugi. Ieaudzies arī rozmarīns, ko atvedu no Gerzensee apmeklējuma. Toreiz Montreux no liela rozmarīna krūma noplūcu kātiņu, ko 3-4 dienas turēju ūdenī viesnīcā, tad vedu uz Rīgu, turēju vēl 2-3 nedēļas ūdenī, līdz pārstādīju zemē. Būs man Šveices rozmarīns par piemiņu no pavadītā laika tur.
  • Pēdējo divu mēnešu laikā darba ir bijis tik daudz, ka virtuvē faktiski neko neesmu darījis. Vienu reizi uzcepu pīli. Vienreiz no uz palodzes audzētā bazilika uztaisīju pesto.  Un tas arī pa lielam viss - nekā interesanta, būs kaut kas jāizdomā. Nu ok, šogad ēdam dīgstus - nopirkām diedzētavu - vispār laba štelle, īpaši pavasarī, kad rudens veltas jau izēstas, bet vasaras veltes vēl nav klāt.
  • Pēdējā laikā bijām pāris kulūras pasākumos. Uz Riga Jaze Stage, Pētera Vaska jubilejas koncertu Dzintaros un filmu Saules Staros. Lai arī P.Vasks man patīk, koncertā tā pa īstam izbaudīju 1/3 daļu - vijoles un čella duetu Castillo Interior. Džeza koncerts bija foršs, lai arī jāteic, ka esmu absolūts šī žanra klausītājs-čaiņiks. Savukārt par filmu palika divējādas sajūtas. Pirms tam lasīju visai jūsmīgas atsauksmes. Es laikam gluži nejūsmoju, bet, ja vakarā nav ko darīt, un gribas paskatīties par to, kā dzīvojas aiz priekšskara, tad jau var. Filma gan nav īsti dokumentāla, bet Z.Korejiešu "režisēta".
  • Pēdējā laikā sanāca nedaudz pabraukāt pa Latvijas rūpniecības uzņēmumiem. Iedvesmojoši - ir patīkami laiku pa laikam izrāpties no biroja, beigt blenzt ekrānā un klabināt pa klaviatūru. Ir patīkami, ka Latvijā ir īsti entuziasti, kas svēti tic savas idejas panākumiem.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai